Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Par tautas politiskās dvÄ“seles noslÄ“pumainÄ«bu internetā var lasÄ«t katru dienu. PublicÄ“to tekstu komentāros katru dienu kāds atceras tautas politiskās dvÄ“seles noslÄ“pumainÄ«bu. Gaidāmās pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanas Ä«paši stimulÄ“ja atgādināt par tik tikko minÄ“to etnisko izpausmi.

Atgādināšana parasti notiek tajās reizÄ“s, kad tiek raksturota latviešu tautas verdziskā padevÄ«ba un bijušo dzimtcilvÄ“ku bezierunu paklausÄ«ba valdošajai kliÄ·ei, kura nekaunÄ«gi ņirgājās par strādniekiem, pensionāriem, tautas inteliÄ£enci, ļaunprātÄ«gi izmantojot politiskās apātijas dziļo sakņojumu latviešu dvÄ“selÄ“.

Publikāciju komentÄ“tāji regulāri žēlojas par latviešu nevÄ“lÄ“šanos atbrÄ«voties no saviem paverdzinātājiem, labprāt veÄ£etÄ“jot cilvÄ“ciski necienÄ«gos apstākļos un ļaujot nemitÄ«gi sevi nežēlÄ«gi ekspluatÄ“t. Tā latvieši dzÄ«voja vācu baronu gadsimtos, cara laikā, PSRS periodā. Tā latvieši dzÄ«vo savā valstÄ« – Latvijas Republikā. BrÄ«vvalstÄ« nekas nav mainÄ«jies; latvieši klusu pacieš PSKP, VDK bijušÄs nomenklatÅ«ras un „perestroikas” dzemdÄ“to parvÄ“niju kriminālo jÅ«gu. Tā vien liekas, ka latviešu politiskā apātija saglabāsies mūžu mūžos kā tautas politiskās dvÄ“seles noslÄ“pumaina izpausme.

Politiskā apātija piemÄ«t ne tikai latviešu tautai. Tā ir etniski universāla parādÄ«ba. TomÄ“r vienlÄ«dzÄ«bas zÄ«me nav derÄ«ga. Katrai tautai ir sava politiskās apātijas pakāpe, kā arÄ« sava politiskās apātijas prakse, reāli dzÄ«vÄ“ apliecinot tautas vÄ“lÄ“šanos vai nevÄ“lÄ“šanos aktÄ«vi aizstāvÄ“t savas cilvÄ“ciskās tiesÄ«bas konfrontācijā ar politisko varu. Katra tauta ir saistÄ«ta ar politisko varu, un katra tauta pati nosaka, ko tā vÄ“las atļaut un ko tā nevÄ“las atļaut darÄ«t ar sevi politiskajai varai. Citiem vārdiem sakot, katrai tautai ir savs pacietÄ«bas mÄ“rs politiskās varas kundzÄ«bas izbaudÄ«šanā. Globālās informÄ“tÄ«bas apstākļos lieliski redzamas pacietÄ«bas mÄ“ra atšÄ·irÄ«bas.

PiemÄ“ram, Rietumeiropā ir zemes, kurās regulāri ir streiki, demonstrācijas, piketi. Par to informÄ“ mediji. Šajās zemÄ“s acÄ«mredzot ātri uzkrājās neapmierinātÄ«ba, kas operatÄ«vi detonÄ“ politisko akciju formātā. Tajā pašÄ laikā Austrumeiropā dažās zemÄ“s nekad nav manÄ«ta Ä«sta masu politiskā pretdarbÄ«ba varas antinacionālajiem un antisociālajiem lÄ“mumiem. Šajās zemÄ“s acÄ«mredzot ir konstatÄ“jama tautas politiskā anabioze – lÄ«dz minimumam izbeigušÄs politiskās dzÄ«vÄ«bas izpausmes. Politiskās anabiozes veidā tauta spÄ“j izdzÄ«vot nelabvÄ“lÄ«gos apstākļos nenosakāmi ilgu laiku. Latvijā pārsvarā ir bijusi gļēva un organizatoriski nestrukturÄ“ta pretdarbÄ«ba bez stingras apņēmÄ«bas panākt uzvaru. Latvijā Ä«stas pretdarbÄ«bas vietā dominÄ“ pretdarbÄ«bas imitācija, kad nepieciešamÄ«ba konkrÄ“ti novÄ“rst valdošÄs kliÄ·es kārtÄ“jo nelietÄ«bu jau pašÄ sākumā tiek pārvÄ“rsta čāpstinošÄ čākstÄ“šanā.

Bet vienlÄ«dzÄ«bas zÄ«me tomÄ“r ir iespÄ“jama. Visām tautām kopÄ“js ir viens moments; proti, politiskās apātijas izskaidrojums. Tas visām tautām galu galā ir viens un tas pats. Visām tautām politiskā apātija ir iesaiņota noslÄ“pumainÄ«bā, un politiskās apātijas izskaidrojumi noslÄ“dzās ar noslÄ“pumainÄ«bas turpināšanos. Nav precÄ«zi zināmi politiskās apātijas cÄ“loņi. NoslÄ“pumaini ir politiskās intensitātes faktori – uzliesmojuma un detonÄ“šanas iemesli, vienaldzÄ«bas un politiskās anabiozes iemesli. Politiskajai apātijai pamatā ir varbÅ«tÄ“js raksturs, bet nevis determinÄ“jošs raksturs. Politiskā apātija nav atkarÄ«ga no precÄ«zi definÄ“jamiem determinantiem – faktoriem, kas kaut ko rada vai cÄ“loniski nosaka.

Kādreiz viens izcils zinātnieks vārdā Aleksandrs ÄŒiževskis tautu politiskās aktivitātes kāpumu (revolÅ«cijas, dumpjus, sacelšanos, nemierus) izskaidroja ar Saules aktivitātes kāpumu. Viņa novÄ“rojums ir ticams. Taču ar to vien nepietiek. Tautu politiskā aktivitāte ir uzplaukusi arÄ« bez Saules palÄ«dzÄ«bas. Un vispār kosmosa lomu cilvÄ“ku dzÄ«vÄ“ nav iespÄ“jams formulÄ“t racionāli organizÄ“tā diskursā. Katrs mÄ“Ä£inājums saskatÄ«t kosmisko spÄ“ku ietekmi uz cilvÄ“kiem vienmÄ“r ir konceptuāli mistisks risinājums.

NoslÄ“pumu neļauj atminÄ“t arÄ« tautas vÄ“sture. Latviešu tautas verdziskā pagātne vÄ“l neko lÄ«dz galam neizsaka. Tai ir milzÄ«ga nozÄ«me latviešu politiskās apātijas izskaidrojumā. Bet ar to vien nepietiek. Noteikti ir vÄ“l kaut kas tāds, kas atsaucās uz latviešu tradicionālo politisko apātiju. Latviešu tautas politiskās dvÄ“seles noslÄ“pumainÄ«ba nav attiecināma tikai uz etnosa rÅ«gto vÄ“sturisko mantojumu. IespÄ“jams, šis „kaut kas tāds” ir daudz svarÄ«gāks faktors.

Pret tautas politisko apātiju drÄ«kst izturÄ“ties kā pret tautas mentalitātes iracionalitāti. Atļauja sevi paverdzināt, ekspluatÄ“t, izmantot, apsmiet, nekaunÄ«gi nievāt katrā ziņā ir nesaprātÄ«ga rÄ«cÄ«ba. Tādu rÄ«cÄ«bu nenosaka skaidrs un neaptumšots saprāts. Tāda rÄ«cÄ«ba reizÄ“ ir iracionāla – nav ar prātu izzināma. TāpÄ“c, lÅ«k, arÄ« pastāv politiskās apātijas noslÄ“pumainÄ«ba. NespÄ“ja ar prātu izskaidrot politisko apātiju sabiezÄ“ noslÄ“pumainÄ«bā ar krietnu iracionalitātes piedevu.

Kā parasti, ļoti daudz vērtīga sniedz psiholoģisks skaidrojums.

Tautas politiskā apātija ir tautas (reāli – atsevišÄ·u cilvÄ“ku) pakļaušanās politiskās varas hipnozei. CilvÄ“ki labprāt pakļaujas politiskās varas hipnozei arÄ« tad, ja politiskā vara nevis atvieglo viņu dzÄ«vi, bet padara viņu dzÄ«vi vÄ“l smagāku. Tam ir psiholoÄ£isks skaidrojums.

CilvÄ“ki politiskajai varai pakļaujas tāpÄ“c, ka politiskā vara cilvÄ“kiem nodrošina mieru – liek viņus mierā un netraucÄ“. CilvÄ“ki no politiskās varas saņem dārgu balvu. ŠÄ« dārgā balva ir tik tikko minÄ“tais miers. Šo dārgo balvu no politiskās varas cilvÄ“ki saņem par politiskās varas atzÄ«šanu un atsacÄ«šanos iejaukties politiskās varas darbÄ«bā.

Atkārtoju: dārgā balva ir miers. Tas ir ļoti svarÄ«gi! TāpÄ“c bija nepieciešams atkārtot, ka dārgā balva ir miers, jo cilvÄ“kiem šis miers ir lÄ«dzÄ«gs viņu laimei. Politiskās varas pasniegtā dārgā balva cilvÄ“kus dara laimÄ«gus. Laime ir cilvÄ“ku galvenā dzÄ«ves vÄ“rtÄ«ba. Lieki ir to atgādināt. Katrs cilvÄ“ks vispirms un galvenokārt tiecās pÄ“c laimes un grib nodzÄ«vot laimÄ«gu mūžu. Politiskās varas dārgā balva „Miers” sniedz tādu iespÄ“ju.

Miers ir cilvÄ“ku psihiskās veselÄ«bas un garÄ«gā komforta garants. CilvÄ“ki vÄ“las dzÄ«vot, kā sakām, mierÄ«gi bez stresa. Konfrontācija ar varu izjauc cilvÄ“ku mieru – iespÄ“ju dzÄ«vot mierÄ«gi bez stresa. TāpÄ“c cilvÄ“ki izvairās no lÄ«dzdalÄ«bas politiskajās akcijās. Miera vÄ“lme (instinkts) gÅ«st uzvaru cilvÄ“ka polemikā pašam ar savu politiskā pienākuma apziņu.

Politiskā vara prot tautā stimulÄ“t miera uzvaru. Visbiežāk tas notiek netiešÄ veidā. Tāds netiešs veids, piemÄ“ram, ir varas organizÄ“tās izklaides tautai. Izklaides cilvÄ“kos kāpina miera sajÅ«tu. Savukārt miera sajÅ«tas kāpums asociÄ“jās ar politisko varu, kura patÄ«kami rÅ«pÄ“jās par savu tautu. Skaidrs, ka pÄ“c politiskās varas organizÄ“tās izklaides nevienam neceļas kājas otrā dienā soļot pret valdošo kliÄ·i vÄ“rstā demontrācijā. PriekšvÄ“lÄ“šanu laikā izklaides tautai sarÅ«pÄ“ deputātu kandidāti un viņu partijas. PolitiÄ·u sarÅ«pÄ“tā garÄ«gā komforta apmātais cilvÄ“ks pie vÄ“lÄ“šanu urnas pats pieskaņojās valdošajai kliÄ·ei tÄ«kamajai izvÄ“lei.

Miera uzvara nevar palikt bez sekām. Sekas ir dažādas. Politiskā apātija strauji izvÄ“ršas cilvÄ“ka vispārÄ“jā degradācijā. Apstājās individuālā attÄ«stÄ«ba. Miera uzvara cilvÄ“kā izolÄ“ racionālās pašpilnveidošanās garu. CilvÄ“ks kļūst kiborgs. Viņš skatās uz pasauli ar kolektÄ«vajām acÄ«m – saskaņā ar devÄ«zi „Kā visi, tā arÄ« es!”. Viņam izzÅ«d prasme sintezÄ“t patstāvÄ«gu viedokli. Viņš zaudÄ“ individualitāti un individuālās brÄ«vÄ«bas svÄ“tÄ«bu.

Miera uzvaras sekas ir parādÄ«ba, kuru vispiemÄ“rotāk, manuprāt, saukt par vÄ“sturisko optimismu. ParādÄ«ba var izpausties individuāli; var izpausties kā sabiedriskās apziņas elements – daudzu indivÄ«du analoÄ£isks ieskats.

Runa ir par attieksmi pret tagadni. DzÄ«vojot miera uzvaras atmosfÄ“rā, cilvÄ“ki arvien vairāk un vairāk sāk optimistiski izturÄ“ties pret tagadni. CilvÄ“ki optimistiski uzskata, ka viņu tagadne ir laba, pareiza, godÄ«ga, progresÄ«va, apsveicama, cienÄ«ga u.tml. CilvÄ“ki uzskata, ka viņu tagadnes dzÄ«ve ir organizÄ“ta mÄ“rÄ·tiecÄ«gi. Tā ir atbilstoša cilvÄ“ciski cienÄ«gas dzÄ«ves kritÄ“rijiem. Viņu tagadnes dzÄ«vi nedrÄ«kst atzÄ«t par sliktu, nepareizu, negodÄ«gu, regresÄ«vu, neapsveicamu, necienÄ«gu u.tml. To nedarÄ«s arÄ« vÄ“sture. Viņu pārliecÄ«bā par tagadni slavÄ“joši rakstÄ«s vÄ“stures grāmatās.

VÄ“sturiskais optimisms tipiski izpaudās padomju laikā. Padomju ideoloÄ£ija cilvÄ“kos panāca priekšstatu, ka viņu tagadne ir pareiza un vÄ“sture nekad to neinterpretÄ“s kā aplamu dzÄ«vi. Nekad neatklāsies, ka tagadne ir bijusi pilnÄ«gi nepareiza un vÄ“sturiskajam optimismam nav bijis nekāds pamats.

Kā zināms, padomju dzÄ«ves (proti, tagadnes) nevÄ“rtÄ«ba nesen atklājās visā savā varenÄ«bā, un cilvÄ“ki ar to ātri samierinājās. Bijušie padomju cilvÄ“ki ātri atzina savas iepriekšÄ“jās dzÄ«ves totālo nevÄ“rtÄ«bu. Viņi saprata, ka iepriekšÄ“jam vÄ“sturiskajam optimismam nebija nekāda pamata. CilvÄ“ki visas cerÄ«bas sāka likt uz jauno dzÄ«vi (pÄ“cpadomju tagadni), atkal nonākot vÄ“sturiskā optimisma varā.

Teiksim, latvieši priecājās par tagadni. Latvieši pašlaik nesaprot sava vÄ“sturiskā optimisma bezjÄ“dzÄ«bu, ko var ļoti viegli konstatÄ“t. Latvieši pašlaik nesaprot, ka atkal atklāsies tagadnes nevÄ“rtÄ«ba. Pats par sevi ir saprotams, ka agrāk vai vÄ“lāk vÄ“sture dzÄ«vi LR skaidros kā fundamentāli nevÄ“rtÄ«gu dzÄ«vi kriminālā valstÄ«. VÄ“sture stāstÄ«s par tagadnes nelietÄ«bām, zādzÄ«bām, noziegumu brÄ«vÄ«bu, atsacÄ«šanos no valsts suverenitātes, amerikāņu okupāciju.

Tātad latviešu vÄ“sturiskais optimisms atkal izrādÄ«sies pilnÄ«gi greizs. To latvieši šodien nevÄ“lās saprast. To viņiem neļauj darÄ«t miera uzvara. Miera uzvaras gaisotnÄ“ viņi nav spÄ“jÄ«gi objektÄ«vi identificÄ“t savu tagadni; respektÄ«vi, tagadnes fundamentālo nevÄ“rtÄ«bu.

Visi tie cilvÄ“ki, kuri šodien visā nopietnÄ«bā cenšas analizÄ“t procesus LR, atrodas tādā pašÄ odiozā situācijā, kādā atradās visi tie cilvÄ“ki, kuri savā laikā visā nopietnÄ«bā centās analizÄ“t procesus PSRS. Toreiz viņi neatzina PSRS dzÄ«votnespÄ“ju, kas reāli apstiprinājās. Burtiski dažās stundās sabruka ne tikai PSRS, bet visa sociālisma sistÄ“ma.

Gan toreiz netika, gan tagad netiek runāts par galveno. Toreiz galvenais bija drosmÄ«gi atzÄ«ties padomju valsts nespÄ“jā izveidot jaunu cilvÄ“ka tipu, kas bÅ«tu piemÄ“rots dzÄ«vei komunismā. Toreiz galvenais bija cilvÄ“ki – cilvÄ“ku cilvÄ“ciskās transformācijas problÄ“ma saskaņā ar komunistiskās iekārtas principiem. ArÄ« tagad LR galvenais ir cilvÄ“ki – latvieši ar sava miera uzvaru.

PašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanas tāpat kā parlamenta vÄ“lÄ“šanas ir miera uzvaras spilgts apliecinājums. Tam ir vairāki varianti: nepiedalÄ«šanās vÄ“lÄ“šanās, lÅ«košanās uz deputātu kandidātiem ar kolektÄ«vajām acÄ«m, partijas sarÅ«pÄ“tās tautas pirmsvÄ“lÄ“šanu izklaides dimdoņa ausÄ«s un smadzenÄ“s.

VÄ“lÄ“šanu iznākums nav prognozÄ“jams. Pamatā tāpÄ“c, ka tautas politiskās dvÄ“seles noslÄ“pumainÄ«ba nav atšifrÄ“jama etniskā izpausme. Bez miera uzvaras vÄ“l ir jāņem vÄ“rā Saules, MÄ“ness, zvaigžņu lÄ«dzdalÄ«ba, Ä£enÄ“tiski mantotā dzimtcilvÄ“ku verdziskuma klātbÅ«tne, izglÄ«totÄ«bas lÄ«menis, politiskās un pilsoniskās apziņas lÄ«menis utt. 

Novērtē šo rakstu:

0
0