Iesaki rakstu:

Pārsvarā Latvijas sabiedrÄ«ba ir vai tiek grÅ«sta procentu gÅ«stā. Ja ienākumi ir 3000 EUR bruto mÄ“nesÄ«, tad ar trÄ«s mÄ“nešu ienākumiem var samaksāt, piemÄ“ram, nekustamā Ä«pašuma nodokli un badā nemirt, bet, ja ienākumi ir 300 EUR bruto, tad pat viena mÄ“neša ienākumu zaudÄ“jums var bÅ«t par iemeslu Ä£imenes dzÄ«vošanai pusbadā, mājokļa zaudÄ“jumam un virknei citu nelaimju.

Tas pats attiecas arÄ« uz uzņēmÄ“jiem, jo nepietiekami ieguldÄ«jumi vai neparedzÄ“ti izdevumi viegli var novest lÄ«dz bankrotam. Omleti var turÄ“t uz 30 grādu pÄ“c Celsija siltas virsmas lÄ«dz pastardienai, un tā nekad neizcepsies, jo nepietiek sildÄ«tāja grādu. PietiekamÄ«bas princips ir viens no jÄ“dzieniem, ko rÅ«pÄ«gi aizmirst politiÄ·i, ierÄ“dņi un pat viena daļa pieaicināto ekspertu. Šo principu aizmirst tad, kad runā par investÄ«cijām, aplokšÅ†u algām, nodokļu lielumu, uzkrājumu veidošanu, izglÄ«tÄ«bu un daudzām citām lietām.

ŠobrÄ«d uzmanÄ«bas centrā ir miljardu izlietošana, bet nekur nedzird frāzes – meklÄ“sim ieguldÄ«juma jomas un adresātus tā, lai ieguldÄ«tais atpelnÄ«tu visu aizņēmuma summu pārredzamā laikā, izpÄ“tÄ«sim, vai visa šÄ« nauda nav par mazu, jo iegÅ«tais ienākums var nepietikt aizņēmuma un procentu segšanai, novÄ“rtÄ“sim kandidÄ“jošo jomu adresātu un mÄ“rÄ·u spÄ“ju realizÄ“ties, piemÄ“ram, vai uzņēmums varÄ“s palielināt produkcijas ražošanu vajadzÄ«gajā apjomā, vai bÅ«s pircÄ“js šÄdam apjomam, vai riski nav par lielu, vai mārketinga izdevumi nebÅ«s par lielu, utt.

Ir tikai frāzes – vai, vai, vai, nauda bÅ«s jāatdod, bet, vai ar aizņemto atdošanai pietiks, nav dzirdams.

Viena no lielākajām kļūdām ir paņemt par maz – celt viesnÄ«cu par aizņemtu naudu, kā pietiek tikai pamatiem un sienām, bet jumtam, apdarei un iekārtām nepietiek. ŠÄds aizņēmums ir izsviests vÄ“jā, tikpat labi varÄ“ja to sadedzināt.

Labi, ka vismaz tagad sāk parādīties prasības publicēt naudas dalītāju vārdus un CV, lai nebūtu situācijas, kurās vegāni māca gatavot karbonādi. Ir jau kādam konkrēti jābūt, no kā prasīt atbildību, ja nesanāk.

ArÄ« izglÄ«tÄ«bas jomā netiek ievÄ“rots pietiekamÄ«bas princips, un STEM priekšmetu programmās ir paredzÄ“tas informācijas lietošanas prasmes un iemaņas, bet izpratne paliek pašu skolÄ“nu ziņā. Izpratnes apguvi grib pārbaudÄ«t, bet mācÄ«bu procesā tai ir blakusprodukta loma, tātad atkal nepietiek, un ar šo nepietiekamÄ«bu ir spiestas tikt galā par saviem lÄ«dzekļiem augstskolas un tehnikumi.

Latvijā diemžēl parasti praktizÄ“ lāpÄ«šanu ar ielāpiem, kas mazāki par caurumu. Likumi tiek lāpÄ«ti, nevis labotas kļūdas. Ielāps uz ielāpa, lai tikai nevajadzÄ“tu atzÄ«ties, ka pati ietvertā norma ir šÄ·Ä«ba un pārrakstÄ«tu normatÄ«vo aktu. Viens vienÄ«gs tāds precedents pārrakstÄ«šanai bija alkohola karā ar Igauniju.

Bieži tiek tÄ“rÄ“ti arvien lielāki resursi, lai iegÅ«tu to pašu vai pat mazāku jau tā niecÄ«go progresu tā vietā, lai novÄ“rtÄ“tu pašu progresa gÅ«šanas paņēmienu, kā iespÄ“jas bieži ir jau izsmeltas un ir jāmeklÄ“ cits paņēmiens. LÄ“mumus par cita paņēmiena izvÄ“li parasti gatavo un pieņem tie, kas saskaņā ar MÄ“rfija likumu ir sasnieguši savas nekompetences griestus vai tuvu tiem.

Ja ir tik liela pietiekamÄ«bas ignorÄ“šana, tad ir ļoti bÅ«tiski atklāt vārdus, uzvārdus un CV.