Iesaki rakstu:

Ja nelasÄ«jāt LR TiesÄ«bsarga paskaidrojumus par jauno Ä«res likumu, tos varat izlasÄ«t ŠEIT. Kā cilvÄ“kam, kuru interesÄ“ Satversmes tiesas lÄ“mumu ietekme uz cilvÄ“ktiesÄ«bām Latvijā, man nepatÄ«k lasÄ«t tiesÄ«bsarga pausto. Es gribÄ“tu izteikt iebildumus, kas, manuprāt, ir ne mazāk svarÄ«gi sabiedrÄ«bai kā tie ieguvumi, kurus prognozÄ“ TiesÄ«bsargs.

“TiesÄ«bsargs joprojām saņem daudzu iedzÄ«votāju iesniegumus, kuros viņi pauž sašutumu par Saeimā pieņemto DzÄ«vojamo telpu Ä«res likumu. Tas nomainÄ«s pašreiz spÄ“kā esošo likumu “Par dzÄ«vojamo telpu Ä«ri”. IedzÄ«votāji lÅ«dz tiesÄ«bsargu izvÄ“rtÄ“t, vai likums atbilst cilvÄ“ktiesÄ«bām un labas pārvaldÄ«bas principiem. TiesÄ«bsargs norāda, ka lÄ«dz ar jaunā likuma spÄ“kā stāšanos, kas paredzÄ“ta jau 2021. gada 1.maijā, nevienu no mājokļa neizliks. Tam joprojām bÅ«s nepieciešams vai nu tiesas spriedums, vai tiks piemÄ“rota saistÄ«bu bezstrÄ«dus piespiedu izpilde – tas gan attieksies tikai uz tiem Ä«res lÄ«gumiem, kas bÅ«s reÄ£istrÄ“ti zemesgrāmatā un pie noteiktiem kritÄ“rijiem.”

Manuprāt, Ä«rnieki jautā ne par to, var vai nevar izlikt parādnieku. IepriekšÄ“jo 30 gadu laikā visiem ir zināms, ka Ä«rnieka likumÄ«gai izlikšanai paredzÄ“ts likumā atrunātais pamats un tas ir vai nu tiesas spriedums saistÄ«bā ar Ä«rnieka parādiem un Ä«res lÄ«guma noteikumu pārkāpumiem, vai dzÄ«vojamo telpu grausta stāvoklis, kas apdraud dzÄ«vÄ«bu. Par to, ka Ä«rniekus var izlikt, parasti atzÄ«stot likumÄ«gi noslÄ“gto un spÄ“kā esošo Ä«res lÄ«gumu par nederÄ«gu, - tas vÄ“l nebija dzirdÄ“ts juridiskajā praksÄ“, iespÄ“jams, visā mÅ«sdienu pasaulÄ“. Bet tagad tas ir dzirdams no Latvijas likumdevÄ“ja.

Tādēļ, manuprāt, Ä«rnieki arÄ« uztraucas par to, ka jaunais likums noteic visiem aizmirst par spÄ“kā esošiem Ä«res lÄ«gumiem un - gribi vai negribi - piespiedu kārtā mÄ“Ä£ināt Ä«rniekam vienoties ar izÄ«rÄ“tāju par jaunām Ä«res attiecÄ«bām, par citu Ä«res lÄ«gumu, bet, ja vienošanās nebÅ«s panākta, tad jau bÅ«s nepieciešams tiesas spriedums par jaunā Ä«res lÄ«guma nosacÄ«jumiem pÄ“c izÄ«rÄ“tāja vÄ“lÄ“šanās saskaņā ar jaunā likuma noteikumiem - visām šÄ«m Ä«res pušu “dejām” tiek noteikti aprÄ“Ä·ināti pārejas posmi.

PrecizÄ“šu vÄ“l: ja pārejas periodā kāds atsevišÄ·s izÄ«rÄ“tājs neko nemainÄ«s esošajās Ä«res attiecÄ«bās ar veco Ä«rnieku, tad, neskatoties uz to, - un saskaņā ar pārejas noteikumiem - jaunais likums automātiski anulÄ“ Ä«res attiecÄ«bas, kuras likumÄ«gi darbojās ilgi pirms jaunā likuma stāšanas spÄ“kā, un šis vecais Ä«res lÄ«gums jebkurā gadÄ«jumā kļūs par nederÄ«gu 2030. gadā bez jebkādas kompensācijas, spriežot pÄ“c pārejas noteikumu 7. punkta. LÅ«k, par tādu klauzulu, par tādu jaukto tiesÄ«bu jauno paradigmu Latvijā TiesÄ«bsargam bÅ«tu vÄ“rts ja ne paskaidrot, tad noteikti iesniegt Satversmes tiesā pieteikumu par “DzÄ«vojamo telpu Ä«res likuma” neatbilstÄ«bu Satversmei un civiltiesÄ«bām.

“Daudzi iedzÄ«votāji ir satraukti par to, kas atlÄ«dzinās Ä«rnieka ieguldÄ«tos lÄ«dzekļus izÄ«rÄ“tajā dzÄ«vojamā telpā. TiesÄ«bsargs skaidro – šÄdā gadÄ«jumā vienÄ«gais pamats dzÄ«vojamās telpas Ä«rei bÅ«s Ä«res lÄ«gums. Tas nozÄ«mÄ“, ka kārtÄ«ba, ja Ä«rnieks par saviem lÄ«dzekļiem uzlabo izÄ«rÄ“to dzÄ«vojamo telpu, ir nosakāma lÄ«gumā vai savstarpÄ“ji vienojoties.”

Juridiski pareizs jautājums, vai Ä«res lÄ«guma nosacÄ«jumos ir punkts par atlÄ«dzÄ«bu labam Ä«rniekam, kas, teiksim, nomainÄ«ja novecojušÄs grÄ«das ar laminātu, salika stikla paketes, uzstādÄ«ja mÅ«sdienÄ«gas durvis? Bet - loÄ£iski, hipotÄ“tiski - vai TiesÄ«bsargs neuzdos sev jautājumu: tā kā jaunais likums VAR IEJAUKTIES spÄ“kā esošajās pušu savstarpÄ“jās Ä«res attiecÄ«bās un noteikt tās pārtaisÄ«t par labu Ä«pašniekam, kurš nepārprotami un bez ierobežojumiem paaugstinās Ä«res maksu, - tad kāpÄ“c valsts (valsts likums) šeit nevar tāpat iejaukties izÄ«rÄ“tāja un Ä«rnieka savstarpÄ“jās attiecÄ«bās, lai likumā paredzÄ“tu atlÄ«dzÄ«bu Ä«rniekam par ieguldÄ«jumiem svešajā Ä«pašuma kā lÄ«guma nosacÄ«jumu? Tas taču lÄ«dzsvaros tiesÄ«bas.

“DzÄ«vojamo telpu Ä«res likums ir tapis garās diskusijās, darba grupās un Saeimas komisijas sÄ“dÄ“s. Ir pagājuši gandrÄ«z četri gadi kopš likumprojekta nodošanas publiskajai apspriešanai.”

Es un daudzi citi Ä«rnieku pārstāvji izmantojām iespÄ“ju piedalÄ«ties šajā procesā, apmeklÄ“jot Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldÄ«bas komisijas sÄ“des un videokonferences. Apliecinu, ka sākumā Saeimas Juridiskais birojs kā lauva aizstāvÄ“ja Ä«rnieku tiesÄ«bas, rediģējot jauno Ä«res likumu. Bet likumprojekta pārstrādes gaitā Juridiskā biroja profesionāļiem bija jāpaveic tik daudz "kāda cita" darba, ko likuma autors vienkārši nemācÄ“ja paveikt, un bija tik daudz jāpaskaidro par to, ko nevajadzÄ“tu darÄ«t saskaņā ar tiesÄ«bu normām un ko autors nesaprata, ka galu galā Ä«rnieku tiesÄ«bas tika atstātas nejaušÄ«bas ziņā un likums tika pieņemts, maksimāli Ä«stenojot politisko gribu.

“TiesÄ«bsargs aktÄ«vi ir sekojis šim procesam lÄ«dzi, kā arÄ« sniedzis savus iebildumus un priekšlikumus. PozitÄ«vi vÄ“rtÄ“jams, ka par lielāko daļu iebildumu ir panākta vienošanās, vai arÄ« tiesÄ«bsarga izteiktie priekšlikumi ir ņemti vÄ“rā. TiesÄ«bsarga ieskatā ir bÅ«tiski papildināta anotācija, kas Ä«paši svarÄ«gi bÅ«s gan Ä«rniekiem, gan likuma piemÄ“rotājiem. IespÄ“jams, jaunais regulÄ“jums sākotnÄ“ji radÄ«s apjukumu, taču kopumā tiesÄ«bsargs atbalsta jauna likuma nepieciešamÄ«bu. TomÄ“r Ekonomikas ministrijai bÅ«s jāveic plašs skaidrojošs darbs, lai sabiedrÄ«ba izprastu jaunās kārtÄ«bas aspektus un ieguvumus.”

BÅ«tu labāk, ja TiesÄ«bsargs secÄ«gi skaidrotu, kādu konkrÄ“ti apjukumu radÄ«s jaunais likums, kāpÄ“c tas ir IESPÄ’JAMS ar bÅ«tiski papildinātu anotāciju un kā tas atbilst labai likumdošanai, ar kuru drÄ«kst pārkāpt sabiedrÄ«bas daļas (Ä«rnieku) civiltiesÄ«bas?

“Likums ir veidots, lai sakārtotu Ä«res tirgu un izveidotu vienotu kārtÄ«bu, proti, paredzot iespÄ“ju Ä«res lÄ«gumus reÄ£istrÄ“t zemesgrāmatā. Plānots, ka tas mazinās Ä“nu ekonomiku un padarÄ«s Ä«res tirgu pieejamāku sabiedrÄ«bai. Jāņem vÄ“rā, ka personai tiesÄ«bas un saistÄ«bas ir jāpilda labā izpratnÄ“, tādÄ“jādi tiesÄ«bsargs iestājas par tiesisku kārtÄ«bu, kas sakārtotu mājokļu jomu un veicinātu Ä«res tirgus attÄ«stÄ«bu. Visticamāk, ka tas notiks ilgtermiņā, tomÄ“r tiesiska un skaidra kārtÄ«ba bÅ«s ieguvums sabiedrÄ«bai kopumā.”

Kas traucÄ“ Ä«res tirgus sakārtošanai zemesgrāmatā reÄ£istrÄ“t jau spÄ“kā esošos Ä«res lÄ«gumus? Vecie pirmsreformas Ä«res lÄ«gumi ir likumÄ«gi no visiem aspektiem! No civiltiesÄ«bu viedokļa tie ir Ä«res lÄ«gumi, kas ir noslÄ“gti pirms denacionalizācijas; tie ir darÄ«jumi, kas veikti saskaņā ar likumu. Un saskaņā ar likumu tie jau ir - juridiskā nozÄ«mÄ“ - pielÄ«dzināmi reÄ£istrÄ“tiem zemesgrāmatā! Likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma saistÄ«bu tiesÄ«bu daļas spÄ“kā stāšanās laiku un kārtÄ«bu” 13.pants noteic, ka ar namu pārvaldi noslÄ“gtais pirmsreformas Ä«res lÄ«gums pielÄ«dzināms ierakstam zemesgrāmatā. Jaunais Ä«res likums to ignorÄ“. Tā vietā, lai vecos pirmsreformas spÄ“kā esošos Ä«res lÄ«gumus automātiski ierakstÄ«tu zemesgrāmatā (ja tas ir nepieciešams tirgus sakārtošanai un cīņai ar Ä“nu ekonomiku), jaunais likums tos atceļ pārejas periodā.

Vai TiesÄ«bsarga galvenais jautājums ir Satversmei atbilstošÄ tiesiskā kārtÄ«ba, nevis tirgus attÄ«stÄ«ba? Vai saskaņā ar likumu “Par dzÄ«vojamo telpu Ä«ri” nav sakārtotas Ä«res tiesÄ«bas un nav leÄ£itÄ«ms Ä«pašnieka tiesÄ«bu ierobežojums? Vai Satversmes tiesas Spriedumos aptvertie vÄ“sturiski tiesiskie aspekti par jau esošajām Ä«res attiecÄ«bām neko nenozÄ«mÄ“ politizÄ“tiem likumdevÄ“jiem un TiesÄ«bsargam?

“NešaubÄ«gi likums tieši skars denacionalizÄ“to namu Ä«rniekus. Ir paredzÄ“ts izveidot vienotu Ä«res tiesisko attiecÄ«bu kārtÄ«bu ”

Vai pÄ“c denacionalizācijas Latvijā neeksistÄ“ vienotā Ä«res tiesisko attiecÄ«bu kārtÄ«ba? Vai visiem Ä«rniekiem nav vienādu tiesÄ«bu? Vai visiem Ä«pašniekiem nav vienāda kārtÄ«ba: ir saistoši ar iepriekšÄ“jo Ä«pašnieku noslÄ“gtie Ä«res lÄ«gumi - pÄ“c principa “LIKUMS NELAUŽ ĪRI”? LÄ«dz ar to Satversmes tiesa atzina – “labums, ko sabiedrÄ«ba iegÅ«st ar Ä«pašnieka Ä«pašuma tiesÄ«bu ierobežojumu (nelaužot Ä«ri), ir lielāks par indivÄ«da tiesÄ«bām un likumiskajām interesÄ“m nodarÄ«to zaudÄ“jumu”, spriežot pÄ“c Ä«pašnieku pretenzijām tiesā.

“ un samÄ“rÄ«gā laika posmā izbeigt denacionalizÄ“to namu Ä«rnieku institÅ«tu. No cilvÄ“ktiesÄ«bu viedokļa raugoties, valstij ir jāparedz samÄ“rÄ«gs pārejas periods Ä«res tiesÄ«bu sakārtošanai.”

Valsts nolÄ“ma izbeigt denacionalizÄ“to namu Ä«rnieku institÅ«tu, viss! Un TiesÄ«bsargs skaidro sabiedrÄ«bai mehānismu: kā var panākt iepriekš iegÅ«to tiesÄ«bu izbeigšanu un ne tikai denacionalizÄ“to māju Ä«rniekiem, bet visiem jau esošiem Ä«rniekiem - samÄ“rÄ«gajā no cilvÄ“ktiesÄ«bu viedokļa laika posmā.

Iebilstot jāuzsver galvenais: iegÅ«to tiesÄ«bu izbeigšanai šeit nav juridiska pamata. IegÅ«tās tiesÄ«bas ir aizsargātas ar Civillikuma 3. pantu. Turklāt Civillikuma 1587. pants paredz, ka tiesÄ«gi noslÄ“gts lÄ«gums uzliek lÄ«dzÄ“jam pienākumu izpildÄ«t apsolÄ«to. Mums ir runa par denacionalizÄ“to namu Ä«rnieku institÅ«tu kā vienu no lÄ«gumslÄ“dzÄ“ju pusÄ“m. Tad kas ir otra puse saistÄ«bā ar šo institÅ«tu? - pareizi, valsts. Izpildvaras personā valsts joprojām neizpilda iepriekš apsolÄ«to un noteikto likumdevÄ“ja uzdevumā par kompensāciju izmaksām denacionalizÄ“to namu Ä«rniekiem. DenacionalizÄ“to namu Ä«rnieku institÅ«ts kā tāds jau nebÅ«tu eksistÄ“jis, ja izpildvara savlaicÄ«gi un pilnÄ«bā izpildÄ«tu savu pienākumu saskaņā ar CL 1587. pantu.

 Šis institÅ«ts (sauksim pÄ«Ä·i par lāpstu!) liedz varai atbrÄ«vot rokas valsts/biznesa/Ä«res/tirgÅ«, lai paņemtu vairāk naudas no denacionalizÄ“tiem un visiem pārÄ“jiem Ä«rniekiem - piespiežot izmainÄ«t spÄ“kā esošos Ä«res lÄ«gumus un, nosakot palielināto Ä«res maksu, kā arÄ« papildus maksu (sk. jaunā likuma 8. pantu) par labu izÄ«rÄ“tājiem. Tas nav tirgus - tas ir diktāts, ar kuru arÄ« tiks papildināti valsts ieņēmumi nodokļos, investÄ«ciju atmaksai. Un... TiesÄ«bsargs attaisno varas pretlikumÄ«gu rÄ«cÄ«bu samÄ“rÄ«gajā pārejas periodā "vārot vardi zemā temperatÅ«rā". BÅ«tÄ«bā tā ir iegÅ«to tiesÄ«bu aizstāšana ar jÄ“dzienu TIRGUS: jums bija tiesÄ«bas uz beztermiņa Ä«res lÄ«gumu, kas bija saistoši jaunajam Ä«pašniekam, bet mÄ“s jums to aizstājam ar terminÄ“to, bez tiesÄ«bām pagarināt, mainot lÄ«guma noteikumus un izliekot bezstrÄ«dus kārtÄ«bā. Tikai maksājiet!

“Fakts, ka Ä«pašuma tiesÄ«bu atjaunošanas rezultātā denacionalizÄ“to un likumÄ«gajiem Ä«pašniekiem atdoto namu Ä«rniekiem vienlaikus mainÄ«jās izÄ«rÄ“tājs, pats par sevi nav uzskatāms par cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpumu. DenacionalizÄ“ta nama Ä«rnieka statuss nenozÄ«mÄ“, ka persona ir sociāli mazaizsargāta un nespÄ“j patstāvÄ«gi risināt savu mājokļa jautājumu.”

Valsts sadalÄ«ja Ä«rniekus pÄ“c “institÅ«tiem”: privatizÄ“t tiesÄ«giem un beztiesÄ«giem (denacionalizÄ“tiem). ŠÄdu pieļauto diskrimināciju likumdevÄ“js nolÄ“ma novÄ“rst ar joprojām spÄ“kā esošo uzdevumu izpildvarai: piešÄ·irt kompensāciju visiem denacionalizÄ“to namu Ä«rniekiem bez viņu materiālā statusa novÄ“rtÄ“juma (tāpat kā piešÄ·irot sertifikātus visiem bez iedzÄ«votāju labklājÄ«bas novÄ“rtÄ“juma). TādÄ“jādi denacionalizÄ“tā nama Ä«rnieka statuss paredz ar likumu (kas zaudÄ“ spÄ“ku no 1. maija), ka valsts kompensÄ“s viņam pieļauto cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpumu un piešÄ·irs pÄ“c Ä«rnieka izvÄ“les: zemes gabalu mājas celtniecÄ«bai vai municipālo dzÄ«vokli ar tiesÄ«bām to privatizÄ“t, vai nu naudas attiecÄ«go summu - kā tas ir NOTEIKTS spÄ“kā esošajā Augstākās padomes 30.10.1991 LÄ’MUMÄ€. Kādēļ TiesÄ«bsargs par to noklusÄ“?

“VÄ“rtÄ“jot denacionalizÄ“to namu Ä«rnieku tiesÄ«bas pretendÄ“t palÄ«dzÄ«bas saņemšanai mājokļa jautājumu risināšanā, tiek vÄ“rtÄ“ts konkrÄ“tās personas ienākumu lÄ«menis. Tas nozÄ«mÄ“, ka šÄdā situācijā ne visi denacionalizÄ“to namu Ä«rnieki ir tiesÄ«gi saņemt pašvaldÄ«bas palÄ«dzÄ«bu.”

Bet tam nav nekāda sakara ar denacionalizāciju. Sociālās palÄ«dzÄ«bas process mazturÄ«giem ir raksturÄ«gs visām demokrātiskām valstÄ«m. Aizstājot jÄ“dzienu “diskriminācijas novÄ“ršana” ar citiem - “palÄ«dzÄ«ba maznodrošinātiem” vai “pabalsts par svÄ“tā privātÄ«pašuma atbrÄ«vošanu”: šÄ« ir TiesÄ«bsarga "spÄ“le" pÄ“c politiskās gribas noteikumiem.

“Īpašumu denacionalizācijas situāciju ir vÄ“rtÄ“jusi arÄ« Satversmes tiesa un atzinusi, ka – „Latvijas valsts nav atbildÄ«ga par cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpumiem, arÄ« par Ä«pašuma nacionalizāciju, ko pusgadsimtu ilgajā laika posmā bija izdarÄ«jusi okupācijas vara. Latvijas Republikai nav iespÄ“ju un nav arÄ« pienākuma pilnÄ«gi atlÄ«dzināt visus zaudÄ“jumus, kas personām nodarÄ«ti okupācijas varas darbÄ«bu rezultātā”.

Jaunā valsts = jaunās saistÄ«bas. Un savas saistÄ«bas ir jāizpilda. Ja neatkarÄ«gās Latvijas Republikas valsts ir pieņēmusi likumu, kurā nepārprotami ir teikts, ka "Ministru kabinets lÄ«dz 2005.gada 1.martam izstrādā un lÄ«dz 2005.gada 1.jÅ«lijam ievieš valsts un pašvaldÄ«bu atbalsta programmu un kompensāciju mehānismus Ä«rniekiem, kuri Ä«rÄ“ dzÄ«vojamās telpas denacionalizÄ“tā vai likumÄ«gajam Ä«pašniekam atdotā dzÄ«vojamā mājā un kuri šÄ«s telpas lietojuši lÄ«dz Ä«pašuma tiesÄ«bu atjaunošanai bijušajiem Ä«pašniekiem vai viņu mantiniekiem", tad tas jāizpilda - kā tas ir noteikts - bez Ä«rnieku materiāla stāvokļa atšÄ·irÄ«bas! Uz kāda pamata valsts pārtrauca šÄ«s normas izpildÄ«šanu, neievÄ“rojot cilvÄ“ktiesÄ«bas? Kas par to ir atbildÄ«gs - vai padomju laiki?

“SaistÄ«bā ar likuma atbilstÄ«bu SatversmÄ“ noteiktajām pamattiesÄ«bām, pirmsšÄ·ietami, šobrÄ«d nav saskatāms tiesÄ«bu uz taisnÄ«gu tiesu ierobežojums. Ja Ä«res lÄ«gums bÅ«s reÄ£istrÄ“ts zemesgrāmatā, pie noteiktiem izpildes kritÄ“rijiem, proti, parāda esamÄ«bas un Ä«res lÄ«guma termiņa notecÄ“juma, ja Ä«rnieks dzÄ«vojamo telpu neatbrÄ«vos, bÅ«s piemÄ“rojama saistÄ«bas bezstrÄ«dus piespiedu izpildÄ«šana Civilprocesa likumā noteiktajā kārtÄ«bā.”

Jā, TiesÄ«bsarga kungs! Jaunajās Ä«res attiecÄ«bās ir iespÄ“jams viss, par ko tik vienojas izÄ«rÄ“tājs un Ä«rnieks! Un nav pamata uzskatÄ«t to par tiesÄ«bu uz taisnÄ«gu tiesu ierobežojumiem (vienÄ«gi, jāskatās jaunajā Ä«res lÄ«guma tekstā - konkrÄ“tajā tekstā varÄ“tu arÄ« atrast netaisnÄ«gumu, neatbilstÄ«bu likumiem u.t.t.). Bet kā var denacionalizÄ“tā nama Ä«rnieku piespiest kļūt par zemākas kategorijas biznesa partneri kopā ar no jauna pārtaisÄ«to Ä«res lÄ«gumu? Tas ir civiltiesÄ«bu pārkāpums – piespiest atteikties no savām iegÅ«tām tiesÄ«bām! Šis Ä«rnieks ieguva Ä«res tiesÄ«bas uz nenoteiktu laiku, šim Ä«rniekam jau ir spÄ“kā esošs Ä«res lÄ«gums, kuru Satversmes tiesa NEUZSKATA par apšaubāmo kā noslÄ“gto padomju laikos. PÄ“c mājas denacionalizācijas šis Ä«rnieks paļāvās uz likumdevÄ“ja NOTEIKTO taisnÄ«go kompensācijas risinājumu. Un tagad JÅ«s, TiesÄ«bsarga kungs, apgalvojiet, ka nav tiesÄ«bu ierobežojumu uz taisnÄ«go tiesas procesu - precizÄ“šu - procesu par jaunā Ä«res lÄ«guma noslÄ“gšanu.

Jā, ir nepieciešams precizÄ“t un saprast, par ko ir runa: par iespÄ“ju izlikt Ä«rnieku bezstrÄ«dus kārtÄ«bā pÄ“c zemesgrāmatā reÄ£istrÄ“tā JAUNÄ€ Ä«res lÄ«guma nosacÄ«jumiem atbilstoši jaunā Ä«res likuma 8. panta 3. daļas noteikumiem. Kā to panākt, ja ir spÄ“kā vecais Ä«res lÄ«gums? ŠÄ«s vecais Ä«res lÄ«gums lÄ«dz šim ir spÄ“kā tādēļ, ka Ä«rnieks tiesiski paļāvās uz likumdevÄ“ju un gaidÄ«ja noteikto kompensāciju (nevis pabalstu maznodrošinātiem), lÄ«dz ar to Ä«rnieks arÄ« plānoja savu dzÄ«vi saskaņā ar likumdevÄ“ja apsolÄ«jumiem. Bet tagad jaunais likums kategoriski nedod iespÄ“ju saglabāt spÄ“kā esošo Ä«res lÄ«gumu, kas dod tiesÄ«bas uz kompensāciju. Pārejas noteikumu saudzÄ“jošais periods tikai uz laiku atliek esošÄ Ä«res lÄ«guma laušanu. LikumdevÄ“js izmainÄ«ja spÄ“les noteikumus, un kompensācijas nesaņēmusām Ä«rniekam piedāvā tiesas procesu un pÄ“c tam neizbÄ“gamu bezstrÄ«dus pārvākšanu uz nekurieni.

“BÅ«tiski ir ņemt vÄ“rā arÄ« to, ko nosaka DzÄ«vojamo telpu Ä«res likuma Pārejas noteikumi attiecÄ«bā uz jau noslÄ“gtajiem Ä«res lÄ«gumu termiņiem pÄ“c jaunā likuma spÄ“kā stāšanās. Likumā ir iekļauts princips “pirkums lauž Ä«ri”. ŠÄ« ir vÄ“rtÄ“jama kā politiskā izšÄ·iršanās jaunā likuma veidošanā. MinÄ“tais princips attiecas gan uz labprātÄ«giem, gan piespiedu atsavināšanas darÄ«jumiem. Šajā gadÄ«jumā bÅ«s bÅ«tiska Ä«res lÄ«guma esamÄ«ba/neesamÄ«ba zemesgrāmatā.”

Princips “pirkums lauž Ä«ri” bija piemÄ“rots lÄ«dz pagājušÄ gadsimta trÄ«sdesmito gadu vidum, kad nebija lielas problÄ“mas atrast Ä«rÄ“šanai citu dzÄ«vokli vai istabu, vai guļamvietu. Å…emot vÄ“rā, ka tuvojās Otrais Pasaules karš, kad Ä«pašnieki vairumā ieÄ·Ä«lāja Ä«pašumu un skrÄ“ja uz ārzemÄ“m, valdÄ«ba noteica citu principu - “pirkums nelauž Ä«ri”. ArhÄ«vos ir atspoguļots, ka 1938. gadā beigās Kārlis Ulmanis kopā ar Ministru kabinetu, Īres valdes un Ä«rnieku biedrÄ«bu pārstāvjiem, pa naktÄ«m strādājot, pieņēma lÄ“mumu nepaaugstināt Ä«res maksu, saprotot, ka cilvÄ“kiem drÄ«z varÄ“tu nebÅ«t, ko Ä“st, ne tikai maksāt par Ä«ri. Nu, tā ir vÄ“stures atmiņas skice… kuru tomÄ“r neatmeta Satversmes tiesā, uzsverot prāvas nepārtrauktÄ«bas nozÄ«mi starp Kārļa Ulmaņa laiku NeatkarÄ«gās Latvijas un pÄ“cpadomju laika NeatkarÄ«go demokrātisko Latviju.

Tagad, neskatoties uz pandÄ“mijas grÅ«tajiem laikiem un tā rezultātā daudzu iedzÄ«votāju, gan Ä«rnieku, gan dzÄ«vokļu Ä«pašnieku dÄ«kstāvi un atkarÄ«bu no sociālajiem pabalstiem, mÅ«sdienu politiskās izšÄ·iršanās svārsts ir pagriezies pretÄ“jā virzienā, mainot rÅ«pes uz politisko mÄ“rÄ·u fokusu par labu Ä«pašnieku/izÄ«rÄ“tāju peļņai.

Dīvaini, ka Tiesībsargs ignorē acīmredzamu civiltiesību pārkāpumu: jaunais īres likums apzināti atņem iegūtās īres tiesības, liekot īrniekam noteiktajā laika posmā parakstīt citu, viņam nelabvēlīgu īres līgumu.

* biedrÄ«bas “AUSMA” biedre