Tautas politiskÄs dvÄ“seles noslÄ“pumainÄ«ba vÄ“lÄ“Å¡anu savijumÄ
Arturs PriedÄ«tis · 03.06.2017. · Komentāri (29)Par tautas politiskÄs dvÄ“seles noslÄ“pumainÄ«bu internetÄ var lasÄ«t katru dienu. PublicÄ“to tekstu komentÄros katru dienu kÄds atceras tautas politiskÄs dvÄ“seles noslÄ“pumainÄ«bu. GaidÄmÄs pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanas Ä«paši stimulÄ“ja atgÄdinÄt par tik tikko minÄ“to etnisko izpausmi.
AtgÄdinÄšana parasti notiek tajÄs reizÄ“s, kad tiek raksturota latviešu tautas verdziskÄ padevÄ«ba un bijušo dzimtcilvÄ“ku bezierunu paklausÄ«ba valdošajai kliÄ·ei, kura nekaunÄ«gi ņirgÄjÄs par strÄdniekiem, pensionÄriem, tautas inteliÄ£enci, ļaunprÄtÄ«gi izmantojot politiskÄs apÄtijas dziļo sakņojumu latviešu dvÄ“selÄ“.
PublikÄciju komentÄ“tÄji regulÄri žēlojas par latviešu nevÄ“lÄ“šanos atbrÄ«voties no saviem paverdzinÄtÄjiem, labprÄt veÄ£etÄ“jot cilvÄ“ciski necienÄ«gos apstÄkļos un ļaujot nemitÄ«gi sevi nežēlÄ«gi ekspluatÄ“t. TÄ latvieši dzÄ«voja vÄcu baronu gadsimtos, cara laikÄ, PSRS periodÄ. TÄ latvieši dzÄ«vo savÄ valstÄ« – Latvijas RepublikÄ. BrÄ«vvalstÄ« nekas nav mainÄ«jies; latvieši klusu pacieš PSKP, VDK bijušÄs nomenklatÅ«ras un „perestroikas” dzemdÄ“to parvÄ“niju kriminÄlo jÅ«gu. TÄ vien liekas, ka latviešu politiskÄ apÄtija saglabÄsies mūžu mūžos kÄ tautas politiskÄs dvÄ“seles noslÄ“pumaina izpausme.
PolitiskÄ apÄtija piemÄ«t ne tikai latviešu tautai. TÄ ir etniski universÄla parÄdÄ«ba. TomÄ“r vienlÄ«dzÄ«bas zÄ«me nav derÄ«ga. Katrai tautai ir sava politiskÄs apÄtijas pakÄpe, kÄ arÄ« sava politiskÄs apÄtijas prakse, reÄli dzÄ«vÄ“ apliecinot tautas vÄ“lÄ“šanos vai nevÄ“lÄ“šanos aktÄ«vi aizstÄvÄ“t savas cilvÄ“ciskÄs tiesÄ«bas konfrontÄcijÄ ar politisko varu. Katra tauta ir saistÄ«ta ar politisko varu, un katra tauta pati nosaka, ko tÄ vÄ“las atļaut un ko tÄ nevÄ“las atļaut darÄ«t ar sevi politiskajai varai. Citiem vÄrdiem sakot, katrai tautai ir savs pacietÄ«bas mÄ“rs politiskÄs varas kundzÄ«bas izbaudÄ«šanÄ. GlobÄlÄs informÄ“tÄ«bas apstÄkļos lieliski redzamas pacietÄ«bas mÄ“ra atšÄ·irÄ«bas.
PiemÄ“ram, RietumeiropÄ ir zemes, kurÄs regulÄri ir streiki, demonstrÄcijas, piketi. Par to informÄ“ mediji. ŠajÄs zemÄ“s acÄ«mredzot Ätri uzkrÄjÄs neapmierinÄtÄ«ba, kas operatÄ«vi detonÄ“ politisko akciju formÄtÄ. TajÄ pašÄ laikÄ AustrumeiropÄ dažÄs zemÄ“s nekad nav manÄ«ta Ä«sta masu politiskÄ pretdarbÄ«ba varas antinacionÄlajiem un antisociÄlajiem lÄ“mumiem. ŠajÄs zemÄ“s acÄ«mredzot ir konstatÄ“jama tautas politiskÄ anabioze – lÄ«dz minimumam izbeigušÄs politiskÄs dzÄ«vÄ«bas izpausmes. PolitiskÄs anabiozes veidÄ tauta spÄ“j izdzÄ«vot nelabvÄ“lÄ«gos apstÄkļos nenosakÄmi ilgu laiku. LatvijÄ pÄrsvarÄ ir bijusi gļēva un organizatoriski nestrukturÄ“ta pretdarbÄ«ba bez stingras apņēmÄ«bas panÄkt uzvaru. LatvijÄ Ä«stas pretdarbÄ«bas vietÄ dominÄ“ pretdarbÄ«bas imitÄcija, kad nepieciešamÄ«ba konkrÄ“ti novÄ“rst valdošÄs kliÄ·es kÄrtÄ“jo nelietÄ«bu jau pašÄ sÄkumÄ tiek pÄrvÄ“rsta ÄÄpstinošÄ ÄÄkstÄ“šanÄ.
Bet vienlÄ«dzÄ«bas zÄ«me tomÄ“r ir iespÄ“jama. VisÄm tautÄm kopÄ“js ir viens moments; proti, politiskÄs apÄtijas izskaidrojums. Tas visÄm tautÄm galu galÄ ir viens un tas pats. VisÄm tautÄm politiskÄ apÄtija ir iesaiņota noslÄ“pumainÄ«bÄ, un politiskÄs apÄtijas izskaidrojumi noslÄ“dzÄs ar noslÄ“pumainÄ«bas turpinÄšanos. Nav precÄ«zi zinÄmi politiskÄs apÄtijas cÄ“loņi. NoslÄ“pumaini ir politiskÄs intensitÄtes faktori – uzliesmojuma un detonÄ“šanas iemesli, vienaldzÄ«bas un politiskÄs anabiozes iemesli. Politiskajai apÄtijai pamatÄ ir varbÅ«tÄ“js raksturs, bet nevis determinÄ“jošs raksturs. PolitiskÄ apÄtija nav atkarÄ«ga no precÄ«zi definÄ“jamiem determinantiem – faktoriem, kas kaut ko rada vai cÄ“loniski nosaka.
KÄdreiz viens izcils zinÄtnieks vÄrdÄ Aleksandrs ÄŒiževskis tautu politiskÄs aktivitÄtes kÄpumu (revolÅ«cijas, dumpjus, sacelšanos, nemierus) izskaidroja ar Saules aktivitÄtes kÄpumu. Viņa novÄ“rojums ir ticams. TaÄu ar to vien nepietiek. Tautu politiskÄ aktivitÄte ir uzplaukusi arÄ« bez Saules palÄ«dzÄ«bas. Un vispÄr kosmosa lomu cilvÄ“ku dzÄ«vÄ“ nav iespÄ“jams formulÄ“t racionÄli organizÄ“tÄ diskursÄ. Katrs mÄ“Ä£inÄjums saskatÄ«t kosmisko spÄ“ku ietekmi uz cilvÄ“kiem vienmÄ“r ir konceptuÄli mistisks risinÄjums.
NoslÄ“pumu neļauj atminÄ“t arÄ« tautas vÄ“sture. Latviešu tautas verdziskÄ pagÄtne vÄ“l neko lÄ«dz galam neizsaka. Tai ir milzÄ«ga nozÄ«me latviešu politiskÄs apÄtijas izskaidrojumÄ. Bet ar to vien nepietiek. Noteikti ir vÄ“l kaut kas tÄds, kas atsaucÄs uz latviešu tradicionÄlo politisko apÄtiju. Latviešu tautas politiskÄs dvÄ“seles noslÄ“pumainÄ«ba nav attiecinÄma tikai uz etnosa rÅ«gto vÄ“sturisko mantojumu. IespÄ“jams, šis „kaut kas tÄds” ir daudz svarÄ«gÄks faktors.
Pret tautas politisko apÄtiju drÄ«kst izturÄ“ties kÄ pret tautas mentalitÄtes iracionalitÄti. Atļauja sevi paverdzinÄt, ekspluatÄ“t, izmantot, apsmiet, nekaunÄ«gi nievÄt katrÄ ziÅ†Ä ir nesaprÄtÄ«ga rÄ«cÄ«ba. TÄdu rÄ«cÄ«bu nenosaka skaidrs un neaptumšots saprÄts. TÄda rÄ«cÄ«ba reizÄ“ ir iracionÄla – nav ar prÄtu izzinÄma. TÄpÄ“c, lÅ«k, arÄ« pastÄv politiskÄs apÄtijas noslÄ“pumainÄ«ba. NespÄ“ja ar prÄtu izskaidrot politisko apÄtiju sabiezÄ“ noslÄ“pumainÄ«bÄ ar krietnu iracionalitÄtes piedevu.
KÄ parasti, ļoti daudz vÄ“rtÄ«ga sniedz psiholoÄ£isks skaidrojums.
Tautas politiskÄ apÄtija ir tautas (reÄli – atsevišÄ·u cilvÄ“ku) pakļaušanÄs politiskÄs varas hipnozei. CilvÄ“ki labprÄt pakļaujas politiskÄs varas hipnozei arÄ« tad, ja politiskÄ vara nevis atvieglo viņu dzÄ«vi, bet padara viņu dzÄ«vi vÄ“l smagÄku. Tam ir psiholoÄ£isks skaidrojums.
CilvÄ“ki politiskajai varai pakļaujas tÄpÄ“c, ka politiskÄ vara cilvÄ“kiem nodrošina mieru – liek viņus mierÄ un netraucÄ“. CilvÄ“ki no politiskÄs varas saņem dÄrgu balvu. ŠÄ« dÄrgÄ balva ir tik tikko minÄ“tais miers. Šo dÄrgo balvu no politiskÄs varas cilvÄ“ki saņem par politiskÄs varas atzÄ«šanu un atsacÄ«šanos iejaukties politiskÄs varas darbÄ«bÄ.
AtkÄrtoju: dÄrgÄ balva ir miers. Tas ir ļoti svarÄ«gi! TÄpÄ“c bija nepieciešams atkÄrtot, ka dÄrgÄ balva ir miers, jo cilvÄ“kiem šis miers ir lÄ«dzÄ«gs viņu laimei. PolitiskÄs varas pasniegtÄ dÄrgÄ balva cilvÄ“kus dara laimÄ«gus. Laime ir cilvÄ“ku galvenÄ dzÄ«ves vÄ“rtÄ«ba. Lieki ir to atgÄdinÄt. Katrs cilvÄ“ks vispirms un galvenokÄrt tiecÄs pÄ“c laimes un grib nodzÄ«vot laimÄ«gu mūžu. PolitiskÄs varas dÄrgÄ balva „Miers” sniedz tÄdu iespÄ“ju.
Miers ir cilvÄ“ku psihiskÄs veselÄ«bas un garÄ«gÄ komforta garants. CilvÄ“ki vÄ“las dzÄ«vot, kÄ sakÄm, mierÄ«gi bez stresa. KonfrontÄcija ar varu izjauc cilvÄ“ku mieru – iespÄ“ju dzÄ«vot mierÄ«gi bez stresa. TÄpÄ“c cilvÄ“ki izvairÄs no lÄ«dzdalÄ«bas politiskajÄs akcijÄs. Miera vÄ“lme (instinkts) gÅ«st uzvaru cilvÄ“ka polemikÄ pašam ar savu politiskÄ pienÄkuma apziņu.
PolitiskÄ vara prot tautÄ stimulÄ“t miera uzvaru. VisbiežÄk tas notiek netiešÄ veidÄ. TÄds netiešs veids, piemÄ“ram, ir varas organizÄ“tÄs izklaides tautai. Izklaides cilvÄ“kos kÄpina miera sajÅ«tu. SavukÄrt miera sajÅ«tas kÄpums asociÄ“jÄs ar politisko varu, kura patÄ«kami rÅ«pÄ“jÄs par savu tautu. Skaidrs, ka pÄ“c politiskÄs varas organizÄ“tÄs izklaides nevienam neceļas kÄjas otrÄ dienÄ soļot pret valdošo kliÄ·i vÄ“rstÄ demontrÄcijÄ. PriekšvÄ“lÄ“šanu laikÄ izklaides tautai sarÅ«pÄ“ deputÄtu kandidÄti un viņu partijas. PolitiÄ·u sarÅ«pÄ“tÄ garÄ«gÄ komforta apmÄtais cilvÄ“ks pie vÄ“lÄ“šanu urnas pats pieskaņojÄs valdošajai kliÄ·ei tÄ«kamajai izvÄ“lei.
Miera uzvara nevar palikt bez sekÄm. Sekas ir dažÄdas. PolitiskÄ apÄtija strauji izvÄ“ršas cilvÄ“ka vispÄrÄ“jÄ degradÄcijÄ. ApstÄjÄs individuÄlÄ attÄ«stÄ«ba. Miera uzvara cilvÄ“kÄ izolÄ“ racionÄlÄs pašpilnveidošanÄs garu. CilvÄ“ks kļūst kiborgs. Viņš skatÄs uz pasauli ar kolektÄ«vajÄm acÄ«m – saskaÅ†Ä ar devÄ«zi „KÄ visi, tÄ arÄ« es!”. Viņam izzÅ«d prasme sintezÄ“t patstÄvÄ«gu viedokli. Viņš zaudÄ“ individualitÄti un individuÄlÄs brÄ«vÄ«bas svÄ“tÄ«bu.
Miera uzvaras sekas ir parÄdÄ«ba, kuru vispiemÄ“rotÄk, manuprÄt, saukt par vÄ“sturisko optimismu. ParÄdÄ«ba var izpausties individuÄli; var izpausties kÄ sabiedriskÄs apziņas elements – daudzu indivÄ«du analoÄ£isks ieskats.
Runa ir par attieksmi pret tagadni. DzÄ«vojot miera uzvaras atmosfÄ“rÄ, cilvÄ“ki arvien vairÄk un vairÄk sÄk optimistiski izturÄ“ties pret tagadni. CilvÄ“ki optimistiski uzskata, ka viņu tagadne ir laba, pareiza, godÄ«ga, progresÄ«va, apsveicama, cienÄ«ga u.tml. CilvÄ“ki uzskata, ka viņu tagadnes dzÄ«ve ir organizÄ“ta mÄ“rÄ·tiecÄ«gi. TÄ ir atbilstoša cilvÄ“ciski cienÄ«gas dzÄ«ves kritÄ“rijiem. Viņu tagadnes dzÄ«vi nedrÄ«kst atzÄ«t par sliktu, nepareizu, negodÄ«gu, regresÄ«vu, neapsveicamu, necienÄ«gu u.tml. To nedarÄ«s arÄ« vÄ“sture. Viņu pÄrliecÄ«bÄ par tagadni slavÄ“joši rakstÄ«s vÄ“stures grÄmatÄs.
VÄ“sturiskais optimisms tipiski izpaudÄs padomju laikÄ. Padomju ideoloÄ£ija cilvÄ“kos panÄca priekšstatu, ka viņu tagadne ir pareiza un vÄ“sture nekad to neinterpretÄ“s kÄ aplamu dzÄ«vi. Nekad neatklÄsies, ka tagadne ir bijusi pilnÄ«gi nepareiza un vÄ“sturiskajam optimismam nav bijis nekÄds pamats.
KÄ zinÄms, padomju dzÄ«ves (proti, tagadnes) nevÄ“rtÄ«ba nesen atklÄjÄs visÄ savÄ varenÄ«bÄ, un cilvÄ“ki ar to Ätri samierinÄjÄs. Bijušie padomju cilvÄ“ki Ätri atzina savas iepriekšÄ“jÄs dzÄ«ves totÄlo nevÄ“rtÄ«bu. Viņi saprata, ka iepriekšÄ“jam vÄ“sturiskajam optimismam nebija nekÄda pamata. CilvÄ“ki visas cerÄ«bas sÄka likt uz jauno dzÄ«vi (pÄ“cpadomju tagadni), atkal nonÄkot vÄ“sturiskÄ optimisma varÄ.
Teiksim, latvieši priecÄjÄs par tagadni. Latvieši pašlaik nesaprot sava vÄ“sturiskÄ optimisma bezjÄ“dzÄ«bu, ko var ļoti viegli konstatÄ“t. Latvieši pašlaik nesaprot, ka atkal atklÄsies tagadnes nevÄ“rtÄ«ba. Pats par sevi ir saprotams, ka agrÄk vai vÄ“lÄk vÄ“sture dzÄ«vi LR skaidros kÄ fundamentÄli nevÄ“rtÄ«gu dzÄ«vi kriminÄlÄ valstÄ«. VÄ“sture stÄstÄ«s par tagadnes nelietÄ«bÄm, zÄdzÄ«bÄm, noziegumu brÄ«vÄ«bu, atsacÄ«šanos no valsts suverenitÄtes, amerikÄņu okupÄciju.
TÄtad latviešu vÄ“sturiskais optimisms atkal izrÄdÄ«sies pilnÄ«gi greizs. To latvieši šodien nevÄ“lÄs saprast. To viņiem neļauj darÄ«t miera uzvara. Miera uzvaras gaisotnÄ“ viņi nav spÄ“jÄ«gi objektÄ«vi identificÄ“t savu tagadni; respektÄ«vi, tagadnes fundamentÄlo nevÄ“rtÄ«bu.
Visi tie cilvÄ“ki, kuri šodien visÄ nopietnÄ«bÄ cenšas analizÄ“t procesus LR, atrodas tÄdÄ pašÄ odiozÄ situÄcijÄ, kÄdÄ atradÄs visi tie cilvÄ“ki, kuri savÄ laikÄ visÄ nopietnÄ«bÄ centÄs analizÄ“t procesus PSRS. Toreiz viņi neatzina PSRS dzÄ«votnespÄ“ju, kas reÄli apstiprinÄjÄs. Burtiski dažÄs stundÄs sabruka ne tikai PSRS, bet visa sociÄlisma sistÄ“ma.
Gan toreiz netika, gan tagad netiek runÄts par galveno. Toreiz galvenais bija drosmÄ«gi atzÄ«ties padomju valsts nespÄ“jÄ izveidot jaunu cilvÄ“ka tipu, kas bÅ«tu piemÄ“rots dzÄ«vei komunismÄ. Toreiz galvenais bija cilvÄ“ki – cilvÄ“ku cilvÄ“ciskÄs transformÄcijas problÄ“ma saskaÅ†Ä ar komunistiskÄs iekÄrtas principiem. ArÄ« tagad LR galvenais ir cilvÄ“ki – latvieši ar sava miera uzvaru.
PašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanas tÄpat kÄ parlamenta vÄ“lÄ“šanas ir miera uzvaras spilgts apliecinÄjums. Tam ir vairÄki varianti: nepiedalÄ«šanÄs vÄ“lÄ“šanÄs, lÅ«košanÄs uz deputÄtu kandidÄtiem ar kolektÄ«vajÄm acÄ«m, partijas sarÅ«pÄ“tÄs tautas pirmsvÄ“lÄ“šanu izklaides dimdoņa ausÄ«s un smadzenÄ“s.
VÄ“lÄ“šanu iznÄkums nav prognozÄ“jams. PamatÄ tÄpÄ“c, ka tautas politiskÄs dvÄ“seles noslÄ“pumainÄ«ba nav atšifrÄ“jama etniskÄ izpausme. Bez miera uzvaras vÄ“l ir jÄņem vÄ“rÄ Saules, MÄ“ness, zvaigžņu lÄ«dzdalÄ«ba, Ä£enÄ“tiski mantotÄ dzimtcilvÄ“ku verdziskuma klÄtbÅ«tne, izglÄ«totÄ«bas lÄ«menis, politiskÄs un pilsoniskÄs apziņas lÄ«menis utt.