Iesaki rakstu:

Savā 2017. gada 6. janvāra spriedumā RÄ«gas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolÄ“Ä£ija apstiprinājusi Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja (KNAB) secinājumu, ka tiesÄ«bsargs Juris Jansons, bez atlÄ«dzÄ«bas darbojoties konsultatÄ«vajā padomÄ“ un aizstāvot ikviena Latvijas iedzÄ«votāja intereses, ir nodarÄ«jis kaitÄ“jumu sabiedrÄ«bai un valsts pārvaldei. KNAB saskata interešu konfliktu tajā, ka tiesÄ«bsargs, ieņemot tik augstu un sabiedrÄ«bā nozÄ«mÄ«gu amatu, ir pārkāpis valsts amatpersonai noteiktos amata savienošanas ierobežojumus.

Žurnāls “Jurista Vārds” ir lielākais specializÄ“tais, tieslietām veltÄ«tais izdevums Latvijā, tā pamata uzdevums ir informÄ“t sabiedrÄ«bu un veicināt dialogu par tiesÄ«bu politiku. Žurnāla izdevÄ“js VSIA “Latvijas VÄ“stnesis” nodrošina valsts oficiālās informācijas publicÄ“šanu. Savukārt “Jurista Vārda” konsultatÄ«vā padome sniedz žurnāla redakcijai ieteikumus kvalitatÄ«va, daudzpusÄ«ga un neatkarÄ«ga satura izveidei.

Ar nožēlu jāatzÄ«st, ka tiesa spriedumā vispār nav vÄ“rtÄ“jusi tiesÄ«bsarga argumentus, kas liek aizdomāties, vai apelācijas sÅ«dzÄ«bas kā personu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas lÄ«dzekļa nozÄ«me administratÄ«vo pārkāpumu lietu kategorijā netiek nonivelÄ“ta un padarÄ«ta par formālu. TiesÄ«bsarga ieskatā tiesas spriešanā saskatāmi acÄ«mredzami procesuāli pārkāpumi. Šajā konkrÄ“tajā gadÄ«jumā, neesot iespÄ“jai pārsÅ«dzÄ“t spriedumu kasācijas kārtÄ«bā, nav iespÄ“jams pārbaudÄ«t RÄ«gas apgabaltiesas nolÄ“muma tiesiskumu un likumÄ«bu.

Å…emot vÄ“rā tiesas spriedumā minÄ“tos secinājumus, tiesÄ«bsargs vÄ“rsÄ«sies Saeimā ar lÅ«gumu vÄ“rtÄ“t, vai šis pārkāpums ir savienojams ar TiesÄ«bsarga likumā noteiktajiem amata ieņemšanas kritÄ“rijiem. NeatkarÄ«gi no tā, ko secinās parlaments, tiesÄ«bsargs rosinās Saeimu izdarÄ«t grozÄ«jumus likumā, pieļaujot tiesÄ«bsargam ieņemt tādus amatus, kas saistÄ«ti ar TiesÄ«bsarga likumā noteikto funkciju izpildi. Lai arÄ«, iepazÄ«stoties ar tiesas spriedumu, vairāk ir neskaidru jautājumu nekā atbilžu, tiesÄ«bsargs tiesas spriedumu ievÄ“ros.

Neizpratni rosina arÄ« jautājums par citu amatpersonu dalÄ«bu žurnāla “Jurista Vārds” zinātniski konsultatÄ«vajā padomÄ“. Tajā vienlaicÄ«gi ar tiesÄ«bsargu piedalÄ«jušies arÄ« Satversmes tiesas priekšsÄ“dÄ“tājs Aldis Laviņš, Augstākās tiesas priekšsÄ“dÄ“tājs Ivars Bičkovičs, Saeimas Juridiskās komisijas priekšsÄ“dÄ“tājs Gaidis BÄ“rziņš, Tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs, Valsts prezidenta padomnieks likumdošanas jautājumos Jānis Pleps.

VÄ“rtÄ“jot situāciju pÄ“c analoÄ£ijas, rodas šaubas, vai arÄ« šÄ«s amatpersonas ir darbojušÄs sabiedrÄ«bas un valsts interesÄ“s.

Spriedums 2017.gada 6.janvārī

RÄ«gas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolÄ“Ä£ija šÄdā sastāvā - tiesnese S.Amola, tiesneši S.Kalniņa un G.Kveska rakstveida procesā RÄ«gā, Abrenes ielā 3 izskatÄ«ja administratÄ«vā pārkāpuma lietu par Jura Jansona saukšanu pie administratÄ«vās atbildÄ«bas par Latvijas AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 166.30pantā paredzÄ“tā administratÄ«vā pārkāpuma izdarÄ«šanu sakarā ar J.Jansona iesniegto apelācijas sÅ«dzÄ«bu par RÄ«gas rajona tiesas 2016.gada 22.septembra spriedumu.

AprakstošÄ daļa

Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs (turpmāk - KNAB) 2016.gada 16.martā pieņēma lÄ“mumu lietā Nr.870/1-24/74, ar kuru tika konstatÄ“ts, ka J.Jansons ir izdarÄ«jis administratÄ«vo pārkāpumu, kas paredzÄ“ta Latvijas APK 166.30pantā. Saskaņā ar Latvijas APK 21.panta pirmo daļu izbeigta administratÄ«vā lietvedÄ«ba J.Jansona administratÄ«vā pārkāpuma lietā par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu, atbrÄ«vojot J.Jansonu no administratÄ«vās atbildÄ«bas, atzÄ«stot administratÄ«vo pārkāpumu par maznozÄ«mÄ«gu un izsakot J.Jansonam mutvārdu aizrādÄ«jumu.

Ar KNAB priekšnieka J.Streļčenoka 2016.gada 6.maija lÄ“mumu Nr.1/2728 (turpmāk - iestādes lÄ“mums) atstāts negrozÄ«ts KNAB 2016.gada 16.marta lÄ“mums administratÄ«vā pārkāpuma lietā Nr.870/1-24/74 un J.Jansona sÅ«dzÄ«ba noraidÄ«ta.

J.Jansons pārsūdzēja iestādes lēmumu, iesniedzot sūdzību Rīgas rajona tiesā.

Ar Rīgas rajona tiesas 2016.gada 22.septembra spriedumu iestādes lēmums atstāts negrozīts, bet iesniegtā sūdzība noraidīta.

Atsaucoties uz lietas materiālos esošo 2015.gada 29.septembra nedēļas žurnāla “Jurista Vārds” konsultatÄ«vās padomes sÄ“des protokola Nr.1 kopiju, žurnāla “Jurista vārds” 2015.gada 6.oktobra izdevumā Nr.39 (891) publicÄ“to rakstu ar nosaukumu “Darbu atsāk “Jurista Vārda” konsultatÄ«vā padome” pirmās instances tiesa secinājusi,

ka J.Jansons ir piedalÄ«jies žurnāla “Jurista Vārds” konsultatÄ«vās padomes sÄ“dÄ“ kā zinātniski konsultatÄ«vās padomes loceklis, nevis tikai kā tiesÄ«bsargs.

Pirmās instances tiesa vÄ“rtÄ“jusi IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas 2015.gada 30.oktobra skaidrojumu, KNAB skaidrojumu Ä¢enerālprokuratÅ«rai, Ä¢enerālprokurora Ä’.Kalnmeiera sniegto atbildi žurnāla “Jurista Vārds” galvenajai redaktorei D.GailÄ«tei, kā arÄ« 2016.gada 22.februāra VSIA “Latvijas VÄ“stnesis” sniegto informāciju. Pirmās instances tiesa atzinusi, ka Padomes locekļiem ir noteiktu pilnvaru apjoms Padomes darbÄ«bas ietvaros, kas atbilst amata definÄ«cijai likuma “Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā” 1.panta 1.punkta izpratnÄ“, tādÄ“jādi Padomes locekļa amats VSIA “Latvijas VÄ“stnesis” žurnālā “Jurista Vārds” ir uzskatāms par amatu komercsabiedrÄ«bā un tas neatbilst nevienam no likuma “Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā” 7.panta trešajā daļā norādÄ«tajiem amatiem, kuru savienošana ar tiesÄ«bsarga amatu bÅ«tu pieļaujama.

Pirmās instances tiesa nepiekrÄ«t J.Jansona viedoklim, ka iestāde administratÄ«vā pārkāpuma lietu nav izvÄ“rtÄ“jusi pÄ“c bÅ«tÄ«bas, bet balstÄ«jusies uz atsevišÄ·iem dokumentiem, kā arÄ«, ka iestāde nav konstatÄ“jusi administratÄ«vā pārkāpuma sastāvu. Pirmās instances tiesa norādÄ«jusi, ka administratÄ«vās pārkāpuma lietas Nr.870/1-24/74

pārbaudes laikā ievÄ“roti gan Latvijas APK 243., 243.1 un 244.panta nosacÄ«jumi attiecÄ«bā par pierādÄ«jumu iegÅ«šanu un to pierādÄ«šanu, izvÄ“rtÄ“ti visi pierādÄ«šanas lÄ«dzekļi, kā arÄ« vispusÄ«gi, pilnÄ«gi un objektÄ«vi novÄ“rtÄ“ti pierādÄ«jumi un lietā esošie apstākļi. Pirmās instances tiesa norādÄ«jusi, ka valsts amatpersonām pašÄm, neraugoties uz augstākās amatpersonas vai speciālu institÅ«ciju kontroli, jāpārliecinās par savas darbÄ«bas tiesiskumu, proti, valsts amatpersonai ir pašai jāraugās, lai tā savā darbÄ«bā ievÄ“rotu tiesÄ«bu normas.

Pirmās instances tiesa secinājusi, ka iestāde visus lietas materiālus iz izvÄ“rtÄ“jusi rÅ«pÄ«gi un objektÄ«vi, atzÄ«stot, ka izdarÄ«tais pārkāpums ir maznozÄ«mÄ«gs un nolemjot izbeigt lietvedÄ«bu administratÄ«vā pārkāpuma lietā par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu un atbrÄ«vojot J.Jansonu no administratÄ«vās atbildÄ«bas, izsakot mutvārdu aizrādÄ«jumu.

Par pirmās instances tiesas spriedumu J.Jansons (turpmāk - sūdzības iesniedzējs) iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot atcelt pirmās instances tiesas spriedumu un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību.

SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“js nepiekrÄ«t pirmās instances spriedumam un norāda, ka tiesa ir pārkāpusi Latvijas APK 243.panta pirmo daļu un 244.pantu. SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“js norāda, ka nav devis piekrišanu darboties KonsultatÄ«vās padomes darbā. 2015.gada 29.septembra KonsultatÄ«vās padomes sÄ“dÄ“ piedalÄ«jies tikai kā Latvijas Republikas TiesÄ«bsargs, t.i., kā cita uzaicināta persona, nevis kā padomes loceklis. SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“js norāda, ka pirmās instances tiesa nav vÄ“rtÄ“jusi viņa sÅ«dzÄ«bā norādÄ«tos argumentus, nav sniegusi motivÄ“tu spriedumu, tādā veidā pārkāpjot Satversmes 92.pantā paredzÄ“tās tiesÄ«bas.

RÄ«gas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolÄ“Ä£ijā 2016.gada 23.novembrÄ« saņemti KNAB priekšnieka p.i. I.Jurčas paskaidrojumi par iesniegto apelācijas sÅ«dzÄ«bu.

Paskaidrojumā Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas birojs iesniegto apelācijas sÅ«dzÄ«bu uzskata par nepamatotu un lÅ«dz noraidÄ«t. Paskaidrojumā norādÄ«ts, ka tiesa ir vÄ“rtÄ“jusi sÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“ja argumentus kopumā un savstarpÄ“jā saistÄ«bā ar lietā esošajiem pierādÄ«jumiem. KNAB uzskata, ka pirmās instances tiesa pamatoti secinājusi, ka J.Jansons KonsultatÄ«vās padomes sÄ“dÄ“ ir piedalÄ«jies kā zinātniski konsultatÄ«vās padomes loceklis, nevis tikai kā tiesÄ«bsargs. KNAB paskaidrojumā norāda, ka nepiekrÄ«t sÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“ja norādÄ«tajam, ka tiesa ir nepareizi piemÄ“rojusi un iztulkojusi likuma “Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā” 1.panta 1.punktu. Saskaņā ar minÄ“tā likuma 2.pantu, žurnāla “Jurista vārds” konsultatÄ«vās padomes nolikuma 1., 3. un 4.punktā norādÄ«to norāda, ka padomes locekļiem ir noteiktu pilnvaru apjoms padomes darbÄ«bas ietvaros, kas atbilst amata definÄ«cijai likuma “Par interešu konflikta novÄ“ršanu valsts amatpersonu darbÄ«bā” 1.panta 1.punkta izpratnÄ“, tādÄ“jādi padomes locekļa amats VSIA “Latvijas VÄ“stnesis” žurnāla “Jurista Vārds” ir uzskatāms par amatu komercsabiedrÄ«bā. Atsaucoties uz Latvijas APK 289.13panta trešo daļu, Augstākās tiesas Senāta AdministratÄ«vo lietu departamenta 2008.gada 2.oktobra spriedumu lietā Nr.SKA- 378/2008, norāda, ka tiesai ir pienākums argumentÄ“t spriedumus, bet tas nav saprotams kā prasÄ«ba detalizÄ“ti atbildÄ“t uz jebkuru argumentu. Tiesai ir atļauts izvÄ“rtÄ“t argumentus, kurus tā uzskata par nozÄ«mÄ«giem no tiesÄ«bu viedokļa. LÄ«dz ar to KNAB uzskata, ka nav pamatots sÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“ja viedoklis, ka tiesa ir pārkāptas Satversmes 92.pantā noteiktās tiesÄ«bas.

IzvÄ“rtÄ“jot pieteikto lÅ«gumu un ievÄ“rojot Latvijas APK 289.20panta pirmās daļas nosacÄ«jumus, Krimināllietu tiesas kolÄ“Ä£ija secina, ka apelācijas sÅ«dzÄ«bas iesniegšanas kārtÄ«ba ir ievÄ“rota.

Saskaņā ar Latvijas APK 289.21panta nosacÄ«jumiem apelācijas sÅ«dzÄ«ba apgabaltiesā ir izskatāma rakstveida procesā, bet pamats tiesai pÄ“c savas iniciatÄ«vas pieņemt lÄ“mumu par sÅ«dzÄ«bas izskatÄ«šanu tiesas sÄ“dÄ“ nebija objektÄ«vi konstatÄ“jams.

Motīvu daļa

Pārbaudījusi lietas materiālus, izvērtējusi pārsūdzētā sprieduma pamatojumu un apelācijas sūdzībā izteiktos argumentus, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija secina, ka Rīgas rajona tiesas 2016.gada 22.septembra spriedums ir atstājams negrozīts, bet iesniegtā apelācijas sūdzība ir noraidāma.

IzvÄ“rtÄ“jot pirmās instances tiesas spriedumu, tiesas kolÄ“Ä£ija secina, ka atbilstoši Latvijas APK 289.13panta trešÄs daļas nosacÄ«jumiem pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pietiekams, lÄ«dz ar ko izvÄ“rstāks

argumentu izklāsts nav nepieciešams. Pirmās instances tiesa, izvÄ“rtÄ“jusi lietas materiālus, pierādÄ«jumus lietā, tai skaitā, apelācijas sÅ«dzÄ«bā norādÄ«to, pamatoti un likumÄ«gi secinājusi, ka sÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“ja vaina administratÄ«vā pārkāpuma lietā ir pierādÄ«ta.

Lai personu varētu saukt pie administratīvās atbildības par Latvijas APK

166.30pantā paredzÄ“tā pārkāpuma izdarÄ«šanu, nepieciešams konstatÄ“t valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu.

Lietā nepastāv strīds par to, vai sūdzības iesniedzējs ir piedalījies 2015.gada 29.septembra Konsultatīvās padomes sēdē.

SÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“js nepiekrÄ«t pirmās instances tiesas norādÄ«tajam, ka viņš konsultatÄ«vās padomes sÄ“dÄ“ ir piedalÄ«jies kā padomes loceklis.

Apelācijas sÅ«dzÄ«bā norādÄ«ts, ka sÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“js ir saņēmis uzaicinājumu lÄ«dzdarboties konsultatÄ«vās padomes darbā, bet nav devis savu piekrišanu, par ko ir norādÄ«jis savās sÅ«dzÄ«bās.

Tiesas kolÄ“Ä£ijai nav pamata apšaubÄ«t pirmās instances tiesas secināto, ka J.Jansons KonsultatÄ«vās padomes sÄ“dÄ“ ir piedalÄ«jies kā padomes loceklis. 2015.gada 3.jÅ«lijā žurnāla “Jurista Vārds” galvenā redaktore nosÅ«tÄ«ja aicinājumu sÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“jam iesaistÄ«ties žurnāla “Jurista vārds” konsultatÄ«vās padomes darbā, vienlaikus, lÅ«dzot sniegt piekrišanu iesaistÄ«ties konsultatÄ«vās padomes darbā. Lietas materiālos nav atrodama dokumentāli apstiprināta informācija, ka sÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“js bÅ«tu atteicies piedalÄ«ties konsultatÄ«vās padomes sÄ“dÄ“ kā padomes loceklis, vai arÄ« ka minÄ“tajā padomes sÄ“dÄ“ piedalÄ«sies kā tiesÄ«bsargs, nevis padomes loceklis. Fakts, ka sÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“js ir piedalÄ«jies 2015.gada 29.septembra konsultatÄ«vās padomes sÄ“dÄ“, 2015.gada 29.septembra konsultatÄ«vās padomes sÄ“des protokolā Nr.1 un žurnāla “Jurista vārds” 2015.gada 6.oktobra rakstā “Darbu atsāk “Jurista Vārda” konsultatÄ«vā padome” norādÄ«ts kā padomes loceklis, ļauj pamatoti secināt, ka sÅ«dzÄ«bas iesniedzÄ“js padomes sÄ“dÄ“ ir piedalÄ«jies tieši kā padomes loceklis, nevis citā statusā.

Lietas izskatÄ«šanas laikā tiesas kolÄ“Ä£ija nav konstatÄ“jusi apstākļus, kas bÅ«tu par pamatu pirmās instances tiesas sprieduma atcelšanai .

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Latvijas APK 289.21pantu, 289.22pantu, Krimināllietu tiesas kolēģija nosprieda Rīgas rajona tiesas 2016.gada 22.septembra spriedumu atstāt negrozītu, bet apelācijas sūdzību noraidīt.

Spriedums nav pārsÅ«dzams un stājas spÄ“kā tā sastādÄ«šanas dienā.