Iesaki rakstu:

Pamazām tuvojas Latvijas rudens kulminācija – novembris – politiÄ·u mutÄ“s kaismÄ«gi saukts par patriotu mÄ“nesi. Tas ir laiks, kad esam pieraduši runāt un uzstāties par aizgājušo laiku varoņiem, bet kā bÅ«tu parunāt par mÅ«su dienu varoņiem – ražotājiem un darba devÄ“jiem, kuri ik dienu cÄ«nās par Latvijas marku un tās atpazÄ«stamÄ«bu; darbavietām galvaspilsÄ“tā un reÄ£ionos, neļaujot uz svešatni aizplÅ«st mÅ«su cilvÄ“kiem un iznÄ«kt apdzÄ«votām vietām? Kā bÅ«tu pieminÄ“t mÅ«slaikos kritušos varoņus – nevienlÄ«dzÄ«gajā konkurences cīņā bankrotÄ“jušÄs vai globālajām korporācijām pārdotās nacionālās ražotnes?

Šoreiz par alus nozari. Kā spilgtāko notikumu pāris šogad jāmin – „Bauskas alus” pārdošanas darÄ«jums Dānijas „Royal Unibrew” meitasuzņēmumam „CIDO Grupa” un Saeimas atbildes gājiens – akcÄ«zes nodokļa samazinājums stiprajiem alkoholiskajiem dzÄ“rieniem, diskriminÄ“jot Latvijai tradicionālo alus darÄ«šanu.

Skandalozi, bet mÅ«su nodokļu politika panākusi to, ka viens no stabilākajiem alus ražotājiem ar populāru alus zÄ«molu – Bauskas alus – vairs nav spÄ“jis pretoties globālajai konkurencei un bijis spiests jÅ«nija sākumā pārdoties dāņu biznesa impÄ“rijai. Vai turpmāk tas bÅ«s tas pats alus vai arÄ« no tā pāri paliks tikai etiÄ·etÄ«te, to nezina neviens. Turklāt šis nebÅ«tu pirmais piemÄ“rs Latvijas biznesa vÄ“sturÄ“. AtcerÄ“simies, kas notika ar alus darÄ«tavām „LāčplÄ“ša alus” un „LÄ«vu alus”, kad tās iegādājās „CIDO Grupa”.

„Tiesiskuma koalÄ«cija” šo lietu piefiksÄ“ja un tautai deva zÄ«mi, ka saprot situācijas nopietnÄ«bu. JÅ«lija sākumā Saeima, lemjot par akcÄ«zes nodokļa samazinājumu, izlÄ“ma 15% apmÄ“rā samazināt nodokļu slogu stiprajiem alkoholiskajiem dzÄ“rieniem, bet alum saglabāt esošo. VÄ“stÄ«jumu sapratām – dzeriet šÅ†abi, ja vÄ“l neesat Latviju pametuši! Lai tie vietÄ“jie aldari... iet zaļās pļavās, jo – bÅ«sim reāli – globālie spÄ“lÄ“tāji, kuri bieži vien alu ražo jau ārpus Latvijas robežām, saglabājot vien simt un vairāk gadu senus zÄ«molus, izdzÄ«vos.

Var, protams, lepoties ar Latvijas alu, kas esot smeÄ·Ä«gāks par jebkuru citu savu vārdabrāli visā plašajā pasaulÄ“, un bÅ«t starp vārgākajiem alus dzÄ“rājiem Eiropā, vienlaicÄ«gi neatpaliekot kopÄ“jā patÄ“rÄ“tā alkohola ziņā no tādām alus lielvalstÄ«m kā Austrija, Vācija, Polija, Īrija. Tā, piemÄ“ram, nesen publiskotie SlimÄ«bu profilakses kontroles centra provizoriskie dati liecina, ka pÄ“rn provizoriskais absolÅ«tā alkohola patÄ“riņš vecuma grupā 15+ Latvijā sasniedzis jaunu antirekordu – 13,2 litrus absolÅ«tā alkohola. Savukārt 2016. gada Kirin Beer University apkopotie dati par alus patÄ“riņu dažādās valstÄ«s liecina, ka Latvija ar 74,3 litriem patÄ“rÄ“tā alus uz vienu iedzÄ«votāju gadā ierindojas 15. vietā starp Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«m. Jautāsiet, kur paliek starpÄ«ba? Elementāri – šÅ†abÄ«, visbiežāk importa šÅ†abÄ«.

Turpretim Igaunijā tā pati Kirin Beer University apkopotā informācija par 2016. gadu liecina, ka uz vienu iedzÄ«votāju alus patÄ“riņš sasniedzis jau 89,5 litrus gadā. Turklāt, kā informÄ“ Igaunijas Sociālo lietu ministrija, tas notiek apstākļos, kad pÄ“rn ziemeļu kaimiņi sasnieguši mazāko alkohola patÄ“riņu aizvadÄ«tājos desmit gados vecuma grupā 15+ – 10,1 litru absolÅ«tā alkohola uz vienu personu. ŠobrÄ«d Igaunija salÄ«dzinājumā ar Latviju ir alus lielvalsts, kurā samazinās kopÄ“jais patÄ“rÄ“tā alkohola daudzums, bet rodas aizvien jaunas kraft tipa jeb mazās alus darÄ«tavas. No Baltijas kaimiņapgabalu aldariem jau esmu dzirdÄ“jis atsauksmes par Igauniju kā Baltijas kraft alus meku. Tā, lÅ«k!

IespÄ“jams, tā ir apzināta Latvijas iedzÄ«votāju alkohola patÄ“riņa struktÅ«ras maiņa – no alus uz šnabi, precÄ«zāk sakot – stipriem alkoholiskiem dzÄ“rieniem. Tā, piemÄ“ram, luksemburdzieši, nu jau bijusÄ« alus cienÄ«tāju nācija, divās desmitgadÄ“s no 20.gadsimta 70. lÄ«dz 90. gadiem kļuva par vÄ«na patÄ“rÄ“tājiem. Latvijā ir spÄ“cÄ«gāks stiprā alkohola lobijs, kas, bÅ«sim godÄ«gi, pamatā pārstāv importa produkciju. ArÄ« globālajiem aldariem esošÄ situācija ir izdevÄ«ga, jo salÄ«dzinošÄ klusumā ļauj prihvatizÄ“t (par lÄ“tu naudu attiecÄ«gā brÄ«dÄ« pārpirkt) un izkliedÄ“t Latvijai tradicionālo aldaru nozari, likvidÄ“jot darbavietas reÄ£ionos un nodrošinot papildu noieta tirgu savai produkcijai nākotnÄ“. Faktiski daudzskaitlÄ«go lobiju varā esošÄ Saeima vietÄ“jos ražotājus turpina nodot saplosÄ«šanai globālo ražotāju dzirnavās.

Šis ir laiks, kad savu vārdu vajadzÄ“tu sacÄ«t akadÄ“miÄ·iem, vietÄ“jiem ražotājiem, nozarÄ“ nodarbinātājiem un plašÄkai sabiedrÄ«bai. Aldaru nozari Latvijā ir vÄ“l iespÄ“jams glābt, bet ir nepieciešama politiska griba nodokļu un veselÄ«bas aizsardzÄ«bas politiku veidot tā, lai, samazinot kopÄ“jo alkohola patÄ“riņu, tiktu aizsargāts vietÄ“jais aldaris. Latvijai nav jābÅ«t par importa produktu patÄ“riņa vietu. Latvijai ir jākļūst par Baltijas jÅ«ras reÄ£iona alus darÄ«šanas centru, uz kuru smelties pieredzi brauc no tuvienes un tālienes. Saka, mazs cinÄ«tis gāž lielu vezumu. Ticu, ka Saeima mainÄ«s nodokļu politiku attiecÄ«bā uz Latvijas aldariem tikai tad, kad to pieprasÄ«sim mÄ“s – Latvijas cinÄ«ši. Latvijas aldaru tradÄ«cijas un nākotne ir mÅ«su rokās.