Iesaki rakstu:

Vai tiešÄm tu tur biji? Priekš kam? Jā, es biju, es parakstÄ«jos. Un saucu lÄ«dzi: “MÄ“s esam brÄ«vi!” IespÄ“jams, kādam no jums arÄ« ir nācies uzklausÄ«t draugu un paziņu neizpratnes pilnus jautājumus. VarbÅ«t par dalÄ«bu tautas sapulcÄ“ jÅ«s ir nosaukuši par muļķi vai kartupeli. VarbÅ«t jums noderÄ“s mans paskaidrojums, kāpÄ“c es tur biju un kāpÄ“c tur dalÄ«bu ņēmušie un tos attālināti atbalstÄ«jušie nav nekādi kartupeļi.

PagājušÄ gada 12. decembra pasākums krastmalā RÄ«gā bija vairāku drosminieku sarÄ«kota tautas sapulce. Tur bija sanākuši dažādi cilvÄ“ki, un dažiem no tiem bija drosme nākt visu priekšÄ un mÄ“Ä£ināt izteikt vārdos tautas noskaņojumu.

Organizatori nebija sagādājuši kārtÄ«gu skaņu sistÄ“mu, un nācās iztikt ar aizvÄ“sturisku megafonu. Garām braucošo automašÄ«nu taurÄ“šana un policijas raidÄ«tie paziņojumi nepalÄ«dzÄ“ja. Runātājus varÄ“ja dzirdÄ“t tikai tad, ja pienācām klāt pie pašiem runātājiem un tādÄ“jādi, neievÄ“rojot distancÄ“šanās ieteikumus, saspiedāmies kopā. Paši prātÄ«gākie runātāji, kas necentās bļaut, nebija sadzirdami pat no priekšas.

Bet tas nekas. Galvenais bija sanākt kopā, sajust noskaņojumu, uzklausÄ«t vienam otru un meklÄ“t mÅ«su vidÅ« teicÄ“jus, kas prasmÄ«gāk pratÄ«s paust tautas noskaņojumu un caur to vienot mÅ«s gan savā starpā, gan ar tiem, kas neatbalstÄ«ja šo mÅ«su pirmo pulcÄ“šanos.

Kas bija tie cilvÄ“ki, kas sanāca uz protestu? Pret ko viņi protestÄ“ja? 

Viena daļa protestÄ“tāju bija pret valdÄ«bas lÄ“mumu likt bÄ“rniem vilkt maskas skolā no 4. janvāra. Tie ir cilvÄ“ki, kuri vÄ“l atceras vecmāmiņas padomu ziemā nekad nelikt šalli priekšÄ mutei, lai nedabÅ«tu plaušu karsoni. Tie ir cilvÄ“ki, kuriem maska ne tikai traucÄ“ vÄ«rusa nonākšanu elpceļos, bet arÄ« traucÄ“ saprašanos cilvÄ“ku starpā. Tie ir cilvÄ“ki, kas baidās par savu bÄ“rnu attÄ«stÄ«bu ilgtermiņā. Tie ir cilvÄ“ki, kuriem neviens nav licis priekšÄ vairākas desmitgades ilgušus pÄ“tÄ«jumus par masku ietekmi uz skolas vecuma bÄ“rniem. Tie ir dabiski inteliÄ£enti, šaubu pilni vecāki, kuri, pirms piekrist kaut kam jaunam un nebijušam, uzdod loÄ£iskus jautājumus, uz kuriem zinātne nevar atbildÄ“t tik pārliecinoši, kā “zinātnÄ“ balstÄ«ts” skandinātājiem patÄ«k domāt.

Daļa protestÄ“tāju bija pret aizslÄ“dzi, kuras beigām neredz gala. Pret ierobežojumiem, kas izputina viņus un viņu draugus, kas ir apturÄ“juši normālu dzÄ«vi tiem, kuriem dzÄ«ve ir kas vairāk kā sÄ“dÄ“šana pie datora. Protestā piedalÄ«jās amatnieki, rokdarbu meistari, viesu namu Ä«pašnieki, pie BrÄ«vÄ«bas pieminekļa vÄ“lāk pulcÄ“jās tÅ«risma nozares un mazo uzņēmÄ“ju pārstāvji. Cik ilgi vÄ“l? Vai ir kritÄ“riji, pÄ“c kuriem aizslÄ“dze tiks pārtraukta pat tad, ja mirstÄ«bas rādÄ«tāji nekritÄ«sies mÄ“nešiem ilgi? Vai tas ir kāds noteikts iekšzemes kopprodukta kritums? Vai tas ir kāds noteikts parāda apjoms, kas jāsasniedz, lai Latvija bÅ«tu pilnÄ«gi un galÄ«gi ārÄ“jā naudas drukātāja varā? Vai tas ir kāds sabiedrÄ«bas garÄ«gās veselÄ«bas pilnÄ«ga sabrukuma rādÄ«tājs? Vai mÄ“s dzÄ«vojam, lai izdzÄ«votu vai lai dzÄ«votu?

VarbÅ«t daļa no mums ir ieguvusi imunitāti pret hipohondriju, jo esam to izslimojuši un sapratuši, ka dzÄ«ve četrās sienās, attālināti un aiz maskām, gaišÄs nākotnes gaidās - tā nav dzÄ«ve. VarbÅ«t daļa no mums nevar noskatÄ«ties, kā mÅ«su sirmie tuvinieki, valdÄ«bas sabaidÄ«ti, noslÄ“dzas četrās sienās un savas dzÄ«ves, iespÄ“jams, pÄ“dÄ“jos mÄ“nešus vai gadu bÅ«s pavadÄ«juši nedzÄ«vojot.

Uz dažiem plakātiem bija rakstÄ«ts: “NÄ“ piespiedu vakcinācijai!” Tie ir cilvÄ“ki, kas veselÄ«gi šaubās par pirms dažiem mÄ“nešiem izstrādātas vakcÄ«nas drošumu. It Ä«paši par tās pielietojumu uz bÄ“rniem, kuriem, iespÄ“jams, no tās ir vairāk ko zaudÄ“t nekā iegÅ«t. Tie ir cilvÄ“ki, kas nebaidās no vairāku gadu garumā par drošÄm atzÄ«tām vakcÄ«nām. Viņi ir pret piespiedu vakcinÄ“šanu. Ja piespiedu vakcinÄ“šanas nebÅ«s, tad kāpÄ“c valdÄ«ba saka, ka lÄ«dz vakcÄ«nas izstrādei socializÄ“ties ar lÄ«dzcilvÄ“kiem varam tikai caur ekrāniem? Šie ir cilvÄ“ki, kas prasa skaidru plānu, kā tas viss beigsies.

Daļa no sestdienas protesta dalÄ«bniekiem bija pilsoņi, kas norÅ«pÄ“jušies par Latvijas valsts iekārtu. Tur bija gan tādi, kas atbalstÄ«ja Satversmes tiesas nodomus nesenajos skaļu ažiotāžu izraisÄ«jušajos spriedumos, gan tādi kas neatbalstÄ«ja šos nodomus. Daļa klātesošo neatkarÄ«gi no uzskatiem šajā vienā jautājumā protestÄ“ja pret Satversmes tiesas patvaļu, pārkāpjot varas dalÄ«šanas principu faktiski izmainot Satversmi. Ja šÄ« tiesa bez jebkādas uzraudzÄ«bas var izmainÄ«t valsts galveno likumu, un šodien varbÅ«t kādam konkrÄ“tās izmaiņas labpatÄ«kas, kāpÄ“c lai rÄ«t tā tikpat prettiesiski neizmainÄ«tu kādu citu Satversmes pantu, kas dārgs mums visiem? Šie paši protestÄ“tāji bija sašutuši par tautas pārstāvju - Saeimas deputātu - kÅ«tro reakciju uz Satversmes tiesas 12. novembra spriedumu un tiem sekojošajiem tiesas priekšsÄ“dÄ“tājas tautu nicinošajiem komentāriem sabiedriskajos medijos, kuros tiesnese piedāvāja brÄ«vai tautai nepieņemamu interpretāciju par tautas iespÄ“jām lemt pār savu likteni un grozÄ«t valsts pamatlikumu.

Protesta dalÄ«bnieki bija pret Saeimas darbu attālinātajā režīmā. Budžeta izskatÄ«šanas laikā, kamÄ“r opozicionāri mÄ“Ä£ināja debatÄ“t, par to, kas notika pozÄ«cijas datoru ekrānos, nav Ä«stas skaidrÄ«bas, jo ne pozÄ«cija, ne premjers, ne finanšu ministrs savas nostādnes aizstāvÄ“t neuzskatÄ«ja par nepieciešamu. Daļa no protestÄ“tājiem piedalÄ«ties sestdienas pasākumā nolÄ“ma vien pÄ“c Saeimas ceturtdienas balsojuma, kas ļauj Ministru kabinetam ārpus ārkārtÄ“jās situācijas Covid-19 infekcijas izplatÄ«šanās draudu novÄ“ršanas pasākumu ietvaros paziņot starptautiskajām organizācijām par atkāpšanos no Latvijas starptautiskajām saistÄ«bām cilvÄ“ktiesÄ«bu jomā.

KāpÄ“c debatÄ“s par šo jautājumu runāja tikai viena opozÄ«cijas deputāte un neviens viņai neatbildÄ“ja? CilvÄ“ki grib zināt, vai mums vÄ“l ir parlaments. Vai mums ir kas mÅ«s pārstāv un, ja nepārstāv, vai mums ir ko atlaist? CilvÄ“ki grib zināt, kāpÄ“c atsevišÄ·i varas pārstāvji ir veltÄ«juši vairāk laika un uzmanÄ«bas cilvÄ“ktiesÄ«bu aizstāvÄ«bai Baltkrievijā nekā Latvijā?

Lielākā daļa protesta dalÄ«bnieku bija norÅ«pÄ“jušies par brÄ«vÄ«bu. Dažas dienas iepriekš policija uzskatÄ«ja par vajadzÄ«gu šajā it kā brÄ«vajā zemÄ“ aizturÄ“t divus dezinformatorus, kas atļāvās dalÄ«ties sociālajos tÄ«klos ar apšaubāmas kvalitātes sazvÄ“restÄ«bas teorijām. CilvÄ“ks, par kuru vairums no mums nekad neko nebija dzirdÄ“juši, padalÄ«jās internetā ar savām emocionālajām pārdomām, un mÅ«su komunicÄ“t nespÄ“jÄ«gā valdÄ«ba uzskatÄ«ja, ka tas ir par daudz. Labāk apklusināt citus nekā pašiem kaut ko skaidru pateikt. SazvÄ“restÄ«bas teoriju vÄ“rpšana ir jebkura inteliÄ£enta, kritiski domājoša cilvÄ“ka normāla reakcija uz novÄ“rotā nesakritÄ«bu ar oficiālo informāciju. BrÄ«vā zemÄ“ sazvÄ“restÄ«bas teorijas aptur nevis ar arestiem, bet ar atklātÄ«bu, caurskatāmÄ«bu un cieņu pret informācijas saņēmÄ“jiem. Latvijas tauta ir gana gudra, lai zinātu, ka nosaukt kaut ko par “zinātnÄ“ balstÄ«tu” pats par sevi nav nekas zinātnisks. Latvijas tauta ir gana gudra, lai saprastu, ka zinātne var tikai mÄ“rÄ«t, bet tā nevar lemt, kādu ceļu tauta izvÄ“lÄ“sies.

SabiedrÄ«bā arvien biežāk izskan vārds “karš”. Pirms dažām dienām Latvijas Rakstnieku savienÄ«bas priekšsÄ“dÄ“tājs Arno Jundze, televÄ«zijas raidÄ«jumā komentÄ“jot dezinformāciju, atļāvās atzÄ«mÄ“t, ka kara laikā jau nu dezinformatorus nošautu. KoalÄ«cijas pārstāvis Daniels Pavļuts nesen raksta, ka “pandÄ“mija prasa piemÄ“roties kara laikam”.

NÄ“, šis nav kara laiks. Ja šis ir kara laiks, tad nacionalizÄ“jiet ražotnes, bÅ«vÄ“jiet slimnÄ«cu gultas, dodiet cilvÄ“kiem darbu, kas palÄ«dzÄ“tu karā. Ja šis ir karš, tas ir karš pret Latvijas tautu, pret mazajiem uzņēmÄ“jiem. SÄ“dÄ“t mājās nav darbs. Tas ir ieslodzÄ«jums.

PÄ“dÄ“jais iedrošinājums piedalÄ«ties šajā pasākumā daudziem bija nosodÄ«jums un lamas, kuras izpelnÄ«jās protestā piedalÄ«ties plānojošie. Sociālajos tÄ«klos tika slavÄ“ti aicinājumi liegt Covid-19 ārstÄ“šanu protesta dalÄ«bniekiem, ja tāda vÄ“lāk izrādÄ«tos nepieciešama. Daļa protestÄ“tāju tur bija vienkārši tāpÄ“c, lai paustu savu atbalstu pasākuma sākotnÄ“jo organizatoru tiesÄ«bām izteikties un kritizÄ“t valdÄ«bas darbu un sniegto informāciju pandÄ“mijas laikā. Daļa protestÄ“tāju bija tie, kuri varbÅ«t nepiekrÄ«t itin nevienam pasākumā runājušo viedoklim, bet uzskata par savu pienākumu aizstāvÄ“t viņu tiesÄ«bas brÄ«vi izteikties.

Sestdien runājušo atbalstÄ«tāji ir ievÄ“rojama daļa mÅ«su tautas un šo tautas daļu nedrÄ«kst ignorÄ“t un apspiest. Ar šo tautas daļu ir jārunā. Ja valdÄ«bas runas viņiem nešÄ·iet patiesas, tad nav brÄ«nums, ka viņus sasniedz dezinformatori. CilvÄ“ks tic tai teorijai, kas izskaidro novÄ“rojumus. SazvÄ“restÄ«bas teorija izdzÄ«vo tikai tik ilgi, kamÄ“r nav piedāvāta patiesÄ«bai atbilstošÄka teorija. ŠÄ« tautas daļa nav muļķi un viņa neuzskata citādi domājošos par muļķiem un tumsoņiem. ŠÄ« tautas daļa nenoliedz Covid-19 un nenoliedz nepieciešamÄ«bu uzveikt Covid-19, bet uzskata, ka, rÅ«pÄ“joties par Covid-19 skaitļiem, tautai nemaz nav pajautāts, kā viņa grib cÄ«nÄ«ties ar šo pandÄ“miju.

Ja tik tiešÄm šis ir karš, tad, ejot karā, visi zina, ka bÅ«s kritušie, bet tā ir cena, kas jāmaksā par brÄ«vÄ«bu. Karā var arÄ« neiet un no redzamajiem upuriem izvairÄ«ties, bet tad arÄ« vairs nav teikšanas pār savu likteni. Lai gan tauta neskandina “kara” vārdu, tā ir noskaņota kareivÄ«gāk nekā mÅ«su valdÄ«ba. Tie, kas negrib iet karā, tie var sÄ“dÄ“t mājās. Bet tauta negrib sÄ“dÄ“t mājās. Tautai, kas nedzÄ«vo no valsts garantÄ“tas aldziņas, kas vÄ“rtÄ“ cilvÄ“ka brÄ«vÄ«bu augstāk par labu interneta pieslÄ“gumu un tur pasÅ«tÄ«tu nosvÄ«duša jaunekļa piegādātu maltÄ«ti, ir ko zaudÄ“t. Tautai ir un bÅ«s bÄ“rni, kuriem atstātie parādi bÅ«s jāatmaksā.

Jā, pasākumā klāt bija arÄ« tādi elementi, kuri, iespÄ“jams, cerÄ“ja notikumu attÄ«stÄ«bas rezultātā varbÅ«t padauzÄ«t kādus skatlogus un izraudzÄ«ties bezmaksas ZiemassvÄ“tku dāvanas sev tuvajiem, lai gan no krastmalas lÄ«dz veikaliem ir visai patālu. VarbÅ«t tiešÄm tie bija elementi, kuri gribÄ“ja radÄ«t apstākļus, kuros apgāzt kādu policijas busiņu un nonākt Krievijas TV ziņās. Ja policija šajā pasākuma tik dedzÄ«gi patrulÄ“ja šo elementu dēļ, tad paldies tai. Bet tādu cilvÄ“ku mÅ«su starpā bija ļoti maz. Jebkurā gadÄ«jumā tā ir mācÄ«ba arÄ« šÄ«s kustÄ«bas pārstāvjiem. ProvokatÄ«vi noskaņoti dalÄ«bnieki var ietekmÄ“t pasākuma gaitu tikai tad, ja pasākumam nav skaidras programmas un tā dalÄ«bniekiem nav vienotas pārliecÄ«bas, kā reaģēt uz starpgadÄ«jumiem. Nākamreiz šÄdā pasākumā jābÅ«t organizÄ“tai dziedāšanai un dejošanai. Ar kārtÄ«gu skaņu sistÄ“mu un nobloÄ·Ä“tu satiksmi runātāji bÅ«s skaidrāk dzirdami un pārpratumi vieglāk atrisināmi. Nākamajās tikšanās jāorganizÄ“ zupas virtuve un tÄ“ja.

Apspriežot nākamās pulcÄ“šanās reizes, internetā varÄ“ja lasÄ«t viedokļus, ka nākamās reizes nebÅ«s, jo jebkādi pasākumi tiks aizliegti. Pat, ja mÅ«su domas atšÄ·iras par nupat notikušo pasākumu - piemÄ“ram, ka situācija Latvijā nav tik dramatiska, lai attaisnotu šÄdu ārkārtas demonstrāciju - vai tiešÄm mÄ“s domājam, ka, ja brÄ«vÄ«bu aizstāvÄ“t nav iespÄ“jams likumā atļautajā kārtÄ«bā, tad brÄ«vÄ«ba nav jāaizstāv? Vai tiešÄm mÅ«su vidÅ« ir uzaugusi paaudze, kas domā, ka Latvijas neatkarÄ«ba tika pasludināta kādas iepriekš pastāvÄ“jušas valsts likumos noteiktajā kārtÄ«bā?

Vai tiešÄm mÄ“s domājam, ka daži tÅ«kstoši cilvÄ“ku nevar apvienoties, sapulcÄ“ties Daugavmalā, atvest tur zupas katlu un tÄ“jas katlu, un sarÄ«kot tautas manifestāciju, kas nav saskaņota ar Pārtikas un veterināro dienestu, par kuru tauta neatskaitÄ«sies Valsts ieņēmumu dienestam, un kur nebÅ«s vajadzÄ«ga policija, lai mÄ“rÄ«tu attālumus starp klātesošajiem un filmÄ“tu viņus no augšas ar droniem? Vai tiešÄm mÄ“s esam aizmirsuši, ka visi šie dienesti un ar tiem saistÄ«tie noteikumi kalpo tautai un nevis mÄ“s viņiem? BrÄ«vā zemÄ“ pavārs vāra zupu godprātÄ«gi nevis tāpÄ“c, ka tas ir noteikts likumos, bet tāpÄ“c, ka viņam rÅ«p paša tauta, kas to zupu Ä“dÄ«s.

Tautas sapulcÄ“ bija daudz runātāju. Internetā jau ceļo dažādas montāžas ar smieklÄ«gākajiem, montāžniekuprāt muļķīgākajiem teicÄ“ju izgājieniem. Nav ko liegties, daļa runātāju nerunāja pašas gaišÄkās domas, bet tas nav bÅ«tiski. Tie bija pirmie drosminieki. Kāds no viņiem varbÅ«t ir slÄ«pÄ“ts viltnieks, kas to vien grib kā rausties pie varas vai radÄ«t haosu valstÄ«, bet tas nav svarÄ«gi. SvarÄ«ga ir tā tautas daļa, ar kuru pagaidām sarunājas vienÄ«gi šie drosminieki. Tautas daļai ir noskaņojums, bet tā nav vÄ“l savā vidÅ« atradusi Ä«stos teicÄ“jus, kas bÅ«tu reizÄ“ gana drosmÄ«gi un gana dzirdÄ«gi, un gana prātÄ«gi to pārstāvÄ“t un ar pārÄ“jo tautu vienot.

 Viens no potenciālajiem teicÄ“jiem, kurš ap sevi pulcÄ“ ne mazums ar valdÄ«bas darbu neapmierināto, šajā pasākumā neuzstājās. VarbÅ«t tāpÄ“c, ka viņš lolo sapni kļūt par vadoni, par sava personÄ«gā šova galveno un vienÄ«go zvaigzni. Daļa no protestÄ“tājiem varbÅ«t arÄ« grib vadoni, bet viņu nav daudz. Saucienus pÄ“c minÄ“tā teicÄ“ja nedzirdÄ“ja. Tauta grib nevis vadoni, bet savus pārstāvjus, kuri ar viņu runās. Tautai jau ir grupiņa aiz maskām paslÄ“pušos, tautas sejas neredzÄ«gu un tautas balsis nedzirdÄ«gu vadoņu, kas domā, ka zina labāk par tautu. Tautai jau ir grupiņa vadoņu, kas ar tautu strādā attālināti šÄ« vārda visās nozÄ«mÄ“s. Tauta grib priekšstāvjus, kas, amatā nonākot, neaizmirsÄ«s, ka tauta sestdien sauca: “MÄ“s esam brÄ«vi. Tautai ir vara.”

Tauta grib pārstāvjus un priekšstāvjus, kas to neuzskata par muļķiem. Tauta ir tāda, kāda tā ir. ValdÄ«bai ir jāvada esošÄ tauta, nevis kāda izredzÄ“tā, valdÄ«bas priekšstatiem atbilstošÄ tauta. ŠÄ« tautas daļa nāks kopā atkal un meklÄ“s teicÄ“jus, kas pateiks, ko tā jÅ«t un kā tā vÄ“las no šÄ«s dižķibeles ārā brist.

Pārpublicēts no https://aivarszilups.blogspot.com