Iesaki rakstu:

Dārgie draugi! JÅ«s noteikti bÅ«siet pamanÄ«juši valdÄ«bas ieceri atņemt radošajām personām Ä«pašo nodokļu režīmu. Ä»oti sāpÄ«gi tas skars mÅ«su jauno mākslinieku paaudzi. LÅ«dzu visiem parakstÄ«ties un atbalstÄ«t vÄ“stuli Latvijas valdÄ«bai un saeimai!

Attopieties, nedzeniet šos cilvÄ“kus uz Īriju, kur mākslinieki par autordarbu vispār nemaksā nodokļus, atstājiet iespÄ“ju maksāt samÄ“rÄ«gus nodokļus Latvijā un nodarboties ar radošu darbu!

Ja JÅ«s piekrÄ«tat vÄ“stulÄ“ paustajam un esat gatavi atbalstÄ«t to ar savu parakstu, lÅ«dzu pievienoties mums, atsÅ«tot apliecinājumu uz e-pasta adresi: [email protected].

Latvijas mākslinieku atklāta vēstule par valdības ierosinātajām nodokļu izmaiņām

Pasaules un Latvijas ekonomika piedzÄ«vo dramatisku lejupslÄ«di. ŠÄdos apstākļos valsts iespÄ“ju robežās atbalsta stratÄ“Ä£iski svarÄ«gās nozares, apzinoties to pastāvÄ“šanas nozÄ«mÄ«bu nākotnÄ“ – pÄ“ckrÄ«zes pasaulÄ“. Kā piemÄ“ru šeit var minÄ“t nacionālajai lidsabiedrÄ«bai airBaltic sniegto palÄ«dzÄ«bu vai arÄ« atbalstu ekonomikas finanšu sektoram 2008. gada krÄ«zes laikā.

Valstij balstoties uz humānisma un solidaritātes principiem, palÄ«dzÄ«ba vai vismaz apstākļu pagaidu atvieglošana tiek sniegta neaizsargātajiem iedzÄ«votāju slāņiem, sociālām un profesionālām grupām. Latvijas profesionālās kultÅ«ras sfÄ“ra pilnÄ«bā atbilst abiem kritÄ“rijiem: skaitliski nelielo nāciju valstiskuma pamatā ir unikāla, patstāvÄ«ga kultÅ«ra, tātad tā ir stratÄ“Ä£iski svarÄ«ga nozare. Tās nesÄ“ju mazā skaita dēļ šÄ« nozare nevar bÅ«t komerciāla un sevi atpelnoša pÄ“c definÄ«cijas mazas auditorijas dēļ, tātad tā vienlaikus ir arÄ« viegli ievainojama un mazaizsargāta nozare.

To apzinās valstÄ«s ar daudz lielāku ekonomisko un kultÅ«ras kapacitāti un potenciālu, iespÄ“ju robežās stimulÄ“jot kultÅ«ras sfÄ“ras attÄ«stÄ«bu, piekopjot Ä«pašo fiskālo politiku (piemÄ“ram, Īrijā māksliniekiem jāmaksā tikai sociālais nodoklis, savukārt ienākuma nodoklis no honorāriem netiek iekasÄ“ts).

TāpÄ“c tik neiedomājami ciniska un nežēlÄ«ga ir mākslas nozares profesionāļus tik smagi ietekmÄ“jošo izmaiņu veikšana tieši tagad, kad Covid-19 izraisÄ«tā krÄ«ze jau ir atstājusi graujošas un bieži vien neatgriezeniskas sekas kultÅ«ras nozarÄ“.

MÄ“s nosodām un uzskatām par absolÅ«ti nepieņemamu atteikšanos no vidÄ“jo attaisnojamo izdevumu neaplikšanas ar iedzÄ«votāju ienākuma nodokli.

Attaisnojamos izdevumus kultÅ«ras jomā, Ä«paši vizuālajā mākslā, neiespÄ“jami definÄ“t pÄ“c rÅ«pnieciskas ražošanas vai biznesa kritÄ“rijiem, tos ļoti bieži nav iespÄ“jams pierādÄ«t. Mākslinieks strādā visu laiku, jo radošais process nekad neapstājās. MÄ“s piedalāmies neskaitāmos konkursos, kur uzvarÄ“tājs ir viens, bet pārÄ“jie dalÄ«bnieki tāpat tÄ“rÄ“ fiziskos un garÄ«gos resursus, nesaņemot par to atlÄ«dzÄ«bu.

Kā definÄ“t personālizstāžu rÄ«košanu, kuru ekonomiskais rezultāts parasti ir mÄ«nusos un balstās uz mākslinieku pasionārismu, taču bez šÄdām izstādÄ“m nebÅ«tu iespÄ“jama pilnvÄ“rtÄ«ga nacionālā kultÅ«ras aina.

MÄ“s nosodām un uzskatām par absolÅ«ti nepieņemamu obligāto sociālās apdrošināšanas maksājumu veikšanu neatkarÄ«gi no ienākumu gÅ«šanas fakta. PÄ“c analoÄ£ijas varÄ“tu pieprasÄ«t no jaunām Ä£imenÄ“m maksu par bÄ“rnudārzu avansā par vÄ“l nepiedzimušiem bÄ“rniem.

Viens no valdÄ«bas pārstāvju argumentiem ir bažas, ka Ä«pašo nodokļu režīma iespÄ“jas var izmantot nodokļu apiešanā un optimizācijā. Ä»aunprātÄ«ga likumu normu neievÄ“rošana var notikt jebkurā jomā, var krāpties arÄ« ar priekšlaicÄ«go pensionÄ“šanos un invaliditātes pabalstiem, bet tādēļ mÄ“s nepārstāsim atbalstÄ«t cilvÄ“kus ar Ä«pašÄm vajadzÄ«bām. VID un tā Finanšu policijas uzdevums ir šos gadÄ«jumus atklāt.

GrozÄ«jumu, kas paredz mākslinieka darba pielÄ«dzināšanu saimnieciskai darbÄ«bai, pieņemšanas gadÄ«jumā mÅ«s sagaida:

1. atzÄ«tu, augsta profesionālā lÄ«meņa, Ä«paši ar starptautisko pieredzi dažādu nozaru mākslinieku aizplÅ«šana uz citiem tirgiem ar humānāku nodokļu režīmu;

2. jaunu mākslas objektu izzušana mÅ«su publiskā telpā;

3. mākslas mÄ“rÄ·auditorijas, Ä«paši jauniešu strauja kultÅ«ras marginālizācija, nacionālās identitātes vājināšanas, tās aizvietošana ar starptautisko surogāta populāro kultÅ«ru;

4. mākslas degradācija, tās transformācija plaša patÄ“riņa kičā.

Mēs piedāvājam/ pieprasām:

1. Nepieļaut nodokļu maksāšanu par neiegÅ«tiem ieņēmumiem;

2. Neatteikties no autoratlÄ«dzÄ«bas definÄ«cijas un modeļa, atstāt iespÄ“ju atbilstoši nozares specifikai saglabāt ar IedzÄ«votāju ienākuma nodokli neapliekamos autora darba radÄ«šanas izdevumus, kuru normas ir noteiktas 25% un 50% apmÄ“rā, ņemot vÄ“rā darbÄ«bas veidu.

3. Noteikt, ka autoratlÄ«dzÄ«bas lÄ«gumu var slÄ“gt tikai cilvÄ“ks ar radošas personas statusu.

4. Saglabāt lÄ«dzšinÄ“jo obligāto sociālās apdrošināšanas maksājumu 5% apmÄ“rā no lÄ«guma bruto summas ar iespÄ“ju pakāpeniski to palielināt lÄ«dz 10%.

Fatāli maldās tas, kurš šÄdas izmaiņas vÄ“rtÄ“ kā zināmu diskomfortu vai neÄ“rtÄ«bas māksliniekiem. Tā bÅ«s nozares Katastrofa ar ilgstošÄm un nepārvaramām sekām.

Aicinām Latvijas Republikas Saeimu nepieņemt šÄdā formā likumprojektu par nodokļu izmaiņām un atdot to Latvijas valdÄ«bai pilnveidošanai.

Paturam sev tiesÄ«bas uz miermÄ«lÄ«gu protestu rÄ«košanu saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu.

Attēlā - padomju preses publikācija par komjaunieti-proletārieti Jāni Reiru.