Iesaki rakstu:

„Valsts budžeta lÄ«dzekļu izlietojumam ir jābÅ«t pamatotam un vÄ“rstam uz sabiedrÄ«bas interešu nodrošināšanu, iestādes nedrÄ«kst ar tās funkciju veikšanai piešÄ·irtajiem valsts budžeta lÄ«dzekļiem rÄ«koties patvaļīgi. Tas attiecas arÄ« uz mantisku labumu piešÄ·iršanu iestādÄ“ strādājošajiem. LÄ«dz ar to sabiedrÄ«bai ir tiesÄ«bas uzzināt informāciju, uz kāda pamata ir izmaksāta [Valsts prezidenta] Kancelejas amatpersonu (darbinieku) papildu samaksa,” teikts administratÄ«vās rajona tiesas spriedumā. Šis izteiksmÄ«gais dokuments, ko publicÄ“jam pilnÄ«bā, ir spriedums jau trešajā lietā, kurā cieš sakāvi VÄ“joņa un viņa kancelejas vadÄ«bas publiski paustā nostāja, ka tas, kā šajā iestādÄ“ tiek tÄ“rÄ“ta nodokļu maksātāju nauda, esot ierÄ“dņu „privātā dzÄ«ve”.

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA, RĪGAS TIESU NAMS

Lietas Nr.A420227817 Lietas arhīva Nr.A42-02278-17/43

SPRIEDUMS Rēzeknē 2017.gada 29.novembrī

AdministratÄ«vā rajona tiesa šÄdā sastāvā: tiesnesis Staņislavs Linkevičs,

rakstveida procesā izskatÄ«ja administratÄ«vo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz pieteicÄ“ja Lato Lapsas pieteikumu par pienākuma uzlikšanu Valsts prezidenta kancelejai sniegt 2017.gada 21.aprīļa iesniegumā pieprasÄ«to informāciju un morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājumu - Valsts prezidenta kancelejas atvainošanos.

AprakstošÄ daļa

[1] Lato Lapsa ar 2017.gada 21.aprīļa iesniegumu (turpmāk - Iesniegums) vÄ“rsās Valsts prezidenta kancelejā (turpmāk arÄ« - Kanceleja vai atbildÄ“tāja), kurā lÅ«dza sniegt informāciju par laika posmā no 2016.gada l.janvāra lÄ«dz 2017.gada 21.aprÄ«lim Kancelejas darbiniekiem noteikto piemaksu pārskatÄ«šanas darbÄ«bām.

PieteicÄ“js Iesniegumā lÅ«dzis sniegt informāciju par attiecÄ«gā darbinieka vārdu, uzvārdu, ieņemamo amatu, noteiktās piemaksas pārskatÄ«šanas datumu, noteiktās piemaksas izvÄ“rtÄ“tāju, noteiktās piemaksas izvÄ“rtÄ“šanas kritÄ“rijiem un piemaksas izvÄ“rtÄ“šanas rezultātu (minot lietvedÄ«bas dokumenta numuru, iepriekšÄ“jās piemaksas lielumu, no jauna noteiktās piemaksas lielumu, ja tāda noteikta).

[2] Ar Valsts prezidenta kancelejas 2017.gada 17.maija vÄ“stuli Nr.837 “Par atbildes sniegšanu” (turpmāk - VÄ“stule) pieteicÄ“jam sniegta atbilde uz Iesniegumu, kurā iestāde norādÄ«jusi, ka pieteicÄ“ja pieprasÄ«tā informācija ir ārpus Informācijas atklātÄ«bas likuma tvÄ“ruma, tāpÄ“c atbilde uz pieteicÄ“ja Iesniegumu tiek sniegta Informācijas atklātÄ«bas likuma tvÄ“rumā.

PieteicÄ“jam VÄ“stulÄ“ sniegta informācija par Kancelejas vadÄ«tāja kompetenci noteikt darbiniekiem piemaksas par personisko darba ieguldÄ«jumu un darba kvalitāti, kā arÄ« darbiniekiem noteikto piemaksu apmÄ“ra raksturojošos kritÄ“rijus. Vienlaikus norādot, ka normatÄ«vajos aktos nav paredzÄ“ts iestādes pienākums attiecÄ«gos procesus lÄ«dz konkrÄ“tu lÄ“mumu pieņemšanai dokumentÄ“t rakstveidā. Jautājumi par Kancelejas darbinieku darba novÄ“rtÄ“jumu un motivÄ“šanu, kā arÄ« darba intensitātes un kvalitātes izvÄ“rtÄ“jumu, izvÄ“rtÄ“jot likumā noteiktos kritÄ“rijus, ir saistÄ«ti ar Kancelejas iekšÄ“jo darba organizāciju.

[3] AdministratÄ«vajā rajona tiesā saņemts pieteicÄ“ja pieteikums, kurā norādÄ«ts, ka Iesniegumā pieprasÄ«tā informācija viņam nav sniegta. IzsÅ«tot VÄ“stuli, Kanceleja ir pārkāpusi Informācijas atklātÄ«bas likumā noteiktos informācijas sniegšanas termiņus, kā arÄ« VÄ“stulÄ“ nav norādÄ«ts, kur un kādā termiņā šo informācijas sniegšanas atteikumu var apstrÄ«dÄ“t vai pārsÅ«dzÄ“t, kā to nosaka Informācijas atklātÄ«bas likuma 12.pants, tādÄ“jādi nodarot pieteicÄ“jam kaitÄ“jumu.

PieteicÄ“js lÅ«dzis morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājumu - Kancelejas atvainošanos.

[4] AdministratÄ«vajā rajona tiesā saņemtajā paskaidrojumā atbildÄ“tāja pieteikumu neatzÄ«st un lÅ«dz to noraidÄ«t pilnÄ«bā. Paskaidrojumā atbildÄ“tāja atsaucas uz VÄ“stulÄ“ minÄ“to un norāda šÄdus argumentus.

[4.1] Ar Vēstuli Kanceleja, informēja pieteicēju, ka:

- saskaņā ar Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 14.panta divpadsmito daļu, nolÅ«kā nodrošināt kompetentāko darbinieku motivÄ“šanu un ņemot vÄ“rā konkrÄ“tā darbinieka ieguldÄ«jumu Kancelejas mÄ“rÄ·u sasniegšanā, Kancelejas vadÄ«tājs nosaka piemaksas par personisko darba ieguldÄ«jumu un darba kvalitāti;

- piemaksas par personisko darba ieguldÄ«jumu un darba kvalitāti noteikšanas pamats ir darbinieka personiskais ieguldÄ«jums, darba kvalitāte, zināšanas, atbildÄ«bas lÄ«menis, iniciatÄ«va, darba intensitāte un citi lÄ«dzÄ«gi kritÄ“riji, kas ir svarÄ«gi iestādes mÄ“rÄ·u sasniegšanai;

- piemaksu apmÄ“ru nosaka, vÄ“rtÄ“jot Kancelejas darba kārtÄ«bā esošos uzdevumus, darbinieka iesaisti konkrÄ“tu pasākumu Ä«stenošanā, darbinieka darba intensitāti un personisko ieguldÄ«jumu konkrÄ“tu mÄ“rÄ·u sasniegšanā, procesu vadÄ«bas nodrošināšanā, sadarbÄ«bā, risinājumu piedāvāšanā uzdevumu Ä«stenošanā, kā arÄ« vadoties no citiem darbinieka darba kvalitāti raksturojošiem kritÄ“rijiem;

- piemaksas tiek pārskatÄ«tas, izvÄ“rtÄ“jot to nepieciešamÄ«bu un pamatojumu, ievÄ“rojot Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likumā noteikto kārtÄ«bu un termiņus, t.i. regulāri, bet ne retāk kā reizi gadā.

[4.2] Vienlaikus tika vÄ“rsta pieteicÄ“ja uzmanÄ«ba, ka viņa pieprasÄ«tā informācija par visiem Kancelejas darbiniekiem, kuriem ir bijušas noteiktas un izmaksātas piemaksas, viņam ir sniegta Informācijas atklātÄ«bas likumā noteiktā kārtÄ«bā, t.i.:

1)  atbildot uz pieteicÄ“ja 2017.gada 6.janvāra vÄ“stuli, Kanceleja ar 2017.gada 25.janvāra vÄ“stuli pieteicÄ“jam sniedza informāciju par Kancelejā laikposmā no 2016.gada 1.janvāra lÄ«dz 2016.gada 31.decembrim izmaksātajām prÄ“mijām, naudas balvām un piemaksām, tai skaitā par prÄ“mijām par personisko darba ieguldÄ«jumu un darba kvalitāti;

2)  atbildot uz pieteicÄ“ja 2017.gada 11.marta, 25.marta un 31.marta vÄ“stulÄ“m, Kanceleja ar 2017.gada 13.aprīļa vÄ“stuli pieteicÄ“jam sniedza informāciju par Kancelejā laikposmā no 2017.gada 1.janvāra lÄ«dz 2017.gada 31 martam izmaksātajām prÄ“mijām, naudas balvām un piemaksām, tai skaitā par prÄ“mijām par personisko darba ieguldÄ«jumu un darba kvalitāti;

3) atbildot uz pieteicēja 2017.gada 27.aprīļa vēstuli, Kanceleja ar 2017.gada 12.maija vēstuli pieteicējam sniedza informāciju par Kancelejā laikposmā no 2017.gada 1.aprīļa līdz 2017.gada 30.aprīlim izmaksātajām prēmijām, naudas balvām un piemaksām, tai skaitā par prēmijām par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti.

Par darbiniekiem piešÄ·irtajām piemaksām par personisko darba ieguldÄ«jumu un darba kvalitāti tika norādÄ«ts tās noteikšanas un piešÄ·iršanas tiesiskais un faktiskais pamats, apmÄ“rs, kā arÄ« darbinieks, kurš piemaksu noteicis, piešÄ·Ä«ris un saņēmis.

[4.3] PieteicÄ“js pieteikumu pamatojis ar Informācijas atklātÄ«bas likuma normām, uzskatot, ka Kanceleja Informācijas atklātÄ«bas likumā noteiktā kārtÄ«bā un termiņos nav sniegusi pieprasÄ«to informāciju un ka nav norādÄ«jusi, kur un kādā termiņā informācijas sniegšanas atteikumu var apstrÄ«dÄ“t vai pārsÅ«dzÄ“t, kā rezultātā pieteicÄ“jam radies kaitÄ“jums. TāpÄ“c lietā ir nepieciešams noskaidrot, vai pieteicÄ“ja 2017.gada 21.aprīļa iesniegums ir informācijas pieprasÄ«jums, kas izskatāms Informācijas atklātÄ«bas likumā noteiktā kārtÄ«bā, vai iesniegums, kas izskatāms Iesniegumu likumā noteiktā kārtÄ«bā.

TiesÄ«bas saņemt informāciju ir garantÄ“tas Latvijas Republikas Satversmes 100.pantā kā tiesÄ«bu uz vārda brÄ«vÄ«bu sastāvdaļa. Latvijas Republikas Satversmes 104.pantā garantÄ“tās tiesÄ«bas ikvienam likumā paredzÄ“tajā veidā vÄ“rsties valsts un pašvaldÄ«bu iestādÄ“ un saņemt atbildi pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir cieši saistÄ«tas ar tiesÄ«bām uz informāciju. Lai arÄ« abas tiesÄ«bas ir cieši saistÄ«tas, tomÄ“r ir svarÄ«gi tās nošÄ·irt, jo likumos noteikta atšÄ·irÄ«ga šo tiesÄ«bu Ä«stenošanas kārtÄ«ba.

Å…emot vÄ“rā, ka pieteicÄ“js vÄ“rsās Kancelejā ar pieprasÄ«jumu sniegt informāciju par laika posmā no 2016.gada l.janvāra lÄ«dz 2017.gada 21.aprÄ«lim Kancelejas darbiniekiem noteikto piemaksu pārskatÄ«šanas darbÄ«bām, Kancelejas ieskatā, ir piemÄ“rojams Iesniegumu likums.

IevÄ“rojot Iesniegumu likuma 5.panta trešo daļu, atbilde pieteicÄ“jam uz viņa 2017.gada 21.aprīļa iesniegumu tika sniegta 2017.gada 17.maijā, t.i. ne vÄ“lāk kā viena mÄ“neša laikā no iesnieguma saņemšanas. LÄ«dz ar to Kancelejas rÄ«cÄ«ba pieteicÄ“jam nevarÄ“ja radÄ«t kaitÄ“jumu.

[4.4] Jautājumi par laika posmā no 2016.gada l.janvāra lÄ«dz 2017.gada 21.aprÄ«lim Kancelejas darbiniekiem noteikto piemaksu par personisko darba ieguldÄ«jumu un darba kvalitāti pārskatÄ«šanas darbÄ«bām attiecas uz atsevišÄ·u darbinieku veikto darbu, darba rezultātiem, darba organizāciju, pienākumu un atbildÄ«bu sadali Kancelejā.

KonkrÄ“tas aktivitātes, pasākumi, tikšanās, iesaistÄ«šanās projektos vai to izstrādÄ“, iesaistÄ«šanās noteiktu jautājumu virzÄ«bā un to risināšana veido Kancelejas darba kārtÄ«bu.

Informācija par Kancelejas ikdienas darbu, veidu, kādā tiek nodrošināta likumos noteikto funkciju izpilde, tiek organizÄ“ts darbs un sasniegti Kancelejai svarÄ«gi mÄ“rÄ·i, ir ārpus Informācijas atklātÄ«bas likuma tvÄ“ruma.

SpÄ“kā esošie normatÄ«vie akti neparedz Kancelejai pienākumu šÄdu informāciju radÄ«t un dokumentÄ“t. PieteicÄ“ja prasÄ«tā informācija rada pienākumu nevis vienkārši izsniegt tās rÄ«cÄ«bā esošas ziņas, bet gan dokumentÄ“t informāciju pieteicÄ“ja vajadzÄ«bām. Kancelejas darba dokumentÄ“šana pieteicÄ“ja vajadzÄ«bām ne tikai radÄ«tu nesamÄ“rÄ«gu slogu, bet arÄ« apdraudÄ“tu Kancelejai normatÄ«vajos aktos noteikto funkciju izpildi. Kancelejai ir svarÄ«gi nodrošināt iestādes pamatfunkcijas un darba nepārtrauktÄ«bu, kā arÄ« citu personu tiesÄ«bas saziņā ar Kanceleju.

ŠÄ gada laikā Kanceleja no pieteicÄ“ja saņēmusi jau 40 dažāda satura un apjoma informācijas pieprasÄ«jumus un iesniegumus, pieteicÄ“ja vajadzÄ«bām apkopojot un grupÄ“jot ievÄ“rojamu informācijas apjomu, skaidrojot un sniedzot informāciju par Kancelejas darbu. Uz katru pieteicÄ“ja iesniegumu vai informācijas pieprasÄ«jumu Kanceleja ir sniegusi atbildi. Taču Kanceleja nevar ar pieteicÄ“ju turpināt pastāvÄ«gu saraksti par jautājumiem, kas pieteicÄ“jam radušies no iepriekš sniegtajām atbildÄ“m, apšaubot sniegto atbildi vai tajā ietverto informāciju.

[4.5] IevÄ“rojot likumā “Par Valsts prezidenta darbÄ«bas nodrošināšanu” 6.panta pirmajā daļā noteikto, Kancelejas darbu organizÄ“ un budžetu pārvalda Kancelejas vadÄ«tājs. Kancelejas vadÄ«tājs ir atbildÄ«gs par budžeta lÄ«dzekļu lietderÄ«gu un likumÄ«gu izlietojumu. Kanceleja savā darbÄ«bā ievÄ“ro Publiskas personas finanšu lÄ«dzekļu un mantas izšÄ·Ä“rdÄ“šanas novÄ“ršanas likumā un Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likumā noteikto. Kancelejai savā darbÄ«bā ir pienākums ievÄ“rot arÄ« citos likumos, tostarp Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likumā noteikto.

No pieteicÄ“ja 2017.gada 21.aprīļa vÄ“stulÄ“ uzdoto jautājumu satura secināms, ka pieteicÄ“js, saņemot pieprasÄ«to informāciju, vÄ“las analizÄ“t Kancelejas darba organizāciju, darbinieku darba kvalitāti, vÄ“rtÄ“jot, vai konkrÄ“to darba uzdevumu izpilde ir samÄ“rojama ar piešÄ·irtās piemaksas par personisko darba ieguldÄ«jumu un darba kvalitāti apmÄ“ru, kā arÄ« vÄ“rtÄ“t to, vai Kancelejas darbs tiek organizÄ“ts pareizi. TomÄ“r pieteicÄ“jam nav subjektÄ«vu tiesÄ«bu prasÄ«t konkrÄ“to informāciju.

Augstākā tiesa atzina, ka informācijas nesniegšana atzÄ«stama par faktisko rÄ«cÄ«bu tikai tajā gadÄ«jumā, ja privātpersonai ir subjektÄ«vās tiesÄ«bas no iestādes prasÄ«t attiecÄ«go darbÄ«bu valsts pārvaldes jomā (sk. Augstākās tiesas AdministratÄ«vo lietu departamenta 2006.gada 22.augusta lÄ“muma SKA-0459-06 11.punktu un Augstākās tiesas AdministratÄ«vo lietu departamenta 2006.gada 17.augusta lÄ“mumu lietā SKA-419-06).

Atalgojuma sistÄ“mas veidošana un kontrole ir valsts pārvaldes uzdevums. Valsts pārvaldei ir juridiski, tehniski un informācijas resursi, lai šÄdu sistÄ“mu ieviestu un uzraudzÄ«tu. NormatÄ«vajos aktos noteiktajā kārtÄ«bā Kancelejā ir veikta finanšu revÄ«zija par Kancelejas 2016.gada pārskatu un darbÄ«bas finansiālajiem rezultātiem, un ir saņemts revÄ«zijas institÅ«cijas atzinums bez iebildÄ“m. MinÄ“tā informācija sabiedrÄ«bai ir publiski pieejama. LÄ«dz ar to nav pamata uzskatÄ«t, ka Kancelejas rÄ«cÄ«ba, nosakot Kancelejas darbiniekiem piemaksas par personisko darba ieguldÄ«jumu un darba kvalitāti, bÅ«tu pretÄ“ja normatÄ«vajos aktos noteiktajam vai ka no sabiedrÄ«bas kāda informācija tiktu slÄ“pta, kā rezultātā bÅ«tu nepieciešamas pieteicÄ“ja konkrÄ“tās iniciatÄ«vas.

[4.6] PieteicÄ“js savu vÄ“stuli un lÅ«gumu sniegt informāciju pamatojis ar mÄ“rÄ·i veicināt tiesiskumu valsts pārvaldÄ“ un labas pārvaldÄ«bas principus. ŠÄds formulÄ“jums ir vispārÄ«gs un nekonkretizÄ“ts. LÄ«dz ar to nav skaidrs, kādam mÄ“rÄ·im un kādā veidā pieteicÄ“ja prasÄ«tā informācija varÄ“tu tikt izmantota, un vai tā tiktu izmantota, lai veicinātu tiesiskumu valsts pārvaldÄ“ un labas pārvaldÄ«bas principus. Lai gan tiesÄ«bu normas neizvirza konkrÄ“tas prasÄ«bas iesnieguma vai informācijas pieprasÄ«juma mÄ“rÄ·im un pamatojumam, tomÄ“r pamatojumam un mÄ“rÄ·im jāsniedz ticams priekšstats par informācijas nepieciešamÄ«bu un izmantošanas veidu.

TiesÄ«bu uz informāciju Ä«stenošanas rezultātā sabiedrÄ«ba var pārliecināties, vai valsts pārvalde darbojas sabiedrÄ«bas interesÄ“s, kā to paredz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešÄ daļa. Kancelejas ieskatā nepieciešams nodalÄ«t sabiedrÄ«bas tiesÄ«bas zināt Kancelejai piešÄ·irtā valsts budžeta izlietojumu, kam ir leÄ£itÄ«ms mÄ“rÄ·is, no pieteicÄ“ja vÄ“lmes iegÅ«t un bez leÄ£itÄ«ma mÄ“rÄ·a apstrādāt Kancelejas darbinieku personas datus.

Informācijas atklātÄ«bas likuma 8.pantā noteikts, ka informācija par fiziskās personas privāto dzÄ«vi tiek aizsargāta ar likumu un atbilstoši minÄ“tā likuma 5 panta otrās daļas 4.punktā noteiktajam tai ir ierobežotas pieejamÄ«bas statuss. TiesÄ«bas uz privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu ietver personas tiesÄ«bas uz jebkādu savu datu aizsardzÄ«bu. Atbilstoši Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma prasÄ«bām, personas datu apstrāde pieļaujama tikai atbilstoši paredzÄ“tajiem mÄ“rÄ·iem un to Ä«stenošanai nepieciešamā apjomā, nodrošinot tādu personas datu glabāšanas veidu, kas datu subjektu ļauj identificÄ“t attiecÄ«gā laikposmā, kurš nepārsniedz paredzÄ“tajam datu apstrādes mÄ“rÄ·im noteikto laikposmu.

Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas ieskatā izšÄ·iroša nozÄ«me, lai nodrošinātu saprātÄ«gu lÄ«dzsvaru starp privātās dzÄ«ves un vārda brÄ«vÄ«bas aizsardzÄ«bu, ir tam, vai publicÄ“tā informācija sniedz pienesumu sabiedriski nozÄ«mÄ«gā diskusijā. AtsevišÄ·as personas vai to grupas zinātkāre, kā arÄ« laikraksta vai izdevuma komerciālā interese nav uzskatāma par sabiedrÄ«bas tiesisko interesi un nevar kalpot par attaisnojumu tiesÄ«bu uz privātās dzÄ«ves ierobežojumam (sk. arÄ« Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas (Lielā palāta) 2012.gada 7.februāra spriedumu lietā „ Von Hannover v. Germany (no. 2) ” un 2012.gada 7.februāra spriedumu lietā „Axel Springer AG v. Germany ”). »

[4.7] Lai arÄ« pieteicÄ“js informācijas pieprasÄ«jumus un iesniegumus pamato ar mÄ“rÄ·i veicināt tiesiskumu valsts pārvaldÄ“ un labas pārvaldÄ«bas principus, pieteicÄ“ja lÄ«dzšinÄ“jā rÄ«cÄ«ba un sniegtās informācijas izmantošana, liek pieteicÄ“ja deklarÄ“tos mÄ“rÄ·us apšaubÄ«t.

Izmantojot sniegto informāciju, pieteicÄ“js sabiedrÄ«bai vairākkārt sniedzis maldinošu un nepatiesu informāciju. PiemÄ“ram, 2017.gada 5.jÅ«nijā un 19.jÅ«nijā pieteicÄ“js internÄ“ta vietnÄ“ “pietiek.com” publicÄ“jis informāciju, ka, neraugoties uz Valsts kontroles nesen publicÄ“tajiem secinājumiem par miljoniem no valsts budžeta, kas nelietderÄ«gi tiek izšÄ·Ä“rdÄ“ti ierÄ“dņu ikmÄ“neša piemaksās par darbu, kas tāpat ietilpst viņu pienākumos. Kancelejā turpinās “piemaksu dzÄ«res” No minÄ“tajām publikācijām varÄ“tu izdarÄ«t secinājumu, ka Valsts kontrole ir izteikusi aizrādÄ«jumus Kancelejai par budžeta izlietojumu, bet Kanceleja to ignorÄ“jot, turpina Ä«stenot prettiesiskas piemaksas. Taču tas neatbilst patiesÄ«bai, jo konkrÄ“tajos Valsts kontroles secinājumos Kanceleja nav pat pieminÄ“ta.

PievÄ“ršama arÄ« uzmanÄ«ba tam, ka pieteicÄ“js nav masu informācijas lÄ«dzeklis likuma “Par presi un citiem masu informācjjas lÄ«dzekļiem” izpratnÄ“, lÄ«dz ar to pieteicÄ“js neÄ«steno arÄ« preses brÄ«vÄ«bu un datus neapstrādā žumālistiskām vajadzÄ«bām, pamatojoties uz Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma 5.pantu. Izmantojot Kancelejas sniegto informāciju pÄ“c saviem ieskatiem, pieteicÄ“js veic personas datu apstrādi, neievÄ“rojot Fizisko personu datu aizsardzÄ«bas likuma 7. un 9.panta noteikumus. PieteicÄ“jam izsniegtie Kancelejas darbinieku personas dati ir atrodami vairākās meklÄ“tājprogrammās, tādÄ“jādi radot minÄ“to personu privātās dzÄ«ves neaizskaramÄ«bas pārkāpumu.

[5] AdministratÄ«vā procesa likuma 112.1 panta pirmā daļa noteic, ka administratÄ«vās lietas izskatÄ«šana notiek rakstveida procesā bez tiesas sÄ“des, ja likumā nav noteikts citādi.

Savukārt minētā panta ceturtā daļa noteic, ka tiesa lietu mutvārdu procesā tiesas sēdē izskata, ja pirmās instances tiesai to lūdzis pieteicējs (..).

Tā kā pieteicÄ“js tiesai lÅ«dzis lietu izskatÄ«t rakstveida procesā, tiesa atbilstoši AdministratÄ«vā procesa likuma 112.1 panta pirmajai daļai lietu izskata rakstveida procesā.

Motīvu daļa

[6] Izvērtējot lietas materiālus kopsakarā ar tiesību normām, tiesa secina, ka pieteikums ir daļēji apmierināms.

[7] Saskaņā ar Iesniegumu likuma 2.panta pirmo daļu likums nosaka kārtÄ«bu, kādā privātpersona iesniedz un iestāde vai privātpersona, kas Ä«steno valsts pārvaldes uzdevumus (turpmāk — iestāde), izskata dokumentu, kurā ietverts iestādes kompetencÄ“ esošs lÅ«gums, sÅ«dzÄ«ba, priekšlikums vai jautājums (turpmāk — iesniegums), un atbild uz to, kā arÄ« nosaka kārtÄ«bu, kādā iestāde pieņem apmeklÄ“tājus.

MinÄ“tā panta otrā daļa noteic, ka šis likums neattiecas uz informācijas pieprasÄ«jumiem, kas izskatāmi saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likumu, kā arÄ« uz iesniegumiem, kuriem saskaņā ar likumu noteikta cita izskatÄ«šanas kārtÄ«ba.

No lietas materiāliem izriet, ka 2017.gada 21.aprÄ«lÄ« Kancelejā tika saņemts pieteicÄ“ja iesniegums ar lÅ«gumu sniegt informāciju par laika posmā no 2016.gada 1.janvāra lÄ«dz 2017.gada 21.aprÄ«lim Kancelejas darbiniekiem noteikto piemaksu pārskatÄ«šanas darbÄ«bām. PieprasÄ«to informāciju pieteicÄ“js lÅ«dza sagrupÄ“t, attiecÄ«gi norādot darbinieka vārdu un uzvārdu, ieņemamo amatu, noteiktās piemaksas pārskatÄ«šanas datumu, noteiktās piemaksas izvÄ“rtÄ“tāju, noteiktās piemaksas izvÄ“rtÄ“šanas kritÄ“rijus un piemaksas izvÄ“rtÄ“šanas rezultātu, minot lietvedÄ«bas dokumenta numuru, iepriekšÄ“jās piemaksas lielumu un no jauna noteiktās piemaksas, ja tāda ir noteikta, lielumu.

Tiesas ieskatā noskaidrojams, pÄ“c kādām normām skatāms pieteicÄ“ja 2017.gada 21.aprīļa iesniegums - pÄ“c Iesniegumu likuma vai Informācijas atklātÄ«bas likuma normām, turklāt katrs no šiem likumiem konkretizÄ“ citu pamattiesÄ«bu. Ja Iesniegumu likums konkretizÄ“ Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 104.pantā paredzÄ“to tiesÄ«bu, tad Informācijas atklātÄ«bas likums - Satversmes 100.pantā paredzÄ“tās tiesÄ«bas uz vārda brÄ«vÄ«bu, kas ietver tiesÄ«bas brÄ«vi iegÅ«t, paturÄ“t un izplatÄ«t informāciju.

[8] Saskaņā ar Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 3.panta pirmo daļu valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu (darbinieku) atlÄ«dzÄ«bu šÄ likuma izpratnÄ“ veido darba samaksa, sociālās garantijas un atvaļinājumi. Darba samaksa šÄ likuma izpratnÄ“ ir mÄ“nešalga, piemaksas, prÄ“mijas un naudas balvas. Sociālās garantijas šÄ likuma izpratnÄ“ ir pabalsti, kompensācijas, apdrošināšana un šajā likumā noteikto izdevumu segšana.

MinÄ“tā likuma 11. panta otrā daļa noteic, ka Valsts prezidenta kancelejas amatpersonu (darbinieku) mÄ“nešalgu nosaka šo institÅ«ciju darbÄ«bu regulÄ“jošos normatÄ«vajos aktos noteiktās amatpersonas (institÅ«cijas), ņemot vÄ“rā amata vÄ“rtÄ«bu (atbildÄ«bas lÄ«meni un sarežģītÄ«bu) un konkrÄ“tās amatpersonas (darbinieka) individuālās kvalifikācijas un prasmju novÄ“rtÄ“jumu, kā arÄ« tiešÄs pārvaldes iestāžu amatpersonu (darbinieku) lÄ«dzÄ«gas atbildÄ«bas un sarežģītÄ«bas amatiem noteiktās mÄ“nešalgas.

Atbilstoši Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 3.panta ceturtās daļas 5.punktam valsts vai pašvaldÄ«bas institÅ«cija tai piešÄ·irto finanšu lÄ«dzekļu ietvaros iekšÄ“jos normatÄ«vajos aktos, pašvaldÄ«bas saistošajos noteikumos, darba koplÄ«gumos vai darba lÄ«gumos amatpersonām (darbiniekiem) var paredzÄ“t tādu ar papildu atlÄ«dzÄ«bu saistÄ«tu pasākumu kā naudas balvas piešÄ·iršanu, kas kalendāra gada ietvaros nepārsniedz amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mÄ“nešalgas apmÄ“ru, sakarā ar amatpersonai (darbiniekam) vai valsts vai pašvaldÄ«bas institÅ«cijai svarÄ«gu sasniegumu (notikumu), ņemot vÄ“rā amatpersonas (darbinieka) ieguldÄ«jumu attiecÄ«gās institÅ«cijas mÄ“rÄ·u sasniegšanā.

Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 14.panta pirmā daļa nosaka vispārÄ“jo piemaksu piešÄ·iršanas kārtÄ«bu. Savukārt 14.panta divpadsmitā daļa noteic, ka valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju vadÄ«tāji nolÅ«kā nodrošināt kompetentāko amatpersonu (darbinieku) motivÄ“šanu un ņemot vÄ“rā konkrÄ“tās amatpersonas (darbinieka) ieguldÄ«jumu attiecÄ«gās institÅ«cijas mÄ“rÄ·u sasniegšanā var šai amatpersonai (darbiniekam) noteikt piemaksu par personisko darba ieguldÄ«jumu un darba kvalitāti. Piemaksas apmÄ“rs mÄ“nesÄ« nedrÄ«kst pārsniegt 40 procentus no amatpersonai (darbiniekam) noteiktās mÄ“nešalgas. Piemaksu regulāri pārskata, izvÄ“rtÄ“jot tās nepieciešamÄ«bu un pamatojumu, bet ne retāk kā reizi gadā.

Saskaņā ar Valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonu un darbinieku atlÄ«dzÄ«bas likuma 16.panta otro daļu amatpersonai (darbiniekam) saskaņā ar ikgadÄ“jo darbÄ«bas un tās rezultātu novÄ“rtÄ“jumu reizi gadā var izmaksāt prÄ“miju, kuras apmÄ“rs nedrÄ«kst pārsniegt 75 procentus no mÄ“nešalgas. Valsts tiešÄs pārvaldes iestādÄ“m prÄ“mijas apmÄ“ru un izmaksas kārtÄ«bu nosaka Ministru kabinets, bet citām valsts vai pašvaldÄ«bas institÅ«cijām — šo institÅ«ciju darbÄ«bu regulÄ“jošos normatÄ«vajos aktos noteiktās amatpersonas (institÅ«cijas).

Tātad amatpersonu (darbinieku) darba samaksa šÄ likuma izpratnÄ“ ir mÄ“nešalga, kā arÄ« piemaksas, prÄ“mijas un naudas balvas, kuras piešÄ·iramas limitÄ“ti, izvÄ“rtÄ“jot nepieciešamÄ«bu, pamatojumu un amatpersonas (darbinieka) novÄ“rtÄ“jumu pÄ“c noteiktiem kritÄ“rijiem.

[9] Saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likuma 1.panta 1.punktu informācija ir ziņa vai ziņu kopums jebkurā tehniski iespÄ“jamā fiksÄ“šanas, uzglabāšanas vai nodošanas veidā.

MinÄ“tā likuma 2.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka šÄ likuma mÄ“rÄ·is ir nodrošināt, lai sabiedrÄ«bai bÅ«tu pieejama informācija, kura ir iestādes rÄ«cÄ«bā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radÄ«t. Likums attiecas uz dokumentÄ“tu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritÄ“.

No lietas materiāliem izriet, ka, saņemot Kancelejas 2017.gada 25.janvāra vÄ“stuli Nr.149 (lietas 22. - 70.lapa) ar informāciju par 2016.gada laikā izmaksātajām prÄ“mijām, naudas balvām vai piemaksām ārpus darba lÄ«gumā noteiktā ikmÄ“neša atalgojuma, pieteicÄ“js ar 2017.gada 21.aprīļa iesniegumu vÄ“las noskaidrot pamatojumu Kancelejas darbiniekiem izmaksātajai papildus darba samaksai laika posmā no 2016.gada 1.janvāra lÄ«dz 2017.gada 21.aprÄ«lim.

KonkrÄ“tas amatpersonas (darbinieku) darba samaksas, papildu darba samaksas lielums un pamatojums tā piešÄ·iršanai ir fiksÄ“tu ziņu kopums atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likuma normām. Ja papildu darba samaksas pamatojums ietver konkrÄ“tu amatpersonu (darbinieku) veiktas darbÄ«bas, tad arÄ« tā ir darbÄ«bu uzskaite vai ziņu kopums. Tāpat ziņu kopums ir izstrādāti darbÄ«bas virzieni potenciālo investÄ«ciju piesaistei, kultÅ«ras projekti un idejas izstrāde, ja tie ir fiksÄ“ti jebkurā tehniski iespÄ“jamā veidā.

To, ka atbilde uz pieprasÄ«jumu sniedzama saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likuma normām, min pati Kanceleja, norādot, ka informācijai, kura ir paredzÄ“ta ierobežotam personu lokam sakarā ar darba vai dienesta pienākumu veikšanu un kuras izpaušana vai nozaudÄ“šana šÄ«s informācijas rakstura un satura dēļ apgrÅ«tina vai var apgrÅ«tināt iestādes darbÄ«bu, nodara vai var nodarÄ«t kaitÄ“jumu personu likumÄ«gajām interesÄ“m, ievÄ“rojot Informācijas atklātÄ«bas likuma 5.panta pirmo daļu, ir ierobežota pieejamÄ«ba.

No pieteicÄ“ja 2017.gada 21.aprīļa iesnieguma satura izriet, ka pieteicÄ“ju neinteresÄ“, kā Kanceleja Ä«steno kādu valsts pārvaldes uzdevumu atbilstoši tai noteiktai kompetencei, bet pieteicÄ“ja vÄ“lme ir noskaidrot, uz kāda pamata ir izmaksātas Kancelejas amatpersonu (darbinieku) piemaksas ārpus noteiktajai mÄ“nešalgai.

Tātad no Kancelejas netiek prasÄ«ts apkopot vai radÄ«t kādu jaunu informāciju, bet norādÄ«t tikai to informāciju, kas ir bijusi piemaksu piešÄ·iršanas pamatā. Ja, pÄ“c Kancelejas norādÄ«tā, visa informācija jau ir sniegta 2017.gada 25.janvāra vÄ“stulÄ“ Nr.149, un vairāk ziņu par piemaksu pamatojumu nav apkopotas, tad atbilstoši Informācijas atklātÄ«bas likuma 2.panta pirmajai un otrajai daļai bija norādāms, ka šÄda informācija nav Kancelejas rÄ«cÄ«bā un to nevar sniegt, nevis atsaukties uz Iesniegumu likumu.

[10] Lietā nav nozÄ«mes, vai informāciju pieprasa sniegt privātpersona vai mediju pārstāvis. Augstākā tiesa jau iepriekš paudusi viedokli, ka tiesÄ«bu uz informāciju nozÄ«mi demokrātiskā sabiedrÄ«bā nav iespÄ“jams pārvÄ“rtÄ“t, jo tās ir bÅ«tiskas šÄ«s sabiedrÄ«bas vÄ“rtÄ«bu nodrošināšanai. TiesÄ«bas uz informāciju kā tiesÄ«bu uz vārda brÄ«vÄ«bu sastāvdaļa neatņemami ir viens no demokrātiskas sabiedrÄ«bas pamatiem. Proti, caur tiesÄ«bu uz informāciju Ä«stenošanu ir panākams, lai valsts pārvalde bÅ«tu atklāta, pieejama un tās darbÄ«ba - pārskatāma. TiesÄ«bu uz informāciju Ä«stenošanas rezultātā sabiedrÄ«ba var pārliecināties, vai valsts pārvalde darbojas sabiedrÄ«bas interesÄ“s, kā to paredz Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.panta trešÄ daļa, un sabiedrÄ«bai ir visas tiesÄ«bas saņemt vispārÄ“ji pieejamo informāciju (t.i., tādu, kas nav noteikta kā ierobežotas pieejamÄ«bas informācija). Turklāt informācijas saņemšana ir galvenais priekšnosacÄ«jums, lai persona varÄ“tu Ä«stenot savas tiesÄ«bas šo informāciju izplatÄ«t un paust par to (vai, ņemot to vÄ“rā) savu viedokli.

ArÄ« likumā ietvertais informācijas pieejamÄ«bas tiesiskais regulÄ“jums apstiprina saistÄ«bā ar Satversmes 100.pantu izdarÄ«tos secinājumus. LikumdevÄ“js Informācijas atklātÄ«bas likuma 2.panta pirmajā daļā kā šÄ likuma mÄ“rÄ·i ir izvirzÄ«jis nepieciešamÄ«bu nodrošināt, lai sabiedrÄ«bai bÅ«tu pieejama informācija, kura ir iestādes rÄ«cÄ«bā vai kuru iestādei atbilstoši tās kompetencei ir pienākums radÄ«t. ŠÄ«s normas saturs pilnÄ«gāk atklājas, ņemot vÄ“rā turpmāk likumā teikto. Proti, 2.panta trešÄ daļa paredz, ka informācija ir pieejama sabiedrÄ«bai visos gadÄ«jumos, kad likumā nav noteikts citādi. Ja informācijas pieprasÄ«jums par vispārpieejamas informācijas sniegšanu saņemts no personas, tad atbilstoši minÄ“tā likuma 10.panta trešajai daļai šÄdu informāciju sniedz jebkuram, kas to vÄ“las saņemt, ievÄ“rojot personu vienlÄ«dzÄ«bu informācijas iegÅ«šanā. PieprasÄ«tājam nav Ä«paši jāpamato sava interese par vispārpieejamu informāciju, un to viņam nevar liegt tāpÄ“c, ka šÄ« informācija neattiecas uz pieprasÄ«tāju (sk. Augstākās tiesas 2007.gada 8.jÅ«nija sprieduma lietā Nr.SKA-l94/2007 14.punktu).

Kanceleja norādījusi, ka pieprasītā informācija ir ierobežotas pieejamības.

Tiesa norāda, ka vispārÄ«ga norāde, ka pieprasÄ«tā informācija ir ierobežotas pieejamÄ«bas, nav pietiekama, lai informācijai piešÄ·irtu ierobežotas pieejamÄ«bas statusu. Informācijas atklātÄ«bas likuma 5.panta otrajā daļā ir ietverts izsmeļošs uzskaitÄ«jums, kādai informācijai var tikt piešÄ·irts ierobežotas pieejamÄ«bas statuss. Informācijas atklātÄ«bas likuma 5.panta trešajā daļā noteikts, ka informācijas autors vai iestādes vadÄ«tājs, norādot šajā likumā vai citos likumos paredzÄ“to pamatojumu, nosaka informācijai ierobežotas pieejamÄ«bas statusu.

No minÄ“tās tiesÄ«bu normas un Informācijas atklātÄ«bas likuma 6.pantā noteiktā izriet, ka informācija ierobežotas pieejamÄ«bas statusu iegÅ«st ar iestādes vadÄ«tāja attiecÄ«gu lÄ“mumu. Lai arÄ« Kanceleja nav atsaukusies uz šÄdu lÄ“mumu, noprotams, ka ierobežotas pieejamÄ«bas statuss tiek attiecināts uz amatpersonu (darbinieku) novÄ“rtÄ“šanas procesu un tā rezultātiem, kuru izpaušana varÄ“tu apgrÅ«tināt Kancelejas darbu vai nodarÄ«t kaitÄ“jumu personu likumiskajām interesÄ“m.

[11] Informācijas atklātÄ«bas likuma 5.panta otrās daļas 5.punkts noteic, ka par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju uzskatāma informācija, kas attiecas uz atestācijas, eksāmenu, iesniegto projektu (izņemot projektus, kuru finansÄ“šana paredzÄ“ta ar valsts sniegtu galvojumu), konkursu (izņemot konkursus, kas saistÄ«ti ar iepirkumiem valsts vai pašvaldÄ«bu vajadzÄ«bām vai citādi saistÄ«ti ar rÄ«cÄ«bu ar valsts vai pašvaldÄ«bu finanšu lÄ«dzekļiem un mantu) un citu lÄ«dzÄ«ga rakstura novÄ“rtÄ“jumu procesu.

Tātad jau pats minÄ“tās normas teksts noteic, ka par ierobežotas pieejamÄ«bas informāciju nav uzskatāmi iesniegtie projekti, konkursi un citu lÄ«dzÄ«ga rakstura novÄ“rtÄ“jumu procesi, kas saistÄ«ti ar rÄ«cÄ«bu ar valsts vai pašvaldÄ«bu finanšu lÄ«dzekļiem un mantu.

Informācija par valsts pārvaldes darbinieku un amatpersonu amatiem un viņu saņemtajiem ienākumiem, tostarp, prÄ“mijām, piemaksām un dāvanām, pildot savus pienākumus, nav uzskatāma par informāciju par fiziskās personas privāto dzÄ«vi, kuru aizsargā likums. MinÄ“tais ir nostiprināts arÄ« likuma “Par Valsts noslÄ“pumu” 5.panta 5.punktā, ka ir aizliegts piešÄ·irt valsts noslÄ“puma statusu un ierobežot pieejamÄ«bu informācijai par valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju amatpersonām un darbiniekiem noteiktajām algas likmÄ“m, privilÄ“Ä£ijām, atvieglojumiem un garantijām.

LÄ«dz ar to informācija par valsts vai pašvaldÄ«bas iestādes amatpersonas vai darbinieka darba samaksas noteikšanas procesu, pildot amata pienākumus, ir brÄ«vi pieejama sabiedrÄ«bai.

Ja lietā pieprasÄ«tajai informācijai bÅ«tu noteikts ierobežotas pieejamÄ«bas statuss cita pamata dēļ, arÄ« tas nebÅ«tu iemesls informācijas nesniegšanai, jo Informācijas atklātÄ«bas likuma 11.panta ceturtā daļa paredz arÄ« šÄdas informācijas izsniegšanas iespÄ“jamÄ«bu. Kanceleja nav norādÄ«jusi, kā pieprasÄ«tās informācijas izsniegšana varÄ“tu apgrÅ«tināt tās darbÄ«bu.

[12] Tiesa piekrÄ«t Kancelejas paskaidrojumā norādÄ«tajam, ka pieteicÄ“js Kancelejā ir vÄ“rsies ar neskaitāmiem iesniegumiem, kuru apstrāde var prasÄ«t no iestādes nesamÄ“rÄ«gus resursu patÄ“riņus. Taču norādāms, ja interneta vietnÄ“ www.president.lv bÅ«tu norādÄ«ta informācija, pÄ“c kādiem normatÄ«viem aktiem un kritÄ“rijiem notiek amatpersonu (darbinieku) vÄ“rtÄ“šana, kāda ir katras amatpersonas (darbinieka) darba samaksa (nevis atalgojuma diapazons un vidÄ“jā alga), izpaliktu arÄ« jautājumi par atalgojumu un tā pamatotÄ«bu. Valsts budžeta lÄ«dzekļu izlietojumam ir jābÅ«t pamatotam un vÄ“rstam uz sabiedrÄ«bas interešu nodrošināšanu, iestādes nedrÄ«kst ar tās funkciju veikšanai piešÄ·irtajiem valsts budžeta lÄ«dzekļiem rÄ«koties patvaļīgi. Tas attiecas arÄ« uz mantisku labumu piešÄ·iršanu iestādÄ“ strādājošajiem. LÄ«dz ar to sabiedrÄ«bai ir tiesÄ«bas uzzināt informāciju, uz kāda pamata ir izmaksāta Kancelejas amatpersonu (darbinieku) papildu samaksa. Tieši šÄdā kontekstā ir izvÄ“rtÄ“jams pieteicÄ“ja iesniegums kopumā un uz to jāsniedz pieprasÄ«tā informācija.

[13] Saskaņā ar Informācijas atklātÄ«bas likuma 15.panta pirmo daļu, ja iestāde atsaka sniegt rakstveidā pieprasÄ«to informāciju, tā savā rakstveida atteikumā norāda, uz kāda pamata pieprasÄ«jums pilnÄ«gi vai daļēji atteikts, kur un kādā termiņā šo atteikumu var apstrÄ«dÄ“t vai pārsÅ«dzÄ“t.

2017.gada 17.maija vÄ“stulÄ“ Nr.837 “Par atbildes sniegšanu” (lietas 8.lapa) nav norādÄ«ta tā pārsÅ«dzÄ«bas kārtÄ«ba un termiņš, tādÄ“jādi Kanceleja nav ievÄ“rojusi minÄ“tajā tiesÄ«bu normā noteikto. Vienlaikus tiesa konstatÄ“, ka tas pats par sevi nav radÄ«jis pieteicÄ“jam kaitÄ“jumu, jo tas nav liedzis pieteicÄ“jam likumā noteiktajā kārtÄ«bā vÄ“rsties tiesā.

[14] Pieteicējs lūdzis atlīdzināt nodarīto morālo kaitējumu un uzlikt par pienākumu Kancelejai atvainoties pieteicējam par prettiesisko rīcību, neievērojot Informācijas atklātības likuma normas.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 92.pantu ikviens ir tiesīgs prasīt atbilstīgu atlīdzinājumu par mantiskajiem zaudējumiem vai personisko kaitējumu, arī morālo kaitējumu, kas viņam nodarīts ar administratīvo aktu vai iestādes faktisko rīcību.

Valsts pārvaldes iestāžu nodarÄ«to zaudÄ“jumu atlÄ«dzināšanas likuma (turpmāk - AtlÄ«dzināšanas likuma) 4.panta pirmā daļa noteic, ka iestāde zaudÄ“jumus var nodarÄ«t ar prettiesisku administratÄ«vo aktu vai prettiesisku faktisko rÄ«cÄ«bu.

AdministratÄ«vā procesa likuma 94.panta ceturtā daļa noteic, ka atlÄ«dzināšanas pienākumu attiecÄ«gais publisko tiesÄ«bu subjekts var izpildÄ«t, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvÄ“ja pirms zaudÄ“juma vai kaitÄ“juma nodarÄ«šanas, vai, ja tas nav vai nav pilnÄ«bā iespÄ“jams, vai nav adekvāti, samaksājot atbilstÄ«gu atlÄ«dzinājumu naudā.

Tātad no tiesÄ«bu normas izriet, ka atlÄ«dzināšanas pienākums var tikt izpildÄ«ts kā iepriekšÄ“jā stāvokļa atjaunošana, un tikai gadÄ«jumā, ja atjaunošana nav iespÄ“jama vai nav adekvāta, piešÄ·irams atlÄ«dzinājums naudā vai nosakāma rakstveida vai publiska atvainošanās, kā to paredz AtlÄ«dzināšanas likuma 14.panta ceturtā daļa, proti, ja iestāde vai tiesa, izvÄ“rtÄ“jot konkrÄ“tā gadÄ«juma apstākļus, konstatÄ“, ka privātpersonas tiesÄ«bu vai ar likumu aizsargāto interešu aizskārums nav smags, personiskā kaitÄ“juma, tai skaitā morālā kaitÄ“juma, patstāvÄ«gs vai papildu atlÄ«dzinājums var bÅ«t iestādes rakstveida vai publiska atvainošanās.

Ar informācijas nesniegšanu ir aizskartas pieteicÄ“ja ar likumu aizsargātās tiesÄ«bas uz informācijas saņemšanu, kas noteiktas Satversmes 100. un 104.pantā un uzskatāmas par nozÄ«mÄ«gām personas pamattiesÄ«bām. Vienlaikus konstatÄ“jams, ka pieteicÄ“js nav norādÄ«jis uz viņam nodarÄ«tā aizskāruma smagumu vai citiem ar morālo kaitÄ“jumu saistÄ«tiem apsvÄ“rumiem. LÄ«dz ar to tiesa secina, ka pieteicÄ“jam nav nodarÄ«ts smags aizskārums. PieteicÄ“js arÄ« nav norādÄ«jis uz citiem ar morālo kaitÄ“jumu saistÄ«tiem apsvÄ“rumiem, kas bÅ«tu pamats izvÄ“rtÄ“t informācijas nesniegšanas ietekmi uz citām ar likumu aizsargātām tiesÄ«bām.

IzvÄ“rtÄ“jot lietas apstākļus, tiesa atzÄ«st, ka izskatāmajā lietā tiesas noteikts pienākums Kancelejai sniegt pieteicÄ“ja pieprasÄ«to informāciju ir uzskatāms par atbilstÄ«gu atlÄ«dzinājumu, bet pieteicÄ“ja prasÄ«jums par atvainošanos kā morālā kaitÄ“juma atlÄ«dzinājumu ir noraidāms.

[15] Saskaņā ar AdministratÄ«vā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnÄ«bā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildÄ“tāja par labu pieteicÄ“jam viņa samaksāto valsts nodevu. PieteicÄ“js par pieteikuma iesniegšanu tiesā ir samaksājis valsts nodevu 30 euro apmÄ“rā (lietas 6.lapa).

Saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 “KārtÄ«ba, kādā administratÄ«vajā lietā iemaksā, atmaksā un atlÄ«dzina valsts nodevu, un iemaksā un atmaksā drošÄ«bas naudu” 13.punktu valsts nodevu atlÄ«dzina mÄ“neša laikā pÄ“c tiesas vai tiesneša nolÄ“muma stāšanās spÄ“kā AdministratÄ«vā procesa likuma 126.pantā minÄ“tajos gadÄ«jumos no tās iestādes budžeta lÄ«dzekļiem, kura attiecÄ«gajā administratÄ«vajā lietā bijusi pieaicināta atbildÄ“tāja pusÄ“.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu, 255.pantu, 329.panta pirmo daļu un Informācijas atklātības likuma 15.panta otro daļu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda

apmierināt daļēji Lato Lapsas pieteikumu.

Uzdot Valsts prezidenta kancelejai viena mÄ“neša laikā no sprieduma stāšanās spÄ“kā sniegt pieteicÄ“ja 2017.gada 21.aprīļa iesniegumā pieprasÄ«to informāciju.

Noraidīt pieteikumu pārējā daļā.

Piespriest no Latvijas Republikas par labu Lato Lapsam (personas kods 160569- 13068) viņa samaksāto valsts nodevu 30 euro apmērā, kas atlīdzināma no administratīvajā lietā pieaicinātās iestādes Valsts prezidenta kancelejas budžeta līdzekļiem.

Spriedumu var pārsÅ«dzÄ“t Augstākās tiesas AdministratÄ«vo lietu departamentā viena mÄ“neša laikā no tā sastādÄ«šanas dienas, iesniedzot kasācijas sÅ«dzÄ«bu AdministratÄ«vās rajona tiesas RÄ«gas tiesu namā.

S.Linkevičs, Administratīvās rajona tiesas tiesnesis

Rēzeknē 2017.gada 29.novembrī

Karikatūra no Latvijas Avīzes