Iesaki rakstu:

Tas, ka koka vecuma noteikšanas metode, veicot urbumu, ir starptautiski atzÄ«ta un tiek plaši pielietota mežsaimniecÄ«bā, nedod tiesÄ«bas Valsts meža dienesta (VMD) darbiniekiem bez likumā noteikta pilnvarojuma privātā mežā izmantot šo metodi un bojāt kokus bez meža Ä«pašnieka informÄ“šanas un viņa piekrišanas, - šÄdu spriedumu pÄ“c meža Ä«pašnieka Jāņa GipšÄ¼a pieteikuma taisÄ«jusi administratÄ«vā rajona tiesa.

PagājušÄ gada maijā Gipslis bija iesniedzis VMD Gulbenes birojā iesniegumu koku ciršanai savā Ä«pašumā, bet saņēmis mežziņa atteikumu, kā pamatojumu minot to, ka konkrÄ“tā mežaudze esot jaunāka, nekā minÄ“ts pašu VMD amatpersonu 2003.gadā apstiprinātajā meža inventarizācijas lietā, lÄ«dz ar to ciršana galvanajā cirtÄ“ esot aizliegta. VienlaicÄ«gi tikušas veiktas izmaņas VMD uzturÄ“tajā Meža valsts reÄ£istra datu bāze.

Apsekojot Ä«pašumu pÄ“c lÄ“muma saņemšanas, Gipslis konstatÄ“jis, ka 12 priedÄ“s izdarÄ«ti apmÄ“ram 20-30 cm dziļi 0.5 cm diametra urbumi, tātad - bojāti augoši koki, par ko viņš ziņojis Valsts policijai. Policija noskaidrojusi, ka urbumus, pildot VMD centrālā aparāta izstrādātās pārbaužu procedÅ«ras prasÄ«bas, veikušas VMD amatpersonas, tāpÄ“c administratÄ«vās lietas ierosināšanai neesot pamata.

„Lieki teikt, ka neviens normatÄ«vais akts nepieprasa un neparedz šÄdā veidā veikt „pārbaudes”, nerunājot par to, ka tas notiek bez Ä«pašnieka piekrišanas un pat neinformÄ“jot viņu. Varu tikai minÄ“t, ka šÄdā veidā vismaz 5 manos Ä«pašumos veiktas šÄdas „pārbaudes”, lÄ«dz ar to bojāti vismaz 60 koki, tikai citur neesmu to pamanÄ«jis, jo lÄ“mumi ir bijuši labvÄ“lÄ«gi,” stāsta Gipslis.

 Viņš ir pārliecināts, ka šÄdā veidā VMD amatpersonas rupji pārkāpj privātpersonas mantas neaizskaramÄ«bas principu, bez Ä«pašnieka piekrišanas to bojājot: „Tas notiek apmÄ“ram 60% gadÄ«jumu, kad tiek iesniegts pieteikums koku ciršanai tādām mežaudzÄ“m, kurās valdoša suga ir priede, egle vai bÄ“rzs, tāpat pieņemot jaunas meža inventarizācijas lietas, lai pievienotu tās Meža valsts reÄ£istram, šÄdi tiek „pārbaudÄ«tas” visas šaubÄ«gās mežaudzes.”

GipšÄ¼a viedoklim par šÄdu VMD metodes nelikumÄ«gumu piekritusi arÄ« adminstratÄ«vā rajona tiesa, savā spriedumā (to publicÄ“jam pilnÄ«bā) nosakot, ka „atzÄ«st, ka izskatāmajā gadÄ«jumā nav ietekmÄ“jošas nozÄ«mes pārsÅ«dzÄ“tajā lÄ“mumā minÄ“tajam argumentam par to, ka koka vecuma noteikšanas metode, veicot urbumu, ir starptautiski atzÄ«ta un tiek plaši pielietota mežsaimniecÄ«bā. Tas vien, ka šÄda prakse starptautiski tiek atzÄ«ta, nenozÄ«mÄ“, ka Dienestam ir tiesÄ«bas šÄdu praksi bez likumā noteikta pilnvarojuma piemÄ“rot privātÄ«pašumā esošajās mežaudzÄ“s”.

Interesanti, ka, neraugoties uz šo tiesas spriedumu, pašlaik tiek izstrādāti jauni Ministru kabineta noteikumi, kuros tiek mÄ“Ä£ināts uzlikt par pienākumu meža inventarizācijas veicÄ“jiem veikt šÄdus urbumus, tādÄ“jādi spiežot viņus veikt šadas darbÄ«bas un uzņemties pienākumu informÄ“t par to meža Ä«pašnieku, pretÄ“jā gadÄ«jumā VMD meža inventarizāciju nepieņems.

„Meža Ä«pašnieks tiek nostādÄ«ts fakta priekšÄ - vai nu ļauj bojāt savus kokus, vai nu arÄ« inventarizācija netiks pieņemta. Uzskatu, ka šÄds uzstādÄ«jums nav pieļaujams, tāpÄ“c vÄ“los šo VMD pašreizÄ“jo praksi un „nākotnes” nodomus darÄ«t zināmus sabiedrÄ«bai,” skaidro meža Ä«pašnieks.

Lieta Nr.A420294915 (A42-00756-16/46)

ADMINISTRATĪVĀ RAJONA TIESA, VALMIERAS TIESU NAMS, SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Valmierā 2016.gada 8.februārī

AdministratÄ«vā rajona tiesa šÄdā sastāvā: tiesnese Solveiga Pone, piedaloties pieteicÄ“jam Jānim Gipslim, atbildÄ“tājas Latvijas Republikas pusÄ“ pieaicinātās iestādes Valsts meža dienesta pārstāvjiem Inetai Počai un Ilgvaram Jačukam,

2016.gada 19.janvārÄ« atklātā tiesas sÄ“dÄ“ izskatÄ«ja administratÄ«vo lietu, kas ierosināta pÄ“c Jāņa GipšÄ¼a pieteikuma par labvÄ“lÄ«ga administratÄ«vā akta izdošanu, ar kuru Valsts meža dienests izsniegtu apliecinājumu koku ciršanai nekustamajā Ä«pašumā „Celmiņi”, Lizuma pagasts, Gulbenes novads, kadastra Nr.50720030037, cirsmai Nr.1 - kailcirtÄ“ pÄ“c caurmÄ“ra meža 3.kvartāla 1.nogabalā 0,1 ha platÄ«bā un cirsmai Nr.2 - izlases cirtÄ“ pÄ“c caurmÄ“ra 3.kvartāla 1.nogabalā 0,3 ha platÄ«bā.

AprakstošÄ daļa

[1] Administratīvās rajona tiesas Valmieras tiesu namā 2015.gada 17.septembrī saņemts pieteicēja pieteikums. Ar Administratīvās tiesas tiesneses 2015.gada 21.septembra lēmumu pieteikums pieņemts, un ierosināta administratīvā lieta Nr.A420294915.

[2] No lietas materiāliem konstatējams.

[2.1] 2015.gada 5.maijā pieteicÄ“js vÄ“rsies Valsts meža dienesta (turpmāk – Dienests) Ziemeļaustrumu virsmežniecÄ«bas Gulbenes birojā ar iesniegumu koku ciršanai 2015.gadā, kurā lÅ«gts izsniegt ciršanas apliecinājumu koku ciršanai Ä«pašumā „Celmiņi”, kadastra Nr.5072 003 0037 cirsmai Nr.1 – kailcirtÄ“ pÄ“c caurmÄ“ra meža 3.kvartāla 1.nogabalā 0,1 ha platÄ«bā un cirsmai Nr.2 – izlases cirtÄ“ pÄ“c caurmÄ“ra 3.kvartāla 1.nogabalā 0,3 ha platÄ«bā (sk.lietas 29.lapu).

[2.2] Ar Dienesta Ziemeļaustrumu virsmežniecÄ«bas Lejasciema nodaļas mežziņa 2015.gada 26.maija lÄ“mumu Nr.B8.2.3-13/146 (turpmāk – sākotnÄ“jais lÄ“mums), pieteicÄ“jam atteikts izsniegt pieprasÄ«to ciršanas apliecinājumu (sk.lietas 16.-17.lapu).

[2.3] Pieteicējs Dienesta Ziemeļaustrumu virsmežniecības Lejasciema nodaļas mežziņa 2015.gada 26.maija lēmumu Nr.B8.2.3-13/146 apstrīdējis, un ar Dienesta Ziemeļaustrumu virsmežniecības virsmežziņa 2015.gada 1.jūlija lēmumu Nr.VM8.1-10/297 apstrīdētais lēmums atstāts negrozīts (sk.lietas 18.-21.lapu).

[2.4] PieteicÄ“js Dienesta Ziemeļaustrumu virsmežniecÄ«bas virsmežziņa 2015.gada 1.jÅ«lija lÄ“mumu Nr.VM8.1-10/297 apstrÄ«dÄ“jis, un ar Dienesta Ä£enerāldirektora 2015.gada 21.augusta lÄ“mumu Nr.VMD1-20/599 (turpmāk – pārsÅ«dzÄ“tais lÄ“mums) apstrÄ«dÄ“tais lÄ“mums atstāts negrozÄ«ts (sk.lietas 22.lapu).

[3] Pieteicējs, nepiekrītot pārsūdzētajam lēmumam, iesniedza tiesā pieteikumu, pamatojoties uz turpmāk minētajiem argumentiem.

[3.1] PieteicÄ“js uzskata, ka pārsÅ«dzÄ“tais lÄ“mums ir atceļams un 3.kvartāla 1.nogabalā izsniedzams ciršanas apliecinājums kailcirtei un izlases cirtei pÄ“c valdošÄs sugas caurmÄ“ra, ņemot vÄ“rā argumentus, kas minÄ“ti pieteicÄ“ja apstrÄ«dÄ“šanas iesniegumos Dienestam.

ApstrÄ«dÄ“šanas iesniegumos, kas adresÄ“ti Dienesta Ziemeļaustrumu virsmežniecÄ«bas virsmežzinim un Dienesta Ä£enerāldirektoram, pieteicÄ“js norāda, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 18.decembra noteikumu Nr.935 „Noteikumi par koku ciršanu mežā” (turpmāk - Noteikumi Nr.935) 79.punktu un 79.1.apakšpunktu Dienestam pirms lÄ“muma pieņemšanas par apliecinājuma izsniegšanu vai atteikumu izsniegt apliecinājumu, jāpārbauda iesniegtā informācija, ja nepieciešams, pārbaudi veicot mežā. Savā 2015.gada 5.maija iesniegumā un tam pievienotajos valdošÄs koku sugas - priedes - caurmÄ“ra mÄ“rÄ«jumos tika norādÄ«ts tikai viens parametrs, kuru varÄ“tu uzskatÄ«t par pieteicÄ“ja iesniegto - aprÄ“Ä·ināts vidÄ“jais caurmÄ“rs - 38 cm. VÄ“l tika norādÄ«ta bonitāte, kas ņemta no Meža valsts reÄ£istra datiem un nav uzskatāma par iesniegto informāciju un lÄ«dz ar to nav pārbaudāma. TāpÄ“c pieteicÄ“js uzskata, ka augstuma un vecuma noteikšana, kā arÄ« pārskatā minÄ“tās izmaiņas veiktas nepamatoti, mežzinim pārsniedzot savas pilnvaras.

[3.2] Tāpat apstrÄ«dÄ“šanas iesniegumos pieteicÄ“js norāda, ka ir pārkāpts tiesiskās paļāvÄ«bas princips, jo 2003.gadā Gulbenes virsmežniecÄ«bas Lizuma mežniecÄ«bas mežzinis P.Drozdovs ir pieņēmis lÄ“mumu par Ä«pašuma „Celmiņi” meža inventarizācijas datu reÄ£istrÄ“šanu Meža valsts reÄ£istrā, lÄ«dz ar to nepamatota to grozÄ«šana, kā rezultātā bÅ«tiski mainās sekundārie rādÄ«tāji, ir prettiesiska.

[3.3] PieteicÄ“jam nav saprotams, ar kādām metodÄ“m mežzinis ir noteicis valdošÄs sugas vidÄ“jo augstumu un vidÄ“jo vecumu, jo ne Noteikumos Nr.935, ne Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumos Nr.88 „Meža inventarizācijas un Meža valsts reÄ£istra informācijas aprites noteikumi” (turpmāk - Noteikumi Nr.88) nav minÄ“ta metodika to noteikšanai.

PieteicÄ“js norāda, ka apsekojot cirsmas pÄ“c sākotnÄ“jā lÄ“muma saņemšanas, konstatÄ“ja, ka vismaz 12 augošos kokos - priedÄ“s, veikti apmÄ“ram 20-25 cm dziļi 5 mm diametra urbumi. PieteicÄ“js lÅ«dzis Dienestam skaidrot to izcelsmi un par šo faktu ziņojis Valsts policijas Vidzemes reÄ£ionālās nodaļas Gulbenes iecirkņa inspektoram. PieteicÄ“js uzskata, ka šÄdi augošu koku bojājumi samazina potenciāli tÅ«lÄ«t cÄ“rtamo koku koksnes vÄ“rtÄ«bu, kā arÄ« tālākā perspektÄ«vā. Ja mežaudze netiek nocirsta, bÅ«tiski tiek palielināts konkrÄ“to koku risks saslimt ar sÄ“nÄ«šu slimÄ«bām, kas var izraisÄ«t trupi un lÄ«dz ar to arÄ« radikālu bojāto koku koksnes vÄ“rtÄ«bas kritumu. LÄ«dz ar to par šÄdu pārkāpumu piemÄ“rojams sods saskaņā ar Latvijas AdministratÄ«vo sodu kodeksa 67.pantu. PārsÅ«dzÄ“tajā lÄ“mumā minÄ“tais, ka – „tie aizaug 1-2 gadu laikā un koki nezaudÄ“ savu dzÄ«votspÄ“ju, jo augošiem kokiem bojājuma rezultātā izveidojas kompartmentalizācija - koka aizsargmehānisms bojājuma izplatÄ«bas ierobežošanai”, neiztur kritiku, jo, ja bojātos kokus nocÄ“rt tÅ«lÄ«t, caurumi paliek, savukārt, ja arÄ« bojājums pÄ“c gadiem aizaug, tā vietā veidojas rÄ“taudi, kas samazina koksnes kvalitāti un izturÄ«bu, tāpat darbojoties ar nesteriliem instrumentiem, pieaug inficÄ“šanās risks ar sÄ“nÄ«šu slimÄ«bām. Jebkurā gadÄ«jumā neviens normatÄ«vais likumdošanas akts nav pilnvarojis Dienesta amatpersonas bojāt augošus kokus privātÄ«pašumu mežos.

[4] Administratīvajā rajona tiesā 2015.gada 22.oktobrī saņemts Dienesta rakstveida paskaidrojums, kur Dienests neatzīst pieteikumu par pamatotu un norāda turpmāk minētos argumentus.

[4.1] Gan pārsūdzētajā lēmumā, gan Dienesta 2015.gada 21.augusta lēmumā Nr.VMD1-20/599 sniegts Dienesta viedoklis par pieteicēja norādītajiem argumentiem.

Noteikumu Nr.935 79.1.apakšpunktā paredzÄ“tās pārbaudes mÄ“rÄ·is ir nodrošināt administratÄ«vā akta tiesiskumu un pamatotÄ«bu, izvÄ“rtÄ“jot, vai ir tiesiski un pamatoti apmierināt iesniegumā izteikto lÅ«gumu izsniegt apliecinājumu koku ciršanai, konkrÄ“tajā gadÄ«jumā - galvenajai cirtei – kailcirtei pÄ“c caurmÄ“ra un izlases cirtei pÄ“c caurmÄ“ra (kā tas norādÄ«ts iesniegumā). Dienesta ieskatā pieteicÄ“js vÄ“las, lai Noteikumu Nr.935 79.1.apakšpunktā noteiktais par iesniegtās informācijas pārbaudi tiktu izprasts sašaurināti, t.i., bÅ«tÄ«bā pārbaudot tikai vienu viņa norādÄ«to parametru – caurmÄ“ru. TomÄ“r šÄdam viedoklim nav pamata arÄ« tad, ja tulko minÄ“to tiesÄ«bu normu tikai gramatiski, jo uz iesniegto informāciju attiecas viss iesniegumā norādÄ«tais, t. sk. par paredzamo cirtes veidu, cirtes izpildes veidu utt., tātad pārbaudāms un izvÄ“rtÄ“jams ir jautājums kopumā – vai ir tiesisks pamats izsniegt apliecinājumu koku ciršanai konkrÄ“tā mežaudzÄ“, attiecÄ«gā platÄ«bā, ievÄ“rojot attiecÄ«gu cirtes un cirtes izpildes veidu.

Kā jau norādÄ«ts Dienesta lÄ“mumos, Ziemeļaustrumu virsmežniecÄ«bas Lejasciema nodaļas mežzinis J.Deguns, pamatojoties uz Noteikumu Nr.935 79.1.apakšpunktu, pirms lÄ“muma pieņemšanas veica mežaudzes apsekošanu, mÄ“rÄ«jumus un aprÄ“Ä·inus, nosakot meža 3.kvartāla 1.nogabala valdošÄs koku sugas – priedes pirmā stāva koku vidÄ“jo vecumu, augstumu un caurmÄ“ru.

MÄ“rÄ«jumu rezultātā tika konstatÄ“ts, ka koku vidÄ“jais augstums ir 29 metri (kas atbilda Meža valsts reÄ£istra datos norādÄ«tajam), caurmÄ“rs 38 cm, vidÄ“jais koku vecums valdošajai koku sugai - priedei ir 84 gadi.

Meža valsts reÄ£istrā pÄ“c 2003.gada meža inventarizācijas datiem konkrÄ“tās mežaudzes valdošÄs sugas vecums ir 99 gadi. Par iesniegto datu atbilstÄ«bu situācijai dabā atbild meža Ä«pašnieks. Dienesta amatpersonu pienākums ir šos datus pārbaudÄ«t izlases veidā. Saskaņā ar Noteikumu Nr.88 3.pielikuma 3.1.2.punktu pieļaujamā koku vecuma novirze +/-10 gadi. Pamatojoties uz veiktajiem mÄ“rÄ«jumiem, mežzinis J.Deguns 2015.gada 19.maijā sagatavoja Meža inventarizācijas datu izmaiņu pārskatu Nr.684104031. Sekojoši Meža valsts reÄ£istrā, pamatojoties uz Noteikumu Nr.88 35.1.1 apakšpunktu un saskaņā ar pārskatu Nr.684104031, veikti grozÄ«jumi par Gulbenes novada Lizuma pagasta Ä«pašuma ,,Celmiņi’’, zemes vienÄ«bas kadastra apzÄ«mÄ“jums 50720030037, 3.kvartāla 1.nogabalu, mežaudzes pirmā stāva vidÄ“jo vecumu mainot no 99 gadiem uz 84 gadiem. LÄ«dz ar to, pamatojoties uz Noteikumu Nr.88 2.pielikuma 4.tabulu, mežaudze ar valdošÄs koku sugas priedes vidÄ“jo augstumu 29 metri un vecumu 84 gadi atbilst Ia bonitātei.

Noteikumu Nr.935 9.punktā noteikts, ka koku ciršana pÄ“c galvenās cirtes caurmÄ“ra ir atļauta pirms galvenās cirtes vecuma sasniegšanas, ja valdošÄs koku sugas pirmā stāva koku vidÄ“jais caurmÄ“rs 1,3 m augstumā virs sakņu kakla ir vienāds ar šo noteikumu 7.pielikumā noteikto galvenās cirtes caurmÄ“ru vai lielāks par to. Saskaņā ar Noteikumu Nr.935 7.pielikumu valdošajai sugai – priedei Ia bonitātÄ“ – galvenās cirtes caurmÄ“rs noteikts 39 cm.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.88 26.punktu Meža valsts reÄ£istrā tiek ietverta gan meža Ä«pašnieku un tiesisko valdÄ«tāju sniegtā informācija, gan pārbaudÄ“s iegÅ«tā informācija, gan meža inventarizācijas datu aktualizācijā iegÅ«tā informācija. Mežaudzes vecums, lÄ«dz ar to arÄ« bonitāte, Meža valsts reÄ£istrā mainÄ«ta, pamatojoties uz Noteikumu Nr.88 32.punktu. LÄ«dz ar to mežzinis nav pārsniedzis savas pilnvaras, bet atbilstoši Ministru kabineta 2013.gada 30.jÅ«lija noteikumu Nr.449 „Valsts meža dienesta nolikums” (turpmāk – Noteikumi Nr.449) 4.7.apakšpunktam kārtojis Meža valsts reÄ£istru.

[4.2] Nav pamatots pieteicÄ“ja arguments par tiesiskās paļāvÄ«bas principa pārkāpumu. Apstāklis, ka ciršanas apliecinājuma pieprasÄ«šanas brÄ«dÄ« Meža valsts reÄ£istrā bija informācija, ka nogabalā, kurā plānota galvenā cirte, priedes bonitāte bija I ar caurmÄ“ru 38 cm, tātad bija atbilstoša tam, lai varÄ“tu izsniegt ciršanas apliecinājumu pÄ“c valdošÄs sugas caurmÄ“ra, nedeva tiesÄ«bas pieteicÄ“jam paļauties, ka, pamatojoties tikai uz veiktās inventarizācijas datiem, viņš varÄ“s saņemt ciršanas apliecinājumu. MÄ“rÄ«jumi dabā veikti pirms lÄ“muma pieņemšanas, lai izsniegtais ciršanas apliecinājums atbilstu tiesÄ«bu normām, pamatojoties uz Meža likuma 12.panta otrās daļas 1.punktu.

KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā, lai gan 2003.gadā meža inventarizācijas lieta tika pievienota Meža valsts reÄ£istram, pieteicÄ“js nevarÄ“ja paļauties tikai uz to, ka Dienests, kā Meža valsts reÄ£istra pārzinis, neveiks izmaiņas Meža valsts reÄ£istrā atbilstoši reālajai situācija dabā. Tā kā šÄdas izmaiņas dažādos gadÄ«jumos, ne tikai saskaņā ar meža Ä«pašnieka vai tiesiskā valdÄ«tāja iesniegto informāciju, bet arÄ« pÄ“c pārbaužu rezultātiem, Dienesta amatpersonas ir tiesÄ«gas reÄ£istrÄ“t, tad pieteicÄ“jam nevarÄ“ja bÅ«t absolÅ«ta paļāvÄ«ba uz labvÄ“lÄ«ga administratÄ«vā akta izdošanu, pamatojoties uz 2003.gadā reÄ£istrÄ“tiem meža inventarizācijas datiem.

[4.3] Ä€rÄ“jie normatÄ«vie akti nereglamentÄ“, kā nosakāms mežaudzes valdošÄs koku sugas koku vidÄ“jais augstums un vecums, tomÄ“r mežsaimniecÄ«bā tiek izmantotas noteiktas metodes šo parametru mÄ“rÄ«šanai, kas bÅ«tu jāzina arÄ« pieteicÄ“jam kā meža inventarizācijas veicÄ“jam. KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā mežzinis noteicis parametrus ar mÄ“rÄ«jumu metodi.

AttiecÄ«bā uz pieteikumā norādÄ«tajiem iebildumiem par Dienesta pārbaudes metodi, nosakot mežaudzes vecumu - koku vecuma noteikšanu ar Preslera pieauguma svārpstu, Dienests norāda, ka pārsÅ«dzÄ“tajā lÄ“mumā papildus dots skaidrojums par šÄ«s metodes pielietošanu mežsaimniecÄ«bā. MinÄ“tajā lÄ“mumā paskaidrots – „Koku vecuma noteikšanas metode, veicot urbumus, ir visprecÄ«zākā starptautiski atzÄ«tā un tiek plaši pielietota mežsaimniecÄ«bas praksÄ“. ArÄ« pÄ“c Latvijas Valsts mežzinātnes institÅ«ta „Silava” praksÄ“ gÅ«tās pieredzes koku vecuma noteikšana ar Preslera pieauguma svārpstu ir vienkāršÄkā metode, ar kuras palÄ«dzÄ«bu var precÄ«zi noteikt koku vecumu lÄ«dz gadam (ja nav zināms precÄ«zs koka stādÄ«šanas gads). Urbumu aiztaisÄ«šana nav nepieciešama, jo tie aizaug 1-2 gadu laikā un koki nezaudÄ“ savu dzÄ«votspÄ“ju. KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā vecums tika noteikts 12 valdošÄs sugas (priede) kokiem, saskaitot gadskārtas skaidām, kuras iegÅ«tas ar Preslera pieauguma svārpstu.

Pārbaudes metodes, ko veic Dienests, nerada nelabvÄ“lÄ«gus apstākļus mežaudzes attÄ«stÄ«bai. Augošiem kokiem bojājuma rezultātā izveidojas kompartmentalizācija - koka aizsargmehānisms bojājuma izplatÄ«bas ierobežošanai .”

Lai gan pieteicÄ“jam ir cits viedoklis par minÄ“tās metodes pielietošanu, tomÄ“r jautājums par koku vecuma noteikšanas metodiku attiecas uz mežzinātnes jomu un viedokļu atšÄ·irÄ«bas šajā jautājumā nevar bÅ«t par pamatu pieteikumam tiesā.

 [5] Tiesas sÄ“dÄ“ pieteicÄ“js uzturÄ“ja pieteikumā ietverto prasÄ«jumu, pamatojoties uz tajā un apstrÄ«dÄ“šanas iesniegumos Dienestam norādÄ«tajiem apstākļiem.

Dienesta pārstāvji tiesas sēdē pieteikumu neatzina, pamatojoties uz pārsūdzētajā lēmumā un rakstveida paskaidrojumā norādītajiem apsvērumiem.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, noklausoties procesa dalÄ«bnieku paskaidrojumus, izvÄ“rtÄ“jot lietas apstākļus un lietā esošos pierādÄ«jumus, secina, ka pieteikums ir pamatots un apmierināms.

[7] Meža likuma 7.pantā noteikts, ka kokus mežā atļauts cirst galvenajā cirtÄ“, kopšanas cirtÄ“, rekonstruktÄ«vajā cirtÄ“, sanitārajā cirtÄ“, atmežošanas cirtÄ“, ainavu cirtÄ“ un citā cirtÄ“.

Saskaņā ar Meža likuma 9.panta pirmo daļu galvenā cirte ir atļautajai, ja:

1) mežaudze ir sasniegusi minÄ“tajā tiesÄ«bu normā noteikto galvenās cirtes vecumu (mežaudzei, kuras valdošÄ koku suga ir priede, noteiktais vecums ir: ja bonitāte ir I - III – 101 gads, IV vai zemāka –121 gads);

2) mežaudze ir sasniegusi galvenās cirtes caurmēru.

Saskaņā ar Meža likuma 1.panta 10.punktu galvenā cirte ir cirtes veids mežaudzes nociršanai vienā paņēmienā vai vairākos paņēmienos pÄ“c galvenās cirtes vecuma vai galvenās cirtes caurmÄ“ra sasniegšanas. Kailcirte un izlases cirte ir galvenās cirtes izpildes veidi (Meža likuma 1.panta 14. un 16.punkts).

Saskaņā ar Meža likuma 1.panta 7.punktu bonitāte ir iedalÄ«juma vienÄ«ba mežaudzes ražīguma raksturošanai, ko nosaka pÄ“c koku augstuma noteiktā vecumā.

[8] Saskaņā ar Noteikumu Nr.935 „Noteikumi par koku ciršanu mežā” 9.punktu koku ciršana pÄ“c galvenās cirtes caurmÄ“ra ir atļauta pirms galvenās cirtes vecuma sasniegšanas, ja valdošÄs koku sugas pirmā stāva koku vidÄ“jais caurmÄ“rs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir vienāds ar šo noteikumu 7.pielikumā noteikto galvenās cirtes caurmÄ“ru vai lielāks par to.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.935 11.punktu, nosakot galvenās cirtes caurmÄ“ru, valdošo koku sugu un bonitāti nosaka pÄ“c Meža valsts reÄ£istra datiem.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.935 7.pielikumu valdošÄs koku sugas – priede vidÄ“jais caurmÄ“rs Ia bonitātei ir 39 cm, I bonitātei 35 cm, II bonitātei 31 cm un III bonitātei 27 cm.

PieteicÄ“ja iesniegtajos mÄ“rÄ«jumos „Mežaudzes valdošÄs koku sugas pirmā stāva koku caurmÄ“ru mÄ“rÄ«jumi, uzmÄ“rot visus valdošÄs koku sugas pirmā stāva kokus” valdošÄs koku sugas (priedes) pirmā stāva koku caurmÄ“rs ir norādÄ«ts 38 cm, bonitāte I, galvenās cirtes caurmÄ“rs – 35 cm.

No Ä«pašuma „Celmiņi” 2003.gadā veiktās meža inventarizācijas datiem konstatÄ“jams, ka 3.kvartāla 1.nogabala valdošÄs koku sugai (priede) ir noteikta I bonitāte.

[9] Saskaņā ar Noteikumu Nr.935 79.punkta 79.1.apakšpunktu pirms lÄ“muma pieņemšanas par apliecinājuma izsniegšanu vai atteikumu izsniegt apliecinājumu Valsts meža Dienests pārbauda iesniegto informāciju un veic pārbaudi mežā, ja tas nepieciešams iesniegtās informācijas pārbaudei vai precizÄ“šanai.

Noteikumu Nr.935 80.punktā noteikts, ka šo noteikumu 79.1.apakšpunktā minÄ“to pārbaudi veic normatÄ«vajos aktos par meža inventarizāciju noteiktajā kārtÄ«bā vai saskaņā ar šo noteikumu 4., 5., 12. un 30.punktu.

Meža inventarizācijas kārtība ir noteikta uz Meža likuma 34.panta pirmās daļas pamata izdotajos Noteikumos Nr.88.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.88 32.punkta 32.4.apakšpunktu Meža inventarizācijas datu aktualizāciju pa nogabaliem starpinventarizācijas periodā Valsts meža dienests nodrošina, ja konstatÄ“ts, ka Meža valsts reÄ£istrā iekļauta neprecÄ«za informācija, kas pārsniedz šo noteikumu 3.pielikuma 1.tabulā noteiktās pieļaujamās novirzes.

Saskaņā ar Noteikumu Nr.88 35.punkta 35.1. un 35.1.1.apakšpunktu, ja Meža valsts reÄ£istrā iekļautie dati pārsniedz šo noteikumu 3.pielikuma 1.tabulā noteiktās pieļaujamās novirzes, kā arÄ« ja 3.pielikuma 1.tabulas 1.punktā un 3.3., 3.4. un 3.5.apakšpunktā minÄ“tie dati nepārsniedz pieļaujamās novirzes un izmaiņu nepieciešamÄ«bu konstatÄ“ Dienesta amatpersona, tā veic pārbaudi apvidÅ« un izdara grozÄ«jumus Meža valsts reÄ£istrā, par to informÄ“jot meža Ä«pašnieku vai tiesisko valdÄ«tāju. Bet ja Meža valsts reÄ£istrā iekļautie dati nepārsniedz šo noteikumu 3.pielikuma 1.tabulā noteiktās pieļaujamās novirzes, saskaņā ar Noteikumu Nr.88 35.punkta 35.2.apakšpunktu Noteikumu Nr.935 79.1.apakšpunktā minÄ“tajā pārbaudÄ“ Dienesta amatpersona lÄ“muma pieņemšanai izmanto Meža valsts reÄ£istrā fiksÄ“to informāciju, ja vien pārbaude nav veikta saskaņā ar minÄ“to noteikumu 4., 5., 12. un 30.punktu.

Noteikumu Nr.935 anotācijā par 79. un 80.punktā ietvertajām tiesÄ«bu normām ir izskaidrots, ka „pirms lÄ“muma pieņemšanas par apliecinājuma izsniegšanu vai atteikumu izsniegt apliecinājumu Valsts meža dienests pārbauda iesniegto informāciju un, ja nepieciešams veic pārbaudi mežā. Ja, veicot minÄ“to pārbaudi, konstatÄ“, ka Meža valsts reÄ£istrā iekļautās informācijas neprecizitāte pārsniedz normatÄ«vajos aktos par meža inventarizāciju noteiktās nogabalu raksturojošo rādÄ«tāju pieļaujamās novirzes, lÄ“mumu pieņem pamatojoties uz pārbaudÄ“ iegÅ«to informāciju, izņemot gadÄ«jumus, ja tiek pārbaudÄ«ts galvenās cirtÄ“s caurmÄ“rs vai mežaudzes šÄ·Ä“rslaukums. Šajos gadÄ«jumos lÄ“mumu pieņem pamatojoties uz pārbaudÄ“ iegÅ«to informāciju. PārÄ“jos gadÄ«jumos lÄ“mumu pieņem, pamatojoties uz Meža valsts reÄ£istrā iekļauto informāciju. Atbilstoši Meža likuma 1.panta 24.punktam, meža inventarizācija ir informācijas iegÅ«šana par mežu un tam piegulošiem purviem, meža infrastruktÅ«ras objektiem, mežā ietilpstošiem pārplÅ«stošiem klajumiem, purviem un laucÄ“m konkrÄ“tā meža Ä«pašumā vai valdÄ«jumā un iegÅ«tās informācijas dokumentÄ“šana. Informācijas iegÅ«šana par mežu ietverta Meža likuma VIII nodaļā, nosakot, ka tā izmantojama meža apsaimniekošanas plānošanai. LÄ«dz ar to Meža valsts reÄ£istrā iekļautā meža inventarizācijas informācija, tai skaitā informācija par mežaudzes vecumu, ja tā iekļaujas pieļaujamās kļūdas robežās, ir izmantojama par pamatu lÄ“muma pieņemšanai par apliecinājuma izsniegšanu vai atteikumu izsniegt apliecinājumu” (sk.http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40258154).

No minÄ“tā izriet, ka, saņemot iesniegumu koku ciršanai, Dienests informācijas pārbaudei vai precizÄ“šanai ir tiesÄ«gs veikt pārbaudi dabā. Savukārt gadÄ«jumā, ja pārbaudÄ“ tiek konstatÄ“ta Meža valsts reÄ£istrā iekļautās informācijas neprecizitāte, kas pārsniedz normatÄ«vajos aktos par meža inventarizāciju noteiktās nogabalu raksturojošo rādÄ«tāju pieļaujamās novirzes, Dienesta amatpersonai ir jāizdara attiecÄ«gi grozÄ«jumi Meža valsts reÄ£istrā un lÄ“mums par koku ciršanas apliecinājuma izsniegšanu ir jāpieņem, pamatojoties uz šÄdā pārbaudÄ“ iegÅ«to informāciju. Tikai tad, ja iesniegtie dati apliecinājuma saņemšanai koku ciršanai atbilst Meža valsts reÄ£istra datiem vai neatbilstÄ«bas ir pieļaujamās novirzes robežās, lÄ“muma par apliecinājuma izsniegšanu koku ciršanai pieņemšanai tiek izmantoti Meža valsts reÄ£istra dati.

TādÄ“jādi Dienestam likumdevÄ“js ir piešÄ·Ä«ris tiesÄ«bas veikt iesniegumā koku ciršanai norādÄ«to meža platÄ«bu pārbaudi dabā un neatbilstÄ«bu gadÄ«jumā veikt attiecÄ«gus labojumus Meža valsts reÄ£istrā. No kā savukārt izriet, ka Meža valsts reÄ£istrā reÄ£istrÄ“tie meža inventarizācijas dati nedod pamatu meža Ä«pašniekam paļauties, ka šÄdi dati Meža valsts reÄ£istrā tiks saglabāti lÄ«dz nākošÄs meža inventarizācijas veikšanai un attiecÄ«gi tajā iegÅ«to datu reÄ£istrācijai Meža valsts reÄ£istrā.

[10] Kā konstatÄ“ts šÄ sprieduma 8.punktā, pieteicÄ“ja sniegtā informācija (sk.lietas 10.lapu) bija atbilstoša Meža valsts reÄ£istra datiem, taču Dienesta veiktās pārbaudes rezultātā ir ticis konstatÄ“ts, ka mežaudzes vecums ir 84 gadi, kas neatbilst Meža valsts reÄ£istrā reÄ£istrÄ“tajiem datiem un konstatÄ“tā neatbilstÄ«ba pārsniedz pieļaujamo novirzi 10 gadi (Noteikumu Nr.88 3.pielikuma 1.tabulas 3.1.2.punkts). Tādēļ saskaņā ar Noteikumu Nr.395 79.punkta 79.1.apakšpunktu un 80.punktu un Noteikumu Nr.88 35.punkta 35.1. un 35.1.1.apakšpunktu, konstatÄ“jot datu neatbilstÄ«bu, kas pārsniedz noteikto pieļaujamo novirzi, Dienestam bÅ«tu jāveic labojumu Meža valsts reÄ£istrā un, lemjot par Apliecinājuma koku ciršanai Ä«pašuma „Celmiņi” 3.kvartāla 1.nogabalā, jāvadās no pārbaudÄ“ iegÅ«tajiem datiem. Proti, atbilstoši Noteikumu Nr.935 7.pielikuma 1.punktam bÅ«tu jānosaka mežaudzei bonitāti Ia un, pamatojoties uz Noteikumu Nr.935 9.punktu un 7.pielikuma 1.punktā noteikto galvenās cirtes caurmÄ“ru valdošajai koku sugai priede ar bonitāti Ia, bÅ«tu jāatzÄ«st, ka mežaudze nav sasniegusi galvenās cirtes caurmÄ“ru.

[11] Lietā ir strÄ«ds par pierādÄ«juma, uz kuru pamata pieņemts pārsÅ«dzÄ“tais lÄ“mums iegÅ«šanas tiesiskumu.

AdministratÄ«vā procesa likuma 59.panta pirmajā daļā pÄ“c administratÄ«vās lietas ierosināšanas iestāde iegÅ«st informāciju, kas saskaņā ar normatÄ«vajiem aktiem ir nepieciešama, lai pieņemtu attiecÄ«go lÄ“mumu.

Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 59.panta otro daļu, iegūstot informāciju, iestāde var izmantot visas tiesiskās metodes, arī iegūt informāciju no administratīvā procesa dalībniekiem, citām institūcijām, kā arī ar liecinieku, ekspertu, apskates, dokumentu un cita veida pierādījumu palīdzību. Administratīvā procesa likuma 60.panta otrajā daļā noteikts, ka iestāde nedrīkst vākt un administratīvajā procesā izmantot informāciju, kas iegūta ar prettiesiskām metodēm.

No lietas materiāliem konstatÄ“jams, ka pierādÄ«jums, kas ir bijis par pamatu pieteicÄ“jam nelabvÄ“lÄ«ga administratÄ«vā akta – atteikuma izsniegt ciršanas apliecinājumu izsniegšanai - ir Dienesta amatpersonu vecākā mežziņa I.Jačuka un mežziņa J.Deguna 2015.gada 12.maijā sastādÄ«tā mÄ“rÄ«jumu lapa „Mežaudzes valdošÄs koku sugas vidÄ“jā vecuma, caurmÄ“ra un augstuma mÄ“rÄ«jumi, uzmÄ“rot kokus parauglaukumos” par veiktajiem koku vecuma gados mÄ“rÄ«jumiem Ä«pašumā „Celmiņi” 3.kvartāla 1.nogabalā. No lietas materiāliem konstatÄ“jams un lietā nav strÄ«da par to, ka minÄ“tajā pierādÄ«jumā norādÄ«tie mÄ“rÄ«jumi veikti, ar Preslera svārpstu izdarot urbumus uzmÄ“rāmajos kokos. No minÄ“tās mÄ“rÄ«jumu lapas konstatÄ“jams un lietā nav strÄ«da par to, ka pieteicÄ“js nav piedalÄ«jies mÄ“rÄ«jumu veikšanā un ka šÄdu mÄ“rÄ«jumu veikšana nav tikusi saskaņota ar pieteicÄ“ju – mežaudzes, kurā veikti mÄ“rÄ«jumi, Ä«pašnieku.

[12] Saskaņā ar Civillikuma 927.pantu Ä«pašums ir pilnÄ«gas varas tiesÄ«ba par lietu, tas ir tiesÄ«ba valdÄ«t un lietot to, iegÅ«t no tās visus iespÄ“jamos labumus, ar to rÄ«koties un noteiktā kārtā atprasÄ«t to atpakaļ no katras trešÄs personas ar Ä«pašuma prasÄ«bu. Bet saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 105.pantu, Ä«pašuma tiesÄ«bas kā cilvÄ“ka pamattiesÄ«bas, var ierobežot vienÄ«gi saskaņā ar likumu.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka Ä«pašuma tiesÄ«bas var ierobežot, ja ierobežojumi ir attaisnojami, proti, ja tie ir noteikti saskaņā ar likumu, tiem ir leÄ£itÄ«ms mÄ“rÄ·is un tie ir samÄ“rÄ«gi (sk. Satversmes tiesas 2008.gada 22.decembra sprieduma lietā Nr.2008-11-01 9.punktu). Satversmes 116.pantā ir uzskaitÄ«ti cilvÄ“ka pamattiesÄ«bu ierobežošanas leÄ£itÄ«mie mÄ“rÄ·i: citu cilvÄ“ku tiesÄ«bu, demokrātiskas valsts iekārtas, sabiedrÄ«bas drošÄ«bas, labklājÄ«bas un tikumÄ«bas aizsardzÄ«ba. Kaut arÄ« Satversmes 116.pantā minÄ“to uz likuma pamata ierobežojamo cilvÄ“ka pamattiesÄ«bu uzskatÄ«jumā nav ietvertas Ä«pašuma tiesÄ«bas, minÄ“tajā Satversmes pantā uzskaitÄ«to pamattiesÄ«bu ierobežošanas leÄ£itÄ«mie mÄ“rÄ·i saskaņā ar Satversmes 105.panta trešo teikumu vienlÄ«dz attiecināmi arÄ« uz Ä«pašuma tiesÄ«bām.

[13] Personas Ä«pašuma tiesÄ«bu, kas attiecas uz meža Ä«pašumu, ierobežojumi ir noteikti Meža likumā un uz tā pamata izdotajos normatÄ«vajos aktos.

Meža likuma 2.panta pirmās daļas 1.punktā kā Meža likuma mÄ“rÄ·is ir noteikts veicināt meža ekonomiski, ekoloÄ£iski un sociāli ilgtspÄ“jÄ«gu apsaimniekošanu un izmantošanu, visiem meža Ä«pašniekiem vai tiesiskajiem valdÄ«tājiem nodrošinot vienādas tiesÄ«bas, Ä«pašuma tiesÄ«bu neaizskaramÄ«bu un saimnieciskās darbÄ«bas patstāvÄ«bu un nosakot vienādus pienākumus.

No minÄ“tās tiesÄ«bu normas izriet, ka Meža likumā noteikto meža Ä«pašuma tiesÄ«bu ierobežojumu leÄ£itÄ«mais mÄ“rÄ·is pamatā ir vides tiesÄ«bu aizsardzÄ«ba – citu cilvÄ“ku Satversmes 116.pantā noteikto tiesÄ«bu dzÄ«vot labvÄ“lÄ«gā vidÄ“ aizsardzÄ«bai. Turklāt norādāms, ka minÄ“tajā tiesÄ«bu normā kā likuma mÄ“rÄ·is ir izvirzÄ«ts arÄ« Ä«pašuma tiesÄ«bu neaizskaramÄ«ba.

[14] Meža likuma 5.panta piektajā daļā ir noteiktas valsts amatpersonu tiesÄ«bas, pildot dienesta pienākumus, bez ierobežojumiem pārvietoties mežā. Taču ne Meža likums, ne arÄ« uz tā pamata izdotajos Ministra kabineta noteikumos Dienesta amatpersonām nav piešÄ·irtas tiesÄ«bas veikt jebkādas darbÄ«bas, kas ietekmÄ“tu vai pasliktinātu meža stāvokli, tostarp mÄ“rÄ«jumu metodes ar koku urbšanu izmantošanu. Kā norādÄ«ts iepriekš šÄ sprieduma 13.punktā, Meža likuma mÄ“rÄ·is cita starpā ir vÄ“rsts uz Ä«pašuma tiesÄ«bu aizsardzÄ«bu, ko likumdevÄ“js konsekventi ievÄ“rojis meža apsaimniekošanas tiesiskajā regulÄ“jumā. Uz Meža likumā ietvertā deleģējuma pamata izdotajos Noteikumos Nr.935 ir noteiktas meža novÄ“rtÄ“šanas metodes mežaudzes šÄ·Ä“rslaukuma noteikšanai (4.,5.punkts), taču metodes meža vecuma noteikšanai meža apsaimniekošanas tiesiskais regulÄ“jums nesatur.

Dienesta amatpersonu pilnvaras ir noteiktas arÄ« Valsts meža dienesta likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos, taču arÄ« minÄ“tajos normatÄ«vajos aktos Dienestam nav piešÄ·irts pilnvarojums dienesta pienākumu izpildÄ“ izmantot tādas metodes, kas aizskar personu Ä«pašuma tiesÄ«bas, pasliktinot meža vai atsevišÄ·u koku stāvokli.

Tiesa atzÄ«st, ka izskatāmajā gadÄ«jumā nav ietekmÄ“jošas nozÄ«mes pārsÅ«dzÄ“tajā lÄ“mumā minÄ“tajam argumentam par to, ka koka vecuma noteikšanas metode, veicot urbumu, ir starptautiski atzÄ«ta un tiek plaši pielietota mežsaimniecÄ«bā. Tas vien, ka šÄda prakse starptautiski tiek atzÄ«ta, nenozÄ«mÄ“, ka Dienestam ir tiesÄ«bas šÄdu praksi bez likumā noteikta pilnvarojuma piemÄ“rot privātÄ«pašumā esošajās mežaudzÄ“s.

[15] No lietas materiāliem konstatÄ“jams, ka koka vecuma noteikšanas metode, veicot urbumu, ir noteikta Dienesta iekšÄ“jos normatÄ«vajos aktos.

Dienesta Ä£enerāldirektora 2014.gada 16.jÅ«nijā apstiprinātajā iekšÄ“jā normatÄ«vajā aktā „Apliecinājumu koku ciršanai izsniegšanai, noslÄ“gšanas un paziņojumu administrÄ“šanas procedÅ«ra” 17.punktā noteikts, ka pārbaudi dabā sākotnÄ“ji veic, vizuāli pārbaudot iesniegumā pieteiktās darbÄ«bas atbilstÄ«bu stāvoklim dabā un normatÄ«vo aktu prasÄ«bām. Saskaņā ar 18.punktu, ja, veicot pārbaudi dabā, rodas šaubas vai strÄ«di (gatavojoties noformÄ“t atteikumu) par atbilstÄ«bu, tad pārbaudi veic, pielietojot mÄ“rÄ«jumu metodi.

Dienesta Ä£enerāldirektora 2015.gada 9.februārÄ« apstiprinātajā iekšÄ“jā normatÄ«vā akta „Meža inventarizācijas datu pievienošanas un izmainÄ«šanas procedÅ«ra” (turpmāk – ProcedÅ«ra). 20.punkta 20.3.apakšpunktā noteikts, ka dabā, pārbaudot meža inventarizācijas datus – mežaudzes valdošÄs koku sugas vecuma, sastāva, vidÄ“jā augstuma un vidÄ“jā caurmÄ“ra noteikšanai, mežzinis izmanto mÄ“rÄ«jumu metodi. ŠÄ« metode pielietojama strÄ«dus gadÄ«jumos un pamatojot meža Ä«pašniekam nelabvÄ“lÄ«gus administratÄ«vos aktus (lÄ“mumus). ProcedÅ«ras 3.pielikuma 3.10.punktā ir noteikti nosacÄ«jumi, kas ievÄ“rojami, nosakot koka vecumu. No minÄ“tās tiesÄ«bu normas izriet, ka koka vecuma noteikšanai tiek izmantota mÄ“rÄ«šanas metode – urbumu izdarÄ«šana kokos koksnes parauga iegÅ«šanai.

AplÅ«kotajos Dienesta iekšÄ“jos normatÄ«vajos aktos noteiktās mÄ“rÄ«juma metodes, izdarot urbumu kokā, pielietojums Ä«pašumā ir atzÄ«stams par Ä«pašuma tiesÄ«bu aizskārumu neatkarÄ«gi no tā, cik kokam radÄ«tais bojājums ir bÅ«tisks un cik smagas sekas tas rada. Bet, kā norādÄ«ts šÄ sprieduma 12.punktā, šÄds Ä«pašuma tiesÄ«bu ierobežojums var tik noteikts ar likumu vai uz likumā ietverta deleģējuma pamata, kāds izskatāmajā gadÄ«jumā nav konstatÄ“jams.

AdministratÄ«vā procesa likuma 16.panta pirmajā daļā noteikts, ka iekšÄ“jais normatÄ«vais akts ir saistošs tam publisko tiesÄ«bu subjektam, kas šo aktu izdevis, kā arÄ« šim publisko tiesÄ«bu subjektam padotajām institÅ«cijām.

Saskaņā ar AdministratÄ«vā procesa likuma 16.panta sesto daļu, ja iestādei jāpiemÄ“ro iekšÄ“jais normatÄ«vais akts, bet tai rodas pamatotas šaubas, vai tas atbilst ārÄ“jam normatÄ«vajam aktam un vispārÄ“jiem tiesÄ«bu principiem, kā arÄ« starptautisko tiesÄ«bu vai Eiropas SavienÄ«bas tiesÄ«bu normām, iestāde šo iekšÄ“jo normatÄ«vo aktu nepiemÄ“ro un nekavÄ“joties motivÄ“tā rakstveida ziņojumā informÄ“ par to augstāku iestādi un publisko tiesÄ«bu subjektu, kas šo normatÄ«vo aktu izdevis, kā arÄ« Tieslietu ministriju.

Å…emot vÄ“rā iepriekš minÄ“to, secināms, ka aplÅ«kotajos Dienesta iekšÄ“jos normatÄ«vajos aktos ietvertās tiesÄ«bu normas attiecÄ«bā par mÄ“rÄ«jumu metodi, izdarot urbumu kokā, neatbilst Meža likuma 2.panta pirmās daļas 1.punktā un Satversmes 105.pantā noteiktajam. Savukārt saskaņā ar AdministratÄ«vā procesa likuma 16.panta sesto daļu Dienesta amatpersonas, veicot mežaudzes pārbaudi dabā, nebija tiesÄ«gas tās piemÄ“rot.

[16] No iepriekš minÄ“tā secināms, ka Dienesta amatpersonu vecākā mežziņa I.Jačuka un mežziņa J.Deguna 2015.gada 12.maijā sastādÄ«tajā mÄ“rÄ«jumu lapā „Mežaudzes valdošÄs koku sugas vidÄ“jā vecuma, caurmÄ“ra un augstuma mÄ“rÄ«jumi, uzmÄ“rot kokus parauglaukumos” par veiktajiem koku vecuma gados mÄ“rÄ«jumiem Ä«pašumā „Celmiņi” 3.kvartāla 1.nogabalā uzrādÄ«tie mÄ“rÄ«jumi ir iegÅ«ti ar prettiesisku metodi, bet saskaņā ar AdministratÄ«vā procesa likuma 60.panta otro daļu šÄdas informācijas izmantošana administratÄ«vajā procesā nav pieļaujama.

LÄ«dz ar to atzÄ«stams, ka lietā nav konstatÄ“jams tiesisks pamats Ä«pašuma „Celmiņi” meža inventarizācijas datu izmaiņu veikšanai attiecÄ«bā par 3.kvartāla 1.nogabala mežaudzes vecumu, grozÄ«jumu izdarÄ«šanai Meža valsts reÄ£istra datos un pārbaudÄ“ iegÅ«tās informācijas izmantošanai lÄ“muma pieņemšanā.

[17] Apkopojot iepriekš minÄ“to un izvÄ“rtÄ“jot pārsÅ«dzÄ“to lÄ“mumu kopumā, tiesa secina, ka pārsÅ«dzÄ“tais lÄ“mums ir atzÄ«stam par prettiesisku.

[18] AdministratÄ«vā procesa likuma 124.pantā noteikts, ka par pieteikumu par lietas ierosināšanu tiesā maksā valsts nodevu 28,46 euro apmÄ“rā. No lietas materiāliem konstatÄ“jams, ka par pieteikumu izskatāmajā lietā pieteicÄ“js samaksājis valsts nodevu 28,46 euro (sk.lietas 7.lapu).

Saskaņā ar AdministratÄ«vā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, ja pieteikums pilnÄ«bā vai daļēji apmierināts, tiesa piespriež no atbildÄ“tāja par labu pieteicÄ“jam viņa samaksāto valsts nodevu. Å…emot vÄ“rā šÄ sprieduma 16.punktā norādÄ«to, pieteicÄ“ja samaksātā valsts nodeva 28,46 euro ir piespriežama no Latvijas Republikas, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 12.februāra noteikumu Nr.85 „KārtÄ«ba, kādā administratÄ«vajā lietā iemaksā, atmaksā un atlÄ«dzina valsts nodevu un iemaksā un atmaksā drošÄ«bas naudu” 13.punktu atmaksājama pieteicÄ“jam no Valsts meža dienesta budžeta lÄ«dzekļiem.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 126.panta pirmo daļu, 246.-251.pantu, 253.panta pirmo daļu, 289.-294.pantu, Administratīvā rajona tiesa

nosprieda:

apmierināt Jāņa GipšÄ¼a pieteikumu par Valsts meža dienesta Ä£enerāldirektora 2015.gada 21.augusta lÄ“muma Nr.VMD1-20/599 atzÄ«šanu par prettiesisku;

atzīt par prettiesisku Valsts meža dienesta ģenerāldirektora 2015.gada 21.augusta lēmumu Nr.VMD1-20/599;

piespriest no Latvijas Republikas par labu Jānim Gipslim samaksāto valsts nodevu 28,46 euro, atmaksājot to J.Gipslim no Valsts meža dienesta budžeta līdzekļiem.

Spriedumu var pārsÅ«dzÄ“t AdministratÄ«vajā apgabaltiesā mÄ“neša laikā no sprieduma sastādÄ«šanas dienas, apelācijas sÅ«dzÄ«bu iesniedzot AdministratÄ«vās rajona tiesas Valmieras tiesu namā.

Valmierā, 2016.gada 8.februārī