Ticiet man – auditi notiek ļoti, ļoti, ļoti reti
Ieva Jaunzeme, VID Ä£enerÄldirektore · 23.09.2020. · Komentāri (0)DažÄdÄs diskusijÄs nereti dzirdams, ka uzņēmumus nereti piemeklÄ“ Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Ä«stenotie auditi, turklÄt ne reizi vien šÄdus apgalvojumus ir pavadÄ«jušas runas par neskaidriem motÄ«viem, vÄ“lmi uz kÄda “uzÄ“sties”, VID iegribu realizÄ“šanu vai ko tamlÄ«dzÄ«gu.
Uzreiz jÄteic – ir mÄ«ti, bet ir arÄ« dzÄ«ves realitÄte, un droši vien jÄsÄk ar to, ka pÄrliecinoši lielÄkÄ Latvijas uzņēmÄ“ju daļa ar VID auditu nekad nav saskÄrušies, jo audits ir galÄ“jais instruments, kas tiek izmantots vien tad, kad visas pÄrÄ“jÄs iespÄ“jas ir izsmeltas, uzņēmums nekÄrto savas saistÄ«bas ar valsti, un nekÄda sadarbÄ«ba ar VID nenotiek.
Vispirms jÄrunÄ par nodokļu kontroles pamatprincipiem. Uzņēmumu atlase nodokļu kontrolei balstÄ«ta uz riska vadÄ«bas principiem. Tas nozÄ«mÄ“, ka visus nodokļu maksÄtÄjus vÄ“rtÄ“ pÄ“c vienotiem principiem jeb vienlÄ«dzÄ«bas princips. Priekšroka tiek dota labprÄtÄ«gai nodokļu saistÄ«bu izpildei. RespektÄ«vi, nodokļu kontrole tiek veikta tÄdos gadÄ«jumos, ja preventÄ«vie pasÄkumi nav devuši pozitÄ«vus rezultÄtus.
Nodokļu kontroles pasÄkumus nosaka ar mÄ“rÄ·i veikt katrÄ konkrÄ“tÄ gadÄ«jumÄ efektÄ«vÄko pasÄkumu, lai pÄrbaudÄ«tu tos nodokļu maksÄtÄjus, kuriem riska analÄ«zes rezultÄtÄ konstatÄ“ts visaugstÄkais nodokļu nepilnÄ«gas nomaksas risks. TurklÄt noteikti jÄuzsver, ka, veicot nodokļu kontroles pasÄkumus, piemÄ“ro principu “KonsultÄ“ vispirms”.
Liela nozÄ«me šeit ir nodokļu maksÄtÄju segmentÄcijai, ko VID sÄka ieviest no šÄ gada. ŠÄ soļa mÄ“rÄ·i ir atpazÄ«t nodokļu maksÄtÄju segmentus pÄ“c nodokļu maksÄšanas disciplÄ«nas, kÄ arÄ«, balstoties uz segmentiem, plÄnot nodokļu administrÄ“šanas pasÄkumus. Atbilstoši segmentÄcijas principam visi uzņēmumi iedalÄs 7 kategorijÄs. Uzticamie - ideÄlie nodokļu maksÄtÄji, kuri pilda visas savas nodokļu saistÄ«bas, nav nodokļu iekasÄ“šanas riski. VeicinÄmie - nodokļu maksÄtÄji, kuriem atsevišÄ·Äs jomÄs var bÅ«t nebÅ«tiski riski. UzraugÄmie - nodokļu maksÄtÄji, kuriem ir bÅ«tisks risks kaut vienÄ jomÄ, tiem jÄbÅ«t pastÄvÄ«gÄ VID uzraudzÄ«bÄ.
NereÄ£istrÄ“tie - specifiska nodokļu maksÄtÄju grupa, par kuru ir trešo pušu informÄcija, kas liecina, ka tiem jÄreÄ£istrÄ“jas nodokļu maksÄtÄju reÄ£istrÄ. Zemas ilgtspÄ“jas - uzņēmumi, kuriem nav izaugsmes un nodokļu maksÄšanas potenciÄla vai uzkrÄti lieli nodokļu parÄdi, kuru segšanas perspektÄ«vas ir apšaubÄmas. Ierobežojami - nodokļu maksÄtÄji, kuru turpmÄkÄ saimnieciskÄ darbÄ«ba nav vÄ“lama un kuriem ir piemÄ“rojams pilns ierobežojošo pasÄkumu komplekss, pÄrsvarÄ uzņēmumi, kuri izslÄ“gti no reÄ£istriem vai kuriem apturÄ“ta saimnieciskÄ darbÄ«ba lÄ«dz likvidÄcijas procesa pabeigšanai.
Ekonomiski neaktÄ«vie - nodokļu maksÄtÄji, kuri nerÄda apmaksÄtas darba vietas, nodokļu aprÄ“Ä·inus un nodokļu ieņēmumus. Ir svarÄ«gi, lai faktiski vienÄ acumirklÄ« bÅ«tu iespÄ“jams atpazÄ«t uzticamus uzņēmÄ“jus no uzraugÄmiem, uzraugÄmos no zemas ilgtspÄ“jas, un visus iepriekšminÄ“tos no tÄdiem, kam uzņēmums ir nevis komercdarbÄ«bas veikšanai, bet gan blÄ“dÄ«bu Ä«stenošanai.
Laba nodokļu maksÄtÄja pamatprincipi ir - nepieļaut nodokļu nenomaksas riskus, nesadarboties ar riskantiem darÄ«juma partneriem, kÄ arÄ« nemaksÄt algas “aploksnÄ“s”. Jebkuram ir skaidrs, ka, neievÄ“rojot šos visnotaļ elementÄros principus, uzņēmumam ne tikai LatvijÄ, bet arÄ« faktiski jebkurÄ civilizÄ“tÄ valstÄ« ir jÄrÄ“Ä·inÄs ar nodokļu administrÄcijas uzmanÄ«bu un pÄrbaudÄ“m.
ŠÄ«m pÄrbaudÄ“m ir ļoti konkrÄ“ti definÄ“ti mÄ“rÄ·i - savlaicÄ«gi brÄ«dinÄt nodokļu maksÄtÄju, ka tas ir iesaistÄ«jies riskantos darÄ«jumos, uzdot izvÄ“rtÄ“t riskanto darÄ«jumu atbilstÄ«bu normatÄ«vajiem aktiem, rosinÄt izbeigt šÄda veida darÄ«jumus un iesniegt deklarÄciju un pÄrskatu labojumus.
Datu ticamÄ«bas novÄ“rtÄ“juma pÄrbaude ir nodokļu administrÄ“šanas pasÄkums, kura laikÄ tiek izvÄ“rtÄ“ta nodokļu maksÄtÄja sniegtÄs informÄcijas atbilstÄ«ba VID rÄ«cÄ«bÄ esošajai informÄcijai. TÄs laikÄ nodokļu maksÄtÄjs tiek informÄ“ts par konstatÄ“tajÄm neatbilstÄ«bÄm un aicinÄts sniegt nodokļu deklarÄcijas precizÄ“jumu.
TÄs ir situÄcijas, kad ir darÄ«juma partneri, ar kuriem veidojas negatÄ«vÄs PVN realizÄcijas starpÄ«bas, darÄ«juma partneri, ar kuriem veidojas pozitÄ«vÄs priekšnodokļa starpÄ«bas, darÄ«juma partneri ar PVN priekšnodokļa starpÄ«bÄm darÄ«jumos, kur piemÄ“ro PVN reverso maksÄšanas kÄrtÄ«bu, kÄ arÄ« darÄ«juma partneri, ar PVN realizÄcijas starpÄ«bÄm darÄ«jumos, kur piemÄ“ro PVN reverso maksÄšanas kÄrtÄ«bu.
NÄkamais pÄrbaudes veids, ko Ä«steno VID, ir novÄ“rošana. TÄ ir pÄrbaude, kuras laikÄ nodokļu maksÄtÄja juridiskajÄ adresÄ“ vai saimnieciskÄs darbÄ«bas veikšanas vietÄ noteiktÄ laika posmÄ tiek fiksÄ“tas visas ar saimnieciskÄs darbÄ«bas veikšanu saistÄ«tÄs darbÄ«bas. VÄ“l nÄkamÄ ir tematiskÄ pÄrbaude, kad nodokļu maksÄtÄja juridiskajÄ adresÄ“ vai saimnieciskÄs darbÄ«bas veikšanas vietÄ noteiktÄ laika posmÄ tiek fiksÄ“tas visas ar saimnieciskÄs darbÄ«bas veikšanu saistÄ«tÄs darbÄ«bas.
VÄ“l viens Latvijas normatÄ«vos paredzÄ“tais un VID Ä«stenotais pÄrbaudes veids ir nodokļu apmÄ“ra precizÄ“šana. ŠÄds solis tiek sperts, ja konstatÄ“ts pÄrkÄpums, kas ietekmÄ“ nodokļu apmÄ“ru, konstatÄ“tais pÄrkÄpums nav novÄ“rsts, tiek pieņemts lÄ“mums administratÄ«vÄ pÄrkÄpuma lietÄ, vai arÄ« aprÄ“Ä·iniem izmanto pÄrbaudÄ“ iegÅ«to informÄciju, papildus nepieprasot attaisnojuma un darÄ«jumu apliecinošus dokumentus.
Tikai pÄ“c tam, kad visi iepriekšÄ“jie instrumenti ir izmantoti un faktiski visas iespÄ“jas izsmeltas, tiek piemÄ“rots nodokļu audits. TÄ ir pÄrbaude, kurÄ VID pÄrliecinÄs par nodokļu aprÄ“Ä·inÄšanas un maksÄšanas pareizÄ«bu noteiktÄ laika periodÄ. Pieņemto lÄ“mumu par audita veikšanu paziņo vismaz 10 dienas pirms tÄ, izņemot PVN pÄrmaksas gadÄ«jumos vai tad, ja ir informÄcija par izvairÄ«šanos no audita. TurklÄt uzņēmums ir tiesÄ«gs lÄ«dz audita sÄkumam precizÄ“t iesniegtÄs deklarÄcijas. Ja riski novÄ“rsti, var tikt pieņemts lÄ“mums par audita izbeigšanu. Audita rezultÄtus ir iespÄ“jams apstrÄ«dÄ“t mÄ“neša laikÄ pÄ“c to saņemšanas.
Protams, svarÄ«gi ir norÄdÄ«t šo darbÄ«bu praktiskos rezultÄtus, un tie nav nebÅ«tiski - samazinÄs iekšzemes liela apgrozÄ«juma “buferu” skaits, samazinÄs “pazudušo komersantu” ar parÄdiem skaits, samazinÄs Ä·Ä“dÄ“s iekļauto “pazudušo komersantu” un “buferu” dzÄ«ves ilgums, palielinÄs nodokļu maksÄtÄju pašu papildus deklarÄ“tie nodokļi, kÄ arÄ« palielinÄs nodokļu maksÄtÄju skaits, kuri riska analÄ«zes laikÄ un lÄ«dz audita uzsÄkšanai paši veica precizÄ“jumus deklarÄcijÄs.