Iesaki rakstu:

TiesÄ«bsargs saņēma Aivara Lemberga pārstāves zvÄ“rinātas advokātes Ineses Nikuļcevas 2021.gada 8.aprīļa iesniegumu (reÄ£istrÄ“ts 09.04.2021 ar Nr.484) par apcietinājuma piemÄ“rošanas tiesiskumu uz pirmās instances tiesas saÄ«sinātā sprieduma pamata un pārsÅ«dzÄ«bas iespÄ“ju nenodrošināšanu. [Tālākais teksts adresÄ“ts I. Nikuļcevai.]

Ar tiesÄ«bsarga 2021.gada 30.aprīļa vÄ“stuli Nr.6-4/20 tikāt informÄ“ta, ka ir pieņemts lÄ“mums par pārbaudes lietas ierosināšanu par Aivaram Lembergam garantÄ“to tiesÄ«bu uz brÄ«vÄ«bu iespÄ“jamo pārkāpumu saistÄ«bā ar apcietinājuma piemÄ“rošanu uz pirmās instances tiesas sprieduma pamata un pārsÅ«dzÄ«bas iespÄ“ju nodrošināšanu.

Pārbaudes lietas ietvaros pÄ“c iepazÄ«šanās ar saņemto informāciju no Tieslietu ministrijas, tiesÄ«bu aktu un tiesu prakses izpÄ“tes, kā arÄ« Tiesu informācijas sistÄ“mā (TIS) pieejamās informācijas aplÅ«košanas, sniedzu šÄdu atzinumu.

Kā izriet no lietas faktiskajiem apstākļiem, tad krimināllietā Nr.12812001408, Nr.12812001608 ar RÄ«gas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolÄ“Ä£ijas 2021.gada 22.februāra saÄ«sināto spriedumu Aivars Lembergs tika notiesāts pÄ“c Latvijas Kriminālkodeksa 164.panta trešÄs daļas, Krimināllikuma 195.panta trešÄs daļas, Latvijas Kriminālkodeksa 190.panta, Latvijas Kriminālkodeksa 166.panta, Krimināllikuma 326.panta pirmās daļas, 219.panta pirmās un otrās daļas. Daļēji saskaitot piespriestos sodus, galÄ«gais sods Aivaram Lembergam tika noteikts brÄ«vÄ«bas atņemšana uz 5 (pieciem) gadiem, konfiscÄ“jot mantu un nosakot naudas sodu četrdesmit Latvijas Republikā noteikto minimālo mÄ“nešalgu apmÄ“rā, t.i., 20 000 euro apmÄ“rā. Soda izciešanas laikā Aivaram Lembergam ieskaitÄ«ta viņa atrašanās apcietinājumā no 2007.gada 14.marta lÄ«dz 2007.gada 10.jÅ«lijam un atrašanās mājas arestā no 2007.gada 10.jÅ«lija lÄ«dz 2008.gada 22.februārim. PÄ“c minÄ“tā sprieduma pasludināšanas Aivaram Lembergam iepriekš piemÄ“rotie drošÄ«bas lÄ«dzekļi - aizliegums izbraukt no valsts, noteiktas nodarbošanās aizliegums un aizliegums tuvoties noteiktām personām, tika atcelti. Vienlaikus pÄ“c sprieduma pasludināšanas Aivaram Lembergam tika piemÄ“rots drošÄ«bas lÄ«dzeklis apcietinājums un Aivars Lembergs tika apcietināts tiesas zālÄ“.

Ņemot vērā Aivara Lemberga aizstāvja pieteikto lūgumu sagatavot pilnu spriedumu, Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģija sākotnēji informēja, ka pilns spriedums tiks sastādīts 2021.gada 18.martā. Tomēr ar Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas 2021.gada 18.marta paziņojumu pilna tiesas sprieduma pieejamība tika pārcelta no 2021.gada 18.marta uz 2021.gada 22.jūniju.

Iesniegumā norādāt, ka ne apcietinājuma piemÄ“rošanas faktiskā motivācija, ne juridiskā motivācija saÄ«sinātajā spriedumā nav norādÄ«ta. Spriedumā nav norādÄ«ta lÄ“muma piemÄ“rot drošÄ«bas lÄ«dzekli apcietinājumu pārsÅ«dzÄ“šanas kārtÄ«ba. Norādāt, ka faktiski Aivars Lembergs 2021.gada 22.februarÄ« tika apcietināts un nogādāts RÄ«gas Centrālcietumā, kur atrodas arÄ« pašlaik. Norādāt, ka 2021.gada 23.februārÄ« Aivara Lemberga aizstāvis zvÄ“rināts advokāts Māris Grudulis lÅ«dza RÄ«gas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolÄ“Ä£iju izsniegt pilna lÄ“muma par apcietinājumu kopiju, no kuras apcietinātais uz viņa aizstāvji varÄ“tu saprast apcietinājuma iemeslus un pamatojumu. Taču ar RÄ«gas apgabaltiesas tiesneses IrÄ«nas Jansones 2021.gada 24.februāra atbildes vÄ“stuli tika norādÄ«ts, ka tiesas pieņemtais lÄ“mums par drošÄ«bas lÄ«dzekli - apcietinājumu - apsÅ«dzÄ“tajam Aivaram Lembergam norādÄ«ts saÄ«sinātā sprieduma rezolutÄ«vajā daļā, un šÄdā gadÄ«jumā tiesas motÄ«vi par piemÄ“roto drošÄ«bas lÄ«dzekli tiek izklāstÄ«ti pilna sprieduma motÄ«vu daļā, savukārt atsevišÄ·a lÄ“muma pieņemšanu Kriminālprocesa likums neparedz. 2021.gada 25.februārÄ« A.Lemberga aizstāvis iesniedza RÄ«gas apgabaltiesā Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentam adresÄ“tu sÅ«dzÄ«bu, kā arÄ« iesniedza sÅ«dzÄ«bu tieši Augstākās tiesas Senāta Krimināllietu departamentam, lÅ«dzot atcelt drošÄ«bas lÄ«dzekli apcietinājumu, nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā aizstājot to ar citu drošÄ«bas lÄ«dzekli. TomÄ“r sÅ«dzÄ«bas tika nosÅ«tÄ«tas atpakaļ, pamatojot to ar apstākli, ka Kriminālprocesa likums neparedz uz pirmās instances tiesas saÄ«sināta sprieduma pamata piemÄ“rota apcietinājuma atsevišÄ·u pārsÅ«dzÄ«bu.

Norādāt, ka A.Lemberga aizstāvis 2021.gada 5.martā iesniedza RÄ«gas apgabaltiesas priekšsÄ“dÄ“tājai sÅ«dzÄ«bu par RÄ«gas apgabaltiesas tiesneses IrÄ«nas Jansones rÄ«cÄ«bu, nosÅ«tot atpakaļ iesniegto sÅ«dzÄ«bu, tomÄ“r sÅ«dzÄ«ba tika noraidÄ«ta. Tāpat norādāt, ka 2021.gada 25.martā A.Lemberga aizstāvis iesniedza RÄ«gas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolÄ“Ä£ijā pieteikumu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 281.pantu, lÅ«dzot izvÄ“rtÄ“t piemÄ“rotā drošÄ«bas lÄ«dzekļa apcietinājuma turpināšanas nepieciešamÄ«bu un, gadÄ«jumā, ja tiesa uzskata, ka drošÄ«bas lÄ«dzeklis ir turpināms, - izvÄ“rtÄ“t iespÄ“ju apcietinājumu aizstāt ar drošÄ«bas naudu vai mājas arestu. TomÄ“r arÄ« šis pieteikums netika izlemts pÄ“c bÅ«tÄ«bas, ar 2021.gada 30.marta vÄ“stuli nosÅ«tot to atpakaļ.

Norādāt, ka tādÄ“jādi Aivaram Lembergam jau no 2021.gada 22.februāra ir piemÄ“rots drošÄ«bas lÄ«dzeklis apcietinājums, bet vismaz lÄ«dz 2021.gada 22.jÅ«nijam, kad bÅ«s pieejams RÄ«gas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolÄ“Ä£ijas 2021.gada 22.februāra sprieduma pilns teksts - četrus mÄ“nešus - nepastāv ne iespÄ“ja noskaidrot apcietinājuma motivāciju, ne arÄ« pārsÅ«dzÄ“t piemÄ“roto drošÄ«bas lÄ«dzekli, ne pat iespÄ“ja lÅ«gt to pārskatÄ«t.

Iesniegumā norādāt, ka konkrÄ“tajā gadÄ«jumā A.Lemberga apcietinājums ir patvaļīgs un nesamÄ“rÄ«gs. Pirmkārt, nav zināmi apcietinājuma iemesli un objektÄ«vi nepastāv iespÄ“jas noskaidrot apcietinājuma iemeslus lÄ«dz 2021.gada 22. jÅ«nijam, kad tiks sastādÄ«ts RÄ«gas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolÄ“Ä£ijas pilnais spriedums. Turklāt A.Lembergs un viņa aizstāvji arÄ« nav uzklausÄ«ti pirms lÄ“muma par apcietinājuma pieņemšanas. Tas, ka pirmās instances tiesa ir notiesājusi Aivaru Lembergu, neveido automātisku pamatu drošÄ«bas lÄ«dzekļa apcietinājuma piemÄ“rošanai.

Otrkārt, objektÄ«vi nav rodams pamatojums, kāpÄ“c nepieciešams piemÄ“rot apcietinājumu. Iepriekš Aivaram Lembergam kriminālprocesā bija piemÄ“rots drošÄ«bas lÄ«dzeklis apcietinājums un mājas arests. TomÄ“r šie drošÄ«bas lÄ«dzekļi tika atcelti, sniedzot pamatojumu, ka to piemÄ“rošanas turpināšanai nav nepieciešamÄ«bas. Kopš šo drošÄ«bas lÄ«dzekļu atcelšanas Aivars Lembergs nav mÄ“Ä£inājis izvairÄ«ties no kriminālprocesa, ir godprātÄ«gi piedalÄ«jies tiesas sÄ“dÄ“s, nav mÄ“Ä£inājis bÄ“gt vai veikt jebkādas citas darbÄ«bas, kas varÄ“tu traucÄ“t kriminālprocesu vai varÄ“tu apdraudÄ“t galÄ«ga sprieduma kriminālprocesā izpildi, pat ja tas bÅ«s notiesājošs. TāpÄ“c apcietinājuma piemÄ“rošana konkrÄ“tā gadÄ«jumā ir arÄ« acÄ«mredzami nesamÄ“rÄ«ga.

Treškārt, konkrÄ“tā gadÄ«jumā apcietinājuma piemÄ“rošana nav pārsÅ«dzama atsevišÄ·i no pirmās instances tiesas sprieduma. Tātad lÄ«dz 2021.gada 22. jÅ«nijam, kad bÅ«s pieejams pilns pirmās instances tiesas spriedums, nav iespÄ“jams ne vien noskaidrot apcietinājuma piemÄ“rošanas motivāciju, bet arÄ« to pārsÅ«dzÄ“t.

Ceturtkārt, pat ja tiesai bÅ«tu pamats uzskatÄ«t, ka persona varÄ“tu apdraudÄ“t galÄ«ga sprieduma kriminālprocesā izpildi, bÅ«tu jāizvÄ“rtÄ“ iespÄ“ja piemÄ“rot mazāk ierobežojošus, samÄ“rÄ«gus drošÄ«bas lÄ«dzekļus, piemÄ“ram, mājas arestu, drošÄ«bas naudu, aizliegumu izbraukt no valsts. Turklāt mÅ«sdienās ir iespÄ“jams veikt totālu kontroli, izmantojot elektroniskos lÄ«dzekļus (aproci) par to, vai drošÄ«bas lÄ«dzeklis netiek pārkāpts.

Norādāt, ka tiesai, lemjot par apcietinājuma piemÄ“rošanu, bija jāņem vÄ“rā, ka Covid-19 pandÄ“mijas rezultātā ieslodzÄ«juma vietās nevar tikties ar tuviniekiem. Tāpat tiesai bija jāizvÄ“rtÄ“ A.Lemberga vecums un veselÄ«bas stāvoklis, apgrÅ«tinājumi, kas dēļ apcietinājuma piemÄ“rošanas rodas uz kandidÄ“šanu 2021.gada pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanās, kā arÄ« to, ka apcietinājuma laikā tiek liegta iespÄ“ja izmantot datoru un turpināt darbu Ventspils pilsÄ“tas domÄ“ attālināti.

IevÄ“rojot iepriekšminÄ“to, uzskatāt, ka ir tikušas pārkāptas Aivaram Lembergam Latvijas Republikas Satversmes 94.pantā un Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas 5.panta 1. un 4.punktā garantÄ“tās pamattiesÄ«bas.

3.1. LÅ«dzat tiesÄ«bsargam sniegt atzinumu par to, ka RÄ«gas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolÄ“Ä£ijas 2021.gada 22.februāra saÄ«sinātais spriedums, ciktāl ar to A.Lembergam ir piemÄ“rots drošÄ«bas lÄ«dzeklis apcietinājums, kas nav motivÄ“ts, kas stājas spÄ“kā uzreiz pÄ“c sprieduma pasludināšanas un kas nav pārsÅ«dzams atsevišÄ·i no pilnā sprieduma, pārkāpj A.Lemberga pamattiesÄ«bas uz brÄ«vÄ«bu, kā arÄ« lÅ«dzat sniegt ieteikumus iesnieguma iesniedzÄ“ja pamattiesÄ«bu pārkāpuma novÄ“ršanai. Tāpat lÅ«dzat sniegt atzinumu par to, ka RÄ«gas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolÄ“Ä£ijas atteikums izskatÄ«t pieteikumu par drošÄ«bas lÄ«dzekļa apcietinājuma turpināšanas nepieciešamÄ«bu, pamatojoties uz Kriminālprocesa likuma 281.pantu, pārkāpj A.Lemberga pamattiesÄ«bas uz brÄ«vÄ«bu, kā arÄ« lÅ«dzat sniegt ieteikumus iesnieguma iesniedzÄ“ja pamattiesÄ«bu pārkāpuma

novÄ“ršanai. Visbeidzot lÅ«dzat norādÄ«t Saeimai uz trÅ«kumiem Kriminālprocesa likumā, ciktāl tas paredz, ka pirmās instances tiesas notiesājošÄ spriedumā ietvertais lÄ“mums par drošÄ«bas lÄ«dzekli apcietinājumu netiek motivÄ“ts atsevišÄ·i no pilnā sprieduma, stājas spÄ“kā uzreiz un nav pārsÅ«dzams atsevišÄ·i no pilnā sprieduma.

Å…emot vÄ“rā iesniedzÄ“jas pieteiktos lÅ«gumus tiesÄ«bsargam un to, ka pārbaudes lieta ir ierosināta par diviem ar apcietinājuma piemÄ“rošanu saistÄ«tiem aspektiem, tiesÄ«bsargs savu atzinumu sniegs attiecÄ«bā par:

piemērotā apcietinājuma pamatojumu tiesas saīsinātajā spriedumā;

apcietinājuma pārsūdzības iespējām.

Pirmās instances tiesas piemērotā apcietinājuma pamatojums saīsinātajā spriedumā

Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk - Satversme) 94.pantā ir noteikts, ka “ikvienam ir tiesÄ«bas uz brÄ«vÄ«bu un personas neaizskaramÄ«bu. Nevienam nedrÄ«kst atņemt vai ierobežot brÄ«vÄ«bu citādi kā tikai saskaņā ar likumu”. Tāpat arÄ« Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bas aizsardzÄ«bas konvencijas (turpmāk - Konvencija) 5.panta 1.punkts paredz, ka “ikvienam ir tiesÄ«bas uz personisko brÄ«vÄ«bu un drošÄ«bu. Nevienam nedrÄ«kst atņemt brÄ«vÄ«bu, izņemot sekojošos gadÄ«jumos un saskaņā ar likumā noteikto kārtÄ«bu:

ja persona tiek tiesiski aizturēta uz kompetentas tiesas sprieduma pamata;

ja persona tiek tiesiski aizturÄ“ta vai apcietināta par nepakļaušanos likumÄ«gam tiesas spriedumam, vai lai nodrošinātu jebkuru likumā paredzÄ“tu saistÄ«bu izpildi;

ja persona tiek tiesiski aizturÄ“ta vai apcietināta ar nolÅ«ku nodot viņu kompetentām tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas iestādÄ“m, balstoties uz pamatotām aizdomām, ka šÄ« persona ir izdarÄ«jusi sodāmu nodarÄ«jumu, vai ja ir pamatots iemesls uzskatÄ«t par nepieciešamu aizkavÄ“t viņu izdarÄ«t likumpārkāpumu vai nepieļaut viņa bÄ“gšanu pÄ“c likumpārkāpuma izdarÄ«šanas;

ja tiesiski tiek aizturÄ“ts nepilngadÄ«gais vai nu pāraudzināšanas nolÅ«kā, vai lai nodotu viņu kompetentām tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas iestādÄ“m;

ja persona tiek tiesiski aizturÄ“ta ar nolÅ«ku aizkavÄ“t infekcijas slimÄ«bu izplatÄ«šanos, vai arÄ« tā ir garÄ«gi slima persona, alkoholiÄ·is vai narkomāns, vai klaidonis;

ja persona tiek likumīgi aizturēta vai apcietināta ar nolūku neļaut tai nelikumīgi ieceļot valstī, vai ja pret personu tiek veiktas darbības ar nolūku viņu izraidīt no valsts vai izdot citai valstij".

Konvencijas nozÄ«mÄ“ šÄ«s tiesÄ«bas ir vissvarÄ«gākās demokrātiskā sabiedrÄ«bā^[1]. Personiskā brÄ«vÄ«ba piemÄ«t jebkuram, un tiesÄ«bām uz brÄ«vÄ«bu un drošÄ«bu ir svarÄ«ga loma demokrātiskas sabiedrÄ«bas pastāvÄ“šanā. LÄ«dztekus tiesÄ«bām uz dzÄ«vÄ«bu (Konvencijas 2.pants), tiesÄ«bām netikt spÄ«dzinātam (Konvencijas 3.pants) un verdzÄ«bas aizliegumam (Konvencijas 4.pantam), tiesÄ«bas uz brÄ«vÄ«bu un drošÄ«bu Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas (turpmāk - ECT) ieskatā pieder pie fundamentālām “pirmā ranga tiesÄ«bām”, kuras aizsargā indivÄ«da fizisko drošÄ«bu.^[2] Lai gan ar apcietinājumu tiek ierobežotas vienas no vissvarÄ«gākajām cilvÄ“ktiesÄ«bām, proti, personas tiesÄ«bas uz brÄ«vÄ«bu, tiesai likumā noteiktajos gadÄ«jumos ir tiesÄ«bas piemÄ“rot šÄdu cilvÄ“ktiesÄ«bu ierobežojumu.^[3]

Kriminālprocesa likuma (turpmāk - KPL) 271.panta pirmā daļa paredz, ka “apcietinājums ir personas brÄ«vÄ«bas atņemšana, ko ar izmeklÄ“šanas tiesneša lÄ“mumu vai tiesas nolÄ“mumu likumā paredzÄ“tos gadÄ«jumos var piemÄ“rot aizdomās turÄ“tajam vai apsÅ«dzÄ“tajam pirms galÄ«gā nolÄ“muma spÄ“kā stāšanās konkrÄ“tajā kriminālprocesā, ja apcietināšanai ir pamats”. Saskaņā ar kPl 272.panta pirmo daļu “apcietinājumu var piemÄ“rot tikai tad, ja kriminālprocesā iegÅ«tās konkrÄ“tās ziņas par faktiem rada pamatotas aizdomas, ka persona ir izdarÄ«jusi noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, par kuru likums paredz brÄ«vÄ«bas atņemšanas sodu, un cita drošÄ«bas lÄ«dzekļa piemÄ“rošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarÄ«s jaunu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, netraucÄ“s vai neizvairÄ«sies no pirmstiesas

kriminālprocesa, tiesas vai sprieduma izpildÄ«šanas". Savukārt atbilstoši šÄ panta otrās daļas 2.punktam “personai, kura tiek turÄ“ta aizdomās vai apsÅ«dzÄ“ta sevišÄ·i smaga nozieguma izdarÄ«šanā, apcietinājumu var piemÄ“rot arÄ« tad, ja persona ir noziedzÄ«gas organizÄ“tas grupas dalÄ«bnieks". Pamats apcietinājumam var bÅ«t tiesas spriedums par smaga vai sevišÄ·i smaga nozieguma izdarÄ«šanu, par kuru piespriests brÄ«vÄ«bas atņemšanas sods (KPL 272.panta ceturtā daļa).

Kā redzams no lietas materiāliem, tad A.Lembergs tika notiesāts citstarp par smagu un sevišÄ·i smagu noziegumu izdarÄ«šanu, tostarp tādu, kas izdarÄ«ti organizÄ“tā grupā. Ar saÄ«sināto tiesas spriedumu A.Lembergam piemÄ“rotie drošÄ«bas lÄ«dzekļi - aizliegums izbraukt no valsts, noteiktas nodarbošanās aizliegums un aizliegums tuvoties noteiktām personām, pÄ“c RÄ«gas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolÄ“Ä£ijas 2021.gada 22.februāra saÄ«sinātā sprieduma pasludināšanas tika atcelti. Vienlaikus pÄ“c minÄ“tā sprieduma pasludināšanas A.Lembergam tiks piemÄ“rots apcietinājums un A.Lembergs tika apcietināts tiesas zālÄ“.

Konvencijas 5.panta 1.punkta a) apakšpunkts attiecas uz brÄ«vÄ«bas ierobežošanu pÄ“c notiesājoša tiesas sprieduma pieņemšanas. Kā atzinusi ECT, tad sākot jau ar dienu, kad apcietinājums kriminālprocesā ir noteikts ar notiesājošu tiesas spriedumu, pat ja tas ir tikai pirmās instances tiesas spriedums, apsÅ«dzÄ“tais ir apcietināts “uz kompetentas tiesas sprieduma pamata” Konvencijas 5.panta 1.punkta a) apakšpunkta nozÄ«mÄ“^[4]. ŠÄds secinājums ir pat tad, ja pÄ“c bÅ«tÄ«bas pieņemtais spriedums vÄ“l ir pārsÅ«dzams, un lietas izskatÄ«šana visās tiesas instancÄ“s nav noslÄ“gusies. ECT praksÄ“ ir atteikusies izskatÄ«t sÅ«dzÄ«bas no pieteicÄ“jiem, kas sÅ«dzÄ“jušies par vÄ“lākiem tiesas lÄ“mumiem un spriedumiem, kas atzinuši sākotnÄ“jo notiesājošo nolÄ“mumu par balstÄ«tu uz kļūdainiem faktiem vai tiesÄ«bu normām^[5]. ECT ir vÄ“rsusi uzmanÄ«bu, ka šÄdā gadÄ«jumā jāņem vÄ“rā: lai gan turpinās apelācijas vai kasācijas instances tiesas process, personas vainas pierādÄ«šanai ir noticis Konvencijas 6.pantā noteiktajiem principiem atbilstošs tiesas process^[6].

Å…emot vÄ“rā minÄ“to, secināms, ka apcietinājums A.Lembergam ir piemÄ“rots saskaņā ar Konvencijas 5.panta 1.punkta a) apakšpunktu. Pārbaudes lietā nav strÄ«da par to, ka par apcietinājuma piemÄ“rošanu ir lÄ“musi kompetenta tiesa, pamatojoties uz likumu. TomÄ“r tiesÄ«bsarga ieskatā secÄ«gi pārbaudāms, vai tiesa savā spriedumā ir pienācÄ«gi pamatojusi apcietinājuma piemÄ“rošanu.

ECT pastāvÄ«gajā tiesu praksÄ“ par Konvencijas 5.pantu nostiprināts, ka visa veida brÄ«vÄ«bas atņemšana ne tikai jābalsta uz vienu no minÄ“tā panta a. lÄ«dz f. apakšpunktiem, bet tai arÄ« jābÅ«t „likumÄ«gai". GadÄ«jumos, kad ir strÄ«ds par likumÄ«bu, ieskaitot vai likumā noteiktā procedÅ«ra ir ievÄ“rota, Konvencija norāda pÄ“c bÅ«tÄ«bas uz nacionālo regulÄ“jumu un prasa, lai nacionālā likuma materiāltiesiskie un procesuālie aspekti bÅ«tu ievÄ“roti. Tas visupirms prasa, lai ikviens arests vai aizturÄ“šana bÅ«tu ne tikai pamatota ar nacionālo regulÄ“jumu, bet lai šis regulÄ“jums arÄ« bÅ«tu kvalitatÄ«vs - atbilstošs Konvencijas normu principiem. Likuma kvalitāte sevÄ« ietver arÄ« prasÄ«bu, ka nacionālais likums, kas ir pamatā brÄ«vÄ«bas atņemšanai, ir pietiekoši pieejams, precÄ«zs un iepriekšparedzams, tādejādi novÄ“ršot patvaļības riskus. Konvencijas noteiktais likumÄ«bas standarts prasa, lai likums bÅ«tu pietiekoši precÄ«zs (skaidrs), lai persona, ja nepieciešams ar atbilstoša padoma palÄ«dzÄ«bu, varÄ“tu atbilstoši apstākļiem paredzÄ“t tā konsekvences (Baranowski pret Poliju, § 52; M. pret Vāciju, § 90; un Oshurko pret Ukrainu, § 98).^[7] Nepietiekams pamatojums vai tā trÅ«kums apcietinājuma nolÄ“mumos ir viens no elementiem, ko ECT ņem vÄ“rā, izvÄ“rtÄ“jot apcietināšanas likumÄ«bu saskaņā ar 5.panta 1.punktu^[8].

ECT ir atzinusi, ka patvaļīgs apcietinājums nevar bÅ«t saderÄ«gs ar 5.panta 1.punktu, jo jÄ“dziens “patvaļa” šajā kontekstā sniedzas tālāk par neatbilstÄ«bu valsts tiesÄ«bu aktiem. Tā rezultātā brÄ«vÄ«bas atņemšana, kas ir likumÄ«ga saskaņā ar valsts tiesÄ«bu aktiem, joprojām var bÅ«t patvaļīga un tādÄ“jādi pretrunā ar Konvenciju^[9]. PrasÄ«ba, ka apcietināšana nedrÄ«kst bÅ«t patvaļīga, nozÄ«mÄ“ nepieciešamÄ«bu pÄ“c samÄ“rÄ«guma starp apcietināšanas pamatu un attiecÄ«go apcietinājumu kā tādu^[10]. SaistÄ«bā ar apcietināšanu saskaņā ar Konvencijas 5.panta 1.punkta a) apakšpunktu ECT kopumā ir bijusi apmierināta ar to, ka lÄ“mums piespriest sodu ar brÄ«vÄ«bas atņemšanas raksturu, kā arÄ« šÄ« soda ilgums ir jautājumi, kas attiecas uz valsts iestādÄ“m, nevis ECT^[11]. TomÄ“r, rodoties aizdomām par patvaļu apcietinājuma piemÄ“rošanā, ECT pÄ“c bÅ«tÄ«bas ir vÄ“rtÄ“jusi pieteikumus, kuros iesniedzÄ“ji ir sÅ«dzÄ“jušies par nepietiekamu pamatojuma ietveršanu apcietinājuma lÄ“mumos, kas ir tikuši pieņemti atbilstoši Konvencijas 5.panta 1.punkta a) apakšpunktam.

Tā, piemÄ“ram, lietā “Ruslan Yakovenko v. Ukraine" iesniedzÄ“js sÅ«dzÄ“jās par pamatojuma trÅ«kumu apcietinājuma piemÄ“rošanai ar tiesas nolÄ“mumu, ar kuru viņam tika piespriests brÄ«vÄ«bas atņemšanas sods. ECT, skatot minÄ“to lietu, konstatÄ“ja, ka tiesas spriedums nesaturÄ“ja nekādu pamatojumu apcietinājuma piemÄ“rošanai, izņemot vispārÄ«gu paziņojumu rezolutÄ«vajā daļā par tā piemÄ“rošanu. Vienlaikus ECT atzina, ka var bÅ«t Ä«paši apsvÄ“rumi, kas, neatkarÄ«gi no brÄ«vÄ«bas atņemšanas soda ilguma, paredz notiesātājam brÄ«vÄ«bas atņemšanu kā preventÄ«vu pasākumu, kura mÄ“rÄ·is ir nodrošināt viņa pieejamÄ«bu tiesas procesiem apelācijas lÄ«menÄ«, ja pirmās instances tiesas spriedums tiktu pārsÅ«dzÄ“ts apelācijas kārtÄ«bā^[12]. TomÄ“r šÄdiem apsvÄ“rumiem ir jābÅ«t atspoguļotiem un pamatotiem pašÄ tiesas nolÄ“mumā.

KonkrÄ“tajā lietā A.Lemberga apcietinājums tiesas saÄ«sinātajā spriedumā vispār nekādā veidā netika pamatots. Tiesa kā faktu saÄ«sinātajā spriedumā noteica, ka A.Lembergam iepriekš piemÄ“rotie drošÄ«bas lÄ«dzekļi ir atceļami, savukārt apcietinājums piemÄ“rojams uzreiz pÄ“c sprieduma pasludināšanas.

KPL 241.panta pirmā un otrā daļa paredz, ka “procesuālā piespiedu lÄ«dzekļa piemÄ“rošanas pamats ir personas pretdarbÄ«ba kriminālprocesa mÄ“rÄ·a sasniegšanai konkrÄ“tajā procesā vai atsevišÄ·as procesuālās darbÄ«bas veikšanai, savu procesuālo pienākumu nepildÄ«šana vai nepienācÄ«ga pildÄ«šana. DrošÄ«bas lÄ«dzekli kā procesuālo piespiedu lÄ«dzekli piemÄ“ro aizdomās turÄ“tajam vai apsÅ«dzÄ“tajam, ja ir pamats uzskatÄ«t, ka attiecÄ«gā persona turpinās noziedzÄ«gas darbÄ«bas, traucÄ“s pirmstiesas kriminālprocesu vai tiesu vai izvairÄ«sies no šÄ procesa vai tiesas". Atbilstoši šÄ panta trešajai daļai “tiesa, taisot spriedumu, var piemÄ“rot drošÄ«bas lÄ«dzekli apsÅ«dzÄ“tajam, ja ir pamats uzskatÄ«t, ka viņš izvairÄ«sies no sprieduma izpildes. GadÄ«jumos, kad par smagu vai sevišÄ·i smagu noziegumu tiesa piespriedusi brÄ«vÄ«bas atņemšanas sodu, notiesājošs spriedums var bÅ«t par pamatu drošÄ«bas lÄ«dzekļa — apcietinājuma — izraudzÄ«šanai”.

LÄ«dz ar to, lai personai ar tiesas spriedumu varÄ“tu piemÄ“rot visbargāko drošÄ«bas lÄ«dzekli - apcietinājumu, ir jākonstatÄ“ tādi apstākļi, kas dod pamatu uzskatÄ«t, ka persona varÄ“tu traucÄ“t vai izvairÄ«ties no tiesas procesa vai sprieduma izpildes. ArÄ« Augstākā tiesa ir atzinusi, ka, lai varÄ“tu piemÄ“rot apcietinājumu par tāda nozieguma izdarÄ«šanu, par kuru likums paredz brÄ«vÄ«bas atņemšanas sodu, ir ne tikai jākonstatÄ“ drošÄ«bas lÄ«dzekļa piemÄ“rošanas pamats atbilstoši KPL 241.panta otrajai daļai, bet tiesai arÄ« jāpamato, ka cita drošÄ«bas lÄ«dzekļa piemÄ“rošana nevar nodrošināt, ka persona neizdarÄ«s jaunu noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu, netraucÄ“s vai neizvairÄ«sies no pirmstiesas kriminālprocesa, tiesas vai sprieduma izpildÄ«šanas.^[13] Savukārt apstāklis, ka persona ir notiesāta par smagu vai sevišÄ·i smagu noziegumu izdarÄ«šanu, automātiski nenozÄ«mÄ“ personas tÅ«lÄ«tÄ“ju apcietināšanu, bet gan ir kā papildu pamats, kas var kalpot kā arguments apcietinājuma piemÄ“rošanai. Tās ir tiesas tiesÄ«bas, nevis pienākums piemÄ“rot apcietinājumu. ŠÄdu apstākļu izvÄ“rtÄ“jums tiesas saÄ«sinātajā spriedumā nav ietverts.

Tāpat jāņem vÄ“rā, ka saskaņā ar KPL 244.panta pirmo un otro daļu procesa virzÄ«tājs izvÄ“las tādu procesuālo piespiedu lÄ«dzekli, kas pÄ“c iespÄ“jas mazāk aizskar personas pamattiesÄ«bas un ir samÄ“rÄ«gs. IzvÄ“loties drošÄ«bas lÄ«dzekli, procesa virzÄ«tājs ņem vÄ“rā noziedzÄ«ga nodarÄ«juma raksturu un kaitÄ«gumu, aizdomās turÄ“tā vai apsÅ«dzÄ“tā personÄ«bu, viņa Ä£imenes stāvokli, veselÄ«bu un citus apstākļus. ArÄ« ECT ir norādÄ«jusi, ka valsts iestādÄ“m ir jāapsver mazāk ierobežojoši pasākumi nekā apcietināšana^[14]. Turklāt jāņem vÄ“rā, ka apcietināšana var tieši un negatÄ«vi ietekmÄ“t personas iespÄ“jas Ä«stenot daudzas citas cilvÄ“ktiesÄ«bas, piemÄ“ram, tiesÄ«bas uz pārvietošanās brÄ«vÄ«bu, tiesÄ«bas uz privātās un Ä£imenes dzÄ«ves neaizskaramÄ«bu, tiesÄ«bas uz izteiksmes un pulcÄ“šanās brÄ«vÄ«bu, kā arÄ« tiesÄ«bas piedalÄ«ties pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanās.

Savukārt atbilstoši KPL 249.panta nosacÄ«jumiem tiesa ir tiesÄ«ga atcelt un piemÄ“rot personai vairāk ierobežojošu drošÄ«bas lÄ«dzekli tikai tad, ja ir konstatÄ“ti jauni apstākļi. MinÄ“tā sakarā konkrÄ“tajā lietā jāņem vÄ“rā divi aspekti. Pirmkārt, A.Lembergam iepriekš lietā piemÄ“rotais apcietinājums un mājas arests tika atcelti un aizstāti ar mazāk ierobežojošiem drošÄ«bas lÄ«dzekļiem. Otrkārt, A.Lembergam iepriekš piemÄ“rotie drošÄ«bas lÄ«dzekļi, kas savu seku ziņā ir daudz vieglāki, tika aizstāti ar personas pamattiesÄ«bu visvairāk skarošo drošÄ«bas lÄ«dzekli - apcietinājumu, lai gan KPL paredz arÄ« tādus drošÄ«bas lÄ«dzekļus, kā uzturÄ“šanas noteiktā vietā vai nodošana policijas uzraudzÄ«bā. Tas, protams, nenozÄ«mÄ“, ka tiesa savā spriedumā nevarÄ“tu uzreiz lemt par apcietinājuma piemÄ“rošanu, neskarot pārÄ“jos mazāk ierobežojošos drošÄ«bas lÄ«dzekļus, tomÄ“r šÄdam izvÄ“rtÄ“jumam ir jāparādās tiesas nolÄ“mumā.^[15]

Kā jau iepriekš tika uzsvÄ“rts, lai gan apcietinājumam, kas ir piemÄ“rots saskaņā ar Konvencijas 5.panta 1.punkta a) apakšpunktu, ir mazāk stingru prasÄ«bu un kritÄ“riju, kā pirmstiesas ietvaros piemÄ“rotam apcietinājumam, tomÄ“r to nevar interpretÄ“t tādā veidā, ka tas paver iespÄ“jas patvaļīgai vai nesamÄ“rÄ«gai apcietināšanai. Apcietinājumam pÄ“c notiesāšanas ir jābÅ«t ne tikai patiesi atbilstÄ«gam ar šajā normā noteiktā ierobežojuma mÄ“rÄ·i, proti, tiesas piespriestā cietumsoda izpilde, bet arÄ« saprātÄ«gam attiecÄ«bā uz šo mÄ“rÄ·i.^[16] TāpÄ“c tieši valstij ir jāspÄ“j pierādÄ«t, ka konkrÄ“tās lietas specifiskie apstākļi atbilst Konvencijas 5.panta 1.punkta apakšpunktos uzskaitÄ«tajiem gadÄ«jumiem, kad personai var tikt atņemta brÄ«vÄ«ba. Prezumpcija par labu brÄ«vÄ«bai pieprasa, lai amatpersonas, kurām ir atbilstošas pilnvaras atņemt personai brÄ«vÄ«bu, vienmÄ“r paškritiski vÄ“rtÄ“tu savu rÄ«cÄ«bu un pārliecinātos, ka gadÄ«jumos, kad šÄ«s pilnvaras tiek izmantotas, Konvencijas 5.pantā noteiktie ierobežojumi tiek nepārtraukti ievÄ“roti.^[17]

Å…emot vÄ“rā to, ka RÄ«gas apgabaltiesa savā saÄ«sinātajā spriedumā nav sniegusi pilnÄ«gu nekādu pamatojumu un analÄ«zi, kāpÄ“c konkrÄ“tajā gadÄ«jumā ir piemÄ“rojams apcietinājums, nevis saglabājams vai nosakāms, kāds cits personas tiesÄ«bu mazāk ierobežojošs drošÄ«bas lÄ«dzeklis, tiesÄ«bsargs konstatÄ“ Aivara Lemberga Satversmes 94.pantā un Konvencijas 5.panta 1.punktā noteikto tiesÄ«bu uz brÄ«vÄ«bu pārkāpumu.

Papildus šim konstatÄ“tajam cilvÄ“ktiesÄ«bu pārkāpumam tiesÄ«bsargs uzskata par nepieciešamu sniegt savu vÄ“rtÄ“jumu RÄ«gas apgabaltiesas norādÄ«tājam par to, ka tiesas motÄ«vi par piemÄ“roto drošÄ«bas lÄ«dzekli tiek izklāstÄ«ti pilna sprieduma motÄ«vu daļā, savukārt atsevišÄ·a lÄ“muma pieņemšanu KPL neparedz.

Atbilstoši KPL 514.panta pirmās daļas 9.punktam apspriedes laikā tiesa apspriežu istabā izlemj jautājumu, vai jāsaglabā, jāgroza vai jāpiemÄ“ro drošÄ«bas lÄ«dzeklis apsÅ«dzÄ“tajam. Saskaņā ar KPL 528.panta pirmās daļas 7.punktu notiesājoša sprieduma rezolutÄ«vajā daļā norāda tiesas lÄ“mumu par drošÄ«bas lÄ«dzekli. VÄ“rtÄ“jot minÄ“tās normas, redzams, ka tiesa, taisot notiesājošu spriedumu, tostarp arÄ« saÄ«sināto spriedumu, atsevišÄ·i lemj arÄ« par drošÄ«bas lÄ«dzekļa piemÄ“rošanu apsÅ«dzÄ“tajam. LÄ«dz ar to nav saskatāms objektÄ«vs pamats tam, ka drošÄ«bas lÄ«dzekļa piemÄ“rošanai bÅ«tu jāpieņem atsevišÄ·s procesuāls lÄ“mums.

Tieslietu ministrija pārbaudes lietas ietvaros norādīja, ka Tieslietu ministrijas patstāvīgā Kriminālprocesa likuma darba grupa

gada 4.jÅ«nijā, skatot tiesÄ«bsarga iniciÄ“to jautājumu par apcietinājuma piemÄ“rošanu, pamatojoties uz pirmās instances tiesas sprieduma pamata, atzina, ka saÄ«sinātais spriedums neparedz motÄ«vu daļu, lÄ«dz ar to nav pamata tajā iekļaut motivāciju par piemÄ“roto drošÄ«bas lÄ«dzekli. Notiesājošs spriedums, ar kuru piemÄ“rota brÄ«vÄ«bas atņemšana, jau pats par sevi ir motÄ«vs apcietinājuma piemÄ“rošanai. Turklāt atbilstoši KPL 272.panta ceturtajai daļai pamats apcietinājumam var bÅ«t tiesas spriedums par smaga vai sevišÄ·i smaga nozieguma izdarÄ«šanu, par kuru piespriests brÄ«vÄ«bas atņemšanas sods. IevÄ“rojot minÄ“to, darba grupa nepiekrÄ«t apgalvojumam, ka persona, kurai tiek piemÄ“rots apcietinājums ar tiesas spriedumu, laikā lÄ«dz pilna sprieduma pieejamÄ«bas dienai nezina vai nesaprot motÄ«vus apcietinājuma piemÄ“rošanai.

Vienlaikus darba grupa atzina, ka, iespÄ“jams, pie Ä«pašiem apstākļiem (piemÄ“ram, tiesneša ilgstoša darbnespÄ“ja) bÅ«tu jāparedz kontrole pār apcietinājuma piemÄ“rošanu, ja pilna sprieduma sastādÄ«šana nesamÄ“rÄ«gi ieilgst. Vienlaikus norādāms, ka atbilstoši KPL 530.panta trešajai un ceturtajai daļai pilnu spriedumu raksta 14 dienu laikā un tikai lietas apjoma, juridiskās sarežģītÄ«bas vai citu objektÄ«vu apstākļu dēļ pilna sprieduma pieejamÄ«bas diena var tikt atlikta. Darba grupas locekļi norādÄ«ja, ka praksÄ“ gadÄ«jumos, ja persona tiek turÄ“ta apcietinājumā, pilns spriedums tiek sastādÄ«ts pÄ“c iespÄ“jas ātrākā termiņā.

TiesÄ«bsargs uzsver, ka tas vien, ka KPL tiešÄ veidā neparedz saÄ«sinātā spriedumā iekļaut motivāciju par piemÄ“roto drošÄ«bas lÄ«dzekli, neizslÄ“dz tiesas pienākumu pienācÄ«gi motivÄ“t savu lÄ“mumu par apcietinājuma piemÄ“rošanu. Savukārt arguments, ka notiesājošs spriedums, ar kuru piemÄ“rota brÄ«vÄ«bas atņemšana, jau pats par sevi ir motÄ«vs apcietinājuma piemÄ“rošanai, nav pamatots. Personas apcietināšanai nepietiek tikai ar notiesājoša sprieduma konstatÄ“šanas faktu, bet gan ir jākonstatÄ“ drošÄ«bas lÄ«dzekļa piemÄ“rošanas pamats atbilstoši KPL 272.pantam, kā arÄ« jāpamato, ka cita drošÄ«bas lÄ«dzekļa piemÄ“rošana nevarÄ“s nodrošināt, ka persona netraucÄ“s vai neizvairÄ«sies no tiesas vai sprieduma izpildÄ«šanas. LÄ«dz ar to, lai arÄ« varÄ“tu pieņemt, ka apcietinājums ir piemÄ“rots, piemÄ“ram, dēļ tā, ka persona ir notiesāta par smaga nozieguma izdarÄ«šanu, par kuru piespriests brÄ«vÄ«bas atņemšanas sods, tas nemaina faktu, ka nolÄ“muma pamatojumam par apcietinājuma piemÄ“rošanu ir jābÅ«t pārliecinošam un pienācÄ«gi motivÄ“tam.

Turklāt konkrÄ“tajā lietā jāņem vÄ“rā arÄ« ievÄ“rojamais laiks, t.i., no gada 22.februāra lÄ«dz 2021.gada 22.jÅ«nijam, tātad četri mÄ“neši, kādā A.Lembergam uz nemotivÄ“ta saÄ«sinātā sprieduma pamata nācās atrasties apcietinājumā. Atbilstoši KPL 530.panta trešajai daļai tiesa pilnu spriedumu sagatavo 14 dienu laikā. Savukārt atbilstoši šÄ panta ceturtajai daļai, ja lietas apjoma, juridiskās sarežģītÄ«bas vai citu objektÄ«vu apstākļu dēļ pilns tiesas spriedums nav sastādÄ«ts noteiktajā laikā, tiesnesis paziņo kriminālprocesā iesaistÄ«tajām personām, kad bÅ«s pieejams pilns tiesas spriedums. VÄ“ršu uzmanÄ«bu, ka minÄ“tā norma neparedz maksimālo termiņu, kādā pilna tiesas sprieduma sastādÄ«šana var tikt atlikta, lÄ«dz ar to var pieņemt, ka sprieduma sastādÄ«šanas laiks var bÅ«t pusgads, gads vai pat vairāk. LÄ«dz ar to uz nemotivÄ“ta sprieduma pamata personai varÄ“tu nākties atrasties apcietinājumā ļoti ievÄ“rojamu laiku. Šeit, protams, varÄ“tu diskutÄ“t par motivācijas apjomu atkarÄ«bā no tā, cik ilgā laikā atbilstoši KPL 530.panta trešajai vai ceturtajai daļai tiek sastādÄ«ts spriedums. TomÄ“r noteiktai analÄ«zei un izvÄ“rtÄ“jumam par nepieciešamÄ«bu piemÄ“rot apcietinājumu ir jāparādās jau tiesas saÄ«sinātajā spriedumā. NepiekrÄ«tot šÄdai pieejai, bÅ«tu attiecÄ«gi jāvÄ“rtÄ“ iespÄ“ja noteikt, ka notiesājošÄ spriedumā ietvertais tiesas lÄ“mums par drošÄ«bas lÄ«dzekli stājas spÄ“kā tikai pÄ“c pilna sprieduma sastādÄ«šanas^[18].

Šo un citus jautājumus, kas skar apcietinājuma piemÄ“rošanu uz tiesas saÄ«sinātā sprieduma pamata, Tieslietu ministrija atkārtoti skatÄ«s darba grupā, kurā dalÄ«bu ņems arÄ« tiesÄ«bsarga pārstāvis.

PārsÅ«dzÄ«bas iespÄ“jas apcietinājumam, kas ticis piemÄ“rots ar pirmās instances tiesas saÄ«sināto spriedumu Konvencijas 5.panta 4.punkts paredz, ka “jebkura persona, kurai aizturot vai apcietinot atņemta brÄ«vÄ«ba, var griezties tiesā, kas nekavÄ“joties lemj par viņas aizturÄ“šanas tiesiskumu un nolemj viņu atbrÄ«vot, ja aizturÄ“šana nav bijusi tiesiska”. Kā jau vairākkārt ir atkārtojusi ECT, tad Konvencijas 5.panta 4.punkts dod tiesÄ«bas arestÄ“tai vai apcietinātai personai lÅ«gt tiesu izvÄ“rtÄ“t tās brÄ«vÄ«bas atņemšanas materiāltiesiskos un procesuālos apstākļus atbilstoši Konvencijas 5.panta 1.punkta likumÄ«bas prasÄ«bai. Lai gan nav obligāti Konvencijas 5.panta 4.punktā nodrošināt Konvencijas 6.panta 1.punkta garantijas, tomÄ“r procesam jābÅ«t tiesā un garantijām jābÅ«t atbilstošÄm brÄ«vÄ«bas atņemšanas veidam^[19].

TomÄ“r tiesas kontroles veidi atbilstoši Konvencijas 5.panta 4.punkta prasÄ«bām dažādās jomās atšÄ·iras un ir atkarÄ«gi no apstrÄ«dÄ“tā brÄ«vÄ«bas atņemšanas veida^[20].

Ja personai tiek atņemta brÄ«vÄ«ba saskaņā ar kompetentas tiesas notiesājošu spriedumu Konvencijas 5.panta 1.punkta a) apakšpunkta nozÄ«mÄ“, tad ir atzÄ«stams, ka Konvencijas 5.panta 4.punktā noteiktā uzraudzÄ«ba jau ir iekļauta tiesas nolÄ“mumā, un tāpÄ“c nav nepieciešama turpmāka pārskatÄ«šana^[21]. TomÄ“r gadÄ«jumos, kad iemesli, kas pamato personas brÄ«vÄ«bas atņemšanu, laika gaitā var mainÄ«ties, ir jānodrošina iespÄ“ja vÄ“rsties iestādÄ“, kas atbilst Konvencijas 5.panta 4.punkta prasÄ«bām^[22]. Konvencijas 5.panta 4.punkts stājas spÄ“kā arÄ« tad, ja pÄ“c notiesāšanas rodas jauni jautājumi, kas ietekmÄ“ apcietināšanas likumÄ«bu^[23].

Saskaņā ar KPL 281.panta piekto un piekto prim daļu “pieteikumu par apcietinājuma atcelšanu vai grozÄ«šanu, vai turpmākas piemÄ“rošanas nepieciešamÄ«bas izvÄ“rtÄ“šanu pÄ“c lietas nodošanas apelācijas instances tiesai lÄ«dz iztiesāšanas uzsākšanai var iesniegt tikai tad, ja: 1) ir radušies tādi veselÄ«bas vai Ä£imenes apstākļi, kas var bÅ«t par pamatu apcietinājuma atcelšanai vai grozÄ«šanai, un šos faktus apliecina dokumenti;

2) lietas iztiesāšanas uzsākšana tiek noteikta uz laiku, kas ir ilgāks par diviem mÄ“nešiem pÄ“c lietas saņemšanas tiesā. ŠÄ panta piektajā daļā minÄ“to pieteikumu izskata apelācijas instances tiesas tiesnesis rakstveida procesā triju darba dienu laikā. Pieteikuma izskatÄ«šana nav pamats noraidÄ«juma pieteikšanai tiesnesim”.

LÄ«dz ar to, iestājoties minÄ“tajiem nosacÄ«jumiem, pÄ“c lietas nodošanas apelācijas instances tiesā lÄ«dz iztiesāšanas uzsākšanai, apsÅ«dzÄ“tajam pastāv tiesÄ«bas prasÄ«t tāda apcietinājuma atcelšanu, kas ir ticis piemÄ“rots ar pirmās instances tiesas spriedumu. Tāpat kā izriet no šÄ panta piektās divi prim daļas, tad “ja pÄ“c lietas iztiesāšanas uzsākšanas apelācijas instances tiesā lietas iztiesāšana tiek atlikta vai pasludināts pārtraukums uz laiku, ilgāku par diviem mÄ“nešiem, apelācijas instances tiesa vienlaikus izvÄ“rtÄ“ apcietinājuma turpmākas piemÄ“rošanas nepieciešamÄ«bu". Turklāt gan apelācijas instances tiesai, gan kasācijas instances tiesai, pieņemot lietā lÄ“mumu atcelt zemākas instances tiesas nolÄ“mumu pilnÄ«bā vai tā daļā un nosÅ«tot lietu jaunai izskatÄ«šanai, ir vienlaikus jāizlemj jautājums arÄ« par drošÄ«bas lÄ«dzekli. Turklāt viscaur kriminālprocesu, tostarp iztiesāšanas stadijā, ir spÄ“kā princips, saskaņā ar kuru, ja procesuālā piespiedu lÄ«dzekļa piemÄ“rošanas laikā ir zudis vai mainÄ«jies tā piemÄ“rošanas pamats, mainÄ«jušies piemÄ“rošanas nosacÄ«jumi, personas uzvedÄ«ba vai ir noskaidroti citi apstākļi, kas noteica piespiedu lÄ«dzekļa izvÄ“li, procesa virzÄ«tājs pieņem lÄ“mumu par tā grozÄ«šanu vai atcelšanu (KPL 249.panta pirmā daļa).

Savukārt iesniedzÄ“jas norādÄ«tie tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas lÄ«dzekļi, kā KPL 281.panta regulÄ“jums vai KPL 286.pants, neattiecas uz stadiju, kad lietā ir ticis pieņemts pirmās instances tiesas notiesājošs tiesas spriedums. Proti, KPL 281.pantā ietvertā kontrole pār apcietinājuma piemÄ“rošanu attiecas uz jau iepriekš piemÄ“rota apcietinājuma kontroli pirmstiesas kriminālprocesā vai lietas iztiesāšanas stadijā (ar izņēmumu, kas noteikts KPL 281.panta piektajā daļā), savukārt KPL 286.panta nosacÄ«jumi attiecas uz lietas iztiesāšanas stadijā pieņemtu lÄ“mumu par apcietinājuma piemÄ“rošanu. MinÄ“to tiesÄ«bsargam apstiprināja arÄ« Tieslietu ministrija. Vienlaikus kā jau iepriekš tika norādÄ«ts, tad Tieslietu ministrijas patstāvÄ«gās Kriminālprocesa likuma darba grupas ieskatā, iespÄ“jams, pie Ä«pašiem apstākļiem bÅ«tu jāparedz kontrole pār apcietinājuma piemÄ“rošanu, ja pilna sprieduma sastādÄ«šana nesamÄ“rÄ«gi ieilgst. LÄ«dz ar to šis jautājums vÄ“l var tikt skatÄ«ts un diskutÄ“ts.

IevÄ“rojot minÄ“to, tiesÄ«bsarga ieskatā KPL normas kopumā nodrošina pienācÄ«gu apcietinājuma kontroli arÄ« pÄ“c pirmās instances tiesas notiesājoša tiesas sprieduma pieņemšanas, un RÄ«gas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolÄ“Ä£ijas atteikums izskatÄ«t pieteikumu par drošÄ«bas lÄ«dzekļa apcietinājuma turpināšanas nepieciešamÄ«bu nav pārkāpis A.Lemberga pamattiesÄ«bas uz brÄ«vÄ«bu.

8.1. Vienlaikus, vÄ“rtÄ“jot konkrÄ“tās lietas apstākļus, jāņem vÄ“rā, ka Konvencijas 5.panta 4.punkta procesā ir jānodrošina sacÄ«kstes princips un pušu lÄ«dztiesÄ«ba, ievÄ“rojot vairākus apsvÄ“rumus, kā tiesÄ«bas sniegt paskaidrojumus un tiesÄ«bas tikt uzklausÄ«tam.^[24] MinÄ“tie principi ir vienlÄ«dz kā attiecināmi arÄ« uz pirmās instances tiesas notiesājoša tiesas sprieduma pamata piemÄ“rotam apcietinājumam^[25].

IesniedzÄ“ja savā iesniegumā norāda, ka Aivars Lembergs un viņa aizstāvji nav tikuši uzklausÄ«ti pirms lÄ“muma par apcietinājumu pieņemšanas. TomÄ“r kā redzams no tiesÄ«bsarga rÄ«cÄ«bā pieejamiem pārbaudes lietas materiāliem, tad aizstāvÄ«bas puse debatÄ“s pauda argumentus un apsvÄ“rumus saistÄ«bā ar drošÄ«bas lÄ«dzekļa - apcietinājuma piemÄ“rošanu. LÄ«dz ar to A.Lembergam netika ierobežotas tiesÄ«bas sacÄ«kstes procesa ietvaros paust savus argumentus un paskaidrojumus.

Satversmes tiesa ir atzinusi, ka tiesājamā tiesÄ«bas tikt uzklausÄ«tam ir vienas no svarÄ«gākajām apcietinātās personas procesuālajām garantijām, kuras ne tikai vispārÄ«gi izriet no Konvencijas 6.panta, bet attiecÄ«bā uz drošÄ«bas lÄ«dzekļa - apcietinājuma piemÄ“rošanu - tieši no Konvencijas 5.panta 4.punkta. ŠÄ«s tiesÄ«bas tiek realizÄ“tas vairākos veidos, piemÄ“ram, kā tiesÄ«bas saņemt pilnÄ«gu informāciju par pretÄ“jās puses izteikto viedokli, savāktajiem pierādÄ«jumiem un faktiem, kā arÄ« tiesÄ«bas sagaidÄ«t, ka tiesas nolÄ“mums, ievÄ“rojot pušu izteikto viedokli, tiks argumentÄ“ts.^[26] Kā tika konstatÄ“ts šÄ atzinuma 6.punktā, tad tiesa savā saÄ«sinātajā spriedumā neietvÄ“ra nekādu motivāciju, tādÄ“jādi arÄ« liedzot A.Lembergam tiesÄ«bas saņemt pilnÄ«gu informāciju par apstākļiem, kas ir bijuši apcietinājuma piemÄ“rošanas pamatā. Lai atzÄ«tu, ka Konvencijas 5.panta 4.punktā noteiktā uzraudzÄ«ba jau ir iekļauta tiesas nolÄ“mumā, ir nepieciešama tiesas motivācija, kas to pierāda. KonkrÄ“tajā gadÄ«jumā tas netika izpildÄ«ts.

IevÄ“rojot iepriekšminÄ“tos apstākļus, tiesÄ«bsargs konstatÄ“ A.Lemberga tiesÄ«bu uz brÄ«vÄ«bu pārkāpumu Satversmes 94.panta un Konvencijas 5.panta 4.punkta kontekstā.

InformÄ“ju, ka šobrÄ«d pÄ“c pilna tiesas sprieduma sastādÄ«šanas A.Lembergam pastāv tiesÄ«bas iesniegt apelācijas sÅ«dzÄ«bu, citstarp izsakot iebildumus par piemÄ“roto apcietinājumu. GadÄ«jumā, ja izpildÄ«sies, kāds no KPL 281.panta piektajā daļā minÄ“tajiem nosacÄ«jumiem, apelācijas instances tiesas tiesnesis izvÄ“rtÄ“s A.Lemberga pieteikumu par piemÄ“rotā apcietinājuma atcelšanu vai grozÄ«šanu. Vienlaikus, ja minÄ“tie kritÄ“riji neizpildÄ«sies, A.Lembergs varÄ“s apsvÄ“rt iespÄ“ju vÄ“rsties ar sÅ«dzÄ«bu ECT. VÄ“ršu uzmanÄ«bu, ka ECT attiecÄ«bā uz Konvencijas 5.panta pārkāpumiem pieļauj sÅ«dzÄ«bas iesniegšanu tiesā pirms pabeigta krimināllietas izskatÄ«šana pÄ“c bÅ«tÄ«bas, ja persona ir izmantojusi tai likumā noteiktās pārsÅ«dzÄ«bas tiesÄ«bas attiecÄ«bā uz apcietinājuma piemÄ“rošanu un lietā nepastāv tādi pieejami tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas lÄ«dzekļi, kas personas apcietināšanas likumÄ«bu varÄ“tu izlemt pietiekami ātri.

Vienlaikus, ja ar tiesas nolÄ“mumu A.Lembergam piemÄ“rotais apcietinājums tiks atzÄ«ts par prettiesisku, A.Lembergam saskaņā ar Kriminālprocesā un administratÄ«vo pārkāpumu lietvedÄ«bā nodarÄ«tā kaitÄ“juma atlÄ«dzināšanas likuma nosacÄ«jumiem pastāvÄ“s tiesÄ«bas prasÄ«t atbilstÄ«gu atlÄ«dzinājumu par nodarÄ«to kaitÄ“jumu.

Par šajā atzinumā konstatÄ“to tiesÄ«bsargs informÄ“s RÄ«gas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolÄ“Ä£iju. Savukārt par jautājumiem, kas attiecas uz iespÄ“jamu grozÄ«jumu veikšanu KPL, tiesÄ«bsargs informÄ“s Tieslietu ministriju un tās patstāvÄ«go Kriminālprocesa likuma darba grupu.

Ar šo atzinumu pārbaudes lieta tiek pabeigta.

---

^[1] ECT 2004.gada 8.aprīļa sprieduma lietā "Assanidze v. Georgia", pieteikuma Nr.71503/01, 169.punkts. Citēts pēc ECT 1971.gada 18.jūnija sprieduma lietā "De Wilde, Ooms and Versyp v. Belgium", pieteikumu Nr.2832/66; 2835/66; 2899/66, 65.punkta un 1979.gada 24.oktobra sprieduma lietā "Winterwerp v. The Netherlands", pieteikuma Nr.6301/73, 37.punkta.

^[2] Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojs. "Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra par Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas

1. pantu jautājumā par drošÄ«bas lÄ«dzekļa - apcietinājums - piemÄ“rošanu”. 2017.gads, 4.lpp.,

6.punkts.

^[3]  Satversmes tiesas 2003.gada 27.jÅ«nija sprieduma lietā Nr.2003-03-01 Secinājumu daļas 3.punkts.

^[4]  ECT 2012.gada 30.oktobra sprieduma lietā “Grubic v. Croatia”, pieteikuma Nr.5384/11, 34.punkts.

^[5] ECT 1996.gada 10.jūnija sprieduma lietā "Benham v. The United Kingdom", pieteikuma Nr.19380/92, 42.punkts.

^[6] ECT 1968.gada 27.jūnija sprieduma lietā "Wemhoff v. Germany", pieteikuma Nr.2122/64, 9.punkts.

^[7]http://at.gov.lv/files/uploads/files/6 _iTudikatura/ECT/AT%20maias%20lapai%20ECTK%205 %20pants apcietinaiuma%20pamatoiums%2007%2001%202016%20.pdf, 3.lpp.

^[8]    ECT 2002.gada 21.marta sprieduma lietā "Stašaitis v. Lithuania", pieteikuma Nr.47679/99, 67.punkts.

^[9]  ECT 2009.gada 9.jÅ«lija sprieduma lietā "Mooren v. Germany", pieteikuma Nr.11364/03, 77.punkts.

^[10]  ECT 2012.gada 18.septembra sprieduma lietā “James, Wells and Lee v. the United Kingdom", pieteikumi Nr.25119/09, 57715/09 un 57877/09, 195.punkts.

^[11]   ECT 2003.gada 28.oktobra sprieduma lietā “Minjat v. Switzerland", pieteikuma Nr.38223/97, 43.punkts.

^[12]  ECT 2015.gada 4.jÅ«nija sprieduma lietā “Ruslan Yakovenko v. Ukraine", pieteikuma Nr.5425/11, 64.-65.punkts.

^[13]  Senāta Krimināllietu departamenta senatora 2020.gada lÄ“muma lietā Nr.SKK-[K]/2020 10.punkts.

^[14]   ECT 2006.gada 4.maija sprieduma lietā "Ambruszkiewicz v. Poland", pieteikuma Nr.38797/03, 32.punkts.

^[15]  MinÄ“tā sakarā sk. arÄ« ECT izteiktās atziņas 2010.gada 21.oktobra spriedumā lietā "Kornev and Karpenko v. Ukraine", pieteikuma Nr.17444/04, 37.-38.punkts, un 2004.gada 20.janvāra spriedumā lietā "G.K. v. Poland", pieteikuma Nr.3881/97, 85.punkts.

^[16]  ECT 2012.gada 18.septembra sprieduma lietā "James, Wells and Lee v. the United Kingdom", pieteikumi Nr.25119/09, 57715/09 un 57877/09, 193, 195. un 218.punkts un ECT 2015.gada 3.decembra sprieduma lietā "Yaroshovets and Others v. Ukraine", pieteikumi Nr.74820/10, 71/11, 76/11, 83/11 un 332/11, 145.punkts.

^[17] Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvÄ“ktiesÄ«bu institÅ«cijās birojs. "Eiropas CilvÄ“ktiesÄ«bu tiesas judikatÅ«ra par Eiropas CilvÄ“ka tiesÄ«bu un pamatbrÄ«vÄ«bu aizsardzÄ«bas konvencijas 5.pantu jautājumā par drošÄ«bas lÄ«dzekļa - apcietinājums - piemÄ“rošanu". 2017.gads, 5.lpp., 9.punkts.

^[18]  Pašlaik KPL 632.panta ceturtā daļa paredz, ka notiesājošÄ spriedumā ietvertais tiesas lÄ“mums par drošÄ«bas lÄ«dzekli un par kaitÄ“juma kompensācijas vai mantas konfiskācijas nodrošināšanu stājas spÄ“kā uzreiz pÄ“c sprieduma pasludināšanas.

^[19]  ECT 2012.gada 22.maija sprieduma lietā "Idalov v. Russia”, pieteikuma Nr.5826/03,

161.punkts.                                                                                                                                               SkatÄ«ts:

http://at.gov.lv/files/uploads/files/6 _iTudikatura/ECT/AT%20maias%20lapai%20ECTK%205% 20pants apcietinaiuma%20pamatoiums%2007%2001%202016%20.pdf, 8.lpp.

^[20]  ECT 2013.gada 22.oktobra sprieduma lieta "M.H. v. United Kingdom”, pieteikuma Nr.11577/06, 75.punkts.

^[21]    ECT 1971.gada 18.jÅ«nija sprieduma lietā "De Wilde, Ooms and Versyp v. Belgium”, pieteikumu Nr.2832/66; 2835/66; 2899/66, 76.punkts.

^[22]  ECT 2011.gada 21.jÅ«nija lÄ“muma par sÅ«dzÄ«bas pieņemamÄ«bu lietā "Kafkaris v. Cyprus” (no. 2) (dec.), pieteikuma Nr.9644/09, 58.punkts.

^[23]   ECT 2005.gada 24.marta sprieduma lietā "Stoichkov v. Bulgaria”, pieteikuma Nr.9808/02, 64. un 65.punkts.

^[24]   ECT 2005.gada 15.novembra sprieduma lietā "Reinprecht v. Austria", pieteikuma Nr.67175/01, 31.punkts.

^[25]  Šajā sakarā sk. ECT 2017.gada 7.septembra sprieduma lietā "Stollenwerk v. Germany", pieteikuma Nr.8844/12, 44.punktu, kur ECT atzina par saistošiem šos principus attiecÄ«bā uz tiesas procesu pÄ“c notiesāšanas.

^[26]  Satversmes tiesas 2003.gada 27.jÅ«nija sprieduma lieta Nr.2003-03-01 secinājumu daļas 6.1.punkts.