Iesaki rakstu:

PÄ“c tam, kad tagadÄ“jā izglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministre Ilga Šuplinska konsekventi izvairās paskaidrot sabiedrÄ«bai iemeslus, kuru dēļ, bÅ«dama Latvijas Ä»eņina komunistiskās jaunatnes savienÄ«bas pirmorganizācijas darbone, Atmodas laikā ir publiski laikrakstā slavÄ“jusi PSRS okupācijas laika čekistiskās Latvijas Miera aizstāvÄ“šanas komitejas Miera akciju, jÅ«smojusi par PSRS okupācijas bruņoto spÄ“ku varonÄ«bu un nosodÄ«jusi ļaudis, kas, vÄ“lÄ“damies brÄ«vu Latviju, organizÄ“ja ziedu likšana pie BrÄ«vÄ«bas pieminekļa, daudzi jautā - vai ir iespÄ“jams, ka jauniņā komjaunatnes sekretāre Ilga Šuplinska nemaz nav vainojama, jo Ä£imenes audzināšanā nekad nav informÄ“ta par Latvijas okupāciju un audzināta boļševiku ideoloÄ£ijas garā. Nav iespÄ“jams iekļūt cilvÄ“ka dvÄ“seles dziļumos, taču centāmies ar ļaudÄ«m runāt, lai uzzinātu, kāda objektÄ«vi, no ārienes bija Šuplinskas Ä£imenes nostāja padomju okupācijas laikā.

Šuplinska dzimusi Krāslavas rajona Suvorova kolhoza mākslÄ«gās apsÄ“klotājas, padomju saimniecÄ«bas «ŠÄ·aune» Padomju SavienÄ«bas Komunistiskās partijas pirmorganizācijas biroja pirmās sekretāres ValentÄ«nas Šuplinskas un Krāslavas rajona Kapiņu veterinārfeldšera, vÄ“lākā veterinārārsta un Zaļo un zemnieku savienÄ«bas (Latvijas Zaļās partijas) biedra kopš dibināšanas 1990. gadā Jāņa Šuplinska Ä£imenÄ“.

Ilgas vecāki nāk no tiem okupācijas laika Krāslavas rajona ciema padomju rajoniem, kas tuvi Baltkrievijas pierobežai, okupācijas karaspÄ“ka «DraudzÄ«bas kurgāna» tuvumā, kur šobrÄ«d robežojas Latvija, Krievija un Baltkrievija. Vecāki bija profesionāli saistÄ«ti ar padomju saimniecÄ«bu (valstij piederošas lauku fermas jeb sovhozi) un kolektÄ«vo saimniecÄ«bu (piespiedu darba forma, kurā sadzina latviešu zemniekus, jeb kolhozi) lopkopÄ«bas nodrošināšanu – mākslÄ«go apsÄ“klošanu un lopu ārstÄ“šanu.

Šuplinski okupācijas gados bija pārtikuši. Lai uzlabotu ciltsdarbu 20. gadsimta sešdesmitajos gados bija bÅ«tiska aplecināšanas aizstāšana ar tiešu cilts sÄ“klas – vaislas buļļa spermas – ievadÄ«šanu govÄ«s jeb mākslÄ«go apsÄ“klošanu. MākslÄ«gā apsÄ“klošana atvieglo ciltsdarba uzskaiti, dod augstākus piena un gaļas kvalitatÄ«vos rādÄ«tājus un dod ekonomiju, jo saimniecÄ«ba var nepirkt vaislas bulli.

Sešdesmitajos Krāslavas rajona Suvorova lauksaimniecÄ«bas artelÄ« mākslÄ«go apsÄ“klošanu uzsāka ValentÄ«na Šuplinska, pÄ“c Okras astoņgadÄ«gās skolas beigšanas viņa beidza Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas LauksaimniecÄ«bas ministrijas Bebrenes zooveterinārā tehnikuma viengadÄ«gos apsÄ“klotāju kursus un 1967. gadā uzsāka ciltsdarbu – mākslÄ«gajam apsÄ“klotājam ir svarÄ«gi precÄ«zi zināt, kad govs sāk meklÄ“ties, tāpÄ“c jāuztur ciešs sakars ar lopu slaucÄ“jām un kopÄ“jām dažādās vietās, jāzina katra Ä«patņa savdabÄ«bas, tāpÄ“c, lai arÄ« apsÄ“klošana nav sarežģīta – vajadzÄ«ga tikai precizitāte un sistemātiskums – tomÄ“r šis darbs prasa plašu iesaisti, plašus kontaktus, jo viens apsÄ“klotājs jau nevar likvidÄ“t govju ālavÄ«bu ar hlorkālija un fosfora iešpricÄ“m.

Pirmajā darba gadā ValentÄ«na aplecināja teju astoņdesmit govis, bet te bija vajadzÄ«gs vairāk nekā vairākums, jo artelÄ« 1967. gadā bija divi simti divpadsmit auglÄ«gu govju. TomÄ“r bija nolemts, ka 1969. gadā jāpāriet pilnÄ«bā no dabiskā dzimumakta uz mākslÄ«go apsÄ“klošanu, tāpÄ“c ValentÄ«nai Šuplinskai piešÄ·Ä«ra privilÄ“Ä£ijas – ievilka telefona lÄ«nijas, izsniedza jaunus instrumentus, šÄ¼irces, termosu (spermas siltai uzglabāšanai), kā arÄ« – ievÄ“rosim, jo tas vÄ“lāk bÅ«s svarÄ«gi – VasÄ«lija Degtjareva Kovrovas pilsÄ“tas Vladimiras apgabalā ražotu motociklu «Voshod» K-125 (bÅ«tÄ«bā Saksijas Cšopavas Rasmusena rÅ«pnÄ«cas «Dampf Kraft Wagen» konstruktoram, čekas nomocÄ«tajam Hermanim VÄ“beram nozagto rasÄ“jumu Vācijas Reiha vÄ“rmahta specifikācijas viencilindra divtaktu «Das Kleine Wunder»-«Reichstyp 125 neuere Ausführung» padomju kopÄ“tais turpinājums). VarbÅ«t tieši šeit aizsākās Ä£imenes kaisle uz ātru motobraukšanu?

Ä¢enerālsekretāra LeonÄ«da Iļjiča Brežņeva laikā mātes, Krāslavas rajona padomju saimniecÄ«bas «ŠÄ·aune» Padomju SavienÄ«bas komunistiskās partijas pirmorganizācijas pirmās sekretāres ValentÄ«nas Šuplinskas vadÄ«bā Ilga Šuplinska piedalÄ«jās «DraudzÄ«bas festivālā» kopā ar AsÅ«nes un Porečjes ciema padomju jauniešiem, aÄ£itbrigāde sagatavoja literāro montāžu «Zem PSRS KonstitÅ«cijas saules», koncertu vadÄ«ja Ilga Šuplinska un Elmārs Jermaks, vÄ“rsās pret IzraÄ“las un ASV imperiālistiskajiem agresoriem, kas tik daudz ciešanu nodarÄ«juši PalestÄ«nas un Libānas tautām.

ValentÄ«na Šuplinska veica visu lauku apdzÄ«voto teritoriju komunistu sekretāram nepieciešamo funkcionāra ideoloÄ£iskā kompleksa darbu – organizÄ“ja aÄ£itbrigādes, politiskas pārrunas, kas saistÄ«tas ar «vÄ“lÄ“šanām», veidoja politinformāciju, virzÄ«ja komunistu delegātus, naudas ieskaitÄ«šanu piecgades fondā, organizÄ“ja lekcijas par «padomju demokrātismu».

Taču jāvÄ“rš uzmanÄ«ba, ka ŠÄ·aune ar tai piemÄ«tošo Landskoronu ir Ä«paša vieta padomju okupācijas karaspÄ“ka militārajā mitoloÄ£ijā un komunistu ideoloÄ£ijā – saskaņā ar dogmu PSRS Bruņoto spÄ“ku 43. latviešu strÄ“lnieku divÄ«zija 1944. gada 18. jÅ«lijā iebruka Latvijas teritorijā, sākot otrreizÄ“ju Latvijas okupāciju no PSRS puses, taču, protams, boļševiki to sauca par “atbrÄ«vošanu”.

ŠÄ·aunes ciematā tika atklāta piemiņas izstāde, kas tika izveidota par godu tradicionālajam okupantu salidojumam «DraudzÄ«bas kurgānā» par partizānu un PSRS karavÄ«ru atmiņām, to organizÄ“ja partijas sekretāre, kura cerÄ“ja, ka nākotnÄ“ izveidos muzeju, turklāt pÄ“dÄ“jais uzplaiksnÄ«jums viņai gadÄ«jās jau Atmodas laikā.

Jau 20. gadsimta sešdesmito gadu beigās ValentÄ«na Šuplinska uzsāka okupantu armijas slavināšanu, piemÄ“ram, organizÄ“ja komunistu piedalÄ«šanos «Zvaigznes braucienā», simtiem jauniešu devās pārgājienā uz vietu, kur “pirms gadsimta ceturkšÅ†a, atbrÄ«vojot Padomju Latviju, gāja padomju karavÄ«ri”, tika apdziedāta panfiloviešu gvarde, kurus vadÄ«ja 96. gvardes atsevišÄ·Ä sapieru bataljona komsorgs Mihaļš Ribalko.

Bārkavā šÄ« ekspedÄ«cija slavināja tur nošauto 19. gvardes strÄ“lnieku pulka komandieri, pulkvedi Ivanu Kurganski un viņa vietnieku Jevgeņiju Šundalovu, norādÄ«ja Suvorova kolhoza Latvijas Ä»eņina Komunistiskās jaunatnes savienÄ«bas pirmorganizāciijas sekretāre Šuplinska 1969. gadā.   

Panākumi sekoja, piemÄ“ram, 1983. gadā ar ValentÄ«nas Šuplinskas rokām tika organizÄ“ta kampaņa Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākās Padomes (okupantu pseidoparlaments) 210. BÄ“rziņu vÄ“lÄ“šanu apgabala (tā pieklājÄ«bas pÄ“c sovhoza «BÄ“rziņi» vārdā sauca Zeļzjukas pilnÄ«bā krievisko sādžu, ko mÅ«sdienās pieklājÄ«gi dÄ“vÄ“ par Porečji) kandidātam, Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas kino ministram (oficiāli Valsts kinematogrāfijas komitejas priekšsÄ“dÄ“tājam) Ilmāram Īvertam.

Pilnā nopietnÄ«bā tieši Latvijas Padomju rakstnieku savienÄ«bas organizÄ“tā Radošo savienÄ«bu valdes paplašinātā plÄ“numa laikā, 1988. gada 2. jÅ«nijā, kad muzikologs Arnolds Klotiņš bija tas, kurš pirmais nosauca Latvijas okupāciju, komuniste, biroja sekretāre ValentÄ«na Šuplinska kopā ar partijas biroja vietnieci ideoloÄ£iskajā darbā organizÄ“ja atskaiti “darbaļaužu idejiski politiskajā norÅ«dÄ«jumā”, sprieda, ka “jāpaaugstina prasÄ«bas ideoloÄ£iskajiem kadriem, jāpanāk kadru politekonomisko mācÄ«bu efektivitātes paaugstināšanos, atjaunot (!) ideoloÄ£isko plānošanas sapulču organizÄ“šanu kopā ar administrāciju”.

UzsvÄ“rsim – tas nav 1987. gads, tas ir 1988. gads, kad jau Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas loceklis, Latvijas Padomju rakstnieku savienÄ«bas valdes pirmais sekretārs Jānis Peters ies nolikt ziedus Mātei Latvijai Brāļu kapos RÄ«gā.

Pēc daudziem gadiem, kad viņa eminence bīskaps Jānis Bulis vizitēja Landskoronas baznīcā, viņu ar ziediem sagaidīja tā pati partijas sekretāre, kas reiz nelaida padomju saimniecības zemniekus un kalpotājus uz Vissvētākās Romas katoļu baznīcas Svētajām misēm pat augstos svētkos. Sagaidīja dievnama kāpnēs. Bīskaps pieklājīgi, bet strupi pateica, ko domā.

Atmodas laiks ir veiksmÄ«gs arÄ« Latvijas Ä»eņina komunistiskās jaunatnes savienÄ«bas Ilgai Šuplinskai: divām skolniecÄ“m ir iespÄ“ja aizbraukt (lidojot caur PSRS galvaspilsÄ“tu Maskavu) uz Gruzijas galvaspilsÄ“tu Tbilisi, viena no tām ir Ilga, kura nevar noturÄ“ties un publicÄ“ savu sajÅ«smu laikrakstā «Komunisma Ausma» Nr. 8, 4. lpp. par to, ka Tiflisā ir… “izcilā krievu rakstnieka Gribojedova kaps. Gruzijā saka, ka bÅ«t Tbilisi un neaiziet uz rakstnieka kapu, tikpat kā nebÅ«t pilsÄ“tā. PÄ“c padomju tautas uzvaras Lielajā TÄ“vijas karā Tbilisi bija ierÄ«kots Uzvaras parks (tāds ir arÄ« Pārdaugavā, biedrene Šuplinska, nebija jābrauc uz Kaukāzu!), kur iespaidÄ«gais Dzimtenes-Mātes piemineklis, Gruzijas nepārnākušo kareivju silueti un nezināmā kareivja kaps – tas viss liecina, ka gruzÄ«nu tauta svÄ“ti glabā varoņu piemiņu, kuri krituši kaujās par padomju TÄ“viju. Par padomju cilvÄ“ku varonÄ«bu Lielajā TÄ“vijas karā  stāsta arÄ« Tautu draudzÄ«bas muzejs – pirmais tāds muzejs mÅ«su valstÄ«.”

Jācer, ka vismaz sarkanu gruzÄ«nu vÄ«nu jauniete nobaudÄ«ja pirms šo boļševiku ditirambu sacerÄ“šanas.

Tajā pašÄ laikā partijas sekretārei Šuplinskai radās tehniska rakstura problÄ“ma – viņai politnodarbÄ«bu organizÄ“šanai ideoloÄ£iskajai apstrādei bija ienācis prātā iegādāties filmoskopu, taču organizācijām veikalos ar pārskaitÄ«jumu tos neļāvuši nopirkt, bet skaidrā naudā, bez pārskaitÄ«juma komunistiem arÄ« nav atļauts. Partijas sekretāre 1987. gadā raksta Ä«si un skaidri «Komunisma Ausmas» Nr.64, 2. lpp – “mums ir nepieciešams panākt, lai visās struktÅ«rvienÄ«bās strādātu vairāk komunistu”.

Noskaņojumu Šuplinskas partijas pirmorganizācijā raksturo kāds 1989. gada 24. jÅ«nija «Komunisma Ausmas» raksts, kas sākas ar vārdiem “Piecdesmit divi Latvijas Tautas frontes Krāslavas nodaļas komunisti…” un turpinās ar kādas komunistes izteikumu - “ja komunistam liek izvÄ“lÄ“ties, vai nu viņš paliek partijā, vai sastāv Tautas frontÄ“, tā ir vistÄ«rākā partijas rindu šÄ·elšana”, bet jau 1990. gada 15. martā nākamās ministres tÄ“vs Jānis Šuplinskis, kas piedalÄ«jies Latvijas Zaļās partijas dibināšanā kā viens no 183 delegātiem, savās Latgales mājās Padomju ielā 5, PriežmalÄ“, Kapiņu ciema padomÄ“, Krāslavas rajonā organizÄ“ Zaļās partijas politšÅ«nu – vienÄ«go, kur LatgalÄ“ var šajā laikā iestāties Latvijas Zaļajā partijā.

Nākamās ministres tÄ“vs Jānis Šuplinskis ir dzimis Krāslavas pagasta Kumeļānu sādžā, viņa tÄ“vs bija Alfons Šuplinskis, mācÄ«jies Andrupenes pagasta skolā, vÄ“lāk Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas LauksaimniecÄ«bas ministrijas Bebrenes zooveterinārā tehnikumā, kur ieguva veterinārā feldšera kvalifikāciju. Gunārs Peinbergs grāmatā «Latvijas veterinārārstu biogrāfiskā enciklopÄ“dija», kuru veltÄ«jis sava čekas nomocÄ«tā tÄ“va Ä€dolfa PÄ“tera Peinberga un mātes ValentÄ«nas Peinbergas piemiņai, ir uzsvÄ“ris biežo Jāņa Šuplinska darbavietu maiņu, – gan Krāslavas rajona padomju saimniecÄ«bā «ŠÄ·aune», gan Jelgavas rajona padomju saimniecÄ«bā «Eleja», gan Krāslavas rajona padomju saimniecÄ«ba «Kapiņi»,Geronincevā, Kastūļinā un tā tālāk. Kas tam par iemeslu?

VirspusÄ“ji spriežot, tÄ“vs Jānis Šuplinskis vien pÄ“c pusgada darbošanās no galvenā veterinārārsta padomju saimniecÄ«bā «Eleja» atbrÄ«vots it kā «pÄ“c paša vÄ“lÄ“šanās», lai arÄ« direktors viņa darbÄ«bā konstatÄ“jis tik daudz pārkāpumu un nejÄ“dzÄ«bu, ka viņa darbÄ«bu novÄ“rtÄ“ja kā kaitniecÄ«bu, bet nu papÄ«ri tÄ«ri un pasaule vaļā.

Bet komunists Šuplinskis turpināja sÅ«dzÄ“ties par šo padomju saimniecÄ«bu Jelgavas rajona avÄ«zÄ“, Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas izdevumā «Cīņa», jo kā suvenÄ«rs no padomju saimniecÄ«bas par lopu dakterÄ“šanu Šuplinsku Ä£imenei paliek dzÄ«voklis, ko viņam nekavÄ“joties piešÄ·Ä«ruši kā galvenajam speciālistam, kaut arÄ« pretendentu uz mitekli jaunā mājā pašÄ ciemata vidÅ« netrÅ«ka, neskaitot no padomju saimniecÄ«bas vadÄ«bas dāvinātos četrsimt rubļu, piedevām arÄ« Jānis Šuplinskis pāris mÄ“nešos notriecis pavisam jaunu motociklu ar visu blakusvāģi, pavisam izputinājis trÄ«s saimniecÄ«bas transporta lÄ«dzekļus.

DzÄ«vokļa lieta sevišÄ·i skarba, Elejas vecākie iedzÄ«votāji atceras, ka Lielplatones lopkopÄ«bas izmÄ“Ä£inājumu stacijas pirmrindas pieredzes kabineta vadÄ«tāja-inženiere Vija Budreiko arÄ« bija dzÄ«vokļu rindā sakarā ar sliktiem apstākļiem, taču pieredze tika dota nevis vietÄ“jam, Jelgavas rajona mākslÄ«gajam apsÄ“klotājam, bet ienācÄ“jam no tālās Latgales, Baltkrievijas pierobežas. Bet, kur slÄ“pās konflikta iemesli?

«Ja tu, draudziņ, nezini, Kur ir laime Tava, NemeklÄ“ to pudelÄ“, PudelÄ“ tās nava,» dziedāja Raimonda Paula kuplejas padomju estrādes grands Viktors Lapčenoks.

Komunists Jānis Šuplinskis bija pazÄ«stams zaļā pÅ«Ä·a cienÄ«tājs, kura alkas pÄ“c pašbrÅ«vÄ“tā, pÄ“c šmakovkas, kandžas, kroņa degvÄ«na un jebkura alkohola raisÄ«ja traģēdijas.

Jau Ilgas bÄ“rnÄ«bā Dienvidlatgali pāršalca skandāls, ka ārsts regulāri sēžas iereibis pie pasažieru transportlÄ«dzekļa stÅ«res. Padomju saimniecÄ«bas «Voshod» galvenā veterinārfeldšera vietas izpildÄ«tājs Jānis Šuplinskis nākamajā LeonÄ«da Iļjiča Brežņeva PSRS konstitÅ«cijas dienā, 1972. gada 8. oktobrÄ« smagi žūpojot tā, ka neko no notikušÄ neatcerÄ“jās, bez motocikla vadÄ«tāja tiesÄ«bām ar padomju saimniecÄ«bas motociklu «Dņepr K-650» (kā zināms Kijevas motociklu rÅ«pnÄ«cas dņepriņas bija balstÄ«tas uz Vācijas Reiha vÄ“rmahta Bavārijas motoru rÅ«pnÄ«cas 1938. gada 750 kubikcentimetru dzinÄ“ja R71, kuru PSRS brutāli nozaga jeb nokopÄ“ja kā MT-72, bet MT-8 650 kubikcentimetru variants, ko pazÄ«stam kā K-650 pirmoreiz no konveijera noripoja 1968. gada beigās, kas nozÄ«mÄ“, ka Šuplinskis 1972. gadā starp kājām bija licis visai padomju valstij jaunu, bet lauku vetfeldšerim izcili jaunu dzelzs rumaku), kopā ar vÄ“l vienu mākslÄ«gās apsÄ“klošanas speciālistu, veterinārārstu Jāni Umbraško no Dagdas dzÄ«dams vagu lielceļā pašreizÄ“jā Krāslavas novada Skaistas pagasta virzienā uzbrauca zirgam ar visiem ratiem, kā rezultātā abi veterinārie dakteri un pajÅ«ga braucÄ“js gan izdzÄ«voja, bet nokļuva cilvÄ“ka ārstu pārziņā – slimnÄ«cā.

Jāpiebilst, ka dzÄ«vnieku ārstam Umbraško jau tā paša gada augustā bija atņemtas motocikla vadÄ«tāja tiesÄ«bas par braukšanu reibumā, bet vetfeldšeris Šuplinskis jau iepriekš, braukdams piedzÄ“ris, bija nokļuvis avārijā, bet padomju saimniecÄ«ba «Voshod» neko nebija darÄ«jusi, lai dzÄ“rājšoferÄ«šiem-apsÄ“klotājiem liegtu pieeju transportam ar iekšdedzes dzinÄ“ju.

Tiesa Jānis Šuplinskis bija spiests rÄ“Ä·ināties ar to reputāciju, ko ar žūpošanu un braukšanu dzÄ“rumā bija jau pirms viņa rÄ«kojuši radagabali, brāļi Vitaļš, Jezups un Romualds Šuplinski tajā pašÄ slavenajā Krāslavas rajona Kapiņu padomju saimniecÄ«bā.

Jāsaka, to arÄ« Šuplinskas kundze nav slÄ“pusi, ka Ä£imenÄ“ gan viņas tÄ“vam, gan viņas bÄ“rnu tÄ“vam, RÄ“zeknes TehnoloÄ£iju akadÄ“mijas akadÄ“miskā personāla loceklim Ingaram Gusānam ir problÄ“mas ar alkoholu. “Smejos gan, ka man tāda karma – pie manis pievelkas trakie un alkoholiÄ·i.”, viņa šogad norāda intervijā žurnālā «Santa», bet izdevumam «Ieva» viņa norāda, ka visiem vÄ«riešiem viņas dzÄ«vÄ“ ir bijušas problÄ“mas ar alkoholu. 

TomÄ“r šÄ·iet, ka tieši Ä£imenes darbs komunistiskajās organizācijās bija tas, kas jaunajai komjaunietei Ilgai neļāva laikus Atmodā orientÄ“ties un pārmest kažoku tik eleganti, kā to veica daži citi.

“Lai valstÄ« notiktu redzamas, pozitÄ«vas pārmaiņas, pie valsts stÅ«res jālaiž jauni cilvÄ“ki, kuriem nav komunistu laika pagātnes,” sešdesmit četrus gadus pÄ“c PSRS okupācijas ienākšanas ŠÄ·aunÄ“, okupācijas, ko svinÄ“ja PSKP sekretāre ValentÄ«na Šuplinska, okupācijas, ko par padomju karavÄ«ru varonÄ«bu dÄ“vÄ“ja komjaunatnes sekretāre Ilga Šuplinska, 2018. gada 18. jÅ«lijā uzsvÄ“ra Jaunās konservatÄ«vās partijas ministru prezidenta amata kandiāts Jānis Bordāns. Šogad ir sešdesmit piektā jubileja... kad tad ies mājup tā komunistu pagātne un laidÄ«s tos jaunos pie stÅ«res? Pie stÅ«res bez reibuma.

Turpinājums sekos.