Straujumas dÄvanu eksperte ne par ko neatbildot, bet naudu par vÄ“rtÄ“Å¡anu "liela glezna - maza glezna" saņem
PIETIEK · 10.02.2016. · Komentāri (52)NacionÄlÄ mÄkslas muzeja direktore MÄra LÄce, kura pati uzskata, ka par savu eksperta darbu, novÄ“rtÄ“jot Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas oficiÄli saņemtÄs dÄvanas, nekÄdu atbildÄ«bu neuzņemoties, tomÄ“r nav iebildusi pret samaksas saņemšanu no Valsts kancelejas.
KÄ jau ziņots, tieši pateicoties LÄces "svÄ“tÄ«bai", demisionÄ“jusÄ« Ministru prezidente Laimdota Straujuma tikusi pie iespÄ“jas par 20 (un nevis 25, kÄ Pietiek kļūdaini ziņoja iepriekš) eiro no valsts "prihvatizÄ“t", iespÄ“jams, tÅ«kstošus vÄ“rtu gruzÄ«nu mÄkslinieces gleznu.
No MÄkslas muzeja direktores Pietiek sacÄ«tÄ izrietÄ“ja, ka viņai ļoti bÅ«tisks faktors šÄ·itis... gleznas izmÄ“rs. "Mazs darbiņš, ļoti maziņš, gana neievÄ“rojams," - tieši pÄ“c šÄda kritÄ“rija eksperte tad arÄ« noteikusi gleznas "prihvatizÄcijas" vÄ“rtÄ«bu.
LÄce Pietiek arÄ« bez mulsuma atzina, ka neesot pat mÄ“Ä£inÄjusi noskaidrot, kÄds ir gruzÄ«nu mÄkslinieces gleznu cenu lÄ«menis. "Protams, ka nÄ“. Protams, ka nÄ“," skanÄ“ja MÄkslas muzeja direktores atbilde uz jautÄjumu, vai viņa ir apskatÄ«jusies kÄdos katalogos vai internetÄ, cik maksÄ šÄ«s mÄkslinieces darbi.
No MÄkslas muzeja direktores kÄ Valsts kancelejas oficiÄli pieaicinÄtas ekspertes teiktÄ izrietÄ“ja - viņa neuzskatot, ka bÅ«tu kaut jel kÄ atbildÄ«ga par savu eksperta viedokli, uz kura pamata noteikta konkrÄ“tas gleznas un citu dÄvanu cena.
"KÄ tad mÄ“s varam valstij nodarÄ«t zaudÄ“jumus? KÄ jums šÄ·iet? NekÄds papÄ«rs par materiÄlo atbildÄ«bu nav jÄparaksta, neviens nav materiÄli atbildÄ«gs, jo tad neviens neies un neko nevÄ“rtÄ“s," Pietiek paziņoja LÄce.
TaÄu, kÄ izrÄdÄs, atbildÄ«bas neuzņemšanÄs LÄcei nav traucÄ“jusi pieprasÄ«t un arÄ« saņemt atalgojumu par "eksperta darbu". "Ar pieaicinÄtajiem ekspertiem tiek slÄ“gts uzņēmuma lÄ«gums. Tas ir novÄ“rtÄ“jums par ekspertu laiku un atsaucÄ«bu iesaistÄ«ties komisijÄ. PieaicinÄtie eksperti saņem 70 eiro pirms nodokļu nomaksas par dalÄ«bu novÄ“rtÄ“šanas komisijÄ," skaidro Valsts kanceleja.
TurklÄt šie nav vienÄ«gie LÄces veiktie "eksperta" pakalpojumi. KÄ rÄda viņas amatpersonas deklarÄcijas, piemÄ“ram, 2014. gadÄ viņa eksperta pienÄkumus veikusi gan KultÅ«ras ministrijai, gan Valsts kancelejai, gan Saeimai, gan RÄ«gas LaikmetÄ«gÄs mÄkslas muzeja satura veidošanai un Latvijas LaikmetÄ«gÄs mÄkslas muzeja fondam, par šiem pakalpojumiem saņemot arÄ« samaksu.
Valsts kanceleja arÄ« skaidro, ka, "piekrÄ«tot iesaistÄ«ties komisijÄ, komisijas loceklis uzņemas atbildÄ«bu Ä«stenot Ministru kabineta noteikumos pausto - komisijai jÄnosaka dÄvanu vÄ“rtÄ«ba tÄs novÄ“rtÄ“šanas brÄ«dÄ« atbilstoši Latvijas tirgus cenÄm, kÄ arÄ« jÄizvÄ“rtÄ“, vai dÄvanÄm varÄ“tu bÅ«t mÄkslas vai kultÅ«rvÄ“sturiska vÄ“rtÄ«ba. PieaicinÄtie eksperti ar savu parakstu apliecina, ka piedalÄ«jušies dÄvanu izvÄ“rtÄ“šanas komisijÄ un rÄ«kojušies atbilstoši minÄ“tajiem noteikumiem".
KÄ jau ziņots, respektablÄ Saatchi Art interneta mÄjas lapa rÄda, ka pašlaik gruzÄ«nu mÄkslinieces Rusiko ÄŒikvaidzes gleznas tiek piedÄvÄtas par cenu, kas ir no 2000 lÄ«dz pat 10 000 ASV dolÄru. TaÄu šÄ«s pazÄ«stamÄs gruzÄ«nu mÄkslinieces gleznu, kas ir tikusi uzdÄvinÄta Straujumai kÄ Ministru prezidentei, demisionÄ“jušajai valdÄ«bas vadÄ«tÄjai bÅ«s tiesÄ«bas no Latvijas valsts atpirkt par mikroskopisku cenu - 20 eiro.
ŠÄda "prihvatizÄcijas" iespÄ“ja Straujumai pavÄ“rusies tÄpÄ“c, ka par šÄdu summu gleznu ir novÄ“rtÄ“jusi oficiÄli izveidotÄ dÄvanu novÄ“rtÄ“šanas komisija. ValdÄ«bas noteikumi nosaka, ka dÄvanas saņēmÄ“js lÄ«dz amata pienÄkumu pildÄ«šanas beigÄm vai triju mÄ“nešu laikÄ pÄ“c amata pienÄkumu pildÄ«šanas beigÄm ir tiesÄ«gs iesniegt komisijai iesniegumu par dÄvanas vai dÄvanu izpirkšanu.
ArÄ« citas dÄvanas, ko nolÄ“musi izpirkt Straujuma, novÄ“rtÄ“šanas komisija ir nocenojusi fantastiski lÄ“ti: zÄ«da šalle novÄ“rtÄ“ta par 30 eiro, Ķīnas zÄ«da somiņa - 25 eiro, Meisenes porcelÄna trauciņš tÄ“jai - 30 eiro (ar to, cik patiesÄ«bÄ maksÄ Meisenes porcelÄns, iespÄ“jams iepazÄ«ties, piemÄ“ram, šeit).
TaÄu, kamÄ“r šo dÄvanu vÄ“rtÄ«ba vÄ“l ir diskutabla, citÄdi ir ar ÄŒikvaidzes gleznu, jo šÄ«s mÄkslinieces gleznas, kÄ to apliecina publiski pieejami dati, atrodas pilnÄ«gi citÄ cenu kategorijÄ. LÄ«dz ar to ir pamatotas aizdomas, ka, pateicoties dÄvanu izvÄ“rtÄ“šanas komisijas nolaidÄ«bai vai arÄ« kÄdam tai izteiktam "lÅ«gumam", valstij ar šo dÄvanu "prihvatizÄciju" var tikt nodarÄ«ti tÅ«kstošos eiro mÄ“rÄmi zaudÄ“jumi.
KÄ skaidro Valsts kanceleja, komisija dÄvanu, kuras saņēmis Ministru prezidents vai Ministru prezidenta biroja darbinieki oficiÄlo vai darba vizÄ«šu laikÄ LatvijÄ vai ÄrvalstÄ«s, novÄ“rtÄ“šanai un norakstÄ«šanai (2014.gada 27.jÅ«nija Valsts kancelejas direktores Elitas Dreimanes rÄ«kojums nr. 57 “Par novÄ“rtÄ“šanas un norakstÄ«šanas komisiju izveidi”) pašlaik sastÄv faktiski tikai no ierÄ“dņiem, kuriem orientÄ“šanÄs mÄkslas jautÄjumos nav specialitÄte.
Komisijas priekšsÄ“dÄ“tÄja ir Maija LÄce, KomunikÄcijas departamenta konsultante, viņas vietnieks ir Antons BraÄka, Valsts kancelejas direktora palÄ«gs, bet komisijas locekļi - Laura TitÄne, KomunikÄcijas departamenta konsultante, Inga VutkeviÄa, Ministru prezidenta sekretÄre, Olga Sorokovaja, Finanšu nodaļas vadÄ«tÄja vietniece, Rita Briede, Finanšu nodaļas vecÄkÄ referente, un Vita Žindika, Ministru prezidenta biroja konsultante. ŠÄ« komisija Straujumai pasniegtÄs dÄvanas izvÄ“rtÄ“jusi pagÄjušÄ gada 23.decembrÄ«.
TaÄu saskaÅ†Ä ar noteikumiem "dÄvanu vÄ“rtÄ«bu komisija nosaka atbilstoši Latvijas tirgus cenÄm, ja nepieciešams, pieaicinot ekspertu, un sastÄda dÄvanas novÄ“rtÄ“šanas aktu". Straujumas dÄvanu vÄ“rtÄ“šanÄ tikuši pieaicinÄti divi eksperti - Latvijas NacionÄlÄ mÄkslas muzeja direktore MÄra LÄce un RÄ«gas vÄ“stures un kuÄ£niecÄ«bas muzeja KrÄjuma nodaļas vadÄ«tÄja Anita Gailiša. Tieši pateicoties LÄces "eksperta viedoklim" Straujuma tad arÄ« ieguvusi izdevÄ«go šÄ«s valsts mantas "prihvatizÄcijas" iespÄ“ju.
KÄ zinÄms, Pietiek jau ir nosÅ«tÄ«jis oficiÄlu iesniegumu Valsts policijas priekšniekam, aicinot sÄkt kriminÄlprocesu par šo tÄ«šo vai nolaidÄ«bas pÄ“c notikušo valsts apzagšanas vai apkrÄpšanas mÄ“Ä£inÄjumu.
Foto no diena.lv