Iesaki rakstu:

Latvijā viss notiek “pÄ“c grāmatas”. Tautas garÄ«gā bojāeja notiek precÄ«zi saskaņā ar zinātniskajā literatÅ«rā apkopoto cilvÄ“ces vÄ“sturisko pieredzi . PagātnÄ“ garÄ«gi gājušas bojā daudzas tautas, savu vÄ“sturi noslÄ“dzot ar izšÄ·Ä«šanu citu tautu sastāvā. Zinātne ir izanalizÄ“jusi šo rÅ«gto pieredzi. Tie cilvÄ“ki, kuri zina attiecÄ«gās “grāmatas”, tagad var skaidri fiksÄ“t tautas bojāejas nenovÄ“ršamās pazÄ«mes latviešu etnosā. Latvieši ir sasnieguši pÄ“dÄ“jo fāzi. PÄ“dÄ“jā fāzÄ“ tautas garÄ«gais sabrukums ir nenovÄ“ršams, un tauta izbeidz pastāvÄ“t kā kolektÄ«vs subjekts. Eseju ciklā “Tautas pÄ“dÄ“jā fāze” runa bÅ«s par garÄ«gās bojāejas atsevišÄ·Äm izpausmÄ“m šodienas dzÄ«vÄ“.

Katras tautas vÄ“sturÄ“ novÄ“rojams secÄ«gu fāžu komplekts. Vispirms tiekamies ar tautas veidošanās fāzi. Katrai tautai ir savdabÄ«gs inkubācijas periods. PÄ“c tam tiekamies ar pacÄ“luma fāzi. Tālāk seko brieduma fāze. Tajā tauta sasniedz visaugstāko lÄ«meni savā attÄ«stÄ«bā. Latviešu tautai tas bija XX gs. 70.gados, kad garÄ«gā un materiālās kultÅ«ra sasniedza visaugstākās virsotnes.  PÄ“c brieduma fāzes mÄ“dz bÅ«t zināms lÅ«zums, ievadot inerces fāzi. Tajā kÅ«trums, bezdarbÄ«gums, neaktivitāte pārtop stagnācijā – sastingumā, attÄ«stÄ«bas trÅ«kumā.

Tautas vÄ“sturÄ“ ir arÄ« pÄ“dÄ“jā fāze. Tajā izbeidzas tautas garÄ«gā pastāvÄ“šana. ZinātnÄ“ šo fāzi dÄ“vÄ“ par obskurācijas fāzi. Tātad tiek izmantots tumsonÄ«bu apzÄ«mÄ“jošais svešvārds “obskurantisms”.

PÄ“dÄ“jā fāzÄ“ tautas garÄ«gais sabrukums ir nenovÄ“ršams, un tauta izbeidz pastāvÄ“t kā kolektÄ«vs subjekts. Turpina dzÄ«vot indivÄ«di ar attiecÄ«gu etnisko identitāti, taču nenovÄ“ršami pārtrauc eksistÄ“t tauta kā garÄ«gi pilnvÄ“rtÄ«gs etniskais kolektÄ«vs. PÄ“dÄ“jā fāzÄ“ strauji degradÄ“jas visi garÄ«gie procesi un nemitÄ«gi devalvÄ“jas visi parametri, kuri tautu raksturo kā radošu un organizatoriski spÄ“jÄ«gu cilvÄ“ku kopumu. Tautas pÄ“dÄ“jā fāzÄ“ vairs netiekamies ar tautu, bet tiekamies ar pÅ«li, iedzÄ«votājiem, populāciju. Tautas kā etnosociālas sistÄ“mas vietā ir radies sava veida antropoloÄ£iskais molusks – veÄ£etÄ“joša mÄ«kstmiešu grupa bez sociāli konsolidÄ“joša un politiski integrÄ“joša mugurkaula. Tautas saliedÄ“tÄ«bas un vienotÄ«bas vietā ir tapis idejiski nesaistÄ«tu hominÄ«du bars, kuram nepiemÄ«t nedalāmÄ«ba un veselums.

Parasti terminoloÄ£ija ir neprecÄ«za un maldinoša. Tautas pÄ“dÄ“jā fāze nav tautas fiziskās esamÄ«bas gals. Kad publikācijās tiekamies ar sinonÄ«miski lietotiem vārdiem “tautas bojāeja”, “tautas katastrofa”, “tautas gals”, “tautas traģēdija”, “tautas beigas”, tad faktiski runa nav par tautas nonākšanu kapsÄ“tā. Ar tik tikko minÄ“tajiem vārdiem vienmÄ“r apzÄ«mÄ“ tautas garÄ«go nāvi arÄ« tad, ja tas netiek speciāli akcentÄ“ts. CilvÄ“ces vÄ“sturÄ“ nākas sastapties ar daudzu tautu, valstu, impÄ“riju, civilizāciju bojāeju. Taču tas nenozÄ«mÄ“ ļaužu masveida nomiršanu.

PiemÄ“ram, Romas impÄ“rijas bojāeja nekādā gadÄ«jumā nenoslÄ“dzās ar romiešu masveida nāvi. Tas pats attiecas uz trešo baltu etnosu – prÅ«šiem. PrÅ«šu tautas bojāeja nebija, tā teikt, prÅ«šu kolektÄ«vā došanās Viņā SaulÄ“.

Zinātne pÄ“c tautas pÄ“dÄ“jās fāzes saskata vÄ“l vienu stadiju. Šajā stadijā tauta vairs neeksistÄ“. Tauta kā kolektÄ«vs subjekts ir pilnÄ«gi gājusi bojā. Šajā stadijā eksistÄ“ vienÄ«gi tautas relikti – cilvÄ“ki, kas saglabājušies kā paliekas no seniem laikiem; proti, tautas kādreizÄ“jās pastāvÄ“šanas. AtsevišÄ·i zinātnieki šo stadiju dÄ“vÄ“ par memoriālo stadiju. Tajā valda atmiņas par pagātni.

PiemÄ“ram, tas spilgti attiecas uz jau minÄ“tajiem prÅ«šiem. PrÅ«ši nenomira, bet galvenokārt pārvācojās un pārcÄ“lās dzÄ«vot uz citām zemÄ“m, izšÄ·Ä«stot vietÄ“jā etniskajā kolektÄ«vā. Viņu liktenÄ« iestājās memoriālā stadija, kas turpinās šobaltdien. ArÄ« Latvijā ir prÅ«šu fani, kuri jÅ«smo par prÅ«šu pagātni un savu etnisko izcelsmi saista ar prÅ«šiem. Vācijā prÅ«sisko izcelmi atzÄ«st apmÄ“ram viens miljons vāciešu.

Latviešus gaida prÅ«šu liktenis. Latvieši ir sasnieguši tautas pÄ“dÄ“jo fāzi. Tā sākās aizvadÄ«tā gadsimta 90.gados un ļoti intensÄ«vi turpinās pašlaik. Šajā bÄ“dÄ«gajā procesā ietilpst ne tikai tautas vÄ“rtÄ«gākās daļas Latvijas pamešana un perspektÄ«vā neizbÄ“gamā izšÄ·Ä«šana vietÄ“jos etniskajos kolektÄ«vos. Šajā procesā vÄ“l ietilpst daudzas izpausmes, nepārprotami liecinot par latviešu tautas garÄ«go sabrukumu. Viss notiek zinātniski pamatoti. Viss notiek atbilstoši teorijai par tautas pÄ“dÄ“jo fāzi.

Latviešu tautā jau nav sastopami galvenie parametri, kuri tautu raksturo kā kolektÄ«vo subjektu. Pie tam nav sastopams pats galvenais parametrs – tautas suverÄ“nā valsts kā tautas pašnoteikšanās tiesÄ«bu rezultāts. Katras tautas metafiziskais mÄ“rÄ·is ir iegÅ«t pašnoteikšanās tiesÄ«bas un izveidot savu valsti, kas kļūst tautas suverenitātes apliecinājums un sargātājs. Latviešu tauta ir brÄ«vprātÄ«gi atsacÄ«jusies no iespÄ“jas dzÄ«vot suverÄ“nā valstÄ«. Latviešu tauta nevÄ“las bÅ«t suverÄ“na tauta.

Ja tautai suverÄ“na valsts nav nekāda vÄ“rtÄ«ba, tad lavÄ«nveidÄ«gi sākas tautas garÄ«gais sabrukums visos esamÄ«bas segmentos. Tauta pārstāj funkcionÄ“t kā etnosociāla sistÄ“ma. Nekas vairs nenotiek tautas kolektÄ«vo interešu labā. Tā vietā stājas atsevišÄ·u grupu, klanu, partiju un pat atsevišÄ·u indivÄ«du interešu realizācija. Latvijā pašlaik primārās ir “koalÄ«cijas” intereses. Viss notiek “koalÄ«cijas” interesÄ“s, nekaunoties piesegt “koalÄ«cijas” locekļu dažāda veida noziegumus.

Par latviešu tautas garÄ«gā pagrimuma vÄ“rienu nepārprotami liecina personÄ«bu trÅ«kums un elites trÅ«kums. Tauta bez personÄ«bām un bez elites nav dzÄ«votspÄ“jÄ«ga tauta. Latviešu inteliÄ£ences vairākums (to saucu par varas inteliÄ£enci) dezertÄ“ja jau 90.gadu sākumā, atsakoties pretoties tādām ārzemÄ“s dzimušÄm sociālajām un morāli tikumiskajām destrukcijām kā “demokrātijas eksports”, “humanitārā intervence”, “globālais liberālisms”, “seksuālā revolÅ«cija”, “postmodernisms”. Ja nav personÄ«bu un nav elites, tad visus garÄ«gos procesus nekavÄ“joties pārklāj dažādu pelÄ“cÄ«bu mietpilsoniskais seklums, pseidointelektuālā pārgudrÄ«ba, šarlatānisms, vulgarizācija – pārāk vienkāršota interpretācija, visu padarot banālu un bezgaumÄ«gu.

Neapšaubāmi, latviešiem ir talantÄ«gi un apdāvināti cilvÄ“ki. Daudzi jaunieši noteikti ir mākslinieciski spÄ“jÄ«gi vai zinātniski spÄ“jÄ«gi. Viņiem ir skaidrs priekšstats par mākslas bÅ«tÄ«bu vai zinātnes bÅ«tÄ«bu. Viņi zina, kas ir Ä«sta māksla vai kas ir Ä«sta zinātne. Bet vai tādiem cilvÄ“kiem ir izredzes mākslinieciski vai zinātniski pilnvÄ“rtÄ«gi sevi apliecināt Latvijas garÄ«gajā vidÄ“, kurā estÄ“tisko toni nosaka “Satori”, “RÄ«gas Laiks”, “Delfi”, KultÅ«rkapitāla fonds, bet zinātnisko toni nosaka “jābÅ«tÄ«bas dimensijas”, “zemnieku tautas”, “genderisma” akadÄ“miskie sludinātāji un citi kvazizinātnieki augstskolās? Slavenās frāzes “šodienas nācijas tÄ“vs” autore sevi kropli dÄ“vÄ“ par “kultÅ«rsocioloÄ£i”. Vai viņas akadÄ“miskajā vidÄ“ ir vieta Ä«stiem jaunajiem zinātniekiem? Šajā akadÄ“miskajā vidÄ“ vairāk vai mazāk visi ir šarlatāni. Ja tas tā nebÅ«tu, tad “kultÅ«rsocioloÄ£e” bÅ«tu “kultÅ«rsocioloÄ£e” tikai savā Ä·Ä“Ä·Ä« un vÄ“l vienā vietā...

Par 2019.gada pavasarÄ« slaveno politisko šarlatānismu “šodienas nācijas tÄ“vs” var ironizÄ“t un pasmieties. Taču faktiski viss ir daudz nopietnāk. Tas nav tikai vienas sievietes šarlatānisms. Viņas šarlatānisms sakņojas visā garÄ«gajā kultÅ«rā. Tas ir oficiāli akceptÄ“ts šarlatānisms. Sieviete strādā akadÄ“miskā iestādÄ“. Viņa jau agrāk bija slavena ar šarlatānismu zinātniskajās publikācijās. Tagad šÄ« sieviete ir parlamemta priekšsÄ“dÄ“tāja vietniece – trešais cilvÄ“ks Latvijas politiskajā varā. Tātad pret viņas šarlatānismu nevienam nav nekādas iebildes ne zinātnÄ“, ne politikā. Tātad šarlatāne un šarlatānisms pilnā mÄ“rā iederas tautas garÄ«gajā pasaulÄ“. Cita secinājuma nevar bÅ«t. TāpÄ“c pats par sevi ir saprotams, ka Latvijā vairs nav vietas Ä«stiem māksliniekiem un Ä«stiem zinātniekiem, kā arÄ« Ä«stiem politiÄ·iem.

PÄ“dÄ“jā fāzÄ“ tautas garÄ«gais sabrukums aptver sabiedriskās apziņas visus veidus – mākslu, zinātni, morāli, tiesÄ«bas, reliÄ£iju, ideoloÄ£iju. PÄ“dÄ“jā fāzÄ“ pārstāj pulsÄ“t tas, ko dÄ“vÄ“ par tautas garu, nacionālo garu, tautas vienotÄ«bas garu un patriotisma garu. Kā jau minÄ“ju, tautas vietā ir pÅ«lis, iedzÄ«votāji, populācija, kā arÄ« “koalÄ«cija” bez vienotas vÄ“rtÄ«bu sistÄ“mas. Racionāli saprātÄ«gas apziņas vietā nostiprinās bezprātÄ«ga apziņa. Skaidri ir redzama bezprātÄ«gās apzinas aberācija – nomaldÄ«šanās un novirze no normas.

Ja nav valsts, tad par tautas garu neviens nerÅ«pÄ“jas. Tautas gars ir jāstimulÄ“ un jāstabilizÄ“ valsts ideoloÄ£ijai, formulÄ“jot vienojošus ideālus, nacionālos uzdevumus un garÄ«gos mÄ“rÄ·us. Tauta bez valsts, tautas garÄ«gā kuratora, iet bojā. Tautai vairs nav interese ne par kultÅ«ru, ne par dabu.

Kā jau paskaidroju, obskurācijas fāzei seko memoriālā stadija. Pie mums tās bÅ«tisks simptoms, piemÄ“ram, ir nesenā ziņa par tautiešu nevÄ“lÄ“šanos no Lielbritānijas atgriezties Latvijā pÄ“c “breksita”. Tas liecina, ka tautas prāva daļa jau ir apzināti izvÄ“lÄ“jusies memoriālo stadiju un latviešu nākotnÄ“ memoriālā stadija ir vienÄ«gā perspektÄ«va. Tai nav alternatÄ«vas.