Tiesas spriedums: bÄ“dÄ«gi slavenajam Garkalnes Bauzem-Krastiņam jÄatmaksÄ valstij nelikumÄ«gi piesavinÄtie 12 tÅ«kstoÅ¡i eiro
Rodijs Rododendrs · 02.11.2019. · Komentāri (0)Ja vÄ“l nepietiek, tad klÄt pie šokÄ“jošÄ Valsts kontroles ziņojumÄ par Garkalnes novada domi: 10.10.2019. AdministratÄ«vÄ apgabaltiesa ir pieņēmusi spriedumu, ar kuru noraidÄ«ja Garkalnes novada domes priekšsÄ“dÄ“tÄju MÄrtiņu GunÄru Bauzi-Krastiņu prasÄ«bu par KNAB lÄ“muma atcelšanu, ar kuru Bauzem-Krastiņam uzdots par pienÄkumu atlÄ«dzinÄt valstij zaudÄ“jumus 12 673,62 eiro apmÄ“rÄ, kas nodarÄ«ti, pÄrkÄpjot Interešu konflikta novÄ“ršanas likuma 11. panta pirmajÄ daÄ¼Ä un 18. panta pirmajÄ daÄ¼Ä valsts amatpersonai noteiktos ierobežojumus un aizliegumus, apstiprinot sev piemaksas 50 % jeb 1210 eiro (bruto) apmÄ“rÄ pie amatalgas laikÄ no 2014. gada 1. jÅ«lija lÄ«dz 2015. gada 31. oktobrim.
ĪsumÄ: Bauze-Krastiņš pats sev bija noteicis 50% piemaksu par to, ka viņš ir kapitÄla daļu turÄ“tÄja pÄrstÄvis. TomÄ“r saskaÅ†Ä ar Publiskas personas kapitÄla daļu un kapitÄlsabiedrÄ«bu pÄrvaldÄ«bas likuma 14. panta piektajÄ daÄ¼Ä noteikto pieteicÄ“js kÄ minÄ“to sabiedrÄ«bu kapitÄla daļu turÄ“tÄja pÄrstÄvis savus pienÄkumus pildÄ«ja atbilstoši viņam noteiktajiem amata pienÄkumiem attiecÄ«gajÄ pašvaldÄ«bÄ un atlÄ«dzÄ«bu par šo pienÄkumu pildÄ«šanu saņēma amatam noteiktÄs mÄ“nešalgas ietvaros. LÄ«dzÄ«gs regulÄ“jums bija ietverts arÄ« likumÄ „Par valsts un pašvaldÄ«bu kapitÄla daļÄm un kapitÄlsabiedrÄ«bÄm”
"Apgabaltiesa uzsver lietÄ konstatÄ“to apstÄkli, ka pieteicÄ“js pats sev apstiprinÄja prettiesiski piešÄ·irtÄs piemaksas izmaksu, tÄdÄ“jÄdi rÄ«kojÄs par labu savÄm personÄ«gajÄm un mantiskajÄm interesÄ“m. No minÄ“tÄ izriet, ka pieteicÄ“js pieļÄva interešu konfliktu,” teikts spriedumÄ, Tiesa, tas vÄ“l nav stÄjies spÄ“kÄ, un, visticamÄkais, Bauze-Krastiņš iesniegs kasÄcijas sÅ«dzÄ«bu, lai uz vÄ“l pÄris gadiem atlikt nelikumÄ«gi saņemtÄs piemaksas atmaksu.
MinÄ“tais fakts spilgti parÄda, ka Bauze-Krastiņš ir sistÄ“miski pieļÄvis pašvaldÄ«bas budžeta lÄ«dzekļu izlietojumu savÄs intereses, vairÄkkÄrtÄ«gi pieļauj darbÄ«bu interešu konflikta situÄcijÄ (arÄ« citos gadÄ«jumos) un nespÄ“j nodrošinÄt pašvaldÄ«bas darbÄ«bas tiesiskumu. Ministram Jurim PÅ«cem beidzot ir pienÄcis laiks rÄ«koties.