Iesaki rakstu:

Izmantojot nedaudz savdabÄ«gu loÄ£iku, administratÄ«vā rajona tiesa noraidÄ«jusi Pietiek pārstāvja pieteikumu, ar kuru tika pieprasÄ«ts sniegt pilnÄ«gu informāciju par bijušÄ aizsardzÄ«bas ministra, jaunā Valsts prezidenta Raimonda VÄ“joņa un viņa biroja vadÄ«tājas Egitas Kazekas kopÄ«go braucienu uz Centrālāfrikas Republiku pÄ“rnā gada oktobrÄ«, tostarp - par baumu vilni radÄ«jušo ministrijas nevÄ“lÄ“šanos atklāt, cik tieši viesnÄ«cu numuriņus izmantojuši Ä€frikas ceļotāji. Saskaņā ar tiesas spriedumā izklāstÄ«to loÄ£iku tas tāpat esot skaidrs.

Dārgajā, vairāk nekā 6000 eiro vienam cilvÄ“kam izmaksājušajā eksotiskajā braucienā bija devies ne tikai VÄ“jonis un Nacionālo bruņoto spÄ“ku komandieris Raimonds Graube vien. LÄ«dzbraucÄ“jas lomā bija arÄ« ministra biroja vadÄ«tāja Kazeka, turklāt - ar viņas ieņemtajam postenim ļoti Ä«patnu komandÄ“juma pieprasÄ«juma pamatojumu.

"Centrālāfrikas Republikā dienošo Latvijas nacionālā kontingenta karavÄ«ru apmeklÄ“jums, tikšanās ar Centrālāfrikas Republikas valdÄ«bas amatpersonām un sabiedroto valstu militārās vadÄ«bas pārstāvjiem, kā arÄ« izvÄ“rtÄ“juma veikšana attiecÄ«bā uz lÄ“mumu par turpmāko Latvijas dalÄ«bu šajā operācijā," - šÄds saskaņā ar Pietiek oficiāli saņemto AizsardzÄ«bas ministrijas informāciju ir bijis pamatojums ministra biroja vadÄ«tājas komandÄ“jumam uz eksotisko valsti.

To, kādā tieši veidā un uz kādu militāru zināšanu pamata ekonomiste Kazeka, kura laikā, kad VÄ“jonis bija vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrs, pildÄ«ja viņa padomnieces pienākumus vides ekonomikas jautājumos, tālajā Ä€frikas valstÄ« ir spÄ“jusi kompetenti izvÄ“rtÄ“t Latvijas dalÄ«bu miera uzturÄ“šanas operācijā, AizsardzÄ«bas ministrija neatklāj.

ArÄ« ministra biroja vadÄ«tājas komandÄ“juma atskaiti, kas varÄ“tu viest skaidrÄ«bu, kāda tieši bijusi Kazekas eksotiskā brauciena lietderÄ«ba, ministrija atsakās atklāt, jo "atskaite satur ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju un saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likumu nav publicÄ“jama".

Izdevums Vakara Ziņas pagājušÄ gada rudenÄ« vÄ“stÄ«ja, ka, turpinot garo ministru un viņu biroja vadÄ«tāju romantisko attiecÄ«bu rindu, arÄ« "aizsardzÄ«bas ministram Raimondam VÄ“jonim (48) un viņa biroja vadÄ«tājai, pievilcÄ«gajai tumšmatei Egitai Kazekai (43) izveidojušÄs romantiskas attiecÄ«bas".

Uz to, ka šÄ« paša ministra noliegtā informācija tomÄ“r varÄ“tu nebÅ«t bez pamata, norādÄ«ja ministrijas nevÄ“lÄ“šanās pat pÄ“c atkārtota aizrādÄ«juma sniegt atbildi uz Pietiek oficiālajā informācijas pieprasÄ«jumā uzdoto jautājumu - "cik viesnÄ«cas numuriņi katrā no viesnÄ«cām, kurās apmetās minÄ“tās divas personas, tika izmantoti šo personu vajadzÄ«bām".

Nu administratÄ«vā rajona tiesa ir noraidÄ«jusi Pietiek prasÄ«bu atklāt šo informāciju, kā pamatojumu minot šÄdus apsvÄ“rumus:

"Ministrija pieteicÄ“jam ir sniegusi informāciju par RVÄ“joņa un E.Kazekas komandÄ“juma uzturÄ“šanās izmaksām, norādot individuāli katrai personai uzturÄ“šanās dienas viesnÄ«cā katrā valstÄ« un izdevumus par viesnÄ«cu. Šie izdevumi abām personām ir identiski. No minÄ“tā acÄ«mredzami izriet, ka katrai personai ir segti individuāli viesnÄ«cas izdevumi.

Tiesas ieskatā tā ir vispārpieņemta un pamatota prakse, ka katrai amatpersonai tiek noteikti atsevišÄ·i viesnÄ«cas un uzturÄ“šanās izdevumi, tas arÄ« ļauj sabiedrÄ«bai un kontrolÄ“jošÄm iestādÄ“m objektÄ«vāk izsekot lÄ«dzekļu izlietojumam. Tāpat ir akceptÄ“jams, ka augsta ranga amatpersonai dienesta braucienā tiek rezervÄ“ts un apmaksāts atsevišÄ·s viesnÄ«cas numurs.

Lai arÄ« Ministrijas atbilde nav noformÄ“ta atbilstoši pieteicÄ“ja izteiktā jautājuma formulÄ“jumam, tomÄ“r minÄ“tais nenozÄ«mÄ“, ka sniegtā informācija nav atbilstoša pieteicÄ“ja informācijas pieprasÄ«jumam."

Pietiek šodien publisko pilnu tiesas spriedumu, kas ir pārsÅ«dzams lÄ«dz jÅ«lija beigām.

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA RĪGAS TIESU NAMS

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ Rīgā 2015. gada 30. jūnijā

AdministratÄ«vā rajona tiesa šÄdā sastāvā: tiesnese LÄ«ga Biksiniece-Martinova,

rakstveida procesā izskatÄ«ja administratÄ«vo lietu, kas ierosināta pÄ“c Lato Lapsas pieteikuma par AizsardzÄ«bas ministrijas faktiskās rÄ«cÄ«bas atzÄ«šanu par prettiesisku, pienākuma uzlikšanu un kaitÄ“juma atlÄ«dzināšanu.

AprakstošÄ daļa

[1] Lato Lapsa (turpmāk - pieteicÄ“js) 2014.gada 13.oktobrÄ« vÄ“rsās AizsardzÄ«bas ministrijā (turpmāk arÄ« - Ministrija) ar iesniegumu un lÅ«dza sniegt informāciju, kas attiecas uz valsts finanšu lÄ«dzekļu tÄ“rÄ“šanu par aizsardzÄ«bas ministra Raimonda VÄ“joņa un aizsardzÄ«bas ministra biroja vadÄ«tājas Egitas Kazekas komandÄ“jumu Centrālāfiikas Republikā (turpmāk arÄ« - CÄ€R) 2014.gada oktobrÄ«: komandÄ“juma laiks, sākuma un beigu datums; komandÄ“juma maršruts; komandÄ“juma piešÄ·Ä«rÄ“js; komandÄ“juma pieprasÄ«juma pamatojums; komandÄ“juma lietderÄ«bas pamatojums; komandÄ“juma transporta izmaksas; uzturÄ“šanās izmaksas; pārÄ“jās komandÄ“juma izmaksas; komandÄ“juma atskaite; cik viesnÄ«cas numuriņi katrā no viesnÄ«cām, kurās apmetās minÄ“tās divas personas, tika izmantoti šo personu vajadzÄ«bām.

[2] Ar 2014.gada 12.novembra vēstuli Nr.MV-N/2759 Ministrija sniegusi pieteicējam turpmāk minēto informāciju.

[2.1] Par aizsardzÄ«bas ministra Raimonda VÄ“joņa komandÄ“jumu Centrālāfrikas Republikā 2014.gada oktobrÄ« norādÄ«ts: komandÄ“juma laiks, sākums un beigu datums - 06.10.2014- 12.10.2014. (plānotais) 13.10.2014. (faktiskais); komandÄ“juma maršruts- RÄ«ga-ParÄ«ze-Bangi-ÄŒada-Parize-RÄ«ga; komandÄ“juma piešÄ·Ä«rÄ“js - Valsts kanceleja; komandÄ“juma pieprasÄ«juma pamatojums - Centrālāfrikas Republikā dienošo Latvijas nacionālā kontingenta karavÄ«ru apmeklÄ“jums, tikšanās ar Centrālāfrikas Republikas valdÄ«bas amatpersonām un sabiedroto valstu militārās vadÄ«bas pārstāvjiem, kā ari izvÄ“rtÄ“juma veikšana attiecÄ«bā uz lÄ“mumu par turpmāko Latvijas dalÄ«bu šajā operācijā; komandÄ“juma lietderÄ«bas pamatojums - aizsardzÄ«bas ministra pienākums iepazÄ«ties klātienÄ“ ar starptautisko operāciju norisi, kurās piedalās Nacionālo bruņoto spÄ“ku karavÄ«ri, tostarp ES militārās operācijas CÄ€R norises gaitu. ŠÄ« vizÄ«te un tās laikā notikušÄs sarunas ar CÄ€R un ES amatpersonām bija Ä«paši nozÄ«mÄ«gas saistÄ«bā ar Latvijas pozÄ«ciju par turpmāko dalÄ«bu operācijā; komandÄ“juma transporta izmaksas - aviobiļetes ekonomiskā klase 4932,14 euro; komandÄ“juma uzturÄ“šanās izmaksas - viesnÄ«ca Francijā (06.10.2014.-07.10.2014.) 191,10 euro, viesnÄ«ca CÄ€R (07.10.2014.-11.10.2014.) 836,00 euro, (11.10.2014.-12.10.2014.) aptuveni 207,00 euro; dienas nauda (06.10.2014.-12.10.2014.) 243,60 euro un (13.10.2014.) 34,80 euro; apdrošināšana 8,16 euro (06.10,2014.-12,10.2014) 4,41 euro (13.10.2014.); - pārÄ“jās komandÄ“juma izmaksas dzintara piespraude sudraba ietvarā samta kastÄ«tÄ“ 67,59 euro, gravÄ“šanas darbi aizsardzÄ«bas ministra reprezentācijas vairogam, 5 gab. x 15,00 euro, 75,00 euro (ministra reprezentācijas vairogi tika iegādāti 2006./2007.gadā. Viena vairoga izmaksas aptuveni 40,00 latu.); - komandÄ“juma atskaite satur ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju un saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likumu nav publicÄ“jama.

[2.2] Par aizsardzÄ«bas ministra biroja vadÄ«tājas Egitas Kazekas komandÄ“jumu CÄ€R 2014.gada oktobri: komandÄ“juma laiks, sākums un beigu datums, 06.10.2014-12.10.2014. (plānotais) 13.10.2014. (faktiskais); komandÄ“juma maršruts RÄ«ga-Parize-Bangi-ÄŒada-Parize-RÄ«ga; komandÄ“juma piešÄ·Ä«rÄ“js Valsts kanceleja, komandÄ“juma pieprasÄ«juma pamatojums - CÄ€R dienošo Latvijas nacionālā kontingenta karavÄ«ru apmeklÄ“jums, tikšanās ar CÄ€R valdÄ«bas amatpersonām un sabiedroto valstu militārās vadÄ«bas pārstāvjiem, kā ari izvÄ“rtÄ“juma veikšana attiecÄ«bā uz lÄ“mumu par turpmāko Latvijas dalÄ«bu šajā operācijā; komandÄ“juma lietderÄ«bas pamatojums - ministra darba vizÄ«tes protokola un administratÄ«vais nodrošinājums; komandÄ“juma transporta izmaksas aviobiļetes ekonomiskā klase (06.10.2014.-13.10.2014.) 4932,14 euro, papildus 4,41 euro; komandÄ“juma uzturÄ“šanās izmaksas viesnÄ«ca Francijā (06.10.2014.-07.10.2014.) 191,10 euro, viesnÄ«ca CÄ€R (07.10.2014.-11.10.2014.) 836,00 euro, (11.10.2014.-12.10.2014.) aptuveni 207,00 euro; dienas nauda (06.10.2014.-12.10.2014.) 203,00 euro un (13.10.2014.) - 29,00 euro; - apdrošināšana 8,16 euro plus 4,41 euro; komandÄ“juma atskaite satur ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju un saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likumu nav publicÄ“jama.

[3] AdministratÄ«vajā rajona tiesā saņemts pieteikums par AizsardzÄ«bas ministrijas faktiskās rÄ«cÄ«bas atzÄ«šanu par prettiesisku, pienākuma uzlikšanu un kaitÄ“juma atlÄ«dzināšanu. Pieteikums pamatots ar turpmāk minÄ“tajiem argumentiem.

[3.1] Ministrija noteiktajā 15 dienu laikā nepaziņoja, ka informācijai bÅ«tu nepieciešama papildu apstrāde, taču ari 15 dienu laikā nesniedza pieprasÄ«to informāciju. TādÄ“jādi tika pārkāpts Informācijas atklātÄ«bas likumā noteiktais informācijas sniegšanas termiņš un prasÄ«tā informācija sniegta tikai bÅ«tisku laiku pÄ“c šÄ« termiņa beigām.

[3.2] Ministrija nav sniegusi visu prasÄ«to informāciju, un konkrÄ“ti - atbildi uz jautājumu „cik viesnÄ«cas numuriņi katrā no viesnÄ«cām, kurās apmetās minÄ“tās divas personas, tika izmantoti šo personu vajadzÄ«bām?". ŠÄ« informācija bija svarÄ«ga no sabiedrÄ«bas labuma viedokļa, lai noskaidrotu, vai valsts finanšu lÄ«dzekļi nav tÄ“rÄ“ti personisku vajadzÄ«bu dēļ.

[4] Aizsardzības ministrija paskaidrojumā par pieteikumu uzskata to par nepamatotu un noraidāmu, paskaidrojot turpmāk minēto.

[4.1] Pieteicējs nepamatoti atsaucies uz Informācijas atklātības likuma normām.

[4.2] Å…emot vÄ“rā Iesniegumu likuma mÄ“rÄ·i, kā ari iesniegumā norādÄ«to mÄ“rÄ·i - veicināt tiesiskumu valsts pārvaldÄ“ un labas pārvaldÄ«bas principu, ministrija secināja, ka iesniegums ir vÄ“rsts uz lÄ«dzdalÄ«bu valsts pārvaldÄ“, tādēļ piemÄ“roja tieši Iesniegumu likumu.

[4.3] Iesniegums Ministrijā saņemts 2014.gada 15.oktobri. Atbilde sagatavota 2014.gada 12.novembri, ievÄ“rojot Iesniegumu likuma 5.panta trešajā daļā noteikto termiņu.

[4.4] Atbildes sagatavošanas termiņu ietekmÄ“ja informācijas papildus apstrāde, piemÄ“ram, bija jāapkopo informācija no viesnÄ«cas un ceļa izdevumus apliecinošiem dokumentiem (rÄ“Ä·iniem) un komandÄ“juma rÄ«kojuma dokumentiem.

[4.5] Ministrija sniedza informāciju par komandÄ“juma uzturÄ“šanās izmaksām, identificÄ“jot valsti, uzturÄ“šanās dienas viesnÄ«cā un izdevumus par viesnÄ«cu katrai personai individuāli. Atbilde ir sniegta pÄ“c bÅ«tÄ«bas. Sniedzot informāciju par viesnÄ«cas izdevumiem gan aizsardzÄ«bas ministram R.VÄ“jonim, gan aizsardzÄ«bas ministra biroja vadÄ«tājai E.Kazekai, Ministrija ir atbildÄ“jusi uz jautājumu par numuriņu skaitu.

[4.6] KomandÄ“juma atskaite satur ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju (noteikts statuss „dienesta vajadzÄ«bām") tādēļ tā netika sniegta, informÄ“jot par to pieteicÄ“ju.

[4.7] Informācijas pieprasÄ«juma pamatojuma formulÄ“jums, ka tā nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldÄ“ un labas pārvaldÄ«bas principus, ir ļoti vispārÄ«gs un neļauj viennozÄ«mÄ«gi saprast, kādam mÄ“rÄ·im un kādā veidā informācija tiks izmantota, tādēļ nav iespÄ“jams identificÄ“t, vai pieprasÄ«tās informācijas izpaušana ir piemÄ“rota personas izvÄ“lÄ“tā mÄ“rÄ·a sasniegšanai un kāds var bÅ«t iespÄ“jamais aizskārums tās izsniegšanas gadÄ«jumā.

[4.8] Ministrija 2014.gada 21.novembra vÄ“stulÄ“ pieteicÄ“jam izskaidroja Iesniegumu likuma normu piemÄ“rošanas pamatotÄ«bu, kā arÄ« atvainojās par radušos situāciju.

[5] AdministratÄ«vā procesa likuma 112.1 panta pirmā daļa noteic, ka administratÄ«vās lietas izskatÄ«šana notiek rakstveida procesā bez tiesas sÄ“des, ja likumā nav noteikts citādi. Savukārt minÄ“tā panta ceturtā daļa noteic, ka tiesa lietu mutvārdu procesā tiesas sÄ“dÄ“ izskata, ja pirmās instances tiesai to lÅ«dzis pieteicÄ“js (..). Tā kā pieteicÄ“js tiesai nav lÅ«dzis lietu izskatÄ«ti mutvārdu procesā, tiesa atbilstoši AdministratÄ«vā procesa likuma 112.1 panta pirmajai daļai lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Lietā sākotnÄ“ji izšÄ·irams strÄ«ds par tiesÄ«bu normu piemÄ“rošanu, jo pieteicÄ“js ir atsaucies uz Informācijas atklātÄ«bas likumu, savukārt Ministrija ir izskatÄ«jusi pieprasÄ«jumu Iesniegumu likuma noteiktajā kārtÄ«bā.

Iesniegumu likums noteic kārtÄ«bu, kādā privātpersona iesniedz un iestāde izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencÄ“ esošs lÅ«gums, sÅ«dzÄ«ba, priekšlikums vai jautājums (turpmāk — iesniegums), un atbild uz to, kā arÄ« kārtÄ«bu, kādā iestāde pieņem apmeklÄ“tājus. Iesniegumu likuma 2.panta otrā daļa noteic, ka šis likums neattiecas uz informācijas pieprasÄ«jumiem, kas izskatāmi saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likumu. Savukārt Informācijas atklātÄ«bas likuma 2.panta pirmā daļa noteic, ka šÄ likuma mÄ“rÄ·is ir nodrošināt, lai sabiedrÄ«bai bÅ«tu pieejama informācija, kura ir iestādes rÄ«cÄ«bā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radÄ«t. Šis likums noteic vienotu kārtÄ«bu, kādā privātpersonas ir tiesÄ«gas iegÅ«t informāciju iestādÄ“ un to izmantot.

IevÄ“rojot minÄ“to, secināms, ka Ministrija nepamatoti atsaucas uz Iesniegumu likumu, un tiesai par pieteikumu jālemj atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likumā noteiktajai kārtÄ«bai.

[7] Informācijas atklātÄ«bas likuma 15.panta pirmā daļa noteic, ka iestādes izdoto administratÄ«vo aktu par atteikumu sniegt informāciju vai izpildÄ«t informācijas pieprasÄ«jumu, kā arÄ« faktisko rÄ«cÄ«bu, kas izpaudusies kā informācijas nesniegšana vai nepienācÄ«ga sniegšana, var apstrÄ«dÄ“t un pārsÅ«dzÄ“t AdministratÄ«vā procesa likumā noteiktajā kārtÄ«bā. KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā tiesai ir jāvÄ“rtÄ“ iestādes faktiskā rÄ«cÄ«ba, sniedzot informāciju.

[8] Pieteicējs 2014.gada 15.oktobri rakstveidā Ministrijai ir pieprasījis konkrētu informāciju (9 pozīcijas) par aizsardzības ministra R.Vējoņa un viņa biroja vadītājas E.Kazekas komandējumu uz Centrālāfrikas Republiku. Ministrija 2014.gada 12.novembrī ir sniegusi pieteicējam informāciju (lietas 6.-8.lapa).

Lietā ir strÄ«ds par to, vai Ministrija pamatoti atteikusi izsniegt komandÄ“juma atskaites un to, vai ir sniegta atbilde uz jautājumu par to, cik viesnÄ«cas numuriņi katrā no viesnÄ«cām, kurās apmetās minÄ“tās divas personas, tika izmantoti šo personu vajadzÄ«bām, kā arÄ« par informācijas sniegšanas termiņu.

[9] Informācijas atklātÄ«bas likuma 2. panta otrā un trešÄ daļa paredz, ka likums attiecas uz dokumentÄ“tu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritÄ“, un to, ka informācija ir pieejama sabiedrÄ«bai visos gadÄ«jumos, kad likumā nav noteikts citādi.

Informācijas atklātÄ«bas likuma 4.pants noteic, ka vispārpieejamā informācija ir tāda informācija, kas nav klasificÄ“ta kā ierobežotas pieejamÄ«bas informācija. Savukārt ierobežotas pieejamÄ«bas informācija saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likuma 5.panta pirmo daļu ir tāda informācija, kura ir paredzÄ“ta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudÄ“šana šÄ«s informācijas rakstura un satura dēļ apgrÅ«tina vai var apgrÅ«tināt iestādes darbÄ«bu, nodara vai var nodarÄ«t kaitÄ“jumu personu likumiskajām interesÄ“m.

Informācijas atklātÄ«bas likuma 5.panta otrajā daļā ir dots izsmeļošs uzskaitÄ«jums, kādai informācijai var tikt piešÄ·irts ierobežotas pieejamÄ«bas statuss.

Saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likuma 10.panta trešo daļu vispārpieejamu informāciju sniedz jebkurai privātpersonai pÄ“c tās pieprasÄ«juma, ievÄ“rojot personu vienlÄ«dzÄ«bu informācijas iegÅ«šanā. PieprasÄ«tājam nav Ä«paši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju, un to viņam nevar liegt tāpÄ“c, ka šÄ« informācija neattiecas uz pieprasÄ«tāju.

Savukārt atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likuma 11.panta ceturtajai daļai, pieprasot ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju, persona pamato savu pieprasÄ«jumu un norāda mÄ“rÄ·i, kādam tā tiks izmantota

[10] No iepriekš minÄ“tā izdarāmi divi secinājumi.

Pirmkārt, ja iestāde ir saņēmusi personas iesniegumu, no kura konstatÄ“, ka tajā ietvertais informācijas sniegšanas lÅ«gums attiecas gan uz vispārpieejamu, gan ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju, tai vispirms informācija ir jāsagrupÄ“ un jālemj atkarÄ«bā no šÄ«s informācijas statusa (sk. ari Informācijas atklātÄ«bas likuma 10.panta ceturto daļu). Apstāklis, ka vispārpieejamā informācija ir apstrādājama, lai nodalÄ«tu no tās ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju, pats par sevi nav iemesls atteikties izsniegt vispārpieejamo informāciju.

Otrkārt, ja iestāde konstatÄ“, ka ar pieprasÄ«to ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju persona nevarÄ“s sasniegt to mÄ“rÄ·i, sakarā ar kuru informācija tiek pieprasÄ«ta, iestāde ir tiesÄ«ga uz to norādÄ«t, pamatojot informācijas sniegšanas atteikumu.

[11] AttiecÄ«bā uz atteikšanos izsniegt pieteicÄ“jam komandÄ“juma atskaites tiesa konstatÄ“ un secina turpmāk minÄ“to.

[11.1] Ministrija norādÄ«jusi, ka komandÄ“juma atskaite satur ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju, tai noteikts statuss „Dienesta vajadzÄ«bām", tādēļ tā netika sniegta pieteicÄ“jam. Tiesa, iepazÄ«stoties ar aizsardzÄ«bas ministra biroja vadÄ«tājas E.Kazekas sagatavoto ārvalstu komandÄ“juma pārskatu un sarunas pierakstu (ziņojumu) par komandÄ“jumu Centrālāfrikas Republikā, kā arÄ« R.VÄ“joņa ziņojumu Ministru prezidentei, konstatÄ“, ka tajos ir ietverta gan vispārÄ“ja informācija, gan detalizÄ“ts aizsardzÄ«bas ministra sarunu izklāsts, tiekoties ar CÄ€R prezidenti un aizsardzÄ«bas un drošÄ«bas ministru, kā ari ar dažādu rangu militārajām amatpersonām. Sarunu gaitā apspriesta tābrīža situācija saistÄ«bā ar Latvijas karavÄ«ru atrašanos CÄ€R, kā ari turpmākās sadarbÄ«bas plāni.

[11.2] Saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likuma 5.panta otrās daļas 6.punktu un 8.panta pirmo daļu par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju uzskatāma informācija dienesta vajadzÄ«bām, proti, 1) Latvijā radÄ«ta aizsargājama informācija, kas saistÄ«ta ar valsts drošÄ«bu un nesatur valsts noslÄ“pumu; 2) informācija, kuru Latvijai nodevusi ārvalsts, starptautiska organizācija vai tās institÅ«cija un kura klasificÄ“ta kā "RESTRICTED", kā ari ar šo informāciju saistÄ«tā Latvijā radÄ«tā informācija.

Tiesas ieskatā komandÄ“juma atskaite ietver ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju saskaņā ar minÄ“tājām likuma normām, un ministrija ir tiesÄ«ga klasificÄ“t šo informāciju „Dienesta vajadzÄ«bām" kā ari noteikt, kādā apjomā tā ir izpaužama plašÄkai sabiedrÄ«bai.

[11.3] PieteicÄ“js ir norādÄ«jis, ka informācija nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldÄ“ un labas pārvaldÄ«bas principus. ŠÄds formulÄ“jums ir vispārÄ«gs un nav konkretizÄ“ts, kādam mÄ“rÄ·im un kādā veidā informācija tiks izmantota.

Tiesas ieskatā izskatāmajā gadÄ«jumā dodama priekšroka valsts drošÄ«bas un aizsardzÄ«bas interesÄ“m, jo nav iespÄ“jams identificÄ“t, vai pieprasÄ«tās informācijas izpaušana ir piemÄ“rota personas izvÄ“lÄ“tā mÄ“rÄ·a sasniegšanai un kādas var bÅ«t iespÄ“jamās sekas tās izsniegšanas gadÄ«jumā. Informācija par aizsardzÄ«bas ministra vizÄ«ti CÄ€R un tās rezultātiem 2014.gada oktobrÄ« ir bijusi publicÄ“ta vairākos plašsaziņas lÄ«dzekļos, sk. piemÄ“ram, http://www.lsm.lv/lv/raksts/latvija/zinas/AR).al 02299/, taču konkrÄ“tās komandÄ“juma atskaites izsniegšana tiesas ieskatā nav samÄ“rÄ«ga prasÄ«ba, ņemot vÄ“rā ierobežotas pieejamÄ«bas informācijas statusu.

[11.4] Å…emot vÄ“rā iepriekš minÄ“to, tiesa secina, ka Ministrija pamatoti pieteicÄ“jam nav izsniegusi aizsardzÄ«bas ministra R.VÄ“joņa un ministra biroja vadÄ«tājas E.Kazekas komandÄ“juma Centrālāfrikas Republikā atskaiti.

[12] Lietā ir strÄ«ds arÄ« par to, vai ir sniegta atbilde uz jautājumu, cik viesnÄ«cas numuriņi katrā no viesnÄ«cām, kurās apmetās R.VÄ“jonis un E.Kazeka, tika izmantoti šo personu vajadzÄ«bām.

[12.1] Ministrija pieteicÄ“jam ir sniegusi informāciju par RVÄ“joņa un E.Kazekas komandÄ“juma uzturÄ“šanās izmaksām, norādot individuāli katrai personai uzturÄ“šanās dienas viesnÄ«cā katrā valstÄ« un izdevumus par viesnÄ«cu (sk. [2.1] - [2.2] punktu). Šie izdevumi abām personām ir identiski. No minÄ“tā acÄ«mredzami izriet, ka katrai personai ir segti individuāli viesnÄ«cas izdevumi. Tiesas ieskatā tā ir vispārpieņemta un pamatota prakse, ka katrai amatpersonai tiek noteikti atsevišÄ·i viesnÄ«cas un uzturÄ“šanās izdevumi, tas ari ļauj sabiedrÄ«bai un kontrolÄ“jošÄm iestādÄ“m objektÄ«vāk izsekot lÄ«dzekļu izlietojumam. Tāpat ir akceptÄ“jams, ka augsta ranga amatpersonai dienesta braucienā tiek rezervÄ“ts un apmaksāts atsevišÄ·s viesnÄ«cas numurs.

Lai arÄ« Ministrijas atbilde nav noformÄ“ta atbilstoši pieteicÄ“ja izteiktā jautājuma formulÄ“jumam, tomÄ“r minÄ“tais nenozÄ«mÄ“, ka sniegtā informācija nav atbilstoša pieteicÄ“ja informācijas pieprasÄ«jumam.

[12.2] PieteicÄ“js uzsver, ka šÄ« informācija bija svarÄ«ga no sabiedrÄ«bas labuma viedokļa, lai noskaidrotu, vai valsts finanšu lÄ«dzekļi nav tÄ“rÄ“ti personisku vajadzÄ«bu dēļ.

Kā jau norādīts, Ministrija ir sniegusi informāciju pieteicējam par komandējuma izmaksām un atbildējusi arī kontekstā ar informācijas pieprasījuma mērķi, sniedzot precīzu informāciju par līdzekļu izlietojumu abu amatpersonu naktsmītnēm.

[12.3] Å…emot vÄ“rā iepriekš minÄ“to, tiesa secina, ka Ministrija ir atbildÄ“jusi uz pieteicÄ“j jautājumu un ir sniegusi informāciju, kura ir tās rÄ«cÄ«bā.

[13] PieteicÄ“js ir lÅ«dzis atzÄ«t par prettiesisku Ministrijas rÄ«cÄ«bu, neievÄ“rojot informācija sniegšanas termiņus.

[13.1] Saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likuma 14.panta pirmo daļu iestāde, kas saņēmusi informācijas pieprasÄ«jumu, septiņu dienu laikā sniedz šÄ likuma 11. panta ceturtajā daļā, 12.pant otrajā, trešajā vai ceturtajā daļā minÄ“to atbildi; 15 dienu laikā atbild iesniedzÄ“jam, ja informācijai nav nepieciešama papildu apstrāde, bet, ja informācijai nepieciešama papildu apstrāde, 30 dienu laikā atbild iesniedzÄ“jam un ne vÄ“lāk kā 15 dienu laikā paziņo par to iesniedzÄ“jam.

Saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likuma 12.panta pirmo daļu, ja iestāde atsaka sniegt rakstveidā pieprasÄ«to informāciju, tā savā rakstveida atteikumā norāda, uz kāda pamata pieprasÄ«jums atteikts, kur un kādā termiņā šo atteikumu var apstrÄ«dÄ“t vai pārsÅ«dzÄ“t.

[13.2] Pieteicēja 2014.gada 13.oktobra iesniegums ar informācijas pieprasījumu Ministrijā saņemts 2014.gada 15.oktobfl. Ministrija 2014.gada 12.novembri ir sniegusi pieteicējam informāciju, kā ari atteikusies to sniegt daļā par komandējuma atskaiti.

Lietā nav strÄ«da par to, ka Ministrija 15 dienu laikā nesniedza prasÄ«to informāciju, kā ari nepaziņoja pieteicÄ“jam, ka informācijai nepieciešama papildu apstrāde.

TādÄ“jādi Ministrija nav ievÄ“rojusi Informācijas atklātÄ«bas likumā noteikto termiņu informācijas sniegšanai.

[13.3] Atbilstoši AdministratÄ«vā procesa likuma 184.panta otrajai daļai pieteikumu var iesniegt ari par administratÄ«vā akta izdošanas procesā pieļauta procesuālā pārkāpuma konstatÄ“šanu, ja tas radÄ«jis bÅ«tisku personas tiesÄ«bu vai tiesisko interešu aizskārumu un ir nepieciešams atlÄ«dzinājuma pieprasÄ«šanai vai lai novÄ“rstu lÄ«dzÄ«gu gadÄ«jumu atkārtošanos. ŠÄdu pieteikumu var iesniegt, ja attiecÄ«gās tiesiskās intereses nav iespÄ“jams Ä«stenot ar šÄ panta pirmajā daļā minÄ“tajiem pieteikumiem (par administratÄ«vo aktu, faktisko rÄ«cÄ«bu vai publiski tiesisko» attiecÄ«bu pastāvÄ“šanu).

AdministratÄ«vā procesa likuma 184.panta otrā daļa nav interpretÄ“jama tādÄ“jādi, ka ar pieteikumu par procesuālā pārkāpuma konstatÄ“šanu var vÄ“rsties visos gadÄ«jumos, kad privātpersona nav izmantojusi tiesÄ«bas vÄ“rsties tiesā ar kādu no šÄ panta pirmajā daļā paredzÄ“tajiem pieteikumiem. Ir jākonstatÄ“ objektÄ«vi apstākļi, kuru dēļ nav iespÄ“jams vai nav lietderÄ«gi iesniegt pieteikumu par administratÄ«vo aktu, faktisko rÄ«cÄ«bu vai publisko tiesÄ«bu lÄ«gumu (sk. Augstākās tiesas AdministratÄ«vo lietu departamenta 2011.gada 22.jÅ«lija lÄ“mumu lietā Nr. SKA-792/2011).

No minÄ“tā izriet, ka termiņa neievÄ“rošana kā procesuāls pārkāpums nav vÄ“rtÄ“jams atsevišÄ·i, bet gan kontekstā ar iestādes faktisko rÄ«cÄ«bu, ko izskata administratÄ«vās lietas ietvaros. Tiesai ir jāvÄ“rtÄ“ procesuālā pārkāpuma ietekme uz administratÄ«vā procesa rezultātu un pieteicÄ“ja tiesÄ«bām un tiesiskajām interesÄ“m.

[13.4] Procesuālo termiņu pārkāpums automātiski nav atzÄ«stams par bÅ«tisku procesuālu pārkāpumu. Tā nozÄ«me un ietekme uz lÄ“muma tiesiskumu jāizvÄ“rtÄ“ katrā konkrÄ“tā lietā atsevišÄ·i. Kā atzÄ«ts Augstākās tiesas praksÄ“, procesuālu pārkāpumu dēļ administratÄ«vais akts ir atceļams tikai tad, ja attiecÄ«gais procesuālais pārkāpums ietekmÄ“ administratÄ«vo aktu pÄ“c bÅ«tÄ«bas, tas ir, ja iespÄ“jama cÄ“loņsakarÄ«ba starp procesuālās normas pārkāpumu un procesa rezultātu (sal. Augstākās tiesas 2009.gada 14.maija sprieduma lietā Nr.SKA-59/2009 7.punktu, 2007.gada 22.februāra sprieduma lietā Nr.SKA-52/200712.punktu).

PieteicÄ“jam atbilde uz informācijas pieprasÄ«jumu sniegta 28. dienā pÄ“c pieprasÄ«juma saņemšanas. Iestāde to pamato tādÄ“jādi, ka izskatÄ«jusi iesniegumu saskaņā ar Iesniegumu likuma normām un bijusi nepieciešama informācijas papildus apstrāde.

PieteicÄ“js nav norādÄ«jis, kādu bÅ«tisku personas tiesÄ«bu vai tiesisko interešu aizskārumu radÄ«jis.

Tiesa nekonstatÄ“, ka termiņa pārkāpums bÅ«tu ietekmÄ“jis sniegtās informācijas saturu vai apjomu. Informācija ir sniegta likumā pieļaujamajā 30 dienu laikā. Tiesa arÄ« nekonstatÄ“, ka, sniedzot pieteicÄ“jam starpatbildi par to, ka informācijai nepieciešama papildu apstrāde, tās saturs bÅ«tu citādāks. LÄ«dz ar to procesuālā termiņa pārkāpums izskatāmās lietas ietvaros nav atzÄ«stams par bÅ«tisku procesuālu pārkāpumu.

[14] Pieteicējs ir lūdzis arī atlīdzinājumu par nodarīto morālo kaitējumu, uzliekot pienākumu atvainoties.

Administratīvā procesa likuma 92.pantā noteikts, ka ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

No tā izriet, ka prasÄ«jums par kaitÄ“juma atlÄ«dzinājumu nav patstāvÄ«gs prasÄ«jums. Tas ir saistÄ«ts ar pamatprasÄ«jumu. Persona administratÄ«vajā tiesā var prasÄ«t nevis vienkārši atlÄ«dzinājumu kā tādu neatkarÄ«gi no kaitÄ“juma avota, bet tikai atlÄ«dzinājumu par tādu kaitÄ“jumu, kas nodarÄ«ts ar administratÄ«vo aktu vai faktisko rÄ«cÄ«bu (sk, piemÄ“ram, Augstākās tiesas 2007.gada 11.maija sprieduma lietā Nr.SKA-364/200717.punktu).

Tā kā tiesa ir nonākusi pie secinājuma, ka Ministrija pamatoti atteikusi izsniegt komandÄ“juma atskaites un ir sniegusi atbildes uz pārÄ“jiem pieteicÄ“ja jautājumiem (pamatprasÄ«jums), tad noraidāms ir ari lÅ«gums par morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzināšanu.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 246.-251.pantu un 289.-291 .pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda noraidÄ«t Lato Lapsas pieteikumu par AizsardzÄ«bas ministrijas faktiskās rÄ«cÄ«bas atzÄ«šanu par prettiesisku, pienākuma uzlikšanu un kaitÄ“juma atlÄ«dzināšanu.

Spriedumu var pārsÅ«dzÄ“t Augstākās tiesas AdministratÄ«vo lietu departamentā viena mÄ“neša laikā no tā sastādÄ«šanas dienas, iesniedzot kasācijas sÅ«dzÄ«bu AdministratÄ«vās rajona tiesas RÄ«gas tiesu namā.

Tiesnese (paraksts) L. Biksiniece-Martinova Administratīvās rajona tiesas tiesnese

Rīgā 2015. gada 30. jūnijā