Iesaki rakstu:

Jau iepriekš vairākās publikācijās aprakstÄ«ju, kā bijušais baņķieris Oļegs Fiļs spÄ“j ietaupÄ«t visdažādākajās dzÄ«ves situācijās – sākot no lÄ“tāka šampanieša, kas tiek paņemts lÄ«dzi, uz kÅ«rortu braucot, beidzot ar kastroļu, kannu un pannu detalizÄ“tu uzskaitÄ«jumu. Taču izrādās, Latvijas bijušais visbagātākais cilvÄ“ks nesmādÄ“ ietaupÄ«šanu arÄ« uz maksāto (vai, pareizāk, nemaksāto) nodokļu rÄ“Ä·ina, - to uzskatāmi apliecina Lursoft dati.

VikipÄ“dijā lasāms garāks apraksts par LaucienÄ“, netālu no Talsiem esošo Nurmuižas pili: „LÄ«dz 13. gadsimtam atradās Vanemas zemÄ“, vietvārds cÄ“lies no lÄ«vu valodas vārda nurm ("lauks"). IespÄ“jams, ka pils celta uz kādas vecākas vasaļa pils pamatiem un jau 14. gadsimtā pie tās pastāvÄ“jis miestiņš, kas karos vairākkārt nopostÄ«ts.

PÄ“c Livonijas ordeņa valsts sabrukuma 1566. gadā Kandavas fogtu muižu savā Ä«pašumā ieguva Georgs fon Firkss. Uzskata, ka 16. gadsimta beigās uzcÄ“la četras Ä“kas ap iekšpagalmu. 1594. gadā muižas Ä«pašnieki uzcÄ“la Nurmuižas baznÄ«cu, kurā apglabāti Georgs un Anna fon Firksi (1600).

Pils pārbÅ«vÄ“ta 17. gs. beigās, 1830. un 1880. gados un 1909.-1912. gadā pÄ“c arhitekta Vilhelma Bokslafa projekta. Pirms Pirmā pasaules kara sākuma pils Ä«pašnieks bija Ernests Heinrihs Oto fon Firks (1866–1914), kas 1893. gadā bija precÄ“jies ar rakstnieci Alisi Konstanci Natāliju Virdžīniju Rādenu.

Nurmuižas pils telpas uzskatāmas par vienu no efektīgākajām neoklasicisma interjeru paraugiem Latvijas pilīs. Muižas apbūves kompleksu veido vairākas 18.-19. gadsimtā celtas ēkas, to papildina ainavu parks. Pēc arhitekta Vilhelma Bokslafa vadītās pils rekonstrukcijas ap logailu apmalēm, sandrikiem un stūru rustiem saglabājies sgrafito tehnikā veidots manierisma stila dekors.

PÄ“dÄ“jā pārbÅ«vÄ“ pils ieguva arÄ« vairākas neoklasicisma garā stilizÄ“tas telpas, sākot ar vestibilu un kāpņu telpu un beidzot ar vairākām plašÄm parādes telpām. Otrajā stāvā saglabājušÄs pils reprezentācijas telpas - Ä“damistaba, zāle un muzikantu istaba - kurās redzamas kolonnas, balti glazÄ“tas klasicisma laikmeta krāsnis, bagātÄ«gi rotāts kamÄ«ns, sienu un griestu dekoratÄ«vā apdare.”

Daudziem tas nav zināms, bet Nurmuižas pili 2004. gadā iegādājās tāda paša nosaukuma SIA, kuras vienÄ«gais Ä«pašnieks caur SIA OF Holdings ir nu jau bijušais baņķieris Oļegs Fiļs.

VikipÄ“dija vÄ“sta, ka „kopš 2005. gada notiek vÄ“rienÄ«gi pils kompleksa atjaunošanas darbi, rekonstruÄ“ta dÄ«Ä·u sistÄ“ma, atjaunoti tilti un daudzas Ä“kas: klÄ“ts, lielais zirgu stallis, vārtu tornis, dārznieka māja, kalpu māja, smÄ“de, darba zirgu stallis un putnu māja. Izkopts pils parks”.

RaidÄ«jums Adreses pirms pusotra gada vÄ“stÄ«ja, ka „pagaidām, jau 12 gadus, atjaunošana notiek bez tipiskās “biznesa plāna” steigas, drÄ«zāk ar otiņām un pincetÄ“m, nevis buldozeru. Nevar nepamanÄ«t, ka Ä«pašniekam (tāpat kā viņa piesaistÄ«tajiem profesionāļiem) muižas atjaunošana nav “projekts”, drÄ«zāk misija. Un cilvÄ“ciski saprotama godkāre – aiz sevis atstāt ko paliekošu”.

Taču izrādās, ka Oļega Fiļa vÄ“lme aiz sevis atstāt ko paliekošu neattiecas uz nodokļu nomaksas jomu, - Lursoft dati rāda, ka vismaz šajā ziņā bijušais baņķieris neuzskata par nepieciešamu dalÄ«ties ar valsti.

SIA Nurmuižas pils 2018. gada pārskats vÄ“l nav pieejams, taču 2017. gada pārskatā minÄ“ts, ka kopumā šajā uzņēmumā strādājot un par eksbaņķiera labsajÅ«tu rÅ«pÄ“joties veseli 19 darbinieki.

TomÄ“r uzņēmuma oficiāli sniegtie dati rāda, ka tā kopÄ“jie maksājumi valsts kopbudžetā gada laikā bijuši tikai 2,94 tÅ«kstoši eiro, savukārt iedzÄ«votāju ienākuma nodoklÄ« nomaksāti 10,46 tÅ«kstoši eiro un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajās iemaksās – 20,9 tÅ«kstoši eiro.

Aptuveni aprÄ“Ä·ini rāda – tas nozÄ«mÄ“, ka oficiālā mÄ“nešalga, par kuru Latvijas valstij maksāti nodokļi, Latvijas bagātākā cilvÄ“ka uzņēmumā ir bijusi tikai nedaudz virs 260 eiro mÄ“nesÄ«.

Protams, nav nekādu šaubu, ka pat LaucienÄ“ bÅ«tu grÅ«ti atrast cilvÄ“kus, kas bÅ«tu gatavi strādāt par šÄdu samaksu, lÄ«dz ar to secinājums viens – multimiljonārs nav spÄ“jis atteikties no iespÄ“jas vismaz daļu atalgojuma saviem darbiniekiem izmaksāt „aploksnÄ“s”.

Par to, vai šis ir vienÄ«gais eksbaņķiera uzņēmums, kurā tiek maksātas aplokšÅ†u algas, - jau tuvākajā laikā.