Iesaki rakstu:

Ar regulāri "vatainiem" uzskatiem un komunisma recidÄ«vu uzplaiksnÄ«jumiem pazÄ«stamā profesore, prorektore, Saeimas deputāte un bijusÄ« izglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministre Ilga Šuplinska nav sapratusi pašu galveno par PSRS laika "skolu politinformācijas" noderÄ«gumu: pret okupantu spÄ“j cÄ«nÄ«ties tās sabiedrÄ«bas, kurās šÄdas "tradÄ«cijas" tiek likvidÄ“tas.

SabiedrÄ«bas sašutumu nule izsauca kārtÄ“jās "idejas" no deputātes un eksministres puses — šoreiz viņa TV24 raidÄ«jumā izteicās šÄdi: “TāpÄ“c es visu laiku atgriežos pie ļoti elementāras padomju laika tradÄ«cijas — politinformācijas.”

No padomju laikiem viņa atminas, ka tā bija nodarbÄ«ba skolās, kas vienreiz nedēļā ļāva klasÄ“ arÄ« tiem, kas ziņām nesekoja, uzzināt, kas notiek sportā, kultÅ«rā, iekšpolitikā un ārpolitikā. Protams, ne jau patiesÄ«bā notiekošo (piemÄ“ram, ka ÄŒernobiļā uzsprādzis ceturtais reaktors un Eiropā sākusies visbÄ«stamākā kodolkatastrofa vÄ“sturÄ“), bet gan kompartijas instruktoru sagatavotās tÄ“zes par to, kā "briesmÄ«go imperiālistu pavadā ejošie reakcionārie ārzemju latvieši savos raidÄ«jumos radiostacijā "Amerikas Balss" un radio "BrÄ«vÄ«ba" nomelno padomju varu, apgalvojot, ka notikusi briesmÄ«ga kodolkatastrofa".

Kādu iespaidu uz pašu I. Šuplinsku atstājušas šÄ«s obligātās "politinformācijas", var spriest no viņas raksta, ko viņa kā 11. klases skolniece Dagdā 1987. gadā sacerÄ“jusi vietÄ“jai avÄ«zei "Komunisma Ausma" pÄ“c tam, kad padomju režīmam neizdevās noslÄ“pt 23. augusta tautas demonstrāciju pie BrÄ«vÄ«bas pieminekļa, kurā pieminÄ“ja Molotova-Ribentropa pakta upurus:

“1. septembrÄ« ir daudz saviļņojošu notikumu, bet katram Padomjzemes skolÄ“nam visnozÄ«mÄ«gākās noteikti ir 45 mieram atvÄ“lÄ“tās minÅ«tes. Šogad mÅ«su klasÄ“ Miera stundā valdÄ«ja svinÄ«gs noskaņojums. VarbÅ«t tāpÄ“c, ka klasÄ“ bija arÄ« astoto klašu skolÄ“ni, kuri mācās no mums attieksmi pret šo stundu. VarbÅ«t pieaugušo klātbÅ«tne lika mums bÅ«t nosvÄ“rtākiem. Bet varbÅ«t arÄ« tāpÄ“c, ka tā ir. MÅ«su pÄ“dÄ“jā Miera stunda. Vienu pÄ“c otras pāršÄ·iram vÄ“stures lappuses. [...]

Nākotnes lappuses bÅ«s jāraksta mums, jaunajai paaudzei. Vai mÄ“s spÄ“sim? VÄ“l ir laiks padomāt, bet šodien, Miera stundā, mums jāapzinās, ka esam tam gatavi. Neviļus atgriežamies pie 23. augusta notikumiem RÄ«gā pie BrÄ«vÄ«bas pieminekļa.

Par to, ka mÅ«s, Dagdas vidusskolas 11. klases skolÄ“nus, nepiedabÅ«s savā pusÄ“ nacionālistiski noskaņotu cilvÄ“ku izprovocÄ“tie mÄ«tiņa organizatori, esam pārliecināti. Bet jautājums: vai kāds no jums varÄ“tu dot pretsparu runātājiem — lika padomāt. Katrs klusÄ«bā apsvÄ“ra, lÄ«dz visi nonāca pie secinājuma: droši vien nevarÄ“tu. Visi kopā noteikti, bet katrs atsevišÄ·i nÄ“."

Šajā pÄ“dÄ“jā rindkopā arÄ« ir nolasāma padomju "politinformācijas stundu" efektivitāte. Komunistiskajā garā audzinātie jaunieši paši atzÄ«st: sastopoties ar pirmo demokrātisko mÄ«tiņu dalÄ«bniekiem, tajā skaitā cilvÄ“ktiesÄ«bu organizāciju "Helsinki-86" vai tobrÄ«d dzimstošo Vides aizsardzÄ«bas klubu, radošo savienÄ«bu biedriem utt., viņi nevarÄ“tu debatÄ“t un dot "komunistisko pretsparu".

Tāda aina patiesÄ«bā ir vÄ“rojama ne jau tikai Dagdas komjauniešu gadÄ«jumā, bet jebkur citur vÄ“sturÄ“. Ir zināma statistika: visos gadÄ«jumos, kad cieti militarizÄ“ta, autoritāra vai totalitāra valsts ar tÄ“raudstingru vadoni priekšgalā uzbrÅ«k mÄ«kstām, vārgām, savstarpÄ“jos strÄ«dos iegrimušÄm demokrātijām, pÄ“dÄ“jās uzvar. Demokrātiskas, brÄ«vas valstis var zaudÄ“t kauju, pat vairākas, taču beigās uzvar visā karā.

Turklāt demokrātijas nekad neuzbrÅ«k savām kaimiņvalstÄ«m un nesāk slepkavot cilvÄ“kus — to dara tikai totalitāri okupanti. Tā tas bija antÄ«kajos laikos (grieÄ·u demokrātijas pret persiešu iekarotājiem), tā tas bija VenÄ“cijas dodžu republiku laikos, tā tas bija amerikāņu NeatkarÄ«bas karā un Pilsoņu karā, tā tas bija abos Pasaules karos, Somijas Republikas sekmÄ«gajās cīņās pret PSRS, Aukstajā karā, Balkānu karos deviņdesmitajos un arÄ« šobrÄ«d Ukrainā.

TrÄ«sdesmito gadu autoritāro "strongmenu" vadÄ«tās Baltijas valstis padevās krieviem bez neviena šÄviena un tika anektÄ“tas, kamÄ“r demokrātiskā Somija cÄ«nÄ«jās, karoja un uzvarÄ“ja. VienÄ«gais izņēmums — Polijas Republikas pārejošÄ sakāve 1939. gadā, kura bija iespÄ“jama tikai tāpÄ“c, ka Polijai uzbruka divi totalitārie režīmi reizÄ“.

Ukraina šobrÄ«d vareni pretojas okupantiem un tos sakauj, jo noziedzÄ«gajai Putina "specoperācijai" pretÄ« notiek masveidÄ«gs visas tautas karš visos lÄ«meņos, kas raisa cieņu arÄ« ārzemju cilvÄ“ku sirdÄ«s. Savukārt visas tautas pretošanos mÄ“s redzam tāpÄ“c, ka Ukrainā 30+ gadus ir brÄ«va demokrātija ar izteiksmes un ideju brÄ«vÄ«bu, kas paspÄ“jusi izveidot brÄ«vu sabiedrÄ«bu. Tādu sabiedrÄ«bu, kas savu brÄ«vÄ«bu netaisās nevienam atdod.

ŠÄdu sargāšanas vÄ“rtu brÄ«vÄ«bu lÄ«dz ar izglÄ«totu, zinošu patriotismu izveido tikai tāda nācija, kura brÄ«vi izdebatÄ“jusi un izmÄ“Ä£inājusi visvisādas politiskās, ekonomiskās, sociālās utt. idejas, tajā skaitā visdÄ«vainākās, un paturÄ“jusi noderÄ«gākās no tām. Šim procesam un sabiedrÄ«bas nostiprināšanai visādu paveidu "oficiālās politinformācijas" izplatÄ«šana traucÄ“ pašos pamatos. "Politinformāciju sniegšana", jo Ä«paši nepilngadÄ«gajiem, valsts un sabiedrÄ«bas spÄ“ju pasargāt sevi no ienaidniekiem uzbrukuma gadÄ«jumā nevis veicina, bet grauj.

https://neatkariga.nra.lv/komentari/maris-krautmanis-3/378917-padomju-cilveks-ilga-suplinska-grib-skolas-ieviest-politinformaciju

https://m.pietiek.com/raksti/ka_komjaunatnes_sekretare_ilga_suplinska_cekas_miera_akciju_slaveja_un_molotova-ribentropa_upuru_pieminetajus_pie_brivibas_pieminekla_nopela/