Tautas pÄ“dÄ“jÄ fÄze: 5. Masu komunikÄcijas jÄnusisms
Arturs PriedÄ«tis · 28.06.2019. · Komentāri (0)Tautas pÄ“dÄ“jÄ fÄzÄ“ lÄ«ksmo dekadence – cilvÄ“ku darbÄ«bas, uzvedÄ«bas un komunikÄcijas pagrimums. Dekadences pamatpazÄ«mÄ“s stabilu vietu ieņem masu komunikÄcijas pagrimums. Tas praktiski izpaužas dažÄdi.
VisbiežÄk masu komunikÄcijas lÄ«dzekļi (mediji) atspoguļo tikai negatÄ«vas parÄdÄ«bas sabiedrÄ«bas dzÄ«vÄ“. 30 gadus to dara RÄ«gas centrÄlie mediji. TÄdÄ“jÄdi tiek savdabÄ«gi izlutinÄti visÄdas šÄ·irnes neprašas valsts amatos, zagšanas shÄ“motÄji, organizÄ“tÄs noziedzÄ«bas ģēniji, tukšgalvji parlamentÄ un valdÄ«bÄ. Ja viņiem netiek publiski pretstatÄ«ti kompetenti speciÄlisti un labi darba darÄ«tÄji, tad mediju vÄ“stÄ«jums par negatÄ«vajÄm parÄdÄ«bÄm neglÄbjami izvÄ“ršas melnÄ propagandÄ. SabiedrÄ«bas uzmanÄ«bas centrÄ ir tikai stulbeņi un zagļi.
TÄds stÄvoklis degradÄ“joši atsaucas uz sabiedrisko domu. Ja sabiedriskÄ doma riņķo tikai ap negÄcijÄm, tad cilvÄ“ku apziņa adaptÄ“jas negÄciju purvÄ. Strauji noplok dzÄ«ves orientÄcija. CilvÄ“ki zaudÄ“ priekšstatu par godÄ«gumu, atbildÄ«gumu, pienÄkumu, profesionalitÄti. CilvÄ“ki vairs nesaprot, kas ir labs darbs. CilvÄ“kiem nav teicamnieku paraugu. IestÄjas sociÄlÄ depresija – nomÄktÄ«ba un drÅ«mums, vienaldzÄ«ba un intereses aizture attieksmÄ“ pret valsti, politiku, ekonomiku, garÄ«go kultÅ«ru.
Mediju pagrimuma spilgta liecÄ«ba ir ideju, konceptu, vÄ“rtÄ«bu, tradÄ«ciju vulgarizÄcija un izsmiešana, nevairoties no persersiju (pretdabisku kroplÄ«bu) atspoguļojuma. LatvijÄ ar to galvenokÄrt nodarbojas t.s. radošÄs jaunatnes mediji ar portÄlu “Satori” priekšgalÄ. NeÄ·Ä«trÄ«bu, negaumÄ«guma, nepieklÄjÄ«bu treknu porciju sabiedrÄ«bai sistemÄtiski piespÄ“lÄ“ portÄls “Delfi”.
Latvijas masu komunikÄcijÄ Ä«paši izceļas viena divdomÄ«ga izdarÄ«ba. To nÄkas saukt par jÄnusismu. Tas ir atvasinÄjums no vÄrda “JÄnuss”. Romiešu mitoloÄ£ijÄ tÄ sauc dievu, kuru vizuÄli attÄ“lo ar divÄm sejÄm. Katra seja ir pavÄ“rsta uz savu pusi. MÅ«sdienÄs JÄnuss tiek izmantots kÄ simbols divu pretÄ“ju viedokļu iespÄ“jamÄ«bai vienÄ subjektÄ – cilvÄ“kÄ, sabiedrÄ«bas grupÄ. TÄ nav laba iespÄ“jamÄ«ba, jo liecina par prÄta un gara šizofrÄ“nisko sašÄ·eltÄ«bu.
Latvijas masu komunikÄcijÄ jÄnusisma viena seja ir rusofobija. TÄ ir visizplatÄ«tÄkÄ fobija latviešu sÄ“tÄ. Rusofobijas grandiozais apjoms pats par sevi pierÄda sabiedrÄ«bas morÄlo pagrimumu un psihisko traumatismu.
RusofobijÄ lieli (vislielÄkie) nopelni ir masu komunikÄcijas lÄ«dzekļiem. Tie regulÄri publicÄ“ Krieviju nomelnojošus tekstus un ļauj komentÄros gÄnÄ«ties “interneta ģēnijiem” – drÅ«mi aprobežotiem tipiem un algotiem “troļļiem”.
Rusofobijas aktualitÄti varÄ“tu atzÄ«t un pat apsveikt tÄdÄ gadÄ«jumÄ, ja RÄ«gÄ tiktu nosodÄ«ta Maskavas loma kriminÄlÄ kapitÄlisma ieviešanÄ. KremlÄ« un Lubjankas laukuma slavenajÄ namÄ aizsÄktÄ “perestroika” (“atmoda”) kļuva latviešu tautas bojÄejas talantÄ«gs demiurgs. Maskavas PSKP/VDK augstÄkÄs nomenklatÅ«ras morÄlie kastrÄti ir vainÄ«gi, ka latviešiem ir nacionÄli reakcionÄrs un kriminÄli oligarhisks valstiskums ar visiem tÄ dzÄ«ves labumiem. VainÄ«ga ir arÄ« latviešu inteliÄ£ences nelietÄ«gÄkÄ daļa. TaÄu primÄrÄ loma ir Maskavas neliešiem. KriminÄlÄ kapitÄlisma radÄ«šana bija viņu iniciatÄ«va. PÄ“c PSRS sagraušanas obligÄti nebija jÄrada kaut kas antihumÄns, amorÄls, nacionÄli katastrofÄls, cilvÄ“ciski zemisks un pazemojošs. VarÄ“ja veidot cilvÄ“ciski cienÄ«gu dzÄ«vi bez plebejiski lumpenisko parvÄ“niju alkÄtÄ«bas, nodevÄ«bas un noziedzÄ«bas.
TaÄu par to mÅ«su rusofobi nelamÄ Krieviju. Viņi nelamÄ Krieviju par kriminÄlÄ kapitÄlisma uzspiešanu Latvijai. VisticamÄkais, mÅ«su rusofobi neizprot nacionÄli galveno nelaimi jeb viņiem patÄ«k dzÄ«vot noziedzÄ«bas perÄ“klÄ«.
MÅ«su rusofobu rusofobijas tematika ir aizgÅ«ta no Rietumiem un atbilst aukstÄ kara tematikai. TÄ galvenokÄrt kalpo ASV interesÄ“m – centieniem pakļaut Krieviju, likvidÄ“t Krievijas politisko suverenitÄti, sašÄ·elt krievu valsti vairÄkÄs daļÄs. MÅ«su rusofobi atgremo Rietumu klasiskÄs Krievijas difamÄcijas (neslavas celšanas) tÄ“zes.
No ASV formulÄ“tÄ Krievijas difamÄcijas repertuÄra visnelietÄ«gÄko tÄ“mu 2019.gada aprÄ«lÄ« “Delfos” atbalstÄ«ja Atis KlimoviÄs. Viņa “versijas” virsraksts “Putina darbošanÄs UkrainÄ pielÄ«dzinÄma fašistiskÄs VÄcijas rÄ«cÄ«bai” ideÄli sasaucas ar zemisko tendenci vienÄdot nacismu un sociÄlismu, Staļinu un Hitleru, fašistisko VÄciju un PSRS, kÄ arÄ« tautas masÄm iestÄstot citas neģēlÄ«bas (piem., II Pasaules karu izraisÄ«ja Padomju SavienÄ«ba un karÄ uzvarÄ“ja tikai amerikÄņi).
Ata KlimoviÄa ideoloÄ£iski bezatbildÄ«gi uzjundÄ«tÄs rusofobiskÄs kaislÄ«bas, saprotams, tÅ«lÄ«t atbalsojÄs komentÄros. PiemÄ“ram, komentÄrÄ, kuru citÄ“ju bez valodiskÄ analfabÄ“tisma rediģēšanas: “Ak tad krievancistiem taisnÄ«ba nepatÄ«k? Putina krievija ir lielÄkais pasaules drauds šobrÄ«d, lielÄks par islÄma teroristiem, jo Krievijai ir atombumba un slims prezidents, kurš sapņo par impÄ“rijas atjaunošanu, tÄ vietÄ, lai rÅ«pÄ“tos par saviem iedzÄ«votÄjiem. Agresija un melu propoganda - tas ir vienÄ«gais ierocijas, lai krievi neuzdod jautÄjumu Putinam - kÄpÄ“c Krievija pie šÄda energoresursa un citu izejvielu daudzuma - nedzÄ«vo tÄ kÄ NorvÄ“Ä£ija? Un visa krievu elite pÄ“rk savus Ä«pašumus nÄ«stajos rietumos. Un šejenes krievi, kuri neieredz Latviju un tikai slavina šo putina noziedzÄ«go režīmu ir divkÄrt pretÄ«gi - uz mīļoto dzimteni nebrauc - laikam gaida psrs atjaunošanu.”
JÄnusisma otrÄ seja ir nepÄrtrauktÄ tÄ«ksminÄšanÄs par Krievijas atsevišÄ·iem hominÄ«diem. Katru dienu, piemÄ“ram, “Delfos” ir materiÄls par kÄdu šÄ·ebÄ«gu eksemplÄru. Tie visi ir pozitÄ«vi materiÄli, un tÄ ir jÅ«smÄ«ga siekalošanÄs ap doto eksemplÄru izdarÄ«bÄm. KatrÄ ziÅ†Ä latviešiem ir jÄzina attiecÄ«gÄ informÄcija. Mediju redaktori uzskata, ka dotÄ informÄcija bezgalÄ«gi interesÄ“ latviešus un latvieši bez tÄdas informÄcijas nespÄ“j dzÄ«vot. Latvijas mediju pÄrliecÄ«bÄ latvieši nespÄ“j dzÄ«vot bez informÄcijas, ka “Krievijas zvaigzne Dima Bilans pirms koncerta bauda atpÅ«tu RÄ«gÄ”, “SobÄaka sēž klÄ“pÄ« Ukrainas prezidentam Zelenskim”, “Galkins visus pÄrsteidz, sabiedrÄ«bÄ izejot ar Kirkorova bÄ“rniem”. Latvijas mediju pÄrliecÄ«bÄ latvieši nevar normÄli eksistÄ“t, ja nezina par “Ksenijas SobÄakas raibiem piedzÄ«vojumiem Ä€frikÄ”. Latviešiem tÄpat kÄri ir jÄzina, ka “Galkins ar bÄ“rniem sveic mīļoto Allu jubilejÄ” un “InternetÄ publicÄ“ bildes – kÄ mainÄ«jies Žannas Friskes dÄ“ls”.
JÄnusisma otrÄ seja ir uzskatÄma liecÄ«ba mediju vadÄ«bas garÄ«gajam pagrimumam. NeapšaubÄmi, tÄ ir ievÄ“rojama liecÄ«ba arÄ« sabiedrÄ«bas garÄ«gajam pagrimumam. SabiedrÄ«bÄ acÄ«mredzot ir liels pieprasÄ«jums pÄ“c jÄnusisma. Ja tas tÄ nebÅ«tu, tad, teiksim, “Delfi” bizness balstÄ«tos uz citu saturu un citu tematiku, citu stilistiku un citu poÄ“tiku.
SituÄcija ir šizofrÄ“niska. No vienas puses katru dienu tiek stulbi gÄnÄ«ta Krievija, Putins. TaÄu no otras puses tajÄ pašÄ laikÄ katru dienu tiek šÄ·ebÄ«gi apjÅ«smoti Krievijas glamÅ«ra dižgari. Rodas iespaids, ka latviešu kÄda daļa nespÄ“j bez Krievijas iztikt.
Retorisks ir jautÄjums “KÄ to izskaidrot?”. Pats par sevi ir saprotams, ka izskaidrojums var bÅ«t vienÄ«gi norÄde uz šausmÄ«gu pagrimumu.
Un pagrimumam ir vÄ“l viens pierÄdÄ«jums. Tas attiecas uz mediju izvÄ“lÄ“to materiÄlu. Mediji izvÄ“las tikai visriebÄ«gÄko, visbanÄlÄko, visglamÅ«rÄko, vismietpilsoniskÄko no Krievijas dzÄ«ves. Latvijas mediji siekalojas vienÄ«gi ap masu kultÅ«ras industrijas autoriem un viņu produkciju, ko pašÄ KrievijÄ nopietni cilvÄ“ki neciena un izsmej. Latvijas mediji nevÄ“sta par krievu zinÄtnieku un krievu mÄkslinieku panÄkumiem. NevÄ“sta par krievu nacionÄlo patriotismu. Krievijas intelektuÄļi radikÄli nosoda savÄ zemÄ“ kriminÄlo kapitÄlismu. KrievijÄ ir izveidotas vairÄkas ļoti spÄ“cÄ«gas sabiedriskÄs organizÄcijas, lai cÄ«nÄ«tos pret Rietumu neoliberÄlisma, globÄlisma, postmodernisma tvanu. Latvijas mediji par to nestÄsta.
SentencÄ“m “KÄda tauta, tÄda valdÄ«ba”, “KÄda tauta, tÄda kultÅ«ra” iespÄ“jams turpinÄjums “KÄda tauta, tÄdi mediji”, “KÄda tauta, tÄda interese par citÄm tautÄm”.
Latvijas masu komunikÄcijas jÄnusisms piestÄv latviešu tautas šodienas sejai. Tautas pÄ“dÄ“jÄ fÄzÄ“ ir iespÄ“jama vienÄ«gi pagrimuma melnajÄ krÄsÄ tonÄ“ta masu komunikÄcija. TÄ demonstrÄ“ vulgÄru attieksmi pret citÄm kultÅ«rÄm, tajÄs saskatot vienÄ«gi destruktÄ«vÄkos paraugus un pilnÄ«gi bez ievÄ“rÄ«bas atstÄjot patiesi cildenas un radoši pamÄcošas vÄ“rtÄ«bas.*
*ŠÄ« ir šÄ« cikla pÄ“dÄ“jÄ eseja. PÄrÄ“jas Äetras cikla esejas skat. portÄla arhÄ«vÄ.