Iesaki rakstu:

Dārgo lasÄ«tāj, ja vÄ“lies viedokli par mÅ«su valdÄ«bas pareizo/nepareizo rÄ«cÄ«bu epidÄ“mijas laikā, infekcijas izplatÄ«bas datu patiesumu/nepatiesumu vai arÄ« par to, kā deputāti aplaiž cits citu ne tikai ar sliktām manierÄ“m, droši vari šo nelasÄ«t – šÄ·ir vien tālāk. Lai arÄ« notikumu gaitas lÄ«dzÄ«ba gan parlamentā, gan sÄ“rgas pārņemtā naktspatversmÄ“ prasÄ«t prasās pÄ“c feļetoniskas apsmaidÄ«šanas, šoreiz par ko citu. Nevis par to, no kāda zÄ«mola apakšveļas Ä“rtāk pagatavot sejas masku. ŠÄ«s bÅ«s pārdomas par to, kas notiks pÄ“c tam.

MÄ“s piedzÄ«vojam neredzÄ“tu sociālas pašhipnozes uzliesmojumu (kāds vÄ“l atceras tādus vārdus kā breksits vai impīčments vai ziņu virsrakstus, kuros pieminÄ“ta GrÄ“ta?), un šÄ« pārņemtÄ«ba ar situācijas aktualitāti ir cilvÄ“ciski saprotama. Lai cik unikālā vÄ“stures virpulÄ« esam ierauti, tomÄ“r riskÄ“šu ieskicÄ“t dažas nākotnes ainiņas.

Par sērgu

Infekciju apturÄ“t un sÄ“rgu iznÄ«dÄ“t bez vakcÄ«nas un zālÄ“m nav reāli. Tātad pasaules zinātnes brÄ«numi labākajā gadÄ«jumā mÅ«s glābs nākamajā epidÄ“mijas uzliesmojumā. Nākamziem. Vai arÄ« šoziem – kā nu iegriezÄ«sies. Un vispār slimÄ«bas nekur nepazÅ«d, tās nāk tikai klāt, un cilvÄ“ce iemācās ar tām sadzÄ«vot. Ä€trākais, uz ko varam cerÄ“t, ir plaši pieejami droši paštesti – gan vÄ«rusa klātesamÄ«bas, gan izslimošanas konstatÄ“šanai.

No tā izriet, ka veidosies jaunas sociālās uzvedÄ«bas normas un to uzraudzÄ«ba: apkārtstaigāšanai bÅ«s vajadzÄ«gs attiecÄ«ga testa rezultāts plus pārvietošanās kontrole ar digitālām metodÄ“m. Varu viegli iztÄ“loties, ka lÄ«dzÄ«gi kā aviopasažieriem pie drošÄ«bas kontroles teātra apmeklÄ“tājiem bÅ«s jāstāv rindā pie ieejas, lai iepÅ«stu kādā trubiņā. (AtcerÄ“simies: pÄ“c 9/11 uzbrukuma dvīņu torņiem ASV mÄ“s nomainÄ«jām savu iepriekšÄ“jo ceļošanas rutÄ«nu nevis uz laiciņu, bet pavisam.)

AlternatÄ«va šai orveliskajai perspektÄ«vai bÅ«tu ļaut izslimot visiem strādājošajiem, bet pensionārus pa tam lāgam turÄ“t ieslodzÄ«tus. Lai arÄ« to var iedomāties kā tehniski realizÄ“jamu plānu (tikai jānodrošina kremÄ“šanas jaudas nevienmÄ“rÄ«gai klientu plÅ«smai plus hokeja laukumi kā pagaidu morgi), neviena pārstāvnieciska demokrātija šo nevar atļauties politiski. Tas arÄ« izskaidro Apvienotās Karalistes stratÄ“Ä£ijas straujo pagriezienu – no ieceres paglābt ekonomiku ar herd immunity jeb kolektÄ«vo imunitāti, upurÄ“jot kādu daudzumu indivÄ«du, uz masveida testÄ“šanu, izolÄ“šanu un infekcijas ierobežošanu.

Par ekonomiku un robežām

Sprādziena laikā ir muļķīgi mÄ“rÄ«t vÄ“ja virzienu putekļu mākoņu kustÄ«bas noteikšanai. IKP prognozes ar cipariem aiz komata šÄdos apstākļos ir bezjÄ“dzÄ«gas ņemšanās produkts. Miljardu miljardiem lieli budžetu deficÄ«tu pieaugumi un triljonu emisija notiek ne tik daudz biznesa uzturÄ“šanai (jo sociālās distancÄ“šanās dēļ tas apstājas šÄ kā tā), cik patÄ“riņa noturÄ“šanai minimālas pietiekamÄ«bas lÄ«menÄ«. Mums nav itin nekādas pieredzes, lai izdarÄ«tu ticamas prognozes. Skaidrs ir tikai tas, ka globāla ekonomikas sarukšana ir jau sākusies, bet cerÄ«ba, ka to visu var pārdzÄ«vot bez strādāšanas, tikai ar bezgalÄ«giem pabalstiem no “izrakstÄ«tām” naudiņām, ir smieklÄ«gi naiva.

AtcerÄ“simies, ka bez jebkādiem vÄ«rusiem tikai robežas atjaunošana starp Eiropas SavienÄ«bu un Lielbritāniju pÄ“c breksita draudÄ“ja ar milzu robu abu pušu ekonomikās. Toreiz pasaules gala aina britiem tika zÄ«mÄ“ta vienas robežas dēļ, starp kontinentu un salām. MÅ«su Ä“rtā un ne pārāk dārgā dzÄ«ve balstÄ«jās gan nekontrolÄ“tā vides piesārņošanā Ķīnā un citur pasaulÄ“, gan lÄ“ta darbaspÄ“ka migrÄ“šanā uz dārzeņu audzÄ“šanas un gaļas ražošanas lielvalstÄ«m. Tā tas vairs nebÅ«s.

Robežu atjaunošana, kas notika uz katras suverÄ“nas valsts atsevišÄ·a lÄ“muma pamata, skaudri izgaismojas pašreizÄ“jās ES spices politisko impotenci. Nedēļām ilgi no Briseles nāca bubināšana, ka veselÄ«bas aizsardzÄ«ba, ziniet, neesot tās kompetence. Kad beidzot Eiropas Komisijas priekšniece uzkāpa tribÄ«nÄ“, varÄ“jām pārliecināties, ka šamā ir tikpat tvirta un pārliecinoša kā peļķē samačkāta veca avÄ«ze.

Uz šÄ« fona Eiropas politikā atkal ir redzami suverÄ“ni dalÄ«bnieki. Piedevām publikai nāk pÄ“kšÅ†Ä atklāsme, ka globālās ziepÄ“s miljardus var aizņemties tikai valsts un robežas uzturÄ“t – tikai organizÄ“ts spÄ“ks. Man šÄ·iet acÄ«m redzami, ka sabiedrÄ«bas pāreja no naudas pelnÄ«šanas uz naudas saņemšanu no valsts, kas pastiprināta ar vÄ“lmi nodrošināt stingru kārtÄ«bu, rada vislabvÄ“lÄ«gāko augsni autoritārismam un galÄ“ji kreisas politikas uzplaukumam. Tā kā vienlaikus pieaugs armijas un Zemessardzes nozÄ«me, kokteilis var izrādÄ«ties itin dzirkstÄ«gs.

Pēc tam viss atkal būs labi. Tikai citādi

SvarÄ«gi saprast, ka termini “apkarošana” vai “karš pret infekciju” ir koši, bet maldinoši. Tas, ko šobrÄ«d dara vairākums demokrātisko valstu, ir epidÄ“mijas gaitas palÄ“nināšana, lai mazinātu vienlaicÄ«gu visu slimnÄ«cu jaudu pārslodzi. Tas dod cerÄ«bu glābt zināmu skaitu dzÄ«vÄ«bu, vienlaikus šo stāvokli paildzinot. Nekādu brÄ«numainu pārmaiņu uz tuvāko nosaukto termiņu, proti, 14. aprÄ«li, nebÅ«s. BÅ«s kārtÄ“jie ārkārtÄ“jās situācijas pagarinājumi.

No tā savukārt izriet, ka ar dārza darbu sākšanos un it Ä«paši ap kartupeļu stādāmo laiku uz ceļiem izbrauks arÄ« padsmit gadu nekustināti žiguļi un moskviči ar kartupeļu maisiem uz jumta un vaļējos bagāžniekos. Atgādināšu: zilu vai zaļu moskviču, ja tā vadÄ«tājam galvā platmale, nedrÄ«kst apdzÄ«t, ja tam ir iespÄ“ja nogriezties. Nav svarÄ«gi, pa labi vai pa kreisi, jo bÄ«stami ir abÄ“jādi.

Homo sapiens ir pielāgošanās un izdzÄ«vošanas lielmeistars. Protams, mums lieti noder plašÄkas publikas mazāk apjaustais apstāklis, ka Latvijā ir ļoti labs internets. Izrādās, ka pat mācÄ«bas ir itin labi iespÄ“jamas attālināti. Un, lai cik tizla tā e-veselÄ«bas štelle kopumā arÄ« bÅ«tu, tomÄ“r bez e-receptÄ“m bÅ«tu daudzkārt grÅ«tāk. Tajā pašÄ laikā acÄ«mredzams, ka pašreizÄ“jā situācija nav normāla ne sociāli, ne ekonomiski. Tā nevar ilgt mūžīgi, lai arÄ« nebeigsies pÄ“kšÅ†i pÄ“c pāris nedēļām.

Velti iedomāties, ka mÄ“s iznāksim saulÄ«tÄ“, rokās sadevušies, un dzÄ«vosim, kā iepriekš. Tā nebÅ«s atgriešanās iepriekšÄ“jā normalitātÄ“, kā ik gadus tas notiek pāris dienu pÄ“c Zvejnieku svÄ“tku ekscesiem vai ik piecus gadus pÄ“c Dziesmu svÄ“tku noslÄ“guma katarses. PÄ“c tam, pÄ“c nezin kam mÄ“s izkāpsim jaunā realitātÄ“, kuras vaibsti jau sāk iezÄ«mÄ“ties.

Pārpublicēts no aprinkis.lv