Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Tautas pÄ“dÄ“jā fāzÄ“ lÄ«ksmo dekadence – cilvÄ“ku darbÄ«bas, uzvedÄ«bas un komunikācijas pagrimums. Dekadences pamatpazÄ«mÄ“s stabilu vietu ieņem masu komunikācijas pagrimums. Tas praktiski izpaužas dažādi.

Visbiežāk masu komunikācijas lÄ«dzekļi (mediji) atspoguļo tikai negatÄ«vas parādÄ«bas sabiedrÄ«bas dzÄ«vÄ“. 30 gadus to dara RÄ«gas centrālie mediji. TādÄ“jādi tiek savdabÄ«gi izlutināti visādas šÄ·irnes neprašas valsts amatos, zagšanas shÄ“motāji, organizÄ“tās noziedzÄ«bas ģēniji, tukšgalvji parlamentā un valdÄ«bā. Ja viņiem netiek publiski pretstatÄ«ti kompetenti speciālisti un labi darba darÄ«tāji, tad mediju vÄ“stÄ«jums par negatÄ«vajām parādÄ«bām neglābjami izvÄ“ršas melnā propagandā. SabiedrÄ«bas uzmanÄ«bas centrā ir tikai stulbeņi un zagļi.

Tāds stāvoklis degradÄ“joši atsaucas uz sabiedrisko domu. Ja sabiedriskā doma riņķo tikai ap negācijām, tad cilvÄ“ku apziņa adaptÄ“jas negāciju purvā. Strauji noplok dzÄ«ves orientācija. CilvÄ“ki zaudÄ“ priekšstatu par godÄ«gumu, atbildÄ«gumu, pienākumu, profesionalitāti. CilvÄ“ki vairs nesaprot, kas ir labs darbs. CilvÄ“kiem nav teicamnieku paraugu. Iestājas sociālā depresija – nomāktÄ«ba un drÅ«mums, vienaldzÄ«ba un intereses aizture attieksmÄ“ pret valsti, politiku, ekonomiku, garÄ«go kultÅ«ru.

Mediju pagrimuma spilgta liecÄ«ba ir ideju, konceptu, vÄ“rtÄ«bu, tradÄ«ciju vulgarizācija un izsmiešana, nevairoties no persersiju (pretdabisku kroplÄ«bu) atspoguļojuma. Latvijā ar to galvenokārt nodarbojas t.s. radošÄs jaunatnes mediji ar portālu “Satori” priekšgalā. NeÄ·Ä«trÄ«bu, negaumÄ«guma, nepieklājÄ«bu treknu porciju sabiedrÄ«bai sistemātiski piespÄ“lÄ“ portāls “Delfi”.

Latvijas masu komunikācijā Ä«paši izceļas viena divdomÄ«ga izdarÄ«ba. To nākas saukt par jānusismu. Tas ir atvasinājums no vārda “Jānuss”. Romiešu mitoloÄ£ijā tā sauc dievu, kuru vizuāli attÄ“lo ar divām sejām. Katra seja ir pavÄ“rsta uz savu pusi. MÅ«sdienās Jānuss tiek izmantots kā simbols divu pretÄ“ju viedokļu iespÄ“jamÄ«bai vienā subjektā – cilvÄ“kā, sabiedrÄ«bas grupā. Tā nav laba iespÄ“jamÄ«ba, jo liecina par prāta un gara šizofrÄ“nisko sašÄ·eltÄ«bu.

Latvijas masu komunikācijā jānusisma viena seja ir rusofobija. Tā ir visizplatÄ«tākā fobija latviešu sÄ“tā. Rusofobijas grandiozais apjoms pats par sevi pierāda sabiedrÄ«bas morālo pagrimumu un psihisko traumatismu.

Rusofobijā lieli (vislielākie) nopelni ir masu komunikācijas lÄ«dzekļiem. Tie regulāri publicÄ“ Krieviju nomelnojošus tekstus un ļauj komentāros gānÄ«ties “interneta ģēnijiem” – drÅ«mi aprobežotiem tipiem un algotiem “troļļiem”.

Rusofobijas aktualitāti varÄ“tu atzÄ«t un pat apsveikt tādā gadÄ«jumā, ja RÄ«gā tiktu nosodÄ«ta Maskavas loma kriminālā kapitālisma ieviešanā. KremlÄ« un Lubjankas laukuma slavenajā namā aizsāktā “perestroika” (“atmoda”) kļuva latviešu tautas bojāejas talantÄ«gs demiurgs. Maskavas PSKP/VDK augstākās nomenklatÅ«ras morālie kastrāti ir vainÄ«gi, ka latviešiem ir nacionāli reakcionārs un krimināli oligarhisks valstiskums ar visiem tā dzÄ«ves labumiem. VainÄ«ga ir arÄ« latviešu inteliÄ£ences nelietÄ«gākā daļa. Taču primārā loma ir Maskavas neliešiem. Kriminālā kapitālisma radÄ«šana bija viņu iniciatÄ«va. PÄ“c PSRS sagraušanas obligāti nebija jārada kaut kas antihumāns, amorāls, nacionāli katastrofāls, cilvÄ“ciski zemisks un pazemojošs. VarÄ“ja veidot cilvÄ“ciski cienÄ«gu dzÄ«vi bez plebejiski lumpenisko parvÄ“niju alkātÄ«bas, nodevÄ«bas un noziedzÄ«bas. 

Taču par to mÅ«su rusofobi nelamā Krieviju. Viņi nelamā Krieviju par kriminālā kapitālisma uzspiešanu Latvijai. Visticamākais, mÅ«su rusofobi neizprot nacionāli galveno nelaimi jeb viņiem patÄ«k dzÄ«vot noziedzÄ«bas perÄ“klÄ«.

MÅ«su rusofobu rusofobijas tematika ir aizgÅ«ta no Rietumiem un atbilst aukstā kara tematikai. Tā galvenokārt kalpo ASV interesÄ“m – centieniem pakļaut Krieviju, likvidÄ“t Krievijas politisko suverenitāti, sašÄ·elt krievu valsti vairākās daļās. MÅ«su rusofobi atgremo Rietumu klasiskās Krievijas difamācijas (neslavas celšanas) tÄ“zes.

No ASV formulÄ“tā Krievijas difamācijas repertuāra visnelietÄ«gāko tÄ“mu 2019.gada aprÄ«lÄ« “Delfos” atbalstÄ«ja Atis Klimovičs. Viņa “versijas” virsraksts “Putina darbošanās Ukrainā pielÄ«dzināma fašistiskās Vācijas rÄ«cÄ«bai” ideāli sasaucas ar zemisko tendenci vienādot nacismu un sociālismu, Staļinu un Hitleru, fašistisko Vāciju un PSRS, kā arÄ« tautas masām iestāstot citas neģēlÄ«bas (piem., II Pasaules karu izraisÄ«ja Padomju SavienÄ«ba un karā uzvarÄ“ja tikai amerikāņi). 

Ata Klimoviča ideoloÄ£iski bezatbildÄ«gi uzjundÄ«tās rusofobiskās kaislÄ«bas, saprotams, tÅ«lÄ«t atbalsojās komentāros. PiemÄ“ram, komentārā, kuru citÄ“ju bez valodiskā analfabÄ“tisma rediģēšanas: “Ak tad krievancistiem taisnÄ«ba nepatÄ«k? Putina krievija ir lielākais pasaules drauds šobrÄ«d, lielāks par islāma teroristiem, jo Krievijai ir atombumba un slims prezidents, kurš sapņo par impÄ“rijas atjaunošanu, tā vietā, lai rÅ«pÄ“tos par saviem iedzÄ«votājiem. Agresija un melu propoganda - tas ir vienÄ«gais ierocijas, lai krievi neuzdod jautājumu Putinam - kāpÄ“c Krievija pie šÄda energoresursa un citu izejvielu daudzuma - nedzÄ«vo tā kā NorvÄ“Ä£ija? Un visa krievu elite pÄ“rk savus Ä«pašumus nÄ«stajos rietumos. Un šejenes krievi, kuri neieredz Latviju un tikai slavina šo putina noziedzÄ«go režīmu ir divkārt pretÄ«gi - uz mīļoto dzimteni nebrauc - laikam gaida psrs atjaunošanu.”

Jānusisma otrā seja ir nepārtrauktā tÄ«ksmināšanās par Krievijas atsevišÄ·iem hominÄ«diem. Katru dienu, piemÄ“ram, “Delfos” ir materiāls par kādu šÄ·ebÄ«gu eksemplāru. Tie visi ir pozitÄ«vi materiāli, un tā ir jÅ«smÄ«ga siekalošanās ap doto eksemplāru izdarÄ«bām. Katrā ziņā latviešiem ir jāzina attiecÄ«gā informācija. Mediju redaktori uzskata, ka dotā informācija bezgalÄ«gi interesÄ“ latviešus un latvieši bez tādas informācijas nespÄ“j dzÄ«vot. Latvijas mediju pārliecÄ«bā latvieši nespÄ“j dzÄ«vot bez informācijas, ka “Krievijas zvaigzne Dima Bilans pirms koncerta bauda atpÅ«tu RÄ«gā”, “Sobčaka sēž klÄ“pÄ« Ukrainas prezidentam Zelenskim”, “Galkins visus pārsteidz, sabiedrÄ«bā izejot ar Kirkorova bÄ“rniem”. Latvijas mediju pārliecÄ«bā latvieši nevar normāli eksistÄ“t, ja nezina par “Ksenijas Sobčakas raibiem piedzÄ«vojumiem Ä€frikā”. Latviešiem tāpat kāri ir jāzina, ka “Galkins ar bÄ“rniem sveic mīļoto Allu jubilejā” un “Internetā publicÄ“ bildes – kā mainÄ«jies Žannas Friskes dÄ“ls”.

Jānusisma otrā seja ir uzskatāma liecÄ«ba mediju vadÄ«bas garÄ«gajam pagrimumam. Neapšaubāmi, tā ir ievÄ“rojama liecÄ«ba arÄ« sabiedrÄ«bas garÄ«gajam pagrimumam. SabiedrÄ«bā acÄ«mredzot ir liels pieprasÄ«jums pÄ“c jānusisma. Ja tas tā nebÅ«tu, tad, teiksim, “Delfi” bizness balstÄ«tos uz citu saturu un citu tematiku, citu stilistiku un citu poÄ“tiku.

Situācija ir šizofrÄ“niska. No vienas puses katru dienu tiek stulbi gānÄ«ta Krievija, Putins. Taču no otras puses tajā pašÄ laikā katru dienu tiek šÄ·ebÄ«gi apjÅ«smoti Krievijas glamÅ«ra dižgari. Rodas iespaids, ka latviešu kāda daļa nespÄ“j bez Krievijas iztikt.

Retorisks ir jautājums “Kā to izskaidrot?”. Pats par sevi ir saprotams, ka izskaidrojums var bÅ«t vienÄ«gi norāde uz šausmÄ«gu pagrimumu.

Un pagrimumam ir vÄ“l viens pierādÄ«jums. Tas attiecas uz mediju izvÄ“lÄ“to materiālu. Mediji izvÄ“las tikai visriebÄ«gāko, visbanālāko, visglamÅ«rāko, vismietpilsoniskāko no Krievijas dzÄ«ves. Latvijas mediji siekalojas vienÄ«gi ap masu kultÅ«ras industrijas autoriem un viņu produkciju, ko pašÄ Krievijā nopietni cilvÄ“ki neciena un izsmej. Latvijas mediji nevÄ“sta par krievu zinātnieku un krievu mākslinieku panākumiem. NevÄ“sta par krievu nacionālo patriotismu. Krievijas intelektuāļi radikāli nosoda savā zemÄ“ kriminālo kapitālismu. Krievijā ir izveidotas vairākas ļoti spÄ“cÄ«gas sabiedriskās organizācijas, lai cÄ«nÄ«tos pret Rietumu neoliberālisma, globālisma, postmodernisma tvanu. Latvijas mediji par to nestāsta.

SentencÄ“m “Kāda tauta, tāda valdÄ«ba”, “Kāda tauta, tāda kultÅ«ra” iespÄ“jams turpinājums “Kāda tauta, tādi mediji”, “Kāda tauta, tāda interese par citām tautām”.

Latvijas masu komunikācijas jānusisms piestāv latviešu tautas šodienas sejai. Tautas pÄ“dÄ“jā fāzÄ“ ir iespÄ“jama vienÄ«gi pagrimuma melnajā krāsā tonÄ“ta masu komunikācija. Tā demonstrÄ“ vulgāru attieksmi pret citām kultÅ«rām, tajās saskatot vienÄ«gi destruktÄ«vākos paraugus un pilnÄ«gi bez ievÄ“rÄ«bas atstājot patiesi cildenas un radoši pamācošas vÄ“rtÄ«bas.*

*ŠÄ« ir šÄ« cikla pÄ“dÄ“jā eseja. PārÄ“jas četras cikla esejas skat. portāla arhÄ«vā.

Novērtē šo rakstu:

0
0