Iesaki rakstu:

Arvien acÄ«mredzamāk kļūst tas, ka pÄ“c Rail Baltica (RB) celtniecÄ«bas pabeigšanas ļoti daudziem cilvÄ“kiem mÅ«su valstÄ« bÅ«s ļoti daudz jautājumu par šÄ« projekta rentabilitāti un lietderÄ«bu. Es to saku galvenokārt tāpÄ“c, ka tad, kad ierÄ“dņi nāk klajā ar informāciju par projektu, viņu paziņojumi  ļoti bieži ir  piepildÄ«ti ar meliem un nejÄ“dzÄ«bām.

PiemÄ“ram, pagājušÄ gada oktobrÄ« Rail Baltica (RB) pārstāvis, AS RB Rail SistÄ“mu un ekspluatācijas departamenta vadÄ«tājs Žans Marks Bedmārs  nāca klajā ar paziņojumu, ka RB vilcieni Latvijas teritorijā kursÄ“s katru stundu, savukārt, piemÄ“ram, RB vilciens no Varšavas uz BerlÄ«ni kursÄ“ tikai piecas reizes dienā.

PÄ“dÄ“jais melu un/vai nejÄ“dzÄ«bu kopums ir uzņēmuma Eiropas dzelzceļa lÄ«nijas valdes priekšsÄ“dÄ“tāja Kaspara Vingra paziņojums. PÄ“c Vingra kunga teiktā, RB nodošana ekspluatācijā nozÄ«mÄ“ 37 000 jaunu darbavietu radÄ«šanu. No vienas puses, šim ziņojumam nozÄ«mei vajadzÄ“tu bÅ«t tikai pozitÄ«vai, bet no otras puses, ja iedziļināmies lietas bÅ«tÄ«bā, kļūst skaidrs, ka Vingra kungs ne visai saprot, par ko viņš runā.

Pirmkārt, uzreiz jāsaka, ka no 37 000 jaunajām darbavietām, par kurām Vingra kungs runā, pašÄ RB strādās vairākus desmitus reižu mazāk cilvÄ“ku. AS Pasažieru vilciens, kas apkalpo dzelzceļa pasažieru satiksmi visā valstÄ«, nodarbina tikai ap 1000 cilvÄ“ku. PilnÄ«gi skaidrs, ka RB, kas atšÄ·irÄ«bā no Pasažieru vilciena ir tikai viena no daudzajām dzelzceļa lÄ«nijām, darbinieku skaits bÅ«s vairākas reizes mazāks par 1 000.

Otrkārt, Vingra kungs saka, ka daļa no 37 000 darbavietām, kuras RB veicinās, parādÄ«sies bÅ«vniecÄ«bas nozarÄ“. ŠÄ« tÄ“ze liek domāt, ka Vingra kungam acÄ«mredzami `nav pieredzes bÅ«vniecÄ«bas projektu Ä«stenošanā. Jo, ja viņam bÅ«tu šÄda pieredze, viņš lieliski zinātu, ka Latvijas pamatiedzÄ«votāji Latvijas bÅ«vlaukumos strādāt nevÄ“las, pirmkārt, pazemojoši mazo algu dēļ. Tā vietā viņi brauc bÅ«vÄ“t tostarp Igaunijas objektus, kur algu lÄ«menis ir daudz augstāks nekā Latvijā.

RÄ«gas dome ir ļoti labs piemÄ“rs celtnieku trÅ«kumam valstÄ«. Domei vairākkārt nācās atlikt dažu projektu Ä«stenošanu, jo trÅ«ka to, kas gribÄ“tu šos projektus bÅ«vÄ“t.

Tās darbavietas bÅ«vlaukumos, par kurām runā Vingra kungs, par laimi vai diemžēl galvenokārt tiks imigrantiem no Tuvajiem Austrumiem, Ukrainas un citām bijušÄs PSRS valstÄ«m, kuri jau vairākus gadus aktÄ«vi tiek ievesti Latvijā kā lÄ“ts darbaspÄ“ks. Šie cilvÄ“ki ir gatavi strādāt par naudu, ko maksā Latvijas bÅ«vniecÄ«bas tirgÅ«, un tas ir iemesls, kāpÄ“c imigrantu skaits Latvijas bÅ«vlaukumos ar katru dienu pieaug. Å…emot to visu vÄ“rā, Latvijas pamatiedzÄ«votājiem nevajadzÄ“tu Ä«paši priecāties par tiem jaunām darbavietām RB bÅ«vlaukumos par kuriem runa Vingra kungs.

Treškārt, Vingra kungs saka, ka dažas no 37 000 darbavietām, kuras RB palÄ«dzÄ“s radÄ«t, bÅ«s viesmÄ«lÄ«bas un loÄ£istikas nozarÄ“s. Šeit Vingra kungs parāda gan ekonomikas zināšanu, gan veselā saprāta trÅ«kumu.

Fakts ir tāds, ka, lai jaunais RB dzelzceļš sāktu radÄ«t pieprasÄ«jumu pÄ“c viesnÄ«cu un loÄ£istikas pakalpojumiem, vilcieniem jākursÄ“ vai nu vietās, kur loÄ£istikas un viesnÄ«cu pilnÄ«gi nav, vai arÄ« vietās, kur loÄ£istika un viesnÄ«cas ir noslogotas uz 100 procentiem. RB gadÄ«jumā vilcieni nekursÄ“s nevienā no šÄ«m vietām.

RB kursÄ“s vietās, kur jau ir ļoti labi attÄ«stÄ«ta viesnÄ«cu un loÄ£istikas infrastruktÅ«ra. PiemÄ“ram, 300 metru rādiusā no RB RÄ«gas stacijas (centrālās stacijas) jau ir 3 lielas ķēžu viesnÄ«cas un vismaz 5 budžeta viesnÄ«cas. ViesnÄ«cu infrastruktÅ«ra stacijas laukuma tuvumā šobrÄ«d piedāvā pakalpojumus jebkurai gaumei un budžetam - no luksusa numuriem viesnÄ«cā Mercure lÄ«dz pat vienvietÄ«gām gultām studentu tÅ«ristiem hosteļos. Bet, pÄ“c Vingra kunga teiktā, sanāk, ka ar 8 viesnÄ«cām vien stacijas rajonā nepietiek un ka drÄ«z stacijas tuvumā sāksies papildu viesnÄ«cu kapitāla bÅ«vniecÄ«ba.

To pašu var teikt par loÄ£istikas nozari. TranzÄ«ta joma veido 2,5% no iekšzemes kopprodukta. TranzÄ«ta un transporta jomu veido simtiem loÄ£istikas uzņēmumu, kas atrodas gandrÄ«z visās mÅ«su valsts lielākajās pilsÄ“tās. Latvijas loÄ£istikas infrastruktÅ«ra ir viena no attÄ«stÄ«tākajām Baltijā kopš Padomju SavienÄ«bas laikiem.  Nav saprātÄ«gi teikt, ka loÄ£istikas sektors Latvijā nav pietiekami attÄ«stÄ«ts, lai tiktu galā ar to ļoti nelielo kravu pieaugumu, kas ies caur RB.

Vingra kungs var strÄ«dÄ“ties ar mani, sakot, ka gan viesnÄ«cu gan loÄ£istikas nozares šobrÄ«d darbojas uz  pilnu jaudu, un tām vienkārši nebÅ«s pietiekami daudz resursu, lai strādātu ar RB dēļ palielināto pieprasÄ«jumu. Viņš var teikt, ka katru dienu pie visām 8 stacijas laukuma viesnÄ«cām stāv milzÄ«ga tÅ«ristu rinda un ka Latvijas pārvadātāji brÄ«vas noliktavu platÄ«vas trÅ«kuma dēļ ir spiesti pastāvÄ«gi atteikt kravu Ä«pašniekiem.

Bet vai tā ir? Vai Latvijas viesnīcas un loģistikas uzņēmumi strādā ar 100% noslogojumu? Statistika saka, ka ne. Statistika rāda, ka tranzīta biznesa apgrozījums strauji samazinās. Citiem vārdiem sakot, loģistikas nozarē darbinieku skaits paliek nemainīgs, savukārt darba apjoms gadu no gada samazinās.

Neapšaubāmi, RB pastāvÄ“šana palielinās pieprasÄ«jumu pÄ“c loÄ£istikas pakalpojumiem. Bet šo pieprasÄ«jumu droši apmierinās esošie daļēji noslogotie loÄ£istikas uzņēmumi, izmantojot nevis jaunās, bet jau esošÄs darbavietas.

To pašu var teikt par viesnÄ«cu biznesu. PilnÄ«gi visās vietās, kur RB kursÄ“s Latvijas teritorijā, ir milzÄ«gs skaits viesnÄ«cu, viesu namu, villu, kempingu, hosteļu un Ä«rÄ“tu dzÄ«vokļu, kuri varÄ“s uzņemt to nelielo cilvÄ“ku skaitu, kuri, ceļojot pa RB, vÄ“lÄ“sies nakšÅ†ot mÅ«su valstÄ«.

Ceturtkārt, patoss, ar kuru Vingra kungs runā par RB nozÄ«mi Latvijas ekonomikā, nav Ä«paši pamatots. Tas nav pamatots, jo Ä£eogrāfiski Latvija atrodas gandrÄ«z pašÄ RB galā. Latvija ir priekšpÄ“dÄ“jā valsts visā maršrutā un tāpÄ“c mÅ«su valsts teritorijā RB fiziski nespÄ“s radÄ«t lielus apgrozÄ«jumus.

RB sadaļa starp Poliju un Vāciju savieno valstis ar attiecÄ«gi 37 un 83 miljoniem iedzÄ«votāju. Latvijas RB daļa savienos valstis ar nepilniem 6 miljoniem iedzÄ«votāju. Tas nozÄ«mÄ“, ka Latvija RB maršrutā bÅ«s province, uz kuru (vai caur kuru) vÄ“lÄ“sies ceļot ļoti neliela cilvÄ“ku daļa.

Pasažieru plÅ«sma RB vilcienos mÅ«su valsts teritorijā bÅ«s ievÄ“rojami mazāka nekā Centrāleiropā. Vilcieniem, kas brauks caur Latviju, visticamāk, bÅ«s daudz mazāk vagonu nekā vilcieniem Centrāleiropā, un pat šo Ä«so vilcienu noslogojums, visticamāk, bÅ«s tikai daļējs.

Visi šie fakti uz paziņojuma par 37 000 jaunu darbavietu fona vÄ“lreiz liek man domāt ka RB projektu Latvijā vada idioti un/vai meļi. Cita skaidrojuma tam, kāpÄ“c mÄ“s turpinām redzÄ“t šos absolÅ«ti absurdos paziņojumus, man nav.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/rail-baltica-buve-radis-ap-37-000-darbavietu-bazas-par-darbaroku-trukumu.a401726/