Iesaki rakstu:

Kad “arestÄ“tās mantas glabātājam” RÅ«dolfam Meroni izdevās veikt “gadsimta darÄ«jumu”, pamanoties pārdot Latvijas Naftas tranzÄ«tam piederošÄs, 206 miljonus faktiski vÄ“rtās Ventspils Naftas akcijas par nepilniem 80 miljoniem, Lihtenšteinas baņķieri no kontā ieripojušÄs naudas sākuši nevis maksāt procentus, bet gan... tos uzrÄ“Ä·ināt!

Mediji jau daudzkārt vÄ“stÄ«juši par kriminālo afÄ“ru kaskādi, kas saistÄ«ta ar 2015. gada rudenÄ« veikto 43,25% Ventspils Naftas akciju slepenu pārdošanu ārpus biržas, apejot kriminālprocesu ietvaros uzliktos mantas arestus un iesaistot prokurorus darÄ«juma “piesegšanā”, par nieka 1,77 eiro gabalā.

Jau pÄ“c šÄ« “gadsimta darÄ«juma” izrādÄ«jās, ka vienas akcijas patiesā cena bija 4,56 eiro gabalā — pircÄ“jam nācās izteikt pārÄ“jiem mazajiem akcionāriem obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu tieši par šÄdu cenu, kuru noteica FKTK. Ja R. Meroni bÅ«tu pārdevis Latvijas Naftas tranzÄ«tam piederošo akciju paketi par pilnu cenu, nevis ievÄ“rojami samazinātu, tad nepilnu 80 miljonu eiro vietā bÅ«tu saņemti 206 miljoni eiro — tātad par apmÄ“ram 126 miljoniem eiro vairāk.

UzmanÄ«gi izpÄ“tot Latvijas Naftas tranzÄ«ta konta izdruku no “ofšorbankas” Valartis, kas strādā no Lihtenšteinas, redzam ne tikai 2015. gada 21. septembrÄ« kontā ienākošos 79 miljonus un 987 tÅ«kstošus eiro. Pietiek jau informÄ“ja, ka tālāk nauda nav izrādÄ«jusi nekādu kustÄ«bu divus nākamos mÄ“nešus, lÄ«dz 17. decembrÄ« aizskaitÄ«ti 100 091 eiro un 60 centi, kam dažas dienas vÄ“lāk — vienu dienu pirms ZiemassvÄ“tkiem — sekojis miljons un 291,19 eiro. Kas šÄ«s summas saņēmis un kāpÄ“c, pagaidām nav zināms. Tāpat ziņots arÄ«, ka Valsts ieņēmumu dienests uzlicis naudas saņēmÄ“jam apÄ·Ä«lājumu vismaz 7,7 miljonu eiro apmÄ“rā.

Bet visinteresantākā ir pati augšÄ“jā rindiņa, kurā redzams: 2015. gada pÄ“dÄ“jā dienā noticis automātisks “procentu maksājums” 99 tÅ«kstošu un 874 eiro apmÄ“rā (angliski — interest from 30/09/15 to 31/12/15).

IepriekšÄ“jais procentu maksājums nieka 4032 eiro apmÄ“rā bija noticis 30. septembrÄ« — nedēļu pÄ“c gandrÄ«z 80 miljonu eiro ieskaitÄ«juma. Tā kā iepriekšÄ“jos gados konts bija neaktÄ«vs, tas bija uzkrājis mÄ«nusus nepilnu 2000 eiro apmÄ“rā, un šÄ·iet pašsaprotami, ka mÄ«nuss jānosedz no ienākošÄs naudas, par to nomaksājot arÄ« zināmus procentus.

Taču nākamais procentu maksājums pÄ“c trim mÄ“nešiem ir pavisam citāds. Šajos trÄ«s mÄ“nešos konts bija pārpildÄ«ts ar naudu. Ja trijos mÄ“nešos kontā guļošie gandrÄ«z 80 miljoni eiro Ä£enerÄ“juši minÄ“tos 99'874,73 eiro procentos, tas veidotu 0,1266 procentus lielu “interesi” šajā triju mÄ“nešu periodā, attiecÄ«gi gada kopÄ“jā procentu likme bÅ«tu aprÄ“Ä·ināma nedaudz zem 0,51% gadā.

Aptuveni pusprocents gadā — tas saskan ar vÄ“sturiski novÄ“roto vienas nakts (overnight) depozÄ«tu likmi dažādās citās noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizācijas un slÄ“pšanas shÄ“mās, kurās iegÅ«tā netÄ«rā nauda nav izvietojama ilgtermiņa depozÄ«tos uz normālām (vairākus procentus augstām) gada procentu likmÄ“m.

Tā kā dažādiem shÄ“motājiem ir svarÄ«gi, lai viņi sagrābto naudu jebkurā brÄ«dÄ« varÄ“tu “izraut” no bankas un aizskaitÄ«t tālāk, ja uzraugošÄs iestādes viņus pamana, tad viņi lÄ«dzekļus izvieto tikai uz visÄ«sākajiem termiņiem, kas attiecÄ«gi dod mazāk nekā 1% lielu gada pieauguma likmi (ņemsim vÄ“rā: tas ir kopÄ“jais pieaugums visa gada garumā, ja naudu neizņemtu, nevis pieaugums par attiecÄ«go ikkatras nakts, nedēļas vai mÄ“neša glabāšanas termiņu).

Tāda pati 0,5% gada likme bija redzama, piemÄ“ram, vienas nakts depozÄ«tiem, kādos savulaik ieshÄ“moto naudu turÄ“ja Ventspils “melnais oligarhs” Oļegs Stepanovs — bÅ«dams AS Latvijas KuÄ£niecÄ«ba (kurā tolaik 10% akciju piederÄ“ja pirmajam pensiju lÄ«menim Valsts Sociālās apdrošināšanas aÄ£entÅ«ras personā) padomes priekšÄ“dÄ“tāja v.i., viņš noorganizÄ“ja vismaz 130 miljonu dolāru izpludināšanu no šÄ« uzņēmuma no 2002. lÄ«dz 2005. gadam. (Daļu no summas vÄ“lāk izdevās piedzÄ«t caur Londonas tiesu, taču vairs ne visu.) Žurnālistu rÄ«cÄ«bā nonākušajās slepeno naudas plÅ«smu atskaitÄ“s, kuras O. Stepanovam bija sÅ«tÄ«jusi “melnā grāmatvede” Å…ina Gļebova, figurÄ“ja tieši šÄda 0,5% gada likme vienas nakts noguldÄ«jumiem.

Taču joks slÄ“pjas faktā, ka Latvijas Naftas tranzÄ«ta kontā minÄ“tie nepilnie simt tÅ«kstoši 2015. gada pÄ“dÄ“jā dienā nav ieripojuši kā Valartis bankas izmaksātie procenti.

Tieši pretÄ“ji: 31. decembrÄ« Valartis banka šo summu noņēmusi no R. Meroni kontrolÄ“tās kompānijas konta — ja uzmanÄ«gi paskatāmies konta izdrukā, tad 99 874,73 eiro nevis ieskaitÄ«ti kā procentu ienākumi par trim mÄ“nešiem (interest from 30/09/15 to 31/12/15), bet gan banka paņēmusi šo summu sev, novelkot to no Latvijas Naftas tranzÄ«ta konta, ko parāda maksājuma atrašanās pie debeta (izejošajiem) maksājumiem!

PilnÄ«gi noteikti te nav runa par to, ka tie varÄ“tu bÅ«t kādi maksājumi par bankas pakalpojumiem: kā no izdrukas ikvienam redzams, ik pa trÄ«s mÄ“nešiem Valartis atsevišÄ·i iekasÄ“ maksu par klienta menedžmentu, internetbankas lietošanu un paziņojumu nosÅ«tÄ«šanu pastā. Šie pakalpojumi vidÄ“ji izmaksā zem 50 eiro mÄ“nesÄ«.

VienÄ«gais acÄ«mredzamais secinājums ir šÄds: “lielais kombinators” ar Lihtenšteinas ofšorbanÄ·ieru gādÄ«bu pats ticis “apkombinÄ“ts” — procentu saņemšanas vietā no R. Meroni (un viņa sabiedroto) pārziņā esoša konta nauda tiek paņemta, neprasot R. Meroni vai Latvijas Naftas tranzÄ«ta piekrišanu.