Iesaki rakstu:

Ik gadu 9. maijā visā Eiropas SavienÄ«bā mÄ“s atzÄ«mÄ“jam Eiropas dienu. Šodien tās fonā norit karš Ukrainā, un mÄ“s pieminam tÅ«kstošiem civiliedzÄ«votāju upuru. Krievijas iebrukums rada stindzinošu kontrastu mieram un vienotÄ«bai, ko simbolizÄ“ Eiropas diena. Taču šÄ« skaudrā tagadnes realitāte liek mums domāt plašÄk par apdraudÄ“jumu Eiropas demokrātijām.

PagājušÄ gadsimta 50. gadu sākumā Francijas politiÄ·is RobÄ“rs ŠÅ«mans pauda savu redzÄ“jumu par Eiropas kopienas tapšanu. Viņa pārliecÄ«ba bija, ka tikai demokrātiskas valstis, kas balstÄ«tos savstarpÄ“jā paļāvÄ«bā un uzticÄ«bā, var veidot šÄdu valstu apvienÄ«bu. Eiropas kopienai bija jābÅ«t pretmetam ne tikai pirmskara nacionālo valstu egoistiskajai domāšanai, bet arÄ« totalitārisma draudiem, ko iemiesoja Padomju SavienÄ«ba. 1950. gada 9. maijā, kad dzelzs priekškars jau bija sadalÄ«jis pasauli, tika pieņemta ŠÅ«mana deklarācija, liekot pamatus demokrātiskās Eiropas arhitektÅ«rai.

ŠÅ«manam demokrātija nozÄ«mÄ“ja stratÄ“Ä£isku alternatÄ«vu, šodien – apvienotajā Eiropā – demokrātija ir viena no pamatvÄ“rtÄ«bām. Tā definÄ“ Eiropas SavienÄ«bas identitāti pasaules telpā. Tādēļ Eiropas demokrātiju vājums neizbÄ“gami skartu arÄ« Eiropas SavienÄ«bas identitātes kodolu.

PÄ“dÄ“jā desmitgadÄ“ ir saasinājusies eiropiešu nedrošÄ«bas apziņa. To veicinājusi gan masveida imigrācija, gan darba tirgus izmaiņas un sociālekonomiskā nevienlÄ«dzÄ«ba, gan pandÄ“mija. Šie procesi sÄ“j neticÄ«bu Eiropas SavienÄ«bas morālajai autoritātei un vājina dalÄ«bvalstu demokrātijas. Taču minÄ“tās problÄ“mas pašas par sevi vÄ“l nerada tiešu apdraudÄ“jumu demokrātijai. Tās drÄ«zāk liek sabiedrÄ«bai mobilizÄ“ties, iesaistÄ«ties diskusijā un atrast pareizākos risinājumus.

Patieso apdraudÄ“jumu es saskatu citur − virtuālajā vidÄ“, kādu to ir izveidojušas tiešsaistes platformas, izmantojot mÅ«sdienu informācijas tehnoloÄ£iju iespÄ“jas. Tās ir spÄ“jušas akumulÄ“t milzÄ«gu kapitālu, attÄ«stÄ«jušÄs peļņas interesÄ“s vidÄ“ bez noteikumiem un bez sabiedrÄ«bas uzraudzÄ«bas, tā radot nepieredzÄ“tus riskus demokrātisku valstu suverenitātei un demokrātiju leÄ£itimitātei. IespÄ“jamo risku mÄ“rogu mÄ“s esam sākuši apzināties tikai pavisam nesen.

Pagājušajā desmitgadÄ“ virtuālajā vidÄ“ ir nekontrolÄ“ti augušas daudzveidÄ«gas iespÄ“jas mākslÄ«gi radikalizÄ“t un polarizÄ“t sabiedrisko domu. Par simbolisku pagrieziena punktu kļuva 2016. gads, kad Lielbritānijā notika Brexit referendums un ASV – prezidenta vÄ“lÄ“šanas. Abos notikumos, kā vÄ“lāk izrādÄ«jās, bÅ«tisku lomu spÄ“lÄ“ja sociālās tiešsaistes platformas un rafinÄ“ti algoritmi, kas ļāva autoritārām valstÄ«m manipulÄ“t ar demokrātisku valstu sabiedrisko domu, metodiski iepludināt tajā dezinformāciju un "lipÄ«gas" sazvÄ“restÄ«bas teorijas.

Tiešsaistes platformu Ä«pašnieki ir atraduši simbiozi ar politiski motivÄ“tu dezinformāciju: vieni iegÅ«st lielāku peļņu, otri – plašÄku un agresÄ«vi noskaņotu sekotāju loku. Katram lietotājam ir izveidots viņa profils, un, lai ilgāk noturÄ“tu lietotāja interesi, algoritms piegādā arvien radikālāku lietotājam interesÄ“jošu informāciju. Veidojas aizvien manipulatÄ«vāki informācijas burbuļi. Pilsoņu griba, kas lÄ«dz šim vismaz normatÄ«vi ir tikusi uzskatÄ«ta par brÄ«vu, kļūst par arvien vairāk apšaubāmu pieņēmumu.

Informācijas tehnoloÄ£ijas ir degradÄ“jušas racionāla, publiska dialoga nozÄ«mi un iedzÄ«vinājušas tā saukto "pÄ“c patiesÄ«bas" domāšanu, uz ko ir balstÄ«ta visa Krievijas propagandas mašinÄ“rija. Komunikācijas tehnoloÄ£iju pavÄ“rtās dezinformācijas slūžas var jebkuru sociālu problÄ“mu ieraut neprātÄ«gā, naidpilnā atvarā un iespÄ“jot jaunus populistiskos spÄ“kus. Vienlaikus globālās interneta platformas, kas pelna reklāmdevÄ“ju miljonus, apdraud Eiropas valstu vietÄ“jo mediju ilgtspÄ“ju. Kopumā ņemot, tas ir palielinājis Rietumu demokrātisko valstu ievainojamÄ«bu.

Eiropas dienai, ko šodien atzÄ«mÄ“jam, jākalpo kā vÄ“stures atgādinājumam, ka mÄ“s nedrÄ«kstam zaudÄ“t modrÄ«bu iepretim reāliem demokrātijas apdraudÄ“jumiem. Tas ir atgādinājums par pašaizsargājošÄs demokrātijas principa nozÄ«mÄ«bu. PagājušÄ gadsimta 30. gados Eiropas demokrātiju vājums padarÄ«ja tās uzņēmÄ«gas pret autoritārisma un totalitārisma vÄ«rusu. Iracionālas un ekstrÄ“mas politikas, kas kā lÄ«dzekli ciniski izmantoja demokrātijas dotās brÄ«vÄ«bas, kļuva par pašu demokrātiju kapračiem. RobÄ“rs ŠÅ«mans vÄ«ziju par Eiropas kopienu vienojošajām vÄ“rtÄ«bām pretnostatÄ«ja šim pašdestruktÄ«vajam pirmskara mantojumam.

Demokrātija nedrÄ«kst bÅ«t bezpalÄ«dzÄ«ga. Demokrātijas garantÄ“tās brÄ«vÄ«bas nedrÄ«kst tikt izmantotas, lai grautu pašu demokrātiju. Valsts institÅ«cijām un pilsoņiem ir pienākums aizstāvÄ“t un nosargāt demokrātiju pret tās apdraudÄ“jumiem. Tāda ir pašaizsargājošÄs demokrātijas jÄ“dziena bÅ«tÄ«ba.

TāpÄ“c ir apsveicams Eiropas Parlamenta rosinājums aizliegt Eiropas politiskajām partijām saņemt finansÄ“jumu no trešajām valstÄ«m, lai ierobežotu iespÄ“ju tās pārvÄ“rst demokrātiju ārdošÄ spÄ“kā. Solis pareizā virzienā ir arÄ« daudzu Eiropas valstu lÄ“mums pÄ“c Krievijas iebrukuma Ukrainā slÄ“gt savas informācijas telpas Kremļa propagandas kanāliem. Tā nav vārda brÄ«vÄ«bas ierobežošana, jo šie kanāli nav mediji, bet gan informācijas kara ieroči, kas tiek vÄ“rsti pret Ukrainu un Rietumu demokrātijām.

Informācijas tehnoloÄ£iju radÄ«tajiem riskiem ir jādod atbilde, tai jābÅ«t izteiktai tiesisku principu valodā. Šim demokrātijas pašaizsardzÄ«bas virzienam ir jābÅ«t Eiropas kopÄ“jai lietai, tam es esmu pievÄ“rsis pastiprinātu uzmanÄ«bu savas prezidentÅ«ras laikā.

Kas pārredzamā nākotnē būtu darāms informācijas tehnoloģiju jomā, lai mazinātu apdraudējumu Eiropas demokrātijām?

Pirmkārt, ir jāpārskata tehnoloÄ£iju pārvaldÄ«bas principi un tiesiskais ietvars. Eiropas SavienÄ«bā esam spÄ“ruši pirmos soļus, lai radÄ«tu juridisko ietvaru digitālo pakalpojumu tirgum, bet bÅ«s vÄ“l daudz jāstrādā, lai tiesisko regulÄ“jumu ieviestu un pilnveidotu. Taču pamatprincips paliek nemainÄ«gs – šÄ« informācijas telpa ir daļa no kopÄ«gas publiskās sfÄ“ras, un tā ir jāpārvalda visas sabiedrÄ«bas interesÄ“s. Akcionāru peļņa nevar bÅ«t vienÄ«gais priekšnosacÄ«jums.

Otrkārt, ir jāstiprina Latvijas kā Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalsts informatÄ«vā telpa. Tam nepieciešamas investÄ«cijas kvalitatÄ«vas un ilgtspÄ“jÄ«gas žurnālistikas attÄ«stÄ«bai, tostarp privātajos medijos. Vienlaikus tas arÄ« nozÄ«mÄ“ turpināt sistemātisku darbu informācijas un medijpratÄ«bas izglÄ«tÄ«bas jomā, lai mÅ«su sabiedrÄ«ba spÄ“tu orientÄ“ties, izsvÄ“rt avotus, saturu un emocijas.

Demokrātija ir veids, kā eiropieši ir raduši dzÄ«vot un pārvaldÄ«t sevi. MÅ«su – Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstu – pienākums ir aizsargāt demokrātiju gan no destruktÄ«vā spÄ“ka, ko lÄ«dzās informācijas tehnoloÄ£iju attÄ«stÄ«bai nes tiešsaistes platformas, gan no kaimiņos agonÄ“jošÄm autokrātijām.