Iesaki rakstu:

"Viens no pašiem dumākajiem ierosinājumiem" valsts 2018.gada budžeta pieņemšanā – tā premjers novÄ“rtÄ“ja ierosinājumu noņemt zālÄ“, kur notiek valdÄ«bas sÄ“des, uzrakstu "Viens likums - viena taisnÄ«ba visiem".

Visticamāk, opozÄ«cijas deputāts vÄ“lÄ“jās ar šÄdu, man jāatzÄ«st, asprātÄ«gu un pat gaumÄ«gu «špiļķu» nedaudz izklaidÄ“t sevi un publiku, iebakstot valdÄ«bas pašapziņā. Taču, domāju, ne tikai man vienam tādÄ“jādi tika vÄ“lreiz atgādināts: arÄ« valsts simtgadÄ“ vispubliskākais un visdemonstratÄ«vākais okupācijas seku piemÄ“rs turpinās gozÄ“ties pašÄ RÄ«gas centrā. Simbols tam, ka "šajā valstÄ«" tiesiskumam ir jāpieraujas izpildvaras Ä“rtÄ«bu vārdā.

Mums Ivara Zariņa joks atgādināja, ka pie šÄda padomisma sen jau ir pilnÄ«bā pierasts, tas atjaunotajā Latvijā vienmÄ“r ticis uzskatÄ«ts par pašsaprotamu. Jā, pat tajās partijās, kas sakās esam gatavas jebkuras okupācijas pārpaliekas, tÄ“laini izsakoties, izdedzināt ar kvÄ“lojošu dzelzi.

Diez vai pats saskaņietis to Ä«sti vÄ“lÄ“jās, bet viņam sanāca – varbÅ«t ne Mārim Kučinskim, bet daudziem – atsaukt atmiņā pavisam elementāru lietu: BrÄ«vÄ«bas bulvārÄ« 36 nav nekāda valdÄ«bas nama!!! Šajā adresÄ“ atrodas Tiesu pils, kurā padomju režīms izvietoja LPSR Ministru padomi. Kopš neatkarÄ«bas atjaunošanas ir pagājis jau ceturtdaļgadsimts, bet te strādājošie premjeri atsakās atzÄ«t, ka praksÄ“ viņi ir pÄ“cteči nevis Ulmanim, Meierovicam vai Skujieniekam, bet gan Kirhenšteinam, Lācim un Peivem.

Krievijas sabiedrībā nereti apgalvo, ka tā nebūs normāla valsts, kamēr no galvaspilsētas centra netiks aizvākts neapglabāts mironis. Iespējams, arī Latvijā mums ar tiesiskumu un tā izpratni pārāk neveiksies, kamēr valdība uzskatīs sevi par tiesīgu pulcēties Senāta sēžu zālē.

KāpÄ“c arÄ« Valsts kancelejas darbiniekiem, ja nekāda politiskā griba viņus nepiespiež, gribÄ“tos pašiem bÅ«t konsekventiem? Pamest Tiesu pili, lai draudzÄ«gi saspiestos, piemÄ“ram, ar Finanšu ministrijas darbiniekiem VecrÄ«gas pompozajā Ä“kā? Skaidrs, ka viņi to negrib un turpina simboliski mÄ«dÄ«t tiesu varas neatkarÄ«bu.

Ir tādas okupācijas sekas, kas Latvijā tiek iebetonÄ“tas, mīļi lolotas un saudzÄ“tas. Klaji uzspļaujot uz LR kontinuitāti un tautas atmodas antikomunismu. TāpÄ“c, ka tas ir Ä“rti, patÄ«kami, ierasti, izdevÄ«gi. PiemÄ“ram, armijas dienesta pakāpju dāļāšana policijā. Vai joprojām sacÅ«kotā Latvijas karte ar Varakļāniem VidzemÄ“ un IlÅ«ksti LatgalÄ“. (Tāpat dažu bijušo šÄ·Ä“listu gluži neiznÄ«dÄ“jamā vÄ“lme, lai senajā godÄ«bā atjaunotos padomjlaiku 26 rajoni. Cik zinu, pie to robežu negrozāmÄ«bas joprojām stingri pieturoties Latvijas pasts, izplatot reÄ£ionālo presi.)

Staļiniskie "...un Deju svÄ“tki". PārliecÄ«ba par latvju neatņemamajām tiesÄ«bām ražot "stoļičnuju" un drukāt uz konfekšpapÄ«riem (virs karogkrāsu joslas) Šukšina lāčus. CerÄ«bas reiz tomÄ“r tikt pie brÄ«vdienas 8.martā utt. Es te uz fiksu roku pagrābstÄ«jos pa atmiņu – domāju, ka komentÄ“tājiem bÅ«s citi, droši vien vÄ“l šerpāki piemÄ“ri okupācijas seku ikdienišÄ·umam. 

Paldies, Zariņa kungs, ka piespiedāt mÅ«s to atkal atcerÄ“ties! VarbÅ«t mÄ“s tomÄ“r sadÅ«šosimies papildināt valsts simtgadÄ“ neatliekami paveicamo darbu sarakstu?