Iesaki rakstu:

AdministratÄ«vā rajona tiesa nospriedusi kā prettiesisku atcelt IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas 2012.gada 26.jÅ«lija rÄ«kojumu par bijušÄs RÄ«gas 95. vidusskolas peldbaseina vadÄ«tājas Ulrikas Auniņas iecelšanu par ministrijas valsts sekretāra vietnieci - un jaunatnes departamenta direktori. Tiesas spriedums, kas nonācis Pietiek rÄ«cÄ«bā, cita starpā arÄ« atklāj haosu un dÄ«vainÄ«bas Roberta Ķīļa vadÄ«tās ministrijas rÄ«kotajos amatu konkursos.

Konkursā uz šo amatu pagājušÄ gada vasarā pieteicās kopumā vienpadsmit pretendenti, taču tā organizÄ“šanā, kā tagad izriet no Pietiek rÄ«cÄ«bā esošÄ tiesas sprieduma, bijusi vesela virkne nepilnÄ«bu un dÄ«vainÄ«bu.

Kā izrādās, ministrija konkursa dalÄ«bniekus nav pat iepazÄ«stinājusi ne ar konkursa nolikumu (kas nav bijis atrodams arÄ« ministrijas interneta mājas lapā), ne ar konkursa vÄ“rtÄ“šanas kritÄ“rijiem, ne pat ar konkursa komisijas sastāvu, kas ticis nosaukts tikai konkursa otrajā kārtā.

Kaut gan bija jāpieaicina kompetenti konkursa komisijas locekļi, jo ierÄ“dņa amata vieta ir nozÄ«mÄ«ga, neviens no konkursa komisijas locekļiem sporta sfÄ“rā nebija darbojies. Tāpat konkursa komisijā nav bijusi neviena persona, kurai bÅ«tu atbilstoša izglÄ«tÄ«ba un dokuments, kas apliecinātu personas tiesÄ«bas veikt angļu valodas zināšanu novÄ“rtÄ“jumu.

Tāpat, kā izrādās, konkursa komisijas loceklis - Nodrošinājuma un finanšu departamenta direktora vietnieks juridiskajos jautājumos - ministrijā strādājis tikai četras dienas, un lÄ«dz ar to katrā no divām konkursa komisijas rÄ«kotajām pretendentu uzklausÄ«šanām bijis atšÄ·irÄ«gs konkursa komisijas sastāvs.

„Konkursa 2.kārtā (intervija) 2012.gada 29,jÅ«nijā pretendenti tika maldināti par konkursa komisijas locekļu sastāvu - Nodrošinājuma un finanšu departamenta direktora vietnieka juridiskajos jautājumos E.Martinsona vietā piedalÄ«jās Nodrošinājuma un finanšu departamenta juriskonsults R.Kārkliņš, kurš nav komisijas loceklis. TomÄ“r konkursa komisijas 2012. gada 3. jÅ«lija sēžu protokolā Nr.09-20.2/2 ir parakstÄ«jies E.Martinsons,” norādÄ«ts tiesas materiālos.

DÄ«vainÄ«bas bijušas arÄ« pretendentu izvÄ“rtÄ“šanā. Tā, piemÄ“ram, „konkursā netika izvirzÄ«ta prasÄ«ba, ka tiks vÄ“rtÄ“ti rakstveida priekšlikumi par sporta un jaunatnes jomu attÄ«stÄ«bas tendencÄ“m. TomÄ“r faktiski šÄda prasÄ«ba izvÄ“rtÄ“jumā tika vÄ“rtÄ“ta”. Savukārt „konkursā tika izvirzÄ«ta prasÄ«ba - motivācijas vÄ“stule. TomÄ“r tā izvÄ“rtÄ“jumā netika vÄ“rtÄ“ta”.

Atbilstošs konkursa norisei bijis arÄ« tā iznākums: „Konkursa pretendentiem rakstveidā nepaziņoja par pieņemto galÄ«go lÄ“mumu un vÄ“rtÄ“šanas rezultātiem (kārtā iegÅ«tā individuālā vÄ“rtÄ“juma vidÄ“jo punktu skaitu), katram piecu darba dienu laikā pÄ“c konkursa komisijas lÄ“muma pieņemšanas.”

Ministrija gan iebildusi pret to, ka kāda no uzskaitÄ«tajām dÄ«vainÄ«bām bÅ«tu uzskatāma par pārkāpumu, un tiesa arÄ« piekritusi, ka, piemÄ“ram, Valsts civildienesta likums nenosaka pienākumu Ministrijai informÄ“t (darÄ«t zināmu) amata pretendentu par amata konkursa pārbaudes kritÄ“rijiem un ka šis pats likums „neparedz ministrijai amata konkursa nolikuma izstrādi un tā publicÄ“šanu ministrijas mājas lapā”.

 Toties tiesa ir atzinusi, ka arÄ« IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijā „amatpersona nedrÄ«kst ar parakstu apstiprināt pretendentiem doto vÄ“rtÄ“jumu, ja tai bija jābÅ«t klāt novÄ“rtÄ“šanā, bet faktiski amatpersona ir bijusi prombÅ«tnÄ“. Konkursa komisijas izveidošanas jÄ“ga ir izveidot speciālistu grupu, kuriem iestādes vadÄ«tājs uzticas, lai tieši no grupā esošajām amatpersonām saņemtu vÄ“rtÄ“jumu”.

Tāpat tiesa piekritusi, ka konkursa ietvaros uzdotie jautājumi ir bijuši formulÄ“ti tik plaši, ka devuši vÄ“rtÄ“tājiem lieliskas iespÄ“jas „bÅ«t subjektÄ«vam savā novÄ“rtÄ“jumā, ja atbilde nesakrÄ«t ar to, ko gaidÄ«jis vÄ“rtÄ“tājs”.

Tiesa arÄ« atzinusi par nepamatotiem ministrijas skaidrojumus par pretendentu valodas zināšanu pārbaudi, - ka „ministrijas vadÄ«ba, kas bija konkursa komisijas sastāvā, pietiekami labi prot svešvalodu”.

„RÄ«kojuma pieņemšanā iestāde ir vadÄ«jusies pÄ“c patvaļīgi izvÄ“lÄ“tiem faktiskajiem apstākļiem un vÄ“rā ņemtie fakti nav pierādÄ«ti. LÄ«dz ar to tiesa uzskata, ka šÄds trÅ«kums var novest pie citāda konkursa rezultāta, t.i., ietekmÄ“t rezultātu pÄ“c bÅ«tÄ«bas, kas ir pamats rÄ«kojuma atzÄ«šanai par prettiesisku,” teikts spriedumā.

Tiesas spriedumu līdz marta vidum gan vēl iespējams pārsūdzēt administratīvajā apgabaltiesā.