Iesaki rakstu:

Pirms kāda laika ikviens Latvijas iedzÄ«votājs uzzināja, ka ir tāda suņu barÄ«ba Dogo, ko ražo Tukumā un ar ko saistÄ«ta nāvÄ“joša suņu slimÄ«ba.

Pirmie trauksmi par aizdomÄ«go barÄ«bu cÄ“la Valsts robežsardzes pārstāvji, kas novÄ“roja savu šÄ·irnes suņu veselÄ«bas problÄ“mas. Iepirkuma konkursa rezultātā par suņu barÄ«bas piegādātāju bija kļuvis Dogo ražotājs AS Tukuma straume. Pasliktinoties dienesta suņu veselÄ«bai, Valsts robežsardzes pārvalde veica barÄ«bas analÄ«zes, kur konstatÄ“ja novirzes kvalitatÄ«vajā un kvantitatÄ«vajā sastāvā, kā arÄ« to, ka barÄ«ba satur piemaisÄ«jumus un konservantus, kuri tur nedrÄ«kstÄ“ja bÅ«t. AnalÄ«zes tika veiktas ZemkopÄ«bas ministrijas (ZM) zinātniskajā institÅ«tā BIOR un Vācijā.

PÄ“c kāda laika vetārsti sāka konstatÄ“t vienādus simptomus dažādu šÄ·irņu suņiem un arvien jaunus saslimšanas gadÄ«jumus ar bÄ«stamo barÄ«bas vada dilatācijas jeb megaesophagus (ME) slimÄ«bu, - kopā tuvu 200 letālu gadÄ«jumu. Vienojošais faktors 94% gadÄ«jumu bija uzturā lietotā barÄ«ba Dogo.

Daudzi no saslimušajiem suņiem mira mokpilnā nāvÄ“ vai tika iemidzināti, vetārsti paņēma mirušo dzÄ«vnieku audu paraugus, un ar ZM finansiālu atbalstu tika sākti pÄ“tÄ«jumi un veiktas analÄ«zes. PÄ“tÄ«juma sākuma fāzei ZM iedalÄ«ja 10 000 eiro nodokļu maksātāju naudas.

LÄ«dz šim pÄ“tnieki noskaidrojuši slimÄ«bas skarto suņu predisponÄ“jošus faktorus slimÄ«bas attÄ«stÄ«bai, noskaidrojuši slimÄ«bas simptomus, veikuši klÄ«niskās analÄ«zes un izmaiņas audos mirušajiem suņiem. PÄ“tniekiem vÄ“l bija jāizmeklÄ“ organofosfātu klātbÅ«tne, jāveic audu, asiņu un barÄ«bas skrÄ«nings, jāveic barÄ«bas kvantitatÄ«vie izmeklÄ“jumi. Jāveido kontroles grupa, lai izvÄ“rtÄ“tu riska faktorus un turpinātu toksÄ«nu noteikšanu.

Kad pÄ“tÄ«jumi ritÄ“ja pilnā sparā un bija cerÄ«bas uzzināt slimÄ«bas izsaucÄ“ju, ZM paziņoja par finansÄ“juma pārtraukšanu, nosaucot par muļķībām un nelietderÄ«gu nodokļu maksātāju lÄ«dzekļu izmantošanu. PÄ“kšÅ†i arÄ« ZM ierÄ“dņi sāka apgalvot, ka viņu mājdzÄ«vnieki, pat kaÄ·i Ä“d Dogo barÄ«bu un nekādu negatÄ«vu seku nav.

Skaļāk par ZM bija dzirdama Lauksaimnieku organizāciju sadarbÄ«bas padomes (LOSP) valdes priekšsÄ“dÄ“tājs Edgars Treibergs, kura viedoklis bija par pamatu ZM lÄ“mumam un sekoja lÄ«dz uz Ministru kabinetu un Saeimu. E.Treibergs publiski apsaukāja vetārstus un apgalvoja, ka šÄdi tiekot gremdÄ“ts plaukstošs uzņēmums Tukuma straume un ka naudu pÄ“tÄ«jumu turpināšanai dot nedrÄ«kstot.

NekautrÄ“joties tika pirkti raidlaiki TV, kur LOSP vadÄ«tājs E.Treibergs personÄ«gi uzstājās, norādot, ka vetārstiem nav jānodarbojas ar mīļdzÄ«vnieku problÄ“mām, ka šÄdiem ārstiem jāatņem sertifikāti un ka tantes no laukiem zvana, ka viss ir kārtÄ«ba un 33 zinātnieki viņam teikuši, ka Dogo nevar bÅ«t izraisÄ«tājs. E.Treibergs pat Saeimas komisijā šajā jautājumā diskusijā ar deputātiem nespÄ“ja ievÄ“rot elementāras Ä“tikas un pieklājÄ«bas normas, bet ar savu nekaunÄ«bu rezultātu panāca – valsts naudu ZM nedeva.

Tajā pat laikā pÄ“tÄ«jumu bija gatava finansÄ“t pati AS Tukuma straume, taču lÄ«gumā ietverot punktus, kas paredzÄ“ja pozitÄ«vu iznākumu un jebkādu aizdomu noņemšanu no ražotāja. No šÄda piedāvājuma Vetārstu biedrÄ«ba atteicās.

Vetārstu biedrÄ«ba mÄ“Ä£ināja pati vākt ziedojumus, lai turpinātu pÄ“tÄ«jumus, diemžēl savāktā summa nebija pietiekoša, lai izdarÄ«tu uz pierādÄ«jumiem balstÄ«tus gala secinājumus.

Tieši pÄ“tÄ«juma rezultātu trÅ«kums, pateicoties LOSP agresÄ«vajām un histÄ“riskajām aktivitātÄ“m, šobrÄ«d AS Tukuma straume Ä«pašniekam nu ir devis iespÄ“ju ar jaunu sparu tiesā sÅ«dzÄ“t pilnÄ«gi visus - vetārstus, viedokļa paudÄ“jus sociālos tÄ«klos, praktiski jebkuru, kurš atļāvies ko sliktu teikt par Dogo barÄ«bu. ObjektÄ«vu rezultātu iztrÅ«kums liedz suņu saimniekiem prasÄ«t kompensācijas, kas tiešÄm varÄ“tu draudÄ“t ar AS Tukuma straume bankrotu.

TikmÄ“r LOSP vadÄ«tājs E.Treibergs vÄ“lÄ“jās “ieriebt” vetārstiem, izvirzot caur valdÄ«bu suņu čipÄ“šanas tiesÄ«bu aktus, kas atļautu suņus čipÄ“t gandrÄ«z ikvienam, taču likuma grozÄ«jumu radÄ«tu vairāk sajukuma nekā labuma, un Saeima šÄdas normas noraidÄ«ja.

JāatzÄ«mÄ“ gan, ka pats LOSP saņem dāsnu finansÄ“jumu no ZM budžeta, ko veido nodokļu maksātāji, - tas katru gadu pieaug un 2016. gadā sasniedza ap 150 000 eiro. LOSP vadÄ«ba atzÄ«st, ka bez šÄ« finansÄ“juma nevarÄ“tu pastāvÄ“t, jo ar biedra naudu iekasÄ“šanu neaizraujas. Pašu organizāciju nemulsina arÄ« fakts, ka vadÄ«bā darbojas redzami ZZS biedri un ir noslÄ“gti Ä«paši sadarbÄ«bas lÄ«gumi starp ZZS un LOSP, ZM un LOSP.

Valdes priekšsÄ“dÄ“tājs saņem ievÄ“rojamu algu - ap 30 000 eiro gadā, papildu algu saņem arÄ« no citas ZM valsts finansÄ“jumu saņemošas organizācijas - Latvijas ZirgaudzÄ“tāju biedrÄ«bas (ap 10 000 eiro gadā - publiskās VID amatpersonu deklarācijas dati), kā arÄ« atalgojumu Garkalnes novada domÄ“ kā deputāts - arÄ« ap 10 000 eiro.

ZÄ«mÄ«gi, ka E.Treibergs ZZS piecu gadu laikā noziedojis 20 000 eiro. Jāpiebilst, ka LOSP sastāvā kā biedrs ir biedrÄ«ba Ropažu Garkalnes partnerÄ«ba, kas administrÄ“ ES Lauku atbalsta dienesta LEADER projektu naudu šajos novados, - un Garkalnes novadā šis kungs ir domes deputāts un savai saimniecÄ«bai saņēmis ievÄ“rojamu finansÄ“jumu iepriekšÄ“jos periodos.

Faktiski visi E.Treiberga ienākumi ir apmaksāti no nodokļu maksātāju naudas, un viņš nav kautrÄ“jies klaji darboties pretÄ“ji sabiedrÄ«bas interesÄ“m, cita starpā arÄ« bremzÄ“jot Dogo barÄ«bas izpÄ“tes procesu un gala secinājumu iegÅ«šanu.

Nekur nemana kādus taustāmus rezultātus no pašas LOSP darbÄ«bas, izņemto skaļu jaukšanos visos jautājumus, ko nenoliedz arÄ« pati LOSP vadÄ«ba, tādÄ“jādi pierādot savu lietderÄ«bu lauksaimnieku vidÅ«, kam principā interesÄ“ pilnÄ«gi visas jomas. Tādēļ daudz ietekmÄ«gāka un konstruktÄ«vāka lauksaimnieku un zemnieku vidÅ« ir kļuvusi cita organizācija - Latvijas Zemnieku saeima.

LOSP dažādi cenšas atgādināt par sevi plašsaziņas telpā, taču bieži tie ir citu viedokļi un aktivitātes, jo pašai LOSP tādu faktiski nav vai arÄ« šos viedokļus un priekšlikumus neviens neņem vÄ“rā, - tie visi paliek sapulču lÄ«menÄ« vai LOSP mājas lapā un netiek novesti lÄ«dz galam.

VÄ“l nesen svarÄ«gi pieteiktais samazinātais PVN 5% apmÄ“rā svaigajai pārtikai, kurš varÄ“tu pozitÄ«vi ietekmÄ“t veselÄ«gas pārtikas lietošanu ikdienas uzturā un palielinātu aprites daudzumu veikalos, nav atrodams nevienā Nodokļu reformas dokumentā.

KlusÄ“jot LOSP piekritusi ZM, kas novedis pie neglaimojoša Valsts kontroles atzinuma par piena nozari, kurā secināts, ka jāpilnveido piena nozarei pieejamo atbalsta pasākumu plānošana un Ä«stenošana, nodrošinot racionālāku piešÄ·irto finanšu lÄ«dzekļu izlietojumu, novÄ“ršot situāciju, ka nozares politika “dzÄ«vo savu dzÄ«vi uz papÄ«ra” un tādi mÄ“rÄ·i kā lielo un vidÄ“jo piensaimniecÄ«bu Ä«patsvara palielināšana, piena izslaukuma un kvalitātes uzlabošana, svaigpiena eksporta samazināšana un orientÄ“šanās uz produktiem ar augstāku pievienoto vÄ“rtÄ«bu tiek aizmirsti brÄ«dÄ«, kad jāpieņem lÄ“mumi par naudas sadali.

Izskatās, ZM par nodokļu maksātāju naudas izlietošanas lietderÄ«bu atceras tikai tad, kad tas ir izdevÄ«gi, ikdienā tam nepievÄ“ršot lielu uzmanÄ«bu, ja turpat blakus kabinetos mitinās organizācija, kas noder tikai kā konkrÄ“tu interešu lobijs un skaļi bļauri.