Iesaki rakstu:

1982. gada 8. jÅ«nijā Ronalds Reigans Lielbritānijas parlamentā uzstājās ar slaveno runu “Krusta karš pret komunismu”. SabiedrÄ«ba tika sagatavota radikālai Amerikas ārpolitikas maiņai, kas ietekmÄ“ja arÄ« Baltijas valstis. 14. jÅ«nijā ASV prezidents parakstÄ«ja Baltijas brÄ«vÄ«bas dienas proklamāciju, kurā nosodÄ«ja Padomju SavienÄ«bas nelegālo un varmācÄ«go Baltijas valstu okupāciju. Tas nozÄ«mÄ“ja atteikšanos no 1975. gada Helsinku vienošanās starp PSRS un ASV, kad viena puse piekrita ievÄ“rot cilvÄ“ktiesÄ«bas, bet otra – atzÄ«t Eiropas robežu neaizskaramÄ«bu.

Informāciju par šiem notikumiem var iegÅ«t angļu valodā, jo latviešu valodas datumu vikipÄ“dijā tie nav pieminÄ“ti. Tikpat bÅ«tisks fakts kā Molotova – Ribentropa slepeno papildprotokolu oficiāla atzÄ«šana, kas kļuva par Latvijas Republikas tiesiskās atjaunošanas pamatu, ir pazudis no latviskās atmiņas. KamÄ“r uzvarÄ“tāji emocionālā angļu valodā raksta vÄ“sturi, tikmÄ“r zaudÄ“tāji klusÄ“.

Katras valsts pagātnÄ“ iespÄ“jams atrast neviennozÄ«mÄ«gi vÄ“rtÄ“tus notikumus, no kuriem iespÄ“jams izveidot citas - paralÄ“lās vÄ“stures kontÅ«ras. Turklāt, ja šis notikums no abām iesaistÄ«tām pusÄ“m atzÄ«ts par slepenu, tad strauji pieaug atšÄ·irÄ«gās vÄ“stures ticamÄ«ba. SlepenÄ«bas statuss ļauj daudz precÄ«zāk fokusÄ“t vÄ“stÄ«juma adresātu, kas parasti ir vara, nevis sabiedrÄ«ba. TrešÄs puses iesaistÄ«šanās pÄ“c vairāku gadu desmitu klusÄ“šanas liecināja par vÄ“lÄ“šanos radikāli mainÄ«t pārrobežu varu savstarpÄ“jās attiecÄ«bas.

Šai rakstā pievÄ“rsÄ«šu uzmanÄ«bu tiem it kā eksistÄ“jošiem septiņdesmito gadu dokumentiem, kas bija paredzÄ“ti nākamajiem padomju valsts vadÄ«tājiem. Gados jaunie komunistu lÄ«deri saprata, ka visapkārt valsts robežām ir izveidojušÄs sociālās labklājÄ«bas valstis, kuru saimniecÄ«bu pamatā ir tirgus ekonomika. NākotnÄ“ neizbÄ“gami vajadzÄ“s reformÄ“t pašu sociālistisko saimniecÄ«bu un lÄ«dz ar to arÄ« vairākās paaudzÄ“s par svÄ“tiem uzskatÄ«tos komunisma pamatprincipus. Tas radÄ«s plašu sabiedrÄ«bas neapmierinātÄ«bu un arÄ« lielu risku zaudÄ“t varu. Slepenajos dokumentos bija paskaidrojumi par to, kādā veidā vispārÄ“jās neapmierinātÄ«bas apstākļos ticÄ«ba pastāvošai varai ne tikai saglabātos, bet pat pieaugtu.

Septiņdesmitajos gados vairākās zinātņu nozarÄ“s padomju valsts atpalicÄ«ba no Rietumiem bija milzÄ«ga. Galvenais iemesls bija jauno zinātņu neatbilstÄ«ba komunisma dogmām un to pasludināšana par viltus zinātnÄ“m. PsiholoÄ£ijā studentiem joprojām bija jāpierāda Zigmunda Freida nepareizie uzskati, kamÄ“r Rietumos uz šÄ« pamata jau bija izveidojušÄs desmitiem zinātņu nozaru. Tikai šajā gadu desmitā sāka parādÄ«ties pirmie nopietnie raksti, kuros pieļāva, ka cilvÄ“ka dvÄ“seli tik tiešÄm var attiecināt uz dzÄ«vnieciskiem instinktiem un domāšanas nozÄ«me cilvÄ“ka dzÄ«vÄ“ ir par daudz pārspÄ«lÄ“ta.

Stabila sabiedrÄ«ba var pastāvÄ“t tad, ja neapmierinātais nedosies pie kaimiņa nolÅ«kā izlabot netaisnÄ«bu, bet vÄ“rsÄ«sies pie paša vainÄ«gā - valsts iestādÄ“m. Vislielākais varas drauds ir neapmierinātu sociālu kustÄ«bu veidošanās, kas novestu pie protestiem un sacelšanās. Lai to nepieļautu, ikvienam indivÄ«dam ir maksimāli jāatšÄ·iras no otra, lai viņu vairāk interesÄ“tu savas, nevis citu problÄ“mas. Ideālā variantā sabiedrÄ«ba sastāvÄ“tu no individualitātÄ“m un tajā nebÅ«tu cilvÄ“ku ar diviem pilnÄ«gi vienādiem uzskatiem. Varas lauku veidotu dažādi, savstarpÄ“ji haotiski vÄ“rsti vektori, kuru kopÄ“jais spÄ“ks bÅ«tu nulle. Haosa doktrÄ«nai ir universāls pielietojums – savā valstÄ« tā stabilizÄ“ varu, bet valstÄ«s ar augstu kopÄ“jā skaitļa spÄ“ku tā pazemina šo skaitli, lÄ«dz ar to graujot attiecÄ«gās valsts ideoloÄ£iskās doktrÄ«nas. Tā ir galvenā atšÄ·irÄ«ba no iepriekšÄ“jām teorijām, kad neapmierinātÄ«bas izraisÄ«šana ar varu citā valstÄ« draudÄ“ja ar to pašu savā valstÄ«.

Lai cilvēks vairāk uzmanības pievērstu savām, nevis sabiedrības interesēm, tika sniegts daudz konkrētu ieteikumu. Piemēram, darba ņēmējiem jādod vairāk tiesību, nekā darba devējs ir spējīgs dot. Neapmierinātie sapratīs, ka pret tik varenu organizāciju kā valsts viņu spēki būs par vājiem, tāpēc savu enerģiju veltīs personīgām, nevis sabiedriskām interesēm. Ieteikumu mērķis bija palīdzēt cilvēkiem nonākt pie secinājuma, ka viņi apkārtni nevarēs izmainīt, toties varēs izmainīt savu attieksmi pret to.

Īpaša uzmanÄ«ba veltÄ«ta cilvÄ“ka “es” stāvokļiem un uzvedÄ«bas psiholoÄ£ijai. BÄ“rns vienmÄ“r mÄ«lÄ“s savus vecākus neatkarÄ«gi no tā, vai viņi ir labi vai slikti. Varas uzdevums ir nepieļaut bÄ“rna kļūšanu par pieaugušo, kas nodrošinātu beznosacÄ«jumu mÄ«lestÄ«bu pret varu. BÄ“rnišÄ·Ä«gais ir jāpasludina par pareizo dzÄ«vesveidu. Tad, piemÄ“ram, nevajadzÄ“s cenzÅ«ru, jo bÄ“rns nesapratÄ«s izlasÄ«to tekstu, bet savus uzskatus veidos no citu atsauksmÄ“m. Varai jārada vajadzÄ«gā attieksme, nevis jāanalizÄ“ teksts.

Attieksme pret varu atšÄ·iras arÄ« vÄ«riešiem un sievietÄ“m. VÄ«rieša bioloÄ£iskajā dzÄ«vÄ“ nav sievietÄ“m raksturÄ«go ciklu, kas bÅ«tiski ietekmÄ“ abu dzimumu domāšanu. Ja vÄ«rieša agresija ir vÄ“rsta uz āru, kas viņu padara par labu karavÄ«ru, tad sievietes agresija ir vÄ“rsta uz iekšu – cīņā par labākiem sadzÄ«ves apstākļiem. Varai vajadzÄ«gi nevis neapmierināti karavÄ«ri, bet gan cilvÄ“ki, kas savu agresiju nevÄ“rš pret varu. TeorÄ“tiski tam vajadzÄ“tu palielināt vardarbÄ«bu Ä£imenÄ“, tāpÄ“c radikāli bÅ«tu jāmaina izpratne par mazāko sabiedrÄ«bas šÅ«niņu – Ä£imeni. SievišÄ·Ä«gās domāšanas dominÄ“šana ir tikpat svarÄ«ga kā bÄ“rnišÄ·Ä«gā dzÄ«vesveida propagandÄ“šana.

Šie padomi bija paredzÄ“ti nevis sabiedrÄ«bai, bet gan reformatoriem – jaunās sistÄ“mas izveidotājiem. DresÄ“tājiem bija jāzina, kā savaldÄ«t dzÄ«vniekus, to negācijas novirzot uz pātagu, bet pašiem ar cukurgraudiņu palÄ«dzÄ«bu kļūstot par dzÄ«vnieku aizstāvi un labvÄ“li. BioloÄ£iskā bÅ«tne varÄ“ja pati izvÄ“lÄ“ties savu pātagu, taču nevarÄ“ja mainÄ«t sistÄ“mu. Topošajiem reformatoriem vajadzÄ“ja noticÄ“t, ka psiholoÄ£ijas likumi ir pietiekami stingrs pamats, uz kuriem varÄ“tu balstÄ«t nākotnes sabiedrÄ«bas modeli.

SlepenÄ«bas statusa piešÄ·iršana kādam dokumentam nozÄ«mÄ“ja pastiprinātu interesi par to no konkurentu puses. Ja tādās zinātņu nozarÄ“s kā kibernÄ“tika vai biotehnoloÄ£ijas tie bija kā apzināta dezinformācija ar mÄ“rÄ·i aizkavÄ“t šo zinātņu attÄ«stÄ«bu, tad psiholoÄ£ijā slepenÄ«bas statuss palÄ«dzÄ“ja veikt ideoloÄ£iskas diversijas. LÄ«dz pat 1984. gadam, kad Santa-Fe pilsÄ“tā darbÄ«bu sāka “vadāmā haosa” institÅ«ts. LÄ«dzās atradās ASV kodolcentrs, tāpÄ“c tā bija pret informācijas noplÅ«di vislabāk aizsargātā zona pasaulÄ“. Visā nopietnÄ«bā tika uzsākti pÄ“tÄ«jumi, vai tehnoloÄ£ijas no dabas zinātņu jomas var tikt pārnestas uz sociālo sfÄ“ru.

Kopš šiem notikumiem pagājuši vairāki gadu desmiti, tāpÄ“c no mÅ«sdienu augstumiem var atskatÄ«ties uz varas mÄ“Ä£inājumiem mainÄ«t cilvÄ“ka apziņu un problÄ“mām, kuras šajā ceļā bija jārisina. Temats ir ļoti plašs, tāpÄ“c kā piemÄ“ru izmantošu tikai vienu no bioloÄ£ijas nozarÄ“m – Ä£enÄ“tiku. GÄ“nu pārlikšana no viena organisma uz otru ļāva pārvarÄ“t dabā pastāvošÄs sugu robežas un attÄ«stÄ«t tehnoloÄ£ijas, kas nebija iespÄ“jamas krustošanas gadÄ«jumā. Ja vara psiholoÄ£ijas gadÄ«jumā varÄ“ja ietekmÄ“t cilvÄ“ka apziņu, tad Ä£enÄ“tiskajā lÄ«menÄ« tā bija spiesta atzÄ«t savu bezspÄ“cÄ«bu. Atklājumi Ä£enÄ“tikā ir nopietns arguments uzskatam, ka cilvÄ“ka dvÄ“seli var atvasināt no dzÄ«vnieciskiem instinktiem.

Lai cik pievilcÄ«gs varai liktos pieņēmums, ka vÄ«rieša un sievietes domāšanas atšÄ·irÄ«bu nosaka konkrÄ“ts gÄ“ns, tas tomÄ“r ir kļūdains. MÅ«sdienu biotehnoloÄ£ijas cilvÄ“ku var pārveidot kā bioloÄ£isku bÅ«tni, taču cilvÄ“ka apziņas darbÄ«bu tā nespÄ“j ietekmÄ“t. Zinātne var izmainÄ«t genotipu, bet ne fenotipu. Priede mežā izaug taisna, bet uz lauka lÄ«ka, kaut gan tās genotips ir vienāds. Ä€rÄ“jie apstākļi rada atšÄ·irÄ«gu fenotipu, kuru ietekmÄ“t nav mÅ«sdienu zinātnes spÄ“kos.

CilvÄ“kā fenotipa maiņa notiek vÄ“l ātrāk. Noņemot asins analÄ«zes pirms un pÄ“c šÄ¼irces parādÄ«šanas, reizÄ“m konstatÄ“ Ä·Ä«miskas izmaiņas asinÄ«s. Paša cilvÄ“ka genotips nav mainÄ«jies, tāpÄ“c pārsteidzošs ir placebo efekta ātrums. Lai to izskaidrotu, zinātnes teorÄ“tiskai bāzei jābÅ«t citādai.

Visi lÄ«dzšinÄ“jie zinātnes sasniegumi mehānikā, Ä·Ä«mijā, fizikā, Ä£enÄ“tikā, psiholoÄ£ijā ir vÄ“rsti uz cilvÄ“ka kā bioloÄ£iskas bÅ«tnes iznÄ«cināšanu. Tajā pašÄ laikā cilvÄ“kam ir liegta iespÄ“ja izdarÄ«t izmaiņas apziņas laukā, kurā tas var nokļūt tikai Ä«slaicÄ«gi. Ar šo spÄ“ju cilvÄ“ks atšÄ·iras no dzÄ«vnieka, tāpÄ“c sevi var uzskatÄ«t par radošu bÅ«tni. Lai sevi nesalÄ«dzinātu ar dzÄ«vnieku, bet gan ar apziņu, nepieciešams cits uzskats par cilvÄ“ka bÅ«tÄ«bu. Tas ir cieši saistÄ«ts ar ticÄ«bu varai un tieši atkarÄ«gs no pašas varas.