Iesaki rakstu:

Nedēļas laikā savākti jau tuvu pie 25% no tiem parakstiem, kas nepieciešami Saeimas atsaukšanas rosināšanai. ŠÄ·iet, ikvienam ir pārsteigums, ka tas uzsācies tik ātri un masveidÄ«gi. AbstrahÄ“joties no jebkādas aÄ£itācijas par vai pret— vai notiekošo var racionāli vispār izskaidrot?

Imants Liepiņš

Izskatās, ka Centrālā vÄ“lÄ“šanu komisija tika izsludinājusi parakstu vākšanu vienÄ«gajā brÄ«dÄ«, kad tā varÄ“ja uzņemt tik ātrus apgriezienus. ParakstÄ«šanās sākās ar notikumiem pārpilnā piektdienā, kam sekoja trÄ«s brÄ«vdienas, ieskaitot valsts svÄ“tkus — maksimāli atslābuši bija gan tie politiÄ·i, kuri gribÄ“tu sabiedrÄ«bu uzkurināt uz Saeimas atlaišanu, gan tie, kuri bÅ«tu tie atlaižamie. Tātad sākumā faktiski visi mediji atradās snaudas režīmā: dominÄ“ja iepriekš sagatavoti cilvÄ“kstāsti saistÄ«bā ar valsts dibināšanas dienu un parastie brÄ«vdienu temati — parakstu vākšanai bija veltÄ«ta vidÄ“ji viena LETAs ziņa dienā, ko visi tad ņemas pārpublicÄ“t. Tikai trešÄs dienas pÄ“cpusdienā — viens profesionāls komentārs no sociologa Kaktiņa, un medijos tas arÄ« lielākoties viss. Kad sākās “sistÄ“misko” mediju (lietojot analoÄ£iju ar t.s. “sistÄ“miskajām” bankām) reakcija, process bija jau uzņēmis apgriezienus.

Tikpat kÅ«tri uz savas nostājas popularizÄ“šanu bijuši paši Saeimas atlaišanas rosinātāji. Faktiski neko neesam dzirdÄ“juši no tiem, kas sākotnÄ“jās abas petÄ«cijas sagatavoja un iesniedza CVK — informāciju par Saeimas atsaukšanas iespÄ“ju cilvÄ“ki pirmajās dienās pārsÅ«tÄ«ja cits citam. Pat Kremļa propagandas mašinÄ“rija vÄ“l nav pamanÄ«jusi iespÄ“ju iejaukties (un pastāv variants, ka Kremļa propagandisti šoreiz to arÄ« diez ko nedarÄ«s, citādi Krievijas auditorija uzzinās, ka vispār eksistÄ“ tāds koncepts — atlaist parlamentu un izsludināt ārkārtas vÄ“lÄ“šanas). Pirmajās dienās lielākoties mÄ“s redzÄ“jām cilvÄ“ku individuālos izteikumus soctÄ«klos, lai nu kuram tie izteikumi cik pamatoti bÅ«tu, un nevis apzināti saskaņotu, koordinÄ“tu kampaņu “par” vai “pret”.

Tātad varam izdarÄ«t secinājumu, ka vienā mazzināmā un nereklamÄ“tā, valstij piederošÄ un vizuāli primitÄ«vā interneta vietnÄ“ vismaz pirmajās četrās dienās savāktais parakstu kopskaits bija tāds, kuru nav ietekmÄ“jušas propagandas kampaņas — ne par Saeimas atlaišanu, ne pret to.

IzskatÄ«jās, ka parakstu vākšanas sākotnÄ“jais ātrums ir pārsteigums ne tikai tiem, kurus grib atlaist, bet arÄ« atlaišanas atbalstÄ«tājiem. Pirmās nedēļas rezultāts liecina par Ä«stu, neviltotu sabiedrisko reakciju. Patlaban parakstÄ«jušos cilvÄ“ku kopskaits pārsniedz Saeimas “uzmesto” mediÄ·u kopskaitu vai mūždien pabÄ“rnu lomā esošo studentu skaitu. Pat, ja visas politiskās partijas, kopā ņemtas, bÅ«tu devušas saviem biedriem norādÄ«jumus parakstÄ«ties, arÄ« tad nedēļas laikā savākto parakstu kopskaits bÅ«tu mazāks! (Taču uzkrÄ«toši ir tas, ka pat Saeimas opozÄ«cijā sÄ“došÄs partijas, tādas kā ZZS un Saskaņa, norobežojas no parakstu vākšanas un pat ne izteikumos neiedrošina savus atbalstÄ«tājus parakstÄ«ties. Tieši pretÄ“ji: Augulis saka — ZZS “necentÄ«sies atbalstÄ«t” [...]; pats politiÄ·is vÄ“l domās, vai parakstÄ«ties par Saeimas atsaukšanas referenduma rÄ«košanu. “Augulis atturÄ“jās prognozÄ“t, vai tiks savākts nepieciešamais parakstu skaits. Ja paraksti tiktu savākti, ZZS [...] neaÄ£itÄ“s par Saeimas atsaukšanu referendumā,” tā LETA.)

IepriekšÄ“jo reizi šÄdu negaidÄ«ti aktÄ«vu sabiedrÄ«bas reakciju klātienÄ“ redzÄ“ju 2013. gada nogalÄ“, kad Ukrainā gāja vaļā Eiromaidana revolÅ«cija. CilvÄ“ku gatavÄ«ba paciest vajāšanas, spaidus, piekaušanas un jau pāris nedēļu laikā par reāliem kļuvušus nāves draudus bija absolÅ«ti negaidÄ«ta visiem tiem, kas atradās tajā glaimotāju, pielÄ«dÄ“ju un pašlabuma izsitÄ“ju “burbulÄ«”, kurā nokļūst pie varas valstÄ« esošie. Runājot toreiz Ukrainā ar ReÄ£ionu partijas elitei pietuvinātajiem, bija redzams: viņi tik tiešÄm nespÄ“ja izprast, kāpÄ“c pÄ“kšÅ†i tauta viņus kritizÄ“ ne ar tvÄ«tiem, bet ar lidojošiem bruÄ£akmeņiem.

Viņi brÄ«nÄ«jās, kad es teicu: “Aizejiet tak paši uz NeatkarÄ«bas laukuma, uz HrešÄatika, un parunājiet ar tiem briesmÄ«gajiem revolucionāriem! Viņi bija laipni pat pret mani, ārzemnieku!” Bet nÄ“: prokremliskā prezidenta Janukoviča partijnieki, tātad ārpolitikas jautājumos bÅ«dami Kremļa sabiedrotie, automātiski vainoja Rietumus pie pašu radÄ«tas revolÅ«cijas — un automātiski zaudÄ“ja. Pie mums vesela strÄ«pa ar publiskām viduvÄ“jÄ«bām tikpat automātiski lamā visus Saeimas atlaidÄ“jus par Kremļa aÄ£entiem — un arÄ« zaudÄ“s tikpat automātiski.

SlimnÄ«cas sanitārs, pārstrādājusies skolotāja, grašus saņemoša bÄ“rnudārza auklÄ«te un vienkārši bez darba palikušais, kam 3000 eiro mÄ“nesÄ« saņemoši Saeimas deputāti samazina bezdarbnieka pabalstu — lai nu ko, bet, lamājot šÄdus cilvÄ“kus par “Kremļa aÄ£entiem”, var izsaukt viņu nicinājumu, nevis pārliecināt viņus nomainÄ«t nostāju uz pretÄ“jo un sākt atbalstÄ«t dažu melÄ«gu partiju, kura nolemj nepalielināt algas mediÄ·iem, tā vietā pieckārtÄ«gi palielinot finansÄ“jumu... sev.

Parakstu vākšana turpināsies gadu — CVK pagaidām nav publiskojusi sÄ«kākas detaļas par procedÅ«ru, taču izskatās, ka tā nozÄ«mÄ“ta uz gadu, nevis lÄ«dz brÄ«dim, kad tiks savākti 155 tÅ«kstoši parakstu. Reāli šÄ« parakstu vākšana nozÄ«mÄ“ Dāmokla zobenu, kurš karāsies pār Saeimas galvu vÄ“l 12 mÄ“nešus.

Vai šai Saeimai ir cerÄ«ba? Ir. Tai jānoskaidro, tieši kas tautu motivÄ“ parakstÄ«ties par Saeimas atsaukšanu, un tad jāstrādā, lai novÄ“rstu sava darba nepilnÄ«bas. (Izklausās vienkārši? Pirmais uzdevums realitātÄ“ bÅ«s pat grÅ«tāks nekā otrais.) Saeima var tiešsaistÄ“ jebkurā brÄ«dÄ« novÄ“rot sava darba progresu https://www.latvija.lv/pv — jo lÄ“nāk augs parakstÄ«tāju skaits, jo labāk Saeimas darbu bÅ«s novÄ“rtÄ“juši vÄ“lÄ“tāji. (Tāda kā “patÄ«k” klikšÄ·u vākšana soctÄ«klos, tikai ar juridiskām sekām.) Neviena cita Saeima nav bijusi tik privileģētā stāvoklÄ«: cieti zināt, kā tās darbu novÄ“rtÄ“ vÄ“lÄ“tāji, un izlabot sava darba kļūdas tā, lai apmierinātu vÄ“lÄ“tājus. No vÄ“lÄ“tāju puses raugoties — tādā veidā paradoksālā kārtā parlamenta neatlaišana var bÅ«t pat efektÄ«vāks instruments balsotāju rokās nekā atlaišana! (TÄ«šuprāt atturÄ“šos izteikt prognozes, cik ticama ir atlaišana — iznākums ir Saeimas pašas rokās. Tieši tikpat ļoti, cik balsotāju rokās.)

Savulaik KamÄ« pagrieza otrādi sengrieÄ·u mÄ«tu par SÄ«zifu, jautājot: bet vai gan SÄ«zifs nevar bÅ«t laimÄ«gs, pildot savu pienākumu, lai cik nepaceļams* tas nebÅ«tu? Sekojot principam “Ir vieglāk teikt patiesÄ«bu, ja tu esi tas, kuram rokā cirvis”, mÅ«su sabiedrÄ«ba tagad apgriezusi otrādi Dāmokla zobena metaforu: Dāmokla zobens — tas taču ir lieliski, ja tu, lasÄ«tāj, esi tas, kurš tur rokā šo zobenu!

______

*) Gramatiski pareizi bÅ«tu lietot vārdu “nepaveicams”, taču SÄ«zifa gadÄ«jumā atļaušos rakstÄ«t šÄdi — burtiski.