Iesaki rakstu:

Marta sākumā Baltijas jÅ«rā notika Apvienoto ekspedÄ«cijas spÄ“ku (JEF) koordinācijas mācÄ«bas, kas, protams, deva iemeslu saaktivizÄ“ties Krievijas ” taisnÄ«bas un aizskāruma policijai”. Kā jau jebkuras citas militāra rakstura mācÄ«bas, kas paredzÄ“tas tam, lai militārie spÄ“ki jebkādos krÄ«zes apstākļos spÄ“tu nodrošināt stabilitāti Baltijas jÅ«ras reÄ£ionā, arÄ« šÄ«s KF skatÄ«jumā ir drauds.

No Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova teiktā izriet, ka NATO, labi zinot Maskavas nostāju neplānot un neveikt nekādus uzbrukumus, turpina izplatÄ«t pretÄ“jus vÄ“stÄ«jumus un izmanto ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu pie Krievijas robežām. Viņš vairākkārt ir uzsvÄ“ris, ka NATO nemotivÄ“tās militārās aktivitātes netālu no Krievijas robežas Baltijas jÅ«rā parāda alianses postošo lomu Austrumeiropas valstÄ«s. Turklāt pieaugošÄs militārās aktivitātes “Austrumu flangā” tikai turpina provocÄ“t Krievijas reakciju.

Prokremliskā melu ražotne Sputniknews nereti izplata vÄ“stÄ«jumus, kuru pamatā ir apgalvojumi par to, ka galvenās Viļņas, RÄ«gas un Tallinas problÄ“mas šodien (un nākotnÄ“) ir agresÄ«vā NATO darba kārtÄ«ba, kas norāda uz Baltijas karavÄ«ru perspektÄ«vām kļūt par lielgabalu gaļu. Pašlaik Baltijas valstu neatkarÄ«gā militārā un politiskā loma neesot redzama. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas varas iestāžu un cilvÄ“ku liktenis esot kļūt par lielgabala gaļu veco NATO partneru spÄ“lÄ“.

Šis tāpat kā citi prokremlisko mediju vÄ“stÄ«jumi ir atkārtots prokremliskais dezinformācijas stāstÄ«jums, attÄ“lojot NATO kā agresoru un parādot Baltijas valstis kā alianses marionetes, kuras var veiksmÄ«gi bÄ«dÄ«t, uzkurinot jau tā samilzušo rusofobijas garu.

Pamatota iemesla ticÄ“t jebkuriem no šiem apgalvojumiem nav. Militārās mācÄ«bas kā Latvijā, tā abās pārÄ“jās Baltijas valstÄ«s ir notikušas regulāri, arÄ« bez NATO iesaistes, un to galvenais iemesls ir sagatavot spÄ“jÄ«gus karavÄ«rus dažādu bÄ«stamu situāciju priekšÄ.

Tas ne vienmÄ“r nozÄ«mÄ“ militāru aktivitāti vai karu. JÅ«rā pastāv vÄ“l „simtiem” citu problÄ“msituāciju, kuru risināšanā bÅ«tu jāiesaistās labi apmācÄ«tam militāram personālam. Kā piemÄ“ru var minÄ“t tās pašas Otrā pasaules kara munÄ«cijas atliekas, kuras nereti straumju izmaiņu rezultātā tiek izceltas un var radÄ«t apdraudÄ“jumu kruÄ«za kuÄ£iem vai citiem jÅ«ras prieku baudÄ«tājiem, tai skaitā tÅ«ristiem no KF.

ArÄ« dažādas katastrofas, nelaimes gadÄ«jumi (glābšanas operācijas), kur nepieciešama Nacionālo Bruņoto spÄ“ku iesaiste pieprasa labi apmācÄ«tus un sagatavotus cilvÄ“kus, nevis tādus, kas krÄ«zes situācijā krÄ«t panikā.

Protams, nevar noliegt, ka kopš Krimas aneksijas 2014.gadā NATO un Krievijas attiecÄ«bas ir manāmi saasinājušÄs, taču nekas neliecina par NATO plāniem uzbrukt Krievijai. Tā vietā kā atbildi uz nelikumÄ«gajām KF darbÄ«bām Ukrainā NATO 2014. gadā pārtrauca praktisko sadarbÄ«bu ar Krieviju. 

ArÄ« Kremļa propagandas tik mīļie apgalvojumi par Baltijas valstÄ«m kā “agresijas placdarmu” pret Krieviju ir nepatiesi. NATO nemeklÄ“ konfrontāciju ar Krieviju. Alianse šo nostāju  ir publiski paudusi un norādÄ«jusi 2018. gada Briseles samita deklarācijā.
ArÄ« fakts, ka Baltijas valstis 2004. gada martā kļuva par pilntiesÄ«gām NATO dalÄ«bvalstÄ«m, nenozÄ«mÄ“ kaut kādas KF izdomātas agresijas izpausmes pret kaimiņvalstÄ«m.  Lietuvā, Latvijā un Igaunijā dalÄ«ba aliansÄ“ tiek uzskatÄ«ta par reÄ£iona drošÄ«bas pamatu neatkarÄ«gi no apdraudÄ“juma.

Protams, 2014.gada notikumi Ukrainā, kā arÄ« pirms tam pieredzÄ“tā Krievijas militārā intervence Gruzijā, aizbildinoties ar KF palÄ«dzÄ«bu risināt Gruzijas iekšpolitiskās problÄ“mas, liek Baltijas valstu sabiedrÄ«bai vairāk fokusÄ“ties uz savu spÄ“ju aizsargāt valstis pret potenciāliem draudiem no pierobežas, bet tas nebÅ«t nenozÄ«mÄ“, ka kāda no Baltijas valstÄ«m vai NATO gatavo uzbrukumu KF vai kādai citai valstij. Tam visam ir daudz praktiskāks un nozÄ«mÄ«gāks fons.

Gribas norādÄ«t, ka, salÄ«dzinot ar regulāriem KF mediju ziņojumiem, kas nereti ir vÄ“rsti pret Baltiju, NATO vai ES, Rietumos ir novÄ“rojama vairāk paskaidrojoša vai atbildes reakcija, nevis tukši apvainojumi, kas vÄ“rsti pret Austrumiem.

AVOTI:

https://lt.sputniknews.ru/society/20210310/14645948/Litovskie-voennye-uchastvuyut-v-ucheniyakh-v-Baltiysko

https://lt.sputniknews.ru/society/20210310/14645948/Litovskie-voennye-uchastvuyut-v-ucheniyakh-v-Baltiyskom-more.html

https://lv.sputniknews.ru/analytics/20210219/15205662/NATO-2030-chemu-vedet-strategiya-eskalatsii-napryazhennosti-Baltike.html

https://lv.sputniknews.ru/analytics/20210203/15123889/strany-baltia-gotovyatsya-voyne-russia-blitskrig-ili-blitskaput.htmlm-more.html

https://lv.sputniknews.ru/analytics/20210219/15205662/NATO-2030-chemu-vedet-strategiya-eskalatsii-napryazhennosti-Baltike.html

https://lv.sputniknews.ru/analytics/20210203/15123889/strany-baltia-gotovyatsya-voyne-russia-blitskrig-ili-blitskaput.html

https://www.nato.int/cps/en/natohq/official_texts_156624.htm

https://www.nato.int/cps/en/natohq/115204.htm

https://www.nato.int/cps/en/natohq/topics_136388.htm