Iesaki rakstu:

Sekojot lÄ«dzi notikumu attÄ«stÄ«bai par taksometru nozares aizkulisÄ“m publiskajā telpā, saistÄ«bā ar lielo Ä“nu ekonomikas Ä«patsvaru taksometru nozarÄ“ un vÄ“lmi sakārtot šo nozari, nav saprotams, kāpÄ“c par vienÄ«go un lielāko “shÄ“motāju” tiek uzskatÄ«ts tikai “Baltic Taxi”, lai gan šajā biznesā darbojas arÄ« tādas kompānijas kā “Panda Taxi”, “Red Cab” u.c., kuras rÄ«kojas prettiesiski, izmantojot 90. gados aizgÅ«tās vecās shÄ“mas, lai izvairÄ«tos no nodokļu maksāšanas valstij.

J. Naglis, paužot savu viedokli publiski, ir minÄ“jis, ka pÄ“rn oficiālais apgrozÄ«jums taksometru nozarÄ“ bija 10,7 miljoni EUR, no kuriem tieši 7,3 miljonus EUR apgrozÄ«ja tieši “Baltic Taxi”. Lai gan patiesais apgrozÄ«jums nozarÄ“, pÄ“c J. Nagļa sacÄ«tā, ir 4 reizes lielāks – aptuveni 55 miljoni EUR. Kur skatÄ«jās Saeima, kad tā pieņēma likuma grozÄ«jumus par mikrouzņēmumu? Valsts bÅ«tÄ«bā izdarÄ«ja “lāča pakalpojumu” taksometru nozarei, paverot iespÄ“ju izstrādāt jaunu shÄ“mu “Baltic Taxi”, lai izvairÄ«tos no nodokļu nemaksāšanas.

Nevienam nav noslÄ“pums, ka taksisti, lai slÄ“ptu patiesos ienākumus, griež atpakaļ skaitÄ«tājus, slÄ“pjot patiesi nobraukto kilometru skaitu un kopÄ“jos ieņēmumus, oficiāli uzrādot tikai minimālus ieņēmumus, lai izvairÄ«tos no nodokļu maksāšanas. Patlaban valstÄ« nav nevienas iestādes, kas kontrolÄ“tu un uzraudzÄ«tu taksometros esošos skaitÄ«tājus.

ŠobrÄ«d to, vai skaitÄ«tāji ir tehniskā kārtÄ«bā un atbilst likuma prasÄ«bām, pārbauda Nacionālais metroloÄ£ijas centrs. Taču viņi nepārbauda, vai skaitÄ«tāji nav griezti atpakaļ un vai uzrādÄ«tais rādÄ«jums sakrÄ«t ar skaitÄ«tājā norādÄ«to. Uz skaitÄ«tājiem ir plombas, kuras uzstāda taksometru skaitÄ«tāju apkalpošanas uzņēmums, piemÄ“ram, SIA ”Mikom”. It kā no likumdošanas viedokļa viss ir kārtÄ«bā. Rodas jautājums, cik efektÄ«vi strādā MetroloÄ£ijas centrs, ja viņi veic tikai formālu pārbaudi, nevis pÄ“c bÅ«tÄ«bas.

Tāpat Latvijas likumdošana paredz, ka ikvienam taksometra vadÄ«tājam ir jābÅ«t žurnālam, kurā tiek ierakstÄ«ti gan kopÄ“jie nobrauktie kilometri, gan ieņēmumi - cik ir bezskaidras naudas un cik skaidrā naudā. ArÄ« šajā ziņā daudzas taksometru kompānijas, piemÄ“ram, “Panda Taxi”, “Red Cab”, “Taksi.lv”, “Alviksa”,” Avoiss”, “Eco Taxi”,” Lady Taxi”, “RÄ«ga Taxi”, “SOS Taxi” u.t.t., kuras strādā RÄ«gā, ir izdomājušas shÄ“mu, kā apiet likumu.

UzrādÄ«tie dati nav patiesi. Visi zina, ka taksometru biznesā pastāv tā dÄ“vÄ“tā “melnā nauda”. PiemÄ“ram, “Panda Taxi” brauc par fiksÄ“tu cenu, kas nozÄ«mÄ“, ka vadÄ«tājs par braucienu čeku izdot nevarÄ“s, jo summa atšÄ·irsies. Augstāk minÄ“tājām taksometru kompānijām skaidra nauda neeksistÄ“. Šajā gadÄ«jumā netiek uzskaitÄ«ti reālie, nobrauktie kilometri, nolÄ«gšana un laika tarifs. PÄ“c likumdošanas prasÄ«bām jebkuram taksometru pārvadātājam čeks klientam bÅ«tu jādod bez prasÄ«šanas. Taču bieži vien šie čeki par braucienu klientam netiek doti. Ja visi taksometru vadÄ«tāji godÄ«gi dotu čekus, tiktu izslÄ“gta krāpšanās iespÄ“ja.

Apkopojot augstāk minÄ“tos faktus, rodas retorisks jautājums, kam bÅ«tu jākontrolÄ“ un jāsoda taksometru kompānijas un jāapkaro Ä“nu ekonomika nozarÄ“. Vai Valsts ieņēmumu dienests ir veicis pārbaudes un attiecÄ«gus pasākumus, lai novÄ“rstu Ä“nu ekonomiku taksometru nozarÄ“? Vai sadarbÄ«bā ar Ekonomikas policiju ir veikti reidi, lai pārliecinātos, vai tiek izsniegti čeki? Vai šÄdā veidā valsts uzņemas sociālo atbildÄ«bu par saviem iedzÄ«votājiem, nesodot uzņēmÄ“jus, kuri par saviem darbiniekiem nemaksā nodokļus?

Tuvākajā nākotnÄ“ taksometra šoferi papildinās jau tā lielo bezpajumtnieku vai “trÅ«cÄ«gā” statusu saņēmušo rindu. Jo viņi nevarÄ“s saņemt ne pensijas, ne atlaišanas pabalstus, ne kādu citu sociālo atbalstu no valsts, jo par šiem cilvÄ“kiem nav maksāti nodokļi. ArÄ« J. Nagļa piedāvātais risinājums ieviest patentmaksu nepalÄ«dzÄ“s atrisināt un apkarot Ä“nu ekonomiku taksometru nozarÄ“ un nemotivÄ“s šos uzņēmÄ“jus maksāt nodokļus? Kam šajā gadÄ«jumā ir jāuzņemas sociālā atbildÄ«ba, - tāds ir jautājums.