Iesaki rakstu:

TālmācÄ«bu (attālinātās “online” izglÄ«tÄ«bas) nepieņemamÄ«bas pamatojums jeb krievu neoliberālis prognozÄ“ klātienes izglÄ«tÄ«bas elitarizāciju un apgalvo, ka lÄ«deriem nav jābÅ«t pārāk daudz un tāpÄ“c vairumam iedzÄ«votāju pieļaujams dot zemākas kvalitātes izglÄ«tÄ«bu.

KoronavÄ«russ neizmainÄ«s starptautisko attiecÄ«bu dabu, tomÄ“r bÅ«tiski ietekmÄ“s valsts “spÄ“ka” iespÄ“jas. Pie faktoriem, kuri nosaka valsts spÄ“cÄ«gumu (“spÄ“ku”), pieder arÄ« cilvÄ“ciskā kapitāla kvalitāte – cilvÄ“ku spÄ“ja strādāt un vadÄ«t tos, kuri strādā, darot to labāk nekā kaimiņvalstÄ«s. TāpÄ“c izglÄ«tÄ«ba ir ļoti svarÄ«ga komponente no visa tā apstākļu kopuma, kurš veido izmaiņu procesā esošo spÄ“ku lÄ«dzsvaru (samÄ“ru, balansu).

Pašreiz izglÄ«tÄ«bas nākotni nav iespÄ“jams iedomāties bez neizbÄ“gamas pārejas uz masu izglÄ«tÄ«bu caur internetu. “Onlains” piedāvā kolosālas iespÄ“jas gan tiem, kuri mācās, gan tiem, kuri rada un izplata zināšanas, saņemot par to naudu no valsts vai darba devÄ“ja. ŠÄdas izglÄ«tÄ«bas elastÄ«bas pakāpe, piemÄ“rojamÄ«ba atsevišÄ·a cilvÄ“ka interesÄ“m un auditorijas lielums tiek pozitÄ«vi novÄ“rtÄ“ta no labāko šÄ«s jomas Krievijas autoritāšu puses. Un, kas ir pats galvenais, tieši “onlain-izglÄ«tÄ«ba” ir pieprasÄ«ta apstākļos, kad ir ierobežotas pilsoņu pārvietošanās iespÄ“jas.

KoronavÄ«rusa pandÄ“mija ... (...) TāpÄ“c mobilitātes ierobežošana ir vienÄ«gais veids kā vismaz kaut kādā veidā aizsargāt mÅ«sdienu valstis no ienaidnieka, kuru ar pieejamajiem resursiem nav iespÄ“jams uzvarÄ“t. Daudz kas nākotnÄ“ pieder tiem darbÄ«bas veidiem, kuri neprasa bÄ«stamo mobilitāti.

Par to, ka pašreiz pasaulÄ“ ir cilvÄ“ku ar augstāko izglÄ«tÄ«bu pārprodukcija, šÄ«s jomas speciālisti diskutÄ“ jau gadus 10 –15. MilzÄ«gs daudzums cilvÄ“ku ar bakalaura diplomiem radās tādēļ, ka šajā jomā parādÄ«jās liela nauda. Valsts nauda – Padomju SavienÄ«bā, Eiropā un mÅ«sdienu Ķīnā, privātā nauda – ASV un citās valstÄ«s, kur nav sociālās valsts. Tam klāt nāca reklāmas atbalstÄ«ta pārliecÄ«ba, ka tikai izglÄ«tots cilvÄ“ks spÄ“s atrast savu vietu dzÄ«vÄ“. Statistiski pierādÄ«ts fakts: augstākā izglÄ«tÄ«ba ir garantÄ“ts drošÄ«bas lÄ«dzeklis pret bezdarbu. BrÄ«vas un salÄ«dzinoši brÄ«vas tirgus ekonomikas apstākļos universitāšu skaits pieauga lÄ«dz neiedomājamiem apmÄ“riem – tikai ASV to ir vairāk nekā 4000.

Vienkārši likvidÄ“t liekās universitātes nav iespÄ“jams [Latvijā, starp citu, to mÄ“Ä£ina darÄ«t]. Tagad tās pašas vai nu dos zemas vai vidÄ“jas kvalitātes “online” kursus vai arÄ« aizies bojā konkurences cīņā ar spÄ“cÄ«gākiem “spÄ“lÄ“tājiem”, kuri uz jaunu apmācÄ«bas formu rÄ“Ä·ina desmitkārtÄ«gi un simtkārtÄ«gi (praktiski bez ierobežojumiem) palielinās savu “studentu” skaitu. Tie, kuri grib saņemt diplomu, to saņems ar mazākām prasÄ«bām attiecÄ«bā uz zināšanu kvalitāti.

Izmaiņas izglÄ«tÄ«bas saņemšanā novedÄ«s pie lielas diferenciācijas “izejā”. Pirmkārt “jaunajās otrās pasaules” valstÄ«s (ASV, Ķīnā, Krievijā), kur sociālo garantiju vispārÄ“js raksturs ir ierobežots ar nevienmÄ“rÄ«gi sadalÄ«tiem resursiem vai pilsoņu egoismu kā nacionālu ideoloÄ£iju. TāpÄ“c ar vÄ“l lielāku intensitāti tiks saražoti slikti vai vidÄ“ji (atkarÄ«bā no augstskolas) caur internetu izglÄ«totie amatnieki. Tas, ja runājam par sabiedriskajām zinÄ«bām.

Tai pat laikā saglabāsies desmitiem tÅ«kstošu izredzÄ“to, kuriem paliks iespÄ“ja saņemt izglÄ«tÄ«bu pilnvÄ“rtÄ«gā sociālā saziņā jeb klātienÄ“. Klātienes saziņa un izglÄ«tÄ«ba palÄ«dz samÄ“rot savas un kolektÄ«va intereses un tādā veidā tiek attÄ«stÄ«ta personÄ«ba un lÄ«dera dotÄ«bas. “Onlains” tādu iespÄ“ju ierobežo. 

TomÄ“r lÄ«deriem sabiedrÄ«bā nav jābÅ«t pārāk daudz, jo Ä«paši resursu samazināšanās apstākļos.

* Tulkotā raksta autors - Timofejs Bordačovs, “Valdai” kluba programmu direktors, Augstākās ekonomiskās skolas Nacionālo pÄ“tÄ«jumu institÅ«ta Eiropas un starptautisko komplekso pÄ“tÄ«jumu centra (ВШЭ НИУ Цкеми) zinātniskais vadÄ«tājs

Avots:

https://profile.ru/columnist/menshe-da-luchshe-284008/

P.S. Šis raksts pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir elitāru un izsmalcinātu krievu fašistu manifestisks pamatojums kādēļ un kādā veidā vajag debilizÄ“t savas valsts iedzÄ«votāju vairākumu. Diemžēl šÄ«m aprindām ir ietekme arÄ« Latvijā, par ko visa cita starpā liecina arÄ« Latvijas valsts izglÄ«tÄ«bas politika, slÄ“dzot skolas, augstskolas un pievÄ“ršanās attālinātai izglÄ«tÄ«bai.