Iesaki rakstu:

Lai nepieļautu, ka Viļānu novada DekšÄres pagasta iedzÄ«votāja – pensionāre Dzidra Bruzgule saņemtu tiesas piespriesto 1500 eiro kompensāciju par policijas nepamatoti nogrieztajām kaņepÄ“m, Jura Stukāna (attÄ“lā) vadÄ«tā Ä¢enerālprokuratÅ«ra pagājušÄ gada sākumā iesniedza Augstākajā tiesā kasācijas sÅ«dzÄ«bu. Nu šÄ« J. Stukāna vadÄ«tās prokuratÅ«ras vÄ“lme par katru cenu pārsÅ«dzÄ“t jebkuru spriedumu cietusi kārtÄ“jo sakāvi: Senāta AdministratÄ«vo lietu departaments šodien atstāja negrozÄ«tu AdministratÄ«vās apgabaltiesas spriedumu, ar kuru daļēji apmierināts pieteicÄ“jas pieteikums par nemantiskā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājumu un noteikts to atlÄ«dzināt 1500 euro apmÄ“rā.

Kā zināms, kad 2018. gada 27. augustā pensionāres Dz. Bruzgules mājās pagastā ar trim auto ieradās policisti, kuri pašu saimnieci gan neaizturÄ“ja, toties nogrieza, sapakoja 17 maisos un aizveda visas piemājas dārzā augušÄs pārtikas kaņepes, pirmās instances tiesa nolÄ“ma, ka pensionārei kā kompensācija pienākas tikai 27,23 eiro un formāla policijas atvainošanās. PÄ“c tam administratÄ«vā apgabaltiesa nolÄ“ma, ka kundzei par iznÄ«cinātajām kaņepÄ“m pienākas 1500 eiro kompensācija, tomÄ“r J. Stukāna vadÄ«tā Ä¢enerālprokuratÅ«ra nolÄ“ma, ka šÄda izmaksa neesot pieļaujama, un vÄ“rsās ar kasācijas sÅ«dzÄ«bu Augstākajā tiesā.

Augstākā tiesa (Senāts) tagad skaidro: „Izskatot Ä¢enerālprokuratÅ«ras kasācijas sÅ«dzÄ«bu par AdministratÄ«vās apgabaltiesas nolÄ“mumu, Senāts konstatÄ“ja spriedumā vairākas nepilnÄ«bas, uz kurām bija norādÄ«jusi prokuratÅ«ra, tomÄ“r uzskatÄ«ja, ka tās nav ietekmÄ“jušas lietas rezultātu.

Senāts piekrita Ä¢enerālprokuratÅ«ras kasācijas sÅ«dzÄ«bas argumentam, ka apgabaltiesas rÄ«cÄ«ba, vÄ“rtÄ“jot kratÄ«šanas tiesiskumu, bija nepamatota. KonstatÄ“jot policijas rÄ«cÄ«bas neatbilstÄ«bu Kriminālprocesa likuma normai un lÄ«dz ar to - tās prettiesiskumu, apgabaltiesa ir pārkāpusi savas kompetences robežas, jo valsts ir radÄ«jusi tiesisko sistÄ“mu, lai indivÄ«ds varÄ“tu efektÄ«vi aizsargāt savas tiesÄ«bas, un pieteicÄ“jai bija iespÄ“ja panākt kaitÄ“jumu izraisÄ«jušÄs rÄ«cÄ«bas tiesiskuma izvÄ“rtÄ“jumu kriminālprocesā. TomÄ“r Senāts atzina, ka šÄ« apgabaltiesas kļūda nav ietekmÄ“jusi sprieduma rezultātu.

Lietā nav strÄ«da, ka policijas rÄ«cÄ«ba vÄ“lāk (pÄ“c tam, kad bija saņemts ekspertÄ«zes atzinums) ir izrādÄ«jusies nepamatota. Ä¢enerālprokuratÅ«ra to ir atzinusi, tāpÄ“c lÄ“musi par zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanu. StrÄ«ds lietā ir par to, vai pieteicÄ“jai ir nodarÄ«ts kaitÄ“jums un cik lielā mÄ“rā tas ir atlÄ«dzināms. Tātad kratÄ«šana tās izdarÄ«šanas brÄ«dÄ« bija tiesiska, lÄ«dz ar to varÄ“ja prezumÄ“t, ka pamattiesÄ«bu ierobežojums ir attaisnojams, tomÄ“r vÄ“lāk tika konstatÄ“ta kratÄ«šanas nepamatotÄ«ba.

Senāts spriedumā atzÄ«st, ka apgabaltiesa ir pareizi piemÄ“rojusi AtlÄ«dzināšanas likuma normas, jo ir vÄ“rtÄ“jusi cÄ“loņsakarÄ«bu starp izdarÄ«to kratÄ«šanu un kaitÄ“juma iestāšanos, pieteicÄ“jas lÄ«dzatbildÄ«bu, aizskarto tiesÄ«bu un ar likumu aizsargāto interešu nozÄ«mÄ«gumu, aizskāruma smagumu, kā arÄ« citus apstākļus, un noteikusi atbilstošu atlÄ«dzinājuma veidu.

Senāts arÄ« atzÄ«st par pamatotu apgabaltiesas secinājumu, ka iepriekšÄ“jo stāvokli, kāds bija pirms kaitÄ“juma nodarÄ«šanas, nav iespÄ“jams atjaunot, kratÄ«šanu nevar pavÄ“rst par nenotikušu un pieteicÄ“jas pārdzÄ«vojumus padarÄ«t par nebijušiem. Tas, vai kaņepes pieteicÄ“jas Ä«pašumā iesÄ“jas arÄ« pašas, neietekmÄ“ minÄ“to.

Vienlaikus Senāts nepiekrÄ«t apgabaltiesas secinātajam, ka nemantiskais kaitÄ“jums AtlÄ«dzināšanas likuma izpratnÄ“ pieteicÄ“jai radies arÄ« ar kriminālprocesa plašo rezonansi publiskajā telpā. AtlÄ«dzināšanas likums aptver nemantisko kaitÄ“jumu, kas kriminālprocesā nodarÄ«ts iestādes, prokuratÅ«ras vai tiesas prettiesiskas vai nepamatotas rÄ«cÄ«bas dēļ. Plašsaziņas lÄ«dzekļi publikācijas sagatavo ārpus kriminālprocesa, neatkarÄ«gi Ä«stenojot savu pienākumu sniegt sabiedrÄ«bai informāciju, kas skar tās intereses, vienlaikus ievÄ“rojot noteikumu, ka tiesvedÄ«bas procesa atspoguļojumā nav pieļaujama tādu materiālu publicÄ“šana, kuri pārkāpj nevainÄ«guma prezumpciju, kā tas noteikts likumā "Par presi un citiem masu informācijas lÄ«dzekļiem". Tātad atbildÄ«ba par publikāciju saturu un ar tām nodarÄ«to iespÄ“jamo nemantisko kaitÄ“jumu gulstas uz plašsaziņas lÄ«dzekļiem, nevis valsti.

Vienlaikus Senāts no apgabaltiesas norādÄ«tā secina, ka tiesa, lemjot par atlÄ«dzināmo summu, notikuma atspoguļošanu plašsaziņas lÄ«dzekļos, nosakot kaitÄ“juma atlÄ«dzinājuma lielumu, nav ņēmusi vÄ“rā, bet ņēmusi vÄ“rā kratÄ«šanas faktu kā iejaukšanos pieteicÄ“jas privātajā dzÄ«vÄ“, tiesÄ«bu uz Ä«pašumu pārkāpumu un pieteicÄ“jai nodarÄ«to veselÄ«bas kaitÄ“jumu. TādÄ“jādi Senāts secina, ka arÄ« šÄ« kļūda nav ietekmÄ“jusi sprieduma rezultātu pÄ“c bÅ«tÄ«bas.”

Ņemot vērā lasītāju interesi, atkārtoti publicējam Ģenerālprokuratūras sūdzību pilnā apmērā, - tā uzskatāmi parāda, ar ko un ar kādu pamatojumu nodarbojas J. Stukāna vadītā iestāde.

Kasācijas sūdzība par Administratīvās apgabaltiesas 2021.gada 21.janvāra spriedumu lietā Nr.A420171519

2018. gada 16.novembrī Ģenerālprokuratūrā tika saņemts [Persona A] iesniegums (2018.gada 14.decembrī - sākotnējā iesnieguma precizējums) par nemantiskā kaitējuma 3000 euro un zaudējumu 1089 euro atlīdzinājumu.

gada 11.februāri Ä¢enerālprokuratÅ«rā tika pieņemts lÄ“mums Nr.131.4/2018/360, ar kuru [Persona A] iesniegums apmierināts daļēji - nolemts atlÄ«dzināt zaudÄ“jumus 27,23 euro apmÄ“rā, kas nodarÄ«ti saistÄ«bā ar kriminālprocesā Nr. [Numurs] veiktās kratÄ«šanas laikā izņemtajiem 363 kaņepju stādiem, bet daļā par zaudÄ“jumiem 1061,77 euro apmÄ“rā un daļā par nemantiskā kaitÄ“juma 3000 euro apmÄ“rā atlÄ«dzināšanu iesniegums noraidÄ«ts.

NepiekrÄ«tot minÄ“tajam lÄ“mumam, pieteicÄ“ja vÄ“rsās AdministratÄ«vajā rajona tiesā ar pieteikumu, lÅ«dzot izdot labvÄ“lÄ«gu administratÄ«vo aktu par zaudÄ“jumu 1061,77 euro un nemantiskā kaitÄ“juma 3000 euro apmÄ“rā atlÄ«dzināšanu.

Ar Administratīvās rajona tiesas 2019.gada 5.aprīļa spriedumu [Persona A] pieteikums noraidīts. Par pirmās instances tiesas spriedumu daļā, ar kuru noraidīts pieteikums par nemantiskā kaitējuma 3000 euro atlīdzinājumu, pieteicēja iesniedza apelācijas sūdzību.

AdministratÄ«vā apgabaltiesa 2021.gada 21.janvārÄ« nosprieda daļēji apmierināt [Persona A] pieteikumu par nemantiskā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājumu un uzlikt par pienākumu Latvijas Republikai viena mÄ“neša laikā no sprieduma spÄ“kā stāšanās dienas atlÄ«dzināt [Persona A] nemantisko kaitÄ“jumu 1500 euro. PārÄ“jā daļā pieteikums noraidÄ«ts.

Uzskatu, ka apelācijas instances tiesa, daļēji apmierinot pieteicÄ“jas pieteikumu par nemantiskā kaitÄ“juma atlÄ«dzināšanu, pieļāvusi procesuālo tiesÄ«bu normu pārkāpumus, kas noveduši pie lietas nepareizas izspriešanas.

AdministratÄ«vā apgabaltiesa spriedumā norādÄ«jusi, ka iestādes rÄ«cÄ«ba saskaņā ar Kriminālprocesā un administratÄ«vo pārkāpumu lietvedÄ«bā nodarÄ«tā kaitÄ“juma atlÄ«dzināšanas likuma (turpmāk - KaitÄ“juma atlÄ«dzināšanas likums) 6.panta otro daļu ir bijusi nepamatota (sprieduma 10.pkt.), tātad atbildusi tiesÄ«bu normām. Neskatoties uz minÄ“to, tiesa spriedumā vienlaikus arÄ« secinājusi, ka kriminālprocesā nebija pamata veikt kratÄ«šanu. Tiesas ieskatā ne no izmeklÄ“tājas lÄ“muma, ne no tiesas apstiprinājuma kratÄ«šanai nav saskatāma ne nepieciešamÄ«ba veikt kratÄ«šanu neatliekamÄ«bas kārtÄ«bā, ne arÄ« pamatojums tam, ka meklÄ“jamie augi varÄ“tu tikt iznÄ«cināti vai noslÄ“pti. Tiesa atzinusi, ka policija nav rÄ«kojusies atbilstoši Kriminālprocesa likuma prasÄ«bām (sprieduma 16.1.pkt, 22.pkt.).

Tādejādi apelācijas instances tiesa iestādes rÄ«cÄ«bu atzinusi par prettiesisku (KaitÄ“juma atlÄ«dzināšanas likuma izpratnÄ“ iestādes rÄ«cÄ«ba ir prettiesiska, ja ar šo rÄ«cÄ«bu pārkāptas tiesÄ«bu normas un vÄ“lāk iestājies viens no šajā likumā norādÄ«tajiem kaitÄ“juma atlÄ«dzinājuma tiesiskajiem pamatiem), lai gan atbilstoši KaitÄ“juma atlÄ«dzināšanas likuma 6.panta pirmajai daļai prettiesisku rÄ«cÄ«bu konstatÄ“ ar iestādes, kriminālprocesā pilnvarotas amatpersonas vai tiesas nolÄ“mumu.

LÄ«dz ar to, tiesa ne tikai nonākusi pretrunā spriedumā iepriekš norādÄ«tajam par iestādes nepamatotu rÄ«cÄ«bu, bet arÄ« pārkāpusi savas kompetences robežas, kas novedis pie lietas nepareizas izspriešanas.

AdministratÄ«vā procesa likums tiešiem vārdiem norāda uz to, ka administratÄ«vās tiesas kontrolei nav pakļauti kriminālprocesuāli nolÄ“mumi vai rÄ«cÄ«ba kriminālprocesa ietvaros (AdministratÄ«vā procesa likuma 1.panta trešÄs daļas 5.punkts). SÅ«dzÄ«bu iesniegšanu un izskatÄ«šanu kriminālprocesā regulÄ“ Kriminālprocesa likums (24.nodaļa). Kriminālprocesa likumā nenoregulÄ“ti jautājumi, ja tādi ir, nav regulÄ“jami ar AdministratÄ«vā procesa likuma normām. Turklāt jāņem vÄ“rā, ka administratÄ«vā tiesa ar savu noteiktu kompetenci nevar iejaukties citā autonomā procesā - šajā gadÄ«jumā kriminālprocesā - un, nošÄ·irti no pārÄ“jā attiecÄ«gā procesa konteksta, izvÄ“rtÄ“t atsevišÄ·as kriminālprocesa virzÄ«tāja vai to uzraugošas personas veiktas darbÄ«bas (Augstākās tiesas AdministratÄ«vo lietu departamenta 2018.gada 14.novembra lÄ“mums lietā SKA-1081/2018).

Atbilstoši Kriminālprocesa likuma 180.panta piektajai daļai neatliekamÄ«bas kārtÄ«bā veiktas kratÄ«šanas pamatotÄ«bu un tiesiskumu pārbauda izmeklÄ“šanas tiesnesis. Tāpat saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 336.panta pirmo daļu sÅ«dzÄ«bu par kriminālprocesu veicošÄs amatpersonas rÄ«cÄ«bu vai nolÄ“mumu var iesniegt procesā iesaistÄ«tā persona, kā arÄ« persona, kuras tiesÄ«bas vai likumÄ«gās intereses ir aizskartas ar konkrÄ“to rÄ«cÄ«bu vai nolÄ“mumu.

IevÄ“rojot minÄ“to, jautājumu par veiktās kratÄ«šanas nepieciešamÄ«bu (pamatotÄ«bu), kā arÄ« par kratÄ«šanu veikušÄs amatpersonas rÄ«cÄ«bas atbilstÄ«bu Kriminālprocesa likuma prasÄ«bām vÄ“rtÄ“ kriminālprocesā pilnvarotas amatpersonas. SaistÄ«bā ar pieteicÄ“jas Ä«pašumā izdarÄ«to kratÄ«šanu tika veikta dienesta pārbaude. Pārbaudes rezultātā secināts, ka amatpersonas, veicot pirmstiesas izmeklÄ“šanas darbÄ«bas kriminālprocesā Nr. [Numurs], nav pārkāpušas Kriminālprocesa likuma vai citu spÄ“kā esošo normatÄ«vo aktu prasÄ«bas.

PārvÄ“rtÄ“jot kriminālprocesā Nr. [Numurs] veiktās kratÄ«šanas pamatotÄ«bu un apšaubot kratÄ«šanas nepieciešamÄ«bu, apelācijas instances tiesa, balstoties uz publiski pieejamu informāciju, spriedumā norādÄ«jusi, ka normāli Latvijas āra apstākļos nevar izaugt tādas kaņepes, no kurām var iegÅ«t marihuānu. Tiesa norādÄ«jusi, ka Ä¢enerālprokuratÅ«ras paskaidrojumos minÄ“tajam, ka no 10 brÄ«vā dabā atklātajām audzÄ“tavām deviņos gadÄ«jumos apstiprinājies fakts, ka brÄ«vā dabā audzÄ“tas kaņepes satur narkotiskās vielas, lietā neesot iesniegti pierādÄ«jumi.

ŠÄdi apelācijas instances tiesas secinājumi ir nepamatoti un izdarÄ«ti, neveicot pierādÄ«jumu vispusÄ«gu, pilnÄ«gu un objektÄ«vu pārbaudi, kā to noteic AdministratÄ«vā procesa likuma 154.panta pirmā daļa.

Tiesa, apšaubot iespÄ“ju Latvijā brÄ«vā dabā izaudzÄ“t kaņepes, kas satur narkotiskās/psihotropās vielas, un lÄ«dz ar to faktiski arÄ« veiktās kratÄ«šanas lietderÄ«bu, ir atsaukusies uz publiski pieejamu informāciju, taču nav ņēmusi vÄ“rā Valsts policijas sniegto informāciju, kas ietverta administratÄ«vās lietas materiālos esošajā uzziņā par veiktās pārbaudes rezultātiem par VP Latgales reÄ£iona pārvaldes RÄ“zeknes iecirkņa amatpersonu rÄ«cÄ«bu kriminālprocesa Nr. [Numurs] ietvaros, ko atbildÄ“tāja pievienoja paskaidrojumiem un iesniedza pirmās instances tiesai.

Lai gan AdministratÄ«vā procesa likuma 154.panta trešÄ daļa noteic tiesai pienākumu spriedumā norādÄ«t, kādēļ tā vienam pierādÄ«jumam devusi priekšroku salÄ«dzinājumā ar citu pierādÄ«jumu un atzinusi vienu faktu par pierādÄ«tu, bet citu - par nepierādÄ«tu, apgabaltiesa spriedumā nav motivÄ“jusi, kādēļ tā nepiešÄ·ir ticamÄ«bu Valsts policijas sniegtajai informācijai. Ja tiesa balstÄ«jusies tikai uz publiski pieejamu informāciju, tad informācija ir izraudzÄ«ta selektÄ«vi, jo arÄ« publiski ir pieejama informācija par to, ka policija vairākkārt ir konstatÄ“jusi brÄ«vā dabā audzÄ“tu marihuānu (https://www.la.lv/tilzas-pagasta-briva-daba-audzeta-marihuana-policija-iznem-159-stadus; https://www.ludzaszeme.lv/likvide-tris-marihuanas-audzetavas/;

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latgale-sogad-atklati-astoni-marihuanas-audzesanas- gadij umi .a369703/).

Tā kā lietā nav pastāvÄ“jis strÄ«ds par to, vai brÄ«vā dabā var tikt izaudzÄ“tas kaņepes, kas satur narkotiskās/psihotropās vielas, tad atbildÄ“tājs šim apstāklim konkrÄ“tajā lietā nav piešÄ·Ä«ris tādu nozÄ«mi, lai iesniegtu vÄ“l kādus pierādÄ«jumus, kas apstiprina Valsts policijas sniegto informāciju, taču apgabaltiesai, piešÄ·irot minÄ“tajam bÅ«tisku nozÄ«mi, bija iespÄ“jams atbilstoši AdministratÄ«vā procesa likuma 305.panta otrajai daļai uzdot atbildÄ“tājam iesniegt papildu pierādÄ«jumus vai izprasÄ«t tos pašai, tādejādi veicot objektÄ«vu lietas apstākļus izvÄ“rtÄ“jumu un neizdarot kļūdainus secinājumus.

ArÄ« apšaubot nepieciešamÄ«bu kratÄ«šanas laikā izņemt visus augus, nevis tikai atsevišÄ·us stādus, tiesa nav ņēmusi vÄ“rā jau minÄ“tajā uzziņā (par veiktās pārbaudes rezultātiem par VP Latgales reÄ£iona pārvaldes RÄ“zeknes iecirkņa amatpersonu rÄ«cÄ«bu kriminālprocesa Nr. [Numurs] ietvaros) norādÄ«to kriminālistikas metodi, no kuras izriet, ka visus augus nepieciešams izņemt tā iemesla dēļ, ka augu kopÄ“jai masai (nežāvÄ“tā un izžāvÄ“tā veidā) ir nozÄ«me, lai noteiktu narkotisko/psihotropo vielu apmÄ“ru (neliels vai liels apmÄ“rs), ja šÄdas vielas augos tiek konstatÄ“tas. AtbildÄ“tāja pārstāvis pirmās instances tiesā skaidroja, ka policija nevar nodrošināt pārÄ“jo augu saglabāšanu, kamÄ“r tiek veikta ekspertÄ«ze (tiesas sÄ“des protokola 5.lpp.).

AtbildÄ“tāja ieskatā apelācijas instances tiesas secinājumi saistÄ«bā ar veiktās kratÄ«šanas pamatotÄ«bu balstās kļūdainā Kriminālprocesa likuma normu izpratnÄ“, proti, tiesa, iebilstot pret nepieciešamÄ«bu izņemt augus, spriedumā norādÄ«j usi, ka saskaņā ar pieteicÄ“jas paskaidrojumiem, kaņepju audzÄ“šanas speciālists [Persona B], kas pÄ“c pieteicÄ“jas lÅ«guma ieradies uz kratÄ«šanu, policijai norādÄ«jis, ka tās esot sÄ“jas kaņepes (sprieduma 16.2.pkt.), taču jānorāda, ka minÄ“tais nevar ietekmÄ“t pienākumu noteikt ekspertÄ«zi. Lietās saistÄ«bā ar neatļautām darbÄ«bām ar narkotiskajām/psihotropajām vielām tikai eksperta atzinums var kalpot par pierādÄ«jumu, jo to, vai augs satur narkotiskās/psihotropās vielas, var noteikt, pielietojot konkrÄ“tu zinātnisku metodi (sk. eksperta atzinuma 2.lpp.). Tāpat nav nozÄ«mes tam, vai kratÄ«šana tiktu veikta parastā kārtÄ«bā, vai neatliekamÄ«bas kārtÄ«bā (sprieduma 16.2.pkt.), jo kratÄ«šanas norise nemainÄ«tos. ArÄ« apstāklis, ka [Persona C] labprātÄ«gi izsniedzis augus, uz ko cita starpā spriedumā norādÄ«jusi tiesa (sprieduma 16.2.pkt.), liecina tikai par to, ka ir tikusi ievÄ“rota Kriminālprocesa likuma 182.panta otrajā daļā noteiktā kārtÄ«ba (izmeklÄ“šanas darbÄ«bas veicÄ“js uzaicina personu labprātÄ«gi izsniegt meklÄ“jamo objektu), bet tas neatbrÄ«vo policiju no pienākuma izņemt objektu, konkrÄ“tajā gadÄ«jumā - augus.

Tāpat apelācijas instances tiesa, lemjot par nemantiskā kaitējuma atlīdzinājumu, spriedumā nepamatoti ir vērtējusi apsūdzības smagumu (sprieduma 18.1.pkt.). Kriminālprocesā Nr. [Numurs] nevienai personai apsūdzība netika celta, neviena persona nav tikusi atzīta par aizdomās turēto vai personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību. Kriminālprocess tika ierosināts par faktu, nevis pret konkrētu personu.

Apgabaltiesa spriedumā norādÄ«jusi, ka atlÄ«dzinājums nosakāms naudā tā iemesla dēļ, ka ar veikto kratÄ«šanu aizskartas pieteicÄ“jas tiesÄ«bas uz privātās dzÄ«ves un mājokļa neaizskaramÄ«bu. Vienlaikus tiesa arÄ« atzinusi, ka iejaukšanās pieteicÄ“jas tiesÄ«bās uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu un Ä«pašuma neaizskaramÄ«bu bija noteikta ar likumu, tai bijis leÄ£itÄ«ms mÄ“rÄ·is, bet konkrÄ“tajos apstākļos un veidā, kādā tā notika, tā bija acÄ«mredzami nesamÄ“rÄ«ga. Policijas darbinieki veicot kratÄ«šanu, nebija ievÄ“rojuši samÄ“rÄ«guma principu, kas izpaudies tajā, ka policija, nepārliecinoties par to, vai tiek audzÄ“tas narkotiskās kaņepes, iznÄ«cinājusi visus stādus (sprieduma 19.pkt.).

No minÄ“tā secināms, ka par nesamÄ“rÄ«gu tiesa atzinusi nevis ar kratÄ«šanu kā tādu, bet gan ar kratÄ«šanas rezultātā iznÄ«cināto Ä«pašumu. AtbildÄ“tājs neapstrÄ«d, ka kratÄ«šana, kuras laikā tiek izņemts personas Ä«pašums, to iznÄ«cinot, aizskar personas tiesÄ«bas uz Ä«pašumu, taču tiesa, lemjot par atlÄ«dzÄ«bu nav vÄ“rtÄ“jusi seku neatgriezeniskumu, kas ir viens no bÅ«tiskiem apstākļiem, kas jāņem vÄ“rā, nosakot atlÄ«dzinājuma apmÄ“ru (Augstākās tiesas Civillietu departamenta 2014.gada 20.jÅ«nija spriedums lietā Nr.SKC-0106-14). Tiesa nepamatoti nav ņēmusi vÄ“rā, ka pieteicÄ“jai ir tikuši atlÄ«dzināti zaudÄ“jumi saistÄ«bā ar izņemtajiem kaņepju stādiem, kā arÄ« no pieteicÄ“jas paskaidrojumiem pirmās instances tiesā izriet, ka gadu pÄ“c veiktās kratÄ«šanas pieteicÄ“jas Ä«pašumā joprojām aug kaņepes, kuras gadiem iesÄ“jas pašas (tiesas sÄ“des protokola 4.lpp.).

AtbildÄ“tāj a ieskatā arÄ« j autājumā par ciešanām, ko pieteicÄ“jai radÄ«j usi sabiedrÄ«bas uzmanÄ«ba, tiesa nav veikusi pierādÄ«jumu vispusÄ«gu un objektÄ«vu pārbaudi. Tiesa, atzÄ«stot, ka nepatÄ«kamus pārdzÄ«vojumus pieteicÄ“jai radÄ«jusi konkrÄ“tā gadÄ«juma publicitāte, bez ievÄ“rÄ«bas atstājusi to, ka prokuratÅ«rai adresÄ“tajā iesniegumā pieteicÄ“ja norādÄ«ja, ka ir bijusi lÄ«dzcilvÄ“ku sapratne un pretÄ«mnākšana. ArÄ« komunikācijā ar masu medijiem, pieteicÄ“ja norādÄ«jusi, ka “jāsaka paldies visiem ļaudÄ«m saprātÄ«gajiem, daudz deva tādu stiprinājumu” (https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/cilvekstasti/pensionare-dzidra-bruzgule-turpinas-audzet- kanepes-savam-vajadzibam.a304610/). Ne prokuratÅ«rai, ne tiesai pieteicÄ“ja nav iesniegusi pierādÄ«jumus, kas liecinātu, ka pÄ“c notikušÄ pieteicÄ“ja bÅ«tu saskārusies ar nievājošu, aizvainojošu, nosodošu attieksmi no sabiedrÄ«bas puses. Turklāt, lai gan pieteicÄ“ja norādÄ«jusi, ka sabiedrÄ«bas un masu mediju uzmanÄ«ba bijusi apgrÅ«tinoša, tomÄ“r pieteicÄ“jas rÄ«cÄ«ba, sniedzot intervijas gan par kriminālprocesu, gan par administratÄ«vā procesa norisi liecina par pretÄ“jo, proti - pieteicÄ“ja nevairās no sabiedrÄ«bas uzmanÄ«bas.

Saskaņā ar AdministratÄ«vā procesa likuma 6.pantā noteikto vienlÄ«dzÄ«bas principu, pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem, iestāde un tiesa pieņem vienādus lÄ“mumus, bet, pastāvot atšÄ·irÄ«giem faktiskajiem vai tiesiskajiem lietas apstākļiem, — atšÄ·irÄ«gus lÄ“mumu.

Tātad vienlÄ«dzÄ«bas princips prasa, lai lÄ«dzÄ«gās lietās tiktu noteikts lÄ«dzÄ«gs atlÄ«dzinājums. LÄ«dz ar to tiesai vienmÄ“r ir jāņem vÄ“rā salÄ«dzināmi gadÄ«jumi. TaisnÄ«ga un atbilstoša kaitÄ“juma atlÄ«dzÄ«bai katrā lietā ir nozÄ«me judikatÅ«rā, j o ar katru tiesas izšÄ·irto dzÄ«ves gadÄ«jumu pieaug salÄ«dzināšanas iespÄ“ja un lÄ«dz ar to - arÄ« tiesiskā stabilitāte.

Nosakot nemantiskā kaitÄ“juma atlÄ«dzÄ«bu 1500 euro apmÄ“rā, apelācijas instances tiesa ņēmusi vÄ“rā bÅ«tiski atšÄ·irÄ«gus tiesu prakses gadÄ«jumus. Lietas, uz kurām spriedumā atsaucas tiesa, nav salÄ«dzināmas ar izskatāmo lietu, jo tajās par kaitÄ“juma atlÄ«dzinājumu lemts saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanas likumu (turpmāk - ZaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanas likums), kas paredz kaitÄ“juma atlÄ«dzinājumu saistÄ«bā ar iestādes prettiesisku administratÄ«vo aktu vai prettiesisku faktisko rÄ«cÄ«bu, proti, par rÄ«cÄ«bu, ar kuru pārkāptas tiesÄ«bu normas. ArÄ« Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesā izskatÄ«tajās lietās, uz ko atsaucas tiesa, iestādes rÄ«cÄ«ba bijusi prettiesiska.

Jautājums par kaitÄ“juma atlÄ«dzinājumu konkrÄ“tajā lietā tiek skatÄ«ts KaitÄ“juma atlÄ«dzināšanas likumā noteiktajā kārtÄ«bā. IevÄ“rojot Kriminālprocesa likuma 6.pantā noteikto kriminālprocesa obligātuma principu, to, ka valsts no savas puses nevar atteikties no kriminālprocesa uzsākšanas arÄ« tad, ja, iespÄ“jams, aizdomas par noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu neapstiprināsies, kā arÄ« ņemot vÄ“rā kriminālprocesuālo darbÄ«bu raksturu, kriminālprocesā nav iespÄ“jams neskart personas pamattiesÄ«bas. Tādēļ, atšÄ·irÄ«bā no ZaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanas likuma, KaitÄ“juma atlÄ«dzināšanas likuma 6.panta otrajā daļā paredzÄ“ta arÄ« nepamatota iestādes rÄ«cÄ«ba, proti - rÄ«cÄ«ba, kas lÄ“muma pieņemšanas brÄ«dÄ« ir atbildusi tiesÄ«bu normām (..), jo arÄ« tāda iestādes rÄ«cÄ«ba, kas nepārkāpj tiesÄ«bu normas, vÄ“lāk var bÅ«t pamats kaitÄ“juma atlÄ«dzinājuma tiesiskā pamata konstatÄ“šanai. ArÄ« konkrÄ“tajā gadÄ«jumā iestādes rÄ«cÄ«ba ir bijusi nepamatota.

LÄ«dz ar to, tiesai, lemjot par kaitÄ“juma atlÄ«dzinājumu, nebija pamata ņemt vÄ“rā tiesu praksi lietās, kuras izskatÄ«tas, pamatojoties uz ZaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanas likumu un kurās iestādes rÄ«cÄ«ba ir bijusi prettiesiska (atbildÄ“tāja vÄ“rš uzmanÄ«bu, ka administratÄ«vās apgabaltiesas noteiktais atlÄ«dzinājums - 1500 euro, saistÄ«bā ar veikto kratÄ«šanu, atbilst nemantiskā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājumam, kāds atbilstoši KaitÄ“juma atlÄ«dzināšanas likuma 15.pantam bÅ«tu nosakāms personai par 2018.gadā (laikā, kad tika veikta kratÄ«šana) nepamatoti vai prettiesiski 53 dienas ierobežotu brÄ«vÄ«bu, kas arÄ« ir viena no bÅ«tiskākajām cilvÄ“ka pamattiesÄ«bām).

Ievērojot konkrētās lietas apstākļus, kasācijas sūdzībā minētos argumentus, tiesa atlīdzinājumu pieteicējai noteikusi, neveicot pilnīgu, vispusīgu un objektīvu pierādījumu pārbaudi un neievērojot vienlīdzības principu.

Iepriekš minÄ“tie tiesas pieļautie procesuālo tiesÄ«bu normu pārkāpumi, kā arÄ« savas kompetences pārsniegšana, ir novedusi pie lietas nepareizas izspriešanas daļā par nemantiskā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājuma noteikšanu [Persona A].

IevÄ“rojot minÄ“to un pamatojoties uz AdministratÄ«vā procesa likuma 325.pantu, 327.panta pirmās daļas 1.punktu, 328.pantu, 329.pantu, 331.pantu, AdministratÄ«vās apgabaltiesas 2021.gada 21.janvāra spriedumu lietā Nr.A420171519 pārsÅ«dzu tā apmierinātajā daļā, lÅ«dzu to atcelt un nodot lietu jaunai izskatÄ«šanai apelācijas instances tiesai.