Iesaki rakstu:

Tie cilvÄ“ki, kuri zina, ka Latvijā viss notiek “pÄ“c grāmatas”, zina arÄ« to, ka pÄ“dÄ“jā fāzÄ“ eksistÄ“ Ä«paša iedzÄ«votāju daļa - garÄ«gās bojāejas klienti. Tautas garÄ«gā bojāeja tiešÄ veidā neattiecas uz visu tautu, bet attiecas tikai uz tautas zināmu (visticamākais – nelielu) daļu.

Pirmkārt, attiecas uz cilvēkiem ar garīgajām vajadzībām un garīgajām prasībām. Tādiem cilvēkiem garīgums ir ļoti liela vērtība, un viņi bez garīguma nevar dzīvot. Garīgums ir viņu esamības organiska sastāvdaļa.

Otrkārt, attiecas uz cilvÄ“kiem, kuri vÄ“las latviešu tautu vÄ“rtÄ“t no garÄ«guma viedokļa. Viņi vÄ“las latviešu tautu redzÄ“t kā garÄ«gi pilnvÄ“rtÄ«gu un garÄ«gi bagātu tautu. Tie ir cilvÄ“ki ar augstu patriotiskumu, un patriotiskuma centrā ir garÄ«gums. RÅ«pes par tautas garÄ«go kvalitāti ir viņu morāles un sociālās atbildÄ«bas kategoriskais imperatÄ«vs.

Nākas saprast, ka tautas pÄ“dÄ“jā fāzÄ“ garÄ«go bojāeju izjÅ«t un pārdzÄ«vo tikai garÄ«gi bagāti cilvÄ“ki. Viņi ir tautas garÄ«gās bojāejas klienti. Tautas garÄ«gās bojāejas klienti nav tā tautas daļa, kurai ir svešas garÄ«gās vajadzÄ«bas un garÄ«gās prasÄ«bas. ŠÄ« tautas daļa rÅ«pÄ“jas tikai par savu bioloÄ£isko un materiālo labklājÄ«bu, un šÄ«s tautas daļas intereses apmierina, teiksim, “Lido” produkcija un masu kultÅ«ras industrija. Teiksim, Paula šlāgeri. ŠÄ«s daļas indivÄ«di nemaz nesaprot, ko nozÄ«mÄ“ tautas garÄ«gā bojāeja. Viņi smejas: “Viss taču notiek – kāda bojāeja!” Viņi netic kaut kādas bojāejas iespÄ“jamÄ«bai, jo visi taču ir paÄ“duši un joprojām izbaudāmas dažādas izpriecas.

Aktuāls ir jautājums, cik liela daļa latviešu tautā ir garÄ«gās bojāejas klientu un cik liela daļa ir to latviešu, kuri nav garÄ«gās bojāejas klienti. Ar socioloÄ£ijas metodÄ“m to nevar noskaidrot. SocioloÄ£iskās aptaujas jautājums “Vai jums ir garÄ«gās vajadzÄ«bas vai jums nav garÄ«go vajadzÄ«bu?” bÅ«tu nekorekts un bezjÄ“dzÄ«gs. Neviens cilvÄ“ks neatzÄ«sies garÄ«go vajadzÄ«bu nevajadzÄ«bā. Priekšstatu par garÄ«guma sociālo izplatÄ«bu var iegÅ«t vienÄ«gi, vÄ“rojot procesus sabiedrÄ«bā. To darÄ«t ir ļoti svarÄ«gi. CilvÄ“kā garÄ«gās vajadzÄ«bas neiedzimst. Tās viņā formÄ“jas un transformÄ“jas dzÄ«ves laikā. TāpÄ“c sociālajiem, plašÄk – kultÅ«ras, procesiem nākas pievÄ“rst sevišÄ·u uzmanÄ«bu.

GarÄ«guma sociālā izplatÄ«ba sabiedrÄ«bā atspoguļojas ļoti daudzpusÄ«gi. Par sabiedrÄ«bas garÄ«guma lÄ«meni liecina iedzÄ«votāju prasÄ«bas un kritÄ“riji izglÄ«tÄ«bai, mākslai, zinātnei, mediju saturam.  Tāpat liecina iedzÄ«votāju morālie, estÄ“tiskie, reliÄ£iskie, zinātniskie orientieri, apbrÄ«notie un cienÄ«tie mākslas tÄ“li, dažādi kultÅ«ras simboli, zinātniskās, reliÄ£iskās, estÄ“tiskās vÄ“rtÄ«bas. SabiedrÄ«bas garÄ«gā dzÄ«ve atsedz tajā valdošo atmosfÄ“ru garÄ«go vÄ“rtÄ«bu radÄ«šanā un ideoloÄ£iskajā izplatÄ«šanā, kā arÄ« iespÄ“jā apmierināt cilvÄ“ku garÄ«gās prasÄ«bas, sniegt morālās pilnveidošanās iespÄ“jas un skaistā izjušanas iespÄ“jas. Par sabiedrÄ«bas garÄ«gās dzÄ«ves pilnvÄ“rtÄ«bu liecina patiesÄ«bas, labestÄ«bas un skaistā sociālā autoritāte, jo tie ir garÄ«gie ideāli, pÄ“c kuriem tiecas cilvÄ“ki.

Noteikti jāņem vÄ“rā sekojošais. Tautas pÄ“dÄ“jā fāzÄ“ strauji samazinās cilvÄ“ku skaits, kuriem garÄ«gums ir viņu esamÄ«bas organiska sastāvdaļa. Viena daļa garÄ«gi izdziest un samierinoši adaptÄ“jas bezgarÄ«gajā vidÄ“; viena daļa fiziski izdziest, bet viena daļa dodas prom no bezgarÄ«gās vides, lai cilvÄ“ciski cienÄ«gi dzÄ«votu kādā svešÄ zemÄ“. Tā rezultātā samazinās iedzÄ«votāju resursi bezgarÄ«guma pretestÄ«bai.

Interesanti bÅ«tu zināt, cik latviešu aprindās pašlaik ir tādu cilvÄ“ku, kuri spÄ“j identificÄ“t un atklāti kritizÄ“t pseidointelektuālismu, šarlatānismu, pseidozinātniskumu, mietpilsonÄ«bu, nelietÄ«bu, izsmÄ“jÄ«gu un cinisku attieksmi pret garÄ«gumu? Tik tikko minÄ“tos garÄ«gos trÅ«kumus spÄ“j identificÄ“t vienÄ«gi garÄ«gi bagāti cilvÄ“ki. Ja viņu skaits samazinās, tad triumfÄ“ “pelÄ“kie zvirbuļi”, kā dažkārt dÄ“vÄ“ masu cilvÄ“kus bez garÄ«go interešu minimuma.

Sociuma garīgais pagrimums skar cilvēka darbību un uzvedību. Skar arī komunikāciju, izraisot normālas komunikācijas neiespējamību. Tiekamies ar masveida komunikācijas invaliditāti.

PiemÄ“ram, Latvijā garÄ«gais pagrimums nosaka katram publiskās komunikācijas dalÄ«bniekam obligāti ņemt vÄ“rā vienu vietÄ“jo “likumu”. PÄ“c ikvienas publikācijas to momentā apsmies, nolamās, autoram kaut ko visgudri pamācoši norādÄ«s anonÄ«mie “komentÄ“tāji”, kuru kroplā valoda, domas bezjÄ“dzÄ«gais saturs un domas aloÄ£iskums skaidri liecina par psihisko neveselÄ«bu, morālo deÄ£enerāciju, neinteliÄ£enci, neizglÄ«totÄ«bu, ārprātÄ«gu nekaunÄ«bu un nelietÄ«bu. KonstruktÄ«vi, lietderÄ«gi, informatÄ«vi piesātināti komentāri latviešu publiskajā telpā (piem., internetā) nemÄ“dz bÅ«t. MÄ“dz bÅ«t vienÄ«gi kaut kāda maniakāla mānija noriet autoru un nozākāt viņa darbu.

Latviešu tautā tā ir jauna parādÄ«ba. To ir sekmÄ“jusi interneta lÄ«dzdalÄ«ba komunikācijā. Saprotams, pats internets nav vainÄ«gs. Pamatā vainÄ«ga ir “komentÄ“tāju” mentalitāte. AtšÄ·iras tautu mentalitāte, un atšÄ·iras katras tautas komunikācija internetā. Tas pat ir novÄ“rojams Latvijas polietniskajā vidÄ“. MÅ«su divkopienu sabiedrÄ«bā katrai kopienai ir interneta komunikācijas specifiskas iezÄ«mes.

SvarÄ«ga loma ir internetā iespÄ“jamajai anonimitātei, ievÄ“rojami paplašinot komunikācijas invaliditāti. Latviešu aprindās tam ir strauji progresÄ“jošs vÄ“riens. “Komentāru anonÄ«mās elites” garÄ«gi irdinošÄ darbÄ«ba manāmi palielinās.

Komunikācijas invaliditāte šodien liecina, ka latviešu tautas lielas daļas apziņas funkcionÄ“šanā dominÄ“ automātisms, reproducÄ“jot ieprogrammÄ“tu rusofobiju, vÄ“sturiskos melus un nepārprotami apliecinot nespÄ“ju saprātÄ«gi piedalÄ«ties publiskajā diskursā. Pats par sevi saprotams, liecina par cilvÄ“ciskuma zudumu, zaudÄ“jot saikni ar Homo sapiens garÄ«gajiem parametriem.

GarÄ«gais sabrukums vājina emocionālo reakciju un realitātes uztveri. GarÄ«gais sabrukums vienmÄ“r ir domāšanas sabrukums. AizvadÄ«tajā laikā par to liecina, piemÄ“ram, vairāku mÅ«su lielo vÄ«ru jocÄ«gie izteikumi. VÄ“l nesen tādi izteikumi nebija sastopami. To autoriem noteikti nav kaut kas kārtÄ«bā ar domāšanu.  

2019.gada aprÄ«lÄ« internetā bija lasāms: “Šogad (!?) jābÅ«t skaidrÄ«bai par SIA Latvijas Mobilais telefons (LMT) un SIA Lattelecom nākotni, aÄ£entÅ«rai LETA sacÄ«ja ekonomikas ministrs Ralfs Nemiro (KPV LV)”; “Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis vasarā (!?) plāno informÄ“t Ministru kabinetu par valsts pārvaldes reformu izpildi”.

MÅ«su lielie vÄ«ri tik nekonkrÄ“ti agrāk neizteicās. Sarunā par valsts lietām tik jocÄ«ga nekonkrÄ“tÄ«ba nedrÄ«kst bÅ«t. Tik nekonkrÄ“ti drÄ«kst izteikties mājsaimniece, solot vÄ«ram šogad noadÄ«t jaunu šalli un vasarā iemarinÄ“t gurÄ·us...

Par domāšanas grandiozo sabrukumu liecina premjera Kariņa kunga teiktais: “Premjers informÄ“ja, ka viņš valdÄ«bas rÄ«cÄ«bas plāna izstrādes procesā ir ticies ar ministriem un kopumā plāna izpildei nepieciešams viens miljards eiro, piebilstot, ka lÄ«dzekļu visām vajadzÄ«bām nav”. PÄ“c tam, kad 2019.gada 23.aprÄ«lÄ« Kariņa kungs informÄ“ja par “583 darāmiem darbiem”, katram ir tiesÄ«bas secināt šÄ« vÄ«ra pilnÄ«gu sajukšanu prātā. Tādas muļķības Latvija vÄ“l nebija dzirdÄ“jusi!

Par ko liecina premjera vārdi?

Pirmkārt, liecina ne tikai par Kariņa kunga, bet Valsts prezidenta, Saeimas, valdÄ«bas galÄ“ju atrautÄ«bu no Latvijas realitātes. Tātad tika izvÄ“lÄ“ts premjers un apstiprināta valdÄ«ba, balstoties uz utopiskiem solÄ«jumiem premjera kandidāta pašaÄ£itācijā un viņa sagatavotajā “rÄ«cÄ«bas plānā”. Valsts lÄ«menÄ« nodarboties ar utopiskiem solÄ«jumiem var vienÄ«gi tādi kadri, kuriem “galvā viss nav mājās”.

Otrkārt, premjers un valdošÄ kliÄ·e acÄ«mredzot saskata domāšanas sabrukumu visā sabiedrÄ«bā, nebaidoties tautu politiski barot ar nesasniedzamiem un neÄ«stenojamiem “rÄ«cÄ«bas plāniem”.

Treškārt un galvenokārt, Latvijas sabiedrÄ«bā patiešÄm ir jākonstatÄ“ fundamentāls garÄ«gais sabrukums, ja ir iespÄ“jama tik uzkrÄ«toša tautas mānÄ«šana ar utopiskiem “rÄ«cÄ«bas plāniem” un neeksistÄ“ sabiedrÄ«bas protesti pret tik ārprātÄ«gu valstisko bezjÄ“dzÄ«bu.

GarÄ«gā sabrukuma apstākļos nav jābrÄ«nas un jādusmojas par latviešu tautas reputācijas balināšanu, ko turpina varas inteliÄ£ence. 2019.gada 19.aprÄ«lÄ« portālā “Diena” bija lasāms: “TrÄ«s politiskie spÄ“ki - AttÄ«stÄ«bai/Par!, Zaļo un zemnieku savienÄ«ba, kā arÄ« Jaunā VienotÄ«ba - uzskata, ka ir nepieciešama lielāka integrācija Eiropas SavienÄ«bā (ES), liecina aÄ£entÅ«ras LETA veiktā partiju aptauja.”

PrasÄ«ba vairāk integrÄ“ties ES ir prasÄ«ba vÄ“l vairāk atsacÄ«ties no patstāvÄ«gas dzÄ«ves. Vai to mÅ«su "politiÄ·i" saprot? Latvieši jau 2003.gadā atsacÄ«jās no politiskās suverenitātes, kas reizÄ“ bija nacionāli nodevÄ«ga atsacÄ«šanās no ekonomiskās, finansu u.c. veida suverenitātes. Tātad kādam ar to ir par maz. Kāds vÄ“las vÄ“l lielāku atkarÄ«bu no Briseles, kas praktiski ir vÄ“l lielāka koloniālā pakļautÄ«ba Eiropas lielajām valstÄ«m (Vācijai, Francijai, Lielbritānijai), kurām ES faktiski ir sava veida mazo valstu ekspluatācijas avots, jo lielās valstis cenšas dzÄ«vot maksimāli suverÄ“ni un maksimāli aizsargā nacionālās intereses, pieskaņojot ES normatÄ«vo bāzi sev par labu.

Kā izskaidrot latviešu inteliÄ£ences totālo intereses trÅ«kumu dzÄ«vot nacionāli patstāvÄ«gā valstÄ«? Vai tas ir saistāms ar tautas vispārÄ“jās attÄ«stÄ«bas lÄ«meni jeb tam ir vÄ“sturiski temporāls izskaidrojums? Proti, pašlaik tā ir sanācis, ka ir sliktu cilvÄ“ku laikmets, kuram var sekot labu cilvÄ“ku laikmets. Nepieciešams tikai mazliet paciesties.

Vai latviešu tauta un tās inteliÄ£ence zina, ka valsts un brÄ«vÄ«ba ir tautas galvenie kritÄ“riji? Tautas vÄ“sturiskās attÄ«stÄ«bas mÄ“rÄ·is ir sava valsts. Tautas attieksme pret brÄ«vÄ«bu ir tautas morālā brieduma liecÄ«ba.

Un galvenais jautājums: “Vai latviešu tauta un tās politiÄ·i apzinās tautas reputācijas graušanu?”. Tauta, kura nevÄ“las dzÄ«vot suverÄ“nā valstÄ« un kurai brÄ«vÄ«bai nav nekādas vÄ“rtÄ«bas, nevar pretendÄ“t uz labu reputāciju. Tādu tautu neviens nekad necienÄ«s. Tādas tautas novÄ“rtÄ“jums vienmÄ“r bÅ«s negatÄ«vs. Pret tādu tautu vienmÄ“r izturÄ“sies kā pret neizdevušos tautu un nevÄ“rtÄ«gu tautu.