Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

SÄ«naja pussalas pilsÄ“tā Ravdā (al Rawdah) 25.novembrÄ« sunnÄ«tu musulmaņi uzbruka vietÄ“jai sÅ«fiju mošejai un, izmantojot sprāgstvielas un šaujamieročus, nogalināja vairāk nekā 300 citu musulmaņu. Ar šo uzbrukumu ir uzstādÄ«ts šÄ« gada rekords, ja neņem vÄ“rā 400 atrastos Islāma valsts apraktos lÄ«Ä·us Irākas pilsÄ“tā Havidžā.

Jā, es zinu, ka uzbrukums ir noticis ārpus Eiropas un man pÄ“c bÅ«tÄ«bas bÅ«tu jābÅ«t vienalga, bet, tā kā tas ir rekords un interesants precedents (musulmanis nogalina musulmani), nolÄ“mu tomÄ“r uzrakstÄ«t. Cita starpā - ja tic miera reliÄ£ijas mājas lapai, tad kopumā lÄ«dz šim šogad musulmaņi pastrādājuši aptuveni 94 uzbrukumus 18 valstÄ«s, nogalinot aptuveni 1363 cilvÄ“kus un ievainojot aptuveni 978.

TikmÄ“r Eiropā viss pa vecam. Bariņš sÄ«riešu plānoja uzbrukumus Vācijā, bet neilgi pÄ“c aizturÄ“šanas viņus palaida brÄ«vÄ«bā. Tuvojas ZiemassvÄ“tki, kurā kanēļa, karstvÄ«na un mandarÄ«nu aromātam nu jau par tradÄ«ciju ir kļuvusi svaiga asiņu smarža uz Vakareiropas ziemassvÄ“tku tirdziņu asfaltiem. Bet nav par ko uztraukties. Šogad Londonā un vairākās Vācijas pilsÄ“tās ziemassvÄ“tku tirdziņus sargās milzÄ«gi betona bluÄ·i, dažkārt pat iesaiņoti kā dāvanas, lai miermÄ«lÄ«gie musulmaņi nebÅ«tu spÄ“jÄ«gi iezemiešus kulturāli bagātināt ar islāma tolerances furgoniem, kā tas bija pÄ“rn.

Papildus tiem ZiemassvÄ“tku noskaņu papildinās arÄ« regulāras pretterorisma vienÄ«bu patruļas un metāla detektori, kādi redzami hipersaišu bildÄ“s, ja Jums nav slinkums uz tām uzklikšÄ·ināt. RespektÄ«vi, viss vajadzÄ«gais, lai atvieglotu mÅ«su dzÄ«vi no islamofobiskām bailÄ“m par kulturālu bagātināšanu. Ko mÄ“s nenojaušam, ir tas, ka šogad musulmaņi tirdziņos netrieksies ar automašÄ«nām, bet gan iesaiņos sprāgstvielas dāvanu maisos, kā tas nesen notika Potsdamā.

Lai dārgo lasÄ«tāju vÄ“l vairāk noskaņotu ZiemassvÄ“tkiem, nesen “Pew Research” centrs nāca klajā ar pozitÄ«vu un kulturāli bagātinošu pÄ“tÄ«jumu, kurā secināts, ka, ja pat imigrācija tiktu apturÄ“ta šodien, tik un tā musulmaņu Ä«patsvars Eiropā lÄ«dz 2050. gadam var trÄ«skāršoties. Kā redzams gan “Pew Research” mājas lapas gan DELFI tabulā, rādÄ«tāji ir ļoti multikulturāli. Tiem, kas ar matemātiku ir uz “JÅ«s”, skaidroju elementāri – drÄ«z vien RÄ«gā kebabÄ“rijas bÅ«s katra nama pirmajā stāvā. Savām dāmām ZiemassvÄ“tku (un turpmākās nākotnes) dāvanu variet iegādāties šeit.

Bet atpakaļ pie tÄ“mas. Musulmanis nogalina citu musulmani – dÄ«vaini, vai ne? Daži mediji un politiÄ·i jau pirms kāda laika paspÄ“juši apgalvot, ka musulmaņu terorisma vislielākie upuri ir paši musulmaņi. Liberast… piedošanu – progresÄ«vi kosmopolÄ«tisko intelektuāļu aprindās populārais medijs “The Huffington Post” pat publicÄ“jis intelektuāli aizskarošu deÄ£enerātismu ar virsrakstu – kāpÄ“c musulmaņiem nekad nevajadzÄ“tu atvainoties par terorismu. Es, protams, nebrÄ«nos par šÄdu nekaunÄ«bu, ņemot vÄ“rā, ka raksta autors pats ir musulmanis ar Levantes arābu izcelsmi jeb, kā mÅ«sdienās viņus sauc, - “palestÄ«nietis”.

Musulmaņi patiesÄ«bā slaktÄ“ viens otru jau no pašiem pirmsākumiem, un par to šajā rakstā. BrÄ«dinu iepriekš - bÅ«s baigā putra. Tātad šoreiz aplÅ«kosim, kas rakstÄ«ts:

Korānā (Atklāsmes);

Hadīsos (Muhameda citāti);

Sīrā (Muhameda biogrāfija);

Tafsīros (teoloģiskie komentāri);

Tarik al Tabarī (Agrīnā islāma vēsture);

Fikhā (izpratne par sunnÄ«tu jurisprudences skolām – Hanafi, Hanbali, Maliki, Shafi’i).

Sāksim jau ar to, ka Korānā visa 63.nodaļa Al-Munafiquun (Liekuļi) veltÄ«ta musulmaņiem, kuri nav pietiekoši musulmaniski jeb liekuļiem. Par liekuļiem dÄ“vÄ“ tos, kas musulmaņi ir tikai vārdos, bet ne darbos. ŠÄ«s nodaļas 1.pants raksta: “Kad tie liekuļi atnāk pie tevis, viņi saka: “MÄ“s apliecinām, ka tu patiešÄm esi Allāha vÄ“stnesis.” Bet Allāhs zina, ka tu tik tiešÄm esi viņa vÄ“stnesis un Allāhs apliecina, ka tie liekuļi melo.” Korāna 4.nodaļas An-Nisa (sievietes) 145.pants norāda, ka “PatiešÄm, liekuļi un atkritÄ“ji atradÄ«sies pašos elles dziļumos un nebÅ«s neviena, kas tiem palÄ«dzÄ“s”.

ŠÄdas frāzes Muhameds bārstÄ«ja laikā, kad viņu māca paranoja par to, ka daudzi pievienojas tikai personÄ«gu labumu meklÄ“dami, t.i. piedalÄ«ties kopÄ«gos sirojumos, nodokļu atvieglojumi, vairāk sievu utt. LÄ«dz ar to loÄ£iski, ka musulmaņi viens otru sāka uzmanÄ«t stingrāk nekā čekisti.

Tātad musulmanis Ä«sti nenogalina musulmani, bet gan liekuli? “Ne gluži” vai “varbÅ«t” ir labas atbildes šajā gadÄ«jumā.

Korāna 49.nodaļas Al-Hujurat (Istabas) 9.pants: “Ja divas ticÄ«go grupas cÄ«nās savā starpā, samieriniet tās. Bet ja viena no viņām otru apspiež, cÄ«nieties pret apspiedÄ“jiem, kamÄ“r tie atgriežas pie Allāha likumiem. Ja tie atgriežas, slÄ“dziet taisnÄ«gu mieru un esiet godprātÄ«gi. PatiešÄm, Allāham ir tÄ«kami tie, kas rÄ«kojas taisnÄ«gi.” Te skaidri redzams, kā tikt galā ar konfliktu starp musulmaņiem ar Korāna palÄ«dzÄ«bu. ProblÄ“ma vien tajā, ka šeit plašas durvis interpretācijai un katra puse var sevi nostādÄ«t kā cietušo imāma priekšÄ. VienÄ«gais, kas varÄ“tu noteikt, kurš ir kurš, bÅ«tu pats Muhameds, bet viņš ir miris. Un tieši pÄ“c viņa nāves uz šÄ« panta pamata sākās nežēlÄ«gas asinspirtis. Šis pants radās diezgan dÄ«vainos apstākļos. Korānu 49:9 skaidro Tafsir al-Jalalayn 605.lapaspuse “…Pravietis jāja uz Ä“zeļa un pajāja garām Ibn Ubajam; Ä“zelis pačurāja un Ibn Ubajs aizspieda degunu, pÄ“c kā Abdulla Ibn Ravahā viņam sacÄ«ja: “Pie Allāha! Ä’zeļa čuras smaržo saldāk nekā Tavs muksuss!” Starp abu vÄ«ru klaniem izcÄ“lās kautiņi ar dÅ«rÄ“m, zandalÄ“m un palmu zariem…

PiemÄ“ram, sadursmes starp sunnÄ«tu un šiÄ«tu musulmaņiem notiek regulāri, un sunnÄ«ti šiÄ«tus sauc par rafida (noraidÄ«tāji) tāpÄ“c, ka viņi noraidÄ«ja AbÅ« Bakra kā Muhameda pÄ“cteča leÄ£itimitāti, priekšroku dodot AlÄ«. Ar šo faktu vien pietiek, lai visus Tuvos Austrumus pataisÄ«tu par mūžīgo kara zonu, jo galvenais iemesls starp abām sektām ir tieši pÄ“ctecÄ«ba.

Hanbali skolas teologs un musulmaņu teroristu favorÄ«ts Ibn Taimija savā grāmatā “Izvilktais zobens pret tiem, kas aizskar VÄ“stnesi” šiÄ«tu slepkavošanu attaisnoja šÄdi: “AlÄ« teica, ka dzirdÄ“ja Allāha ziņesi sakām: “Gribiet es jums pastāstÄ«šu kā nokļūt paradÄ«zÄ“? PÄ“c mums bÅ«s ļaudis, kurus dÄ“vÄ“s par noraidÄ«tājiem. Ja jÅ«s viņus atklājiet, nogaliniet viņus, jo viņi ir mušrikÅ«n (politeisti)”!”[2] Maliki jurisprudences aizsācÄ“ja imāma Malika ibn Anasa viedoklis par šiÄ«tiem atrodams Tafsir Ibn Kathir komentārā par Korāna 48.nodaļas Al-Fath (Uzvara) 29.pantu. Komentārā rakstÄ«ts: “AttiecÄ«bā uz šo pantu viņš norādÄ«ja, ka noraidÄ«tāji ir neticÄ«gie, jo viņi ienÄ«st (Muhameda) sabiedrotos. Maliks sacÄ«ja, ka sabiedrotie viņus sadusmo un saskaņā ar šo pantu, jebkurš, kuru sadusmo sabiedrotie ir neticÄ«gais.” Šeit abos gadÄ«jumos ir skaidri redzams takfir darbojamies praksÄ“.

Tā mÄ“s redzam, kā, piemÄ“ram, daudzi teroristu grupÄ“jumi paralÄ“li karošanai pret valdÄ«bu, arÄ« karo viens pret otru. PiemÄ“ram, Al-Qaeda ienÄ«st “Islāma valsti Irākā un LevantÄ“” (ISIL). ŠÄ«s abas organizācijas ienÄ«st šiÄ«tu Hezbollah. Jabhat Al-Nusra ir “Islāma valsts Irākā” atzars, bet ienÄ«st ISIL. Te ir paradokss, jo ISIL un Al-Qaeda vadās pÄ“c Hanbali teoloÄ£iskās skolas un stingras salafisma/vahabisma doktrÄ«nas. Ironiskā kārtā SaÅ«da Arābija un citas Persijas līča valstis ne tikai sponsorÄ“ Islāma valsti, bet arÄ« ir ideoloÄ£iski saderÄ«gas.

KāpÄ“c tad ISIL un Al-Qaeda it kā ienÄ«st šo valsti? TāpÄ“c, ka tā draudzÄ“jas ar ASV un tirgo tai naftu un šeit jāatsaucas uz Korāna 5.nodaļas Al-Ma’idah (Mielasts) 51.pantu, kas saka: “Ak ticÄ«gie! Neņemiet sev par aizstāvjiem un palÄ«giem žīdus un kristiešus! Viņi ir aizstāvji un palÄ«gi viens otram! Un ja kāds no jums ņem sev par aizstāvi un palÄ«gu kādu no viņiem, tad tik tiešÄm, viņš pats ir viens no viņiem! PatiešÄm, netaisnus cilvÄ“kus Allāhs neved pa taisnu ceļu!

Komentārs iekš Tafsir Ibn Kathir par šo pantu vÄ“sta: “Allāhs aizliedz saviem ticÄ«gajiem kalpiem draudzÄ“ties ar žīdiem un kristiešiem jo viņi ir islāma un tā ļaužu ienaidnieki. Lai Allāhs nolādÄ“ viņus. Allāhs tālāk saka, ka viņi ir draugi tikai viens otram un brÄ«dina tos, kuri ņem viņus sev par draugiem. PiemÄ“ram, otrais kalifs Umārs pavÄ“lÄ“ja AbÅ« MÅ«sam al AšarÄ«, lai sastāda rÄ“Ä·inu par iztÄ“rÄ“to. AbÅ« MÅ«sas pierakstÄ«tājs tajā laikā bija kristietis un izpildÄ«ja Umāra lÅ«gumu. Umāru rezultāts iepriecināja un viņš sacÄ«ja: “Tavs pierakstÄ«tājs ir prasmÄ«gs, bet vai tu nolasÄ«tu mošejā vÄ“stuli, kas atsÅ«tÄ«ta no As-Šamas?” AbÅ« MÅ«sa sacÄ«ja: “Viņš nevar.” Umārs teica: “Viņš nav tÄ«rs?” AbÅ« MÅ«sa teica: “NÄ“, bet viņš ir kristietis.Tad AbÅ« MÅ«sa teica, ka Umārs viņu pabrÄ«dināja, pabakstÄ«ja ar pirkstu, sakot, lai izraida viņu no MedÄ«nas un nocitÄ“ja Korāna 5.nodaļas 51.pantu.”

Secinājums aptuveni šÄds: analfabÄ“ti rakstÄ«tpratÄ“jus izdzina no savas kopienas tikai tāpÄ“c, ka pieder citai reliÄ£ijai; Umārs ienÄ«da ikvienu, kas nav musulmanis un ikviens musulmanis var apvainot citu musulmani neticÄ«bā, ja tas draudzÄ“jas ar neticÄ«go.

Bet takfir jeb apvainošana neticÄ«bā var bÅ«t arÄ« ar sekām. HadÄ«sā SahÄ« al-BuharÄ« 6103 AbÅ« Huraira sacÄ«ja, ka: “Allāha vÄ“stnesis sacÄ«ja: “Ja vÄ«rs saka savam brālim: “Ak, neticÄ«gais!” tad patiešÄm viens no viņiem arÄ« ir neticÄ«gais.”” RespektÄ«vi, ja musulmanis citu musulmani apsÅ«dz neticÄ«bā, viņš arÄ« pakļauj sevi riskam nonākt neticÄ«go rindās. Tagad aplÅ«kosim, ko par Takfir saka četras sunnÄ«tu islāma jurisprudences skolas. Fiqh enciklopÄ“dijas 13.sÄ“jumā rakstÄ«ts, ka lai pasludinātu cilvÄ“ku par neticÄ«go, šim cilvÄ“kam jābÅ«t nobriedušam un ar veselu saprātu. Bet atšÄ·irÄ«bas variÄ“jas par zÄ“niem, kas tikko kā sasnieguši pubertāti. Hanafi un Hanbali norāda, ka zÄ“ns, kas vÄ“l nav sasniedzis pubertāti, var tikt pasludināts par neticÄ«go un nogalināts ja vien viņš spÄ“j atšÄ·irt sievietes pÄ“c to skaistuma.[3]

ArÄ« jums tikko iestājās “what the f*ck?” moments? Tad tālāk bÅ«s vÄ“l slimāk. Hanbali saka, ka zÄ“ns jānogalina pÄ“c pubertātes iestāšanās ja viņš lÄ«dz tam nav nožēlojis savus grÄ“kus. Maliki saka, ka šim zÄ“nam jābÅ«t vismaz pusaudža vecumā, lai viņa teiktais bÅ«tu vÄ“rā ņemams un viņu varÄ“tu nogalināt. Shafi’i skola saka, ka zÄ“ns, kurš spÄ“j atšÄ·ir sieviešu skaistumu, nav pasludināms par neticÄ«go un nogalināms. Tā vietā viņš ir spiests palikt par musulmani ar vardarbÄ«bas (t.i. sišanas, draudu un pat ieslodzÄ«juma) palÄ«dzÄ«bu.[4] Tātad islāms principā ir ne tikai prāta, bet arÄ« gara cietums. Un dažreiz arÄ« Ä«sts cietums, ja paskatās uz Gazas sektoru, hahahahaha!

Visas skolas ir vienisprātis par to, ka, ja kāds jÅ«t sevÄ« neticÄ«bu, nav apsÅ«dzams un nosodāms neticÄ«bā tik ilgi, kamÄ“r viņš to nav pats pasludinājis. Papildus jebkurš, kam ir nolÅ«ks kļūt par neticÄ«go nākotnÄ“ vai kas bijis atturÄ«gs pret neticÄ«bu, ir nekavÄ“joties pasludināms par neticÄ«go, jo viņš izteicis šaubas par savu iespÄ“jamo nolÅ«ku kļūt par neticÄ«go.[5] Tātad musulmanis, kas saka, ka, iespÄ“jams, kļūs par neticÄ«go, bet par tādu nekļūst, automātiski iekrÄ«t takfir zonā.

Skolas arÄ« ir vienisprātis par to, ka jebkurš, kurš pasaka kaut ko zaimojošu, ir neticÄ«gais neatkarÄ«gi no tā, vai tas pateikts dēļ vÄ“lmes ņirgāties, sadumpoties vai pārliecÄ«bas[6] jo Korāna 9.nodaļas At-Tawbah (Nožēlošana) 65.pants saka: “Bet ja jÅ«s par to viņiem vaicāsiet, tie atbildÄ“s: “Ak, mÄ“s tikai tāpat pajokojām!” tad saki: “Vai tas ir Allāhs, viņa panti un viņa vÄ“stnesis par ko jÅ«s pajokojāt?”66.pants turpina: “Un nemÄ“Ä£iniet nemaz taisnoties! PatiešÄm, jÅ«s esat nolieguši ticÄ«bu pÄ“c tam, kad to bijāt pieņēmuši. Ja arÄ« mÄ“s dažiem piedosim, pārÄ“jie tiks pakļauti mokpilnam sodam par to, ka kļuvuši par atkritÄ“jiem!” Tātad pat humors ir stingri ierobežots.

Tālāk neticÄ«bā var tikt apsÅ«dzÄ“ts jebkurš, kurš noliedz fundamentālus islāma elementus, piemÄ“ram, ikamāt as-salāt (piecas obligātās lÅ«gšsnas) vai dzimumattiecÄ«bas ārpus laulÄ«bas. Tātad jebkurš musulmanis, kurš nepiekrÄ«t, ka sievietes jāietin parandžās un par zādzÄ«bu jānocÄ“rt rokas, ir neticÄ«gais. Kurš vÄ“l? Jebkurš, kurš zaimo Allāhu un lamājas uz viņu. Hanafi, Maliki un Shafi’i skola zaimotāja dzÄ«vÄ«bu pasargās, ja tas nožēlos grÄ“kus. Hanbali skola zaimotāju sodÄ«s ar nāvi jebkurā gadÄ«jumā.

Tātad kad Ä«sti musulmaņi sāka viens otru slaktÄ“t nost? Uzreiz pÄ“c Muhameda nāves 632.gadā sākās atkritÄ“ju kari. Šiem kariem bija vairāki iemesli, bet galvenokārt fanātiskākie musulmaņi nebija vienisprātis par Muhameda pÄ“cteča izvÄ“li, un daudzi atturÄ«gākie musulmaņi pameta islāmu, jo uzskatÄ«ja, ka tas murgs beigsies lÄ«dz ar viņa nāvi un atkal varÄ“s dzÄ«vot normālu dzÄ«vi. Kā redzam,14 gadsimtus un aptuveni 270 miljonus lÄ«Ä·u vÄ“lāk, tas murgs nebeidzās. Daudzi novÄ“rsās no AbÅ« Bakra un atteicās maksāt zakāt (2,5% no ienākumiem) kalifātam, un loÄ£iski, ka AbÅ« Bakrs uzkāpa uz sava zirga un ar zobenu piedzina šo naudu no viņiem.

SahÄ« al BuharÄ« 6924 rakstÄ«ts: “AbÅ« Huraira stāstÄ«ja, ka tad kad pravietis nomira un AbÅ« Bakrs kļuva par viņa pÄ“cteci un daudzi arābi novÄ“rsās no ticÄ«bas, Umārs sacÄ«ja: “Ak, AbÅ« Bakr! Kā Tu vari cÄ«nÄ«ties ar šiem cilvÄ“kiem, lai gan pravietis teica: “Man pavÄ“lÄ“ts cÄ«nÄ«ties ar ļaudÄ«m lÄ«dz tie liecinās, ka nav jāpielÅ«dz neviens cits kā tikai Allāhs, un tie, kas to teikuši – viņu Ä«pašums un dzÄ«vÄ«ba tiks pasargāti no manis, ja vien viņi nepārkāps likumu.”?” AbÅ« Bakrs atbildÄ“ja: “Pie Allāha! Es cÄ«nÄ«šos pret jebkuru, kurš nošÄ·iras no lÅ«gšanām un zakāt, jo zakāt ir tieÄ«bas tikt ieturÄ“tam pÄ“c Allāha pavÄ“les! Pie Allāha, Ja viņi pat atteiksies maksāt kaut ar kazlÄ“nu, kā viņi maksāja Allāha vÄ“stnesim, es cÄ«nÄ«šos pret viņiem!” Umārs sacÄ«ja: “Pie Allāha! Tas nebija nekas, bet es novÄ“roju, ka Allāhs atvÄ“ra AbÅ« Bakra krÅ«tis lÄ“mumam par labu cÄ«nÄ«ties, tādÄ“jādi es zināju, ka viņa lÄ“mums bija pareizs.”

AbÅ« Bakrs valdÄ«ja nedaudz ilgāk nekā divus gadus un bija vienÄ«gais no pirmajiem četriem kalifiem, kurš mira dabÄ«gā nāvÄ“ 634.gadā. PÄ“c viņa 10 gadus valdÄ«ja Umārs, kuru nogalināja 644.gadā. Umāram sekoja trešais kalifs - Utmans. PievÄ“rsÄ«šu uzmanÄ«bu Utmanam. Viņš savus valdÄ«šanas gadus pavadÄ«ja, gāžot kalifāta vietÄ“jos valdniekus, un viņu vietā iecÄ“la savus radiniekus, kuri vÄ“lāk izveidoja Umajādu dinastiju. Daži Utmanam pietuvinātie, tostarp, ceturtais kalifs AlÄ«, piekodināja viņu atkāpties no kalifa titula un beigās atsevišÄ·i kalifāta apgabali sāka sacelties dēļ Utmana sliktās pārvaldes. Vairāki tÅ«kstoši musulmaņu no Ä’Ä£iptes un mÅ«sdienu Irākas devās uz MedÄ«nu. “Ä’Ä£iptieši vÄ“lÄ“jās AlÄ« kā kalifu, bet musulmaņi no Basras vÄ“lÄ“jās Talhu un KÅ«fas iedzÄ«votāji atbalstÄ«ja Al-ZubaÄ«ru. Viņi visi devās uz MedÄ«nu vienlaicÄ«gi.”[7] Tālāk: “Ä’Ä£iptieši pÄ“c došanās projām, atgriezās pie Umāra, jo bija noÄ·Ä“ruši viņa vergu, kurš jājot ar kamieli, veda vÄ“stuli, kurā norādÄ«ts dažus (Ä“Ä£iptiešus) nogalināt un pārÄ“jos sist krustā. Kad viņi ieradās atpakaļ pie Utmāna, viņi sacÄ«ja: “Šis ir tavs vergs!”Utmāns atbildÄ“ja: “Viņš devās ceļā man nezinot!” Viņi teica: “Šis ir tavs kamielis!” Viņš atbildÄ“ja: “Viņš to paņēma bez atļaujas!” Viņi teica: “Šis ir tavs zÄ«mogs uz vÄ“stules!” Viņš atbildÄ“ja: “Tas ir viltots!”[8]

Laika gaitā Utmānu piemeklÄ“ja tāds pats liktenis kā Umāru. “Muhameds bin AbÄ« Bakrs ieradās pie Utmāna ar trÄ«spadsmit vÄ«riem. Viņš sagrāba viņu aiz bārdas un kratÄ«ja viņu lÄ«dz bija dzirdama zobu klabÄ“šana. Muhameds bin AbÄ« Bakrs sacÄ«ja: “Muāvija tev nespÄ“ja palÄ«dzÄ“t tāpat kā Ibn AmÄ«rs un tavas vÄ“stules!” Utmāns kliedza: “Laid vaļā manu bārdu, brāļadÄ“l! Laid vaļā manu bārdu!” Tad Muhameds ibn AbÄ« Bakrs ar aci deva ziņu vienam no saviem nemierniekiem. Viņš (nemiernieks) piegāja pie viņa (Utmāna) un iedÅ«ra viņam galvā dzelzs bultu. Tad Utmāns tika ielenkts un nogalināts.[9]

PÄ“c Utmāna nāves par kalifu kļuva AlÄ« un par jauno kalifāta galvaspilsÄ“tu pasludināja KÅ«fu. Viņam bija daudz ienaidnieku, tostarp Muāvija, kas bija Utmāna radinieks un Damaskas vietvaldis. Viņš uzskatÄ«ja, ka AlÄ« nedaÅ—ija neko, lai atrastu Utmāna slepkavas. Tas bija viens no iemesliem, kāpÄ“c sākās kamieļu kauja. AÄ«ša, Muhameda mazgadÄ«gā lÄ«gava, kura bija jau pieaugusi, vienmÄ“r bija domstarpÄ«bās ar AlÄ«. Viņa devās uz Basru ar aptuveni 30 tÅ«kstošiem džihādistu. AlÄ« viņai stājās pretÄ« ar 20 tÅ«kstošiem kaujinieku. Daudzi sunnÄ«tu musulmaņi mÄ“Ä£ina apgalvot, ka AÄ«šai nebija nodoma cÄ«nÄ«ties pret AlÄ« un viss pasākums bija liels pārpratums, bet, skaidrs, ka viņi melo. (Skat – taqiyya). Muhameds nosauca 10 cilvÄ“kus, kuriem paradÄ«ze ir garantÄ“ta 100%. No tiem daži piedalÄ«jās šajā kaujā.

DžamÄ« al TirmidÄ« 3747 Abdurrahmans bin Aufs teica: “Allāha vÄ“stnesis teica, ka AbÅ« Bakrs ir paradÄ«zÄ“, Umārs ir paradÄ«zÄ“, Utmāns ir paradÄ«zÄ“, AlÄ« ir paradÄ«zÄ“, Talha ir paradÄ«zÄ“, Az-ZubaÄ«rs ir paradÄ«zÄ“, Abdurrahmans bin Aufs ir paradÄ«zÄ“, Sedz bin abÄ« Vakas ir paradÄ«zÄ“, SaÄ«ds ir paradÄ«zÄ“ un AbÅ« ubaida bin Al-Džara ir paradÄ«zÄ“.” Talha un ZubaÄ«rs cÄ«nÄ«jās pret AlÄ«. ŠÄ« situācija apgrÅ«tina takfir, jo viens, kam garantÄ“ta paradÄ«ze, nevar apsÅ«dzÄ“t neticÄ«bā otru, kam garantÄ“ta paradÄ«ze. SahÄ« Muslim 2888b norādÄ«ts, ka Muhameds teica: “Ja divi ticÄ«gie konfrontÄ“ viens otru ar zobeniem, abi – gan nogalinātājs, gan nogalinātais nokļūs elles ugunÄ«s. Kā redzams, šeit ir ļoti smags kognitÄ«vās disonanses gadÄ«jums.

AlÄ« laika gaitā uzvarÄ“ja AÄ«šu, bet viņas brālis Muhameds bin AbÄ« Bakrs, kurš cÄ«nÄ«jās pretÄ“jā frontÄ“, viņu paglāba no AlÄ«. Viņš viņu aizveda uz telti. Viņu apciemoja AlÄ« un teica: “Tu sacÄ“li ļaudis un viņi kļuva satraukti. Tu satracināji viņus tik tālu, ka viņi nogalināja viens otru.” Uz ko AÄ«ša atbildÄ“ja: “Tu esi guvis uzvaru! Dod man godājamu piedošanu.[10] ŠÄ« kauja prasÄ«ja vairākus tÅ«kstošus musulmaņu upuru, starp viņiem bija Talha un ZubaÄ«rs, kuriem garantÄ“ta paradÄ«ze. Tātad Muhameds principā savus pirmos un tuvākos sekotājus, ieskaitot šos divus, AlÄ« un AÄ«šu ir nosÅ«tÄ«jis uz elli jo viņi cÄ«nÄ«jās viens pret otru.

Gadu vÄ“lāk AlÄ« mobilizÄ“ja savus džihādistus, lai dotos kaujā pret Muāviju Damaskā. Viņu armijas satikās mÅ«sdienu Rakā, SÄ«rijā (ironiski tā mÅ«su dienās bija ISIL galvaspilsÄ“ta). Kopā bija ap 100 tÅ«kstošu džihādistu, no kuriem bojā gāja vairāk nekā puse.[11] AlÄ« un Muāvija nolÄ“ma atkāpties, bet strÄ«di nebeidzās. Daudzi no AlÄ« džihādistiem viņam nepiekrita, ka bija jāpārtrauc kauja, un sacÄ“lās pret viņu. Viņi atšÄ·Ä“lās no AlÄ« grupÄ“juam un sauca sevi par Al-Sharaat, un izveidoja IbadÄ« islāma sektu, kas dominÄ“ mÅ«sdienu Omānā. Viņu galvenais slogans bija: “ValdÄ«šana ir tikai Allāham vienam pašam!” Viņi bija pārliecināti, ka AlÄ« ir pelnÄ«jis takfir un vairs nav musulmaņa vārda cienÄ«gs. LÄ«dz ar to viņi AlÄ« nogalināja ar saindÄ“tu zobenu 661.gadā. Tālāk sekoja Karbalas kauja, kurā Muāvijas dÄ“ls JazÄ«ds stājās pretÄ« AlÄ« dÄ“lam Huseinam. JazÄ«ds Huseinu nogalināja lÄ«dz ar daudziem viņa Ä£imenes locekļiem.

Lai izprastu, kas ko un kā, ir jālÄ“kā no grāmatas uz grāmatu un no panta uz pantu. PatiešÄm, ja esi incestā dzimis karstgalvis, kas cepās 40+ grādos tuksnesÄ«, tad tikt galā ar šÄdu literatÅ«ras bagāžu un intelektuālo puzli ir tikpat efektÄ«vi kā dauzÄ«t pieri pret betona sienu cerÄ«bā, ka tā saplaisās.

Kopsavilkumā secināms, ka Korānā ir panti, kas brÄ«dina par liekuļiem un norāda, kā ar tiem cÄ«nÄ«ties; sunnÄ«tu jurisprudencÄ“ šiÄ«ti ir neticÄ«gie un liekuļi; visas četras sunnÄ«tu jurisprudences skolas norādÄ«jušas kritÄ“rijus, ar kādiem musulmanim var uzteikt takfir, piemÄ“ram, zaimošanu, praviešu un eņģeļu aizskaršanu, klasisko islāma juristu apšaubÄ«šanu utt. Tas redzams arÄ« agrÄ«najā islāma vÄ“sturÄ“, kuru ieskicÄ“ju šajā rakstā.

Ceru, ka ar šo jums palika nedaudz skaidrāka izpratne par to, ka islāmā neviens nav pasargāts no apsÅ«dzÄ«bas neticÄ«bā. ParalÄ“li neticÄ«gajiem musulmanis vienmÄ“r ir slaktÄ“jis un vienmÄ“r arÄ« slaktÄ“s citus musulmaņus tikai tāpÄ“c, ka viņš nav vienisprātis par šo vai to. Nu tad paldies par uzmanÄ«bu un lÄ«dz nākamajam lielajam teroraktam!


[1] Takfir – citu musulmaņu apsÅ«dzÄ“šana neticÄ«bā un ekskomunikācija no ticÄ«go kopienas

[2] Ibn Taymiyyah, As-Sarim al-Maslul ‘ala Shatim ar-Rasul., pp. 582-583

[3] Encyclopaedia of Fiqh vol. 13, (arabic), “Positions on 4 main Sunni schools of jurisprudence on when Muslims should be declared infidels and killed.”, p. 229., https://ia801404.us.archive.org/21/items/FPmfkmfk/mfk13.pdf

[4] Ibid. p. 230

[5] Ibid.

[6] Ibid p. 231.

[7] Tarikh al-Tabari, Vol. 15: The Crisis of the Early Caliphate The Reign of 'Uthman A.D. 644-656, A.H. 24-35., p. 160. https://drive.google.com/file/d/0B76p5GnL05obSVk0YmF0TmM1TXc/view

[8] Ibid. p. 185. https://drive.google.com/file/d/0B76p5GnL05obSVk0YmF0TmM1TXc/view

[9] Ibid. pp. 190-191. https://drive.google.com/file/d/0B76p5GnL05obSVk0YmF0TmM1TXc/view

[10] Tarikh al-Tabari, Vol. 16: The Community Divided The Caliphate of 'Ali I A.D. 656-657 A.H. 35-36., p. 127. https://drive.google.com/file/d/0B76p5GnL05obZUFTRjU0SU9jVmM/view

[11]  Imam Dahabi, Hidtory of islam (arabic), vol. 3 p.545., https://ia801400.us.archive.org/28/items/FP3938/tiz03.pdf

Novērtē šo rakstu:

0
0