Iesaki rakstu:

Latvijas Republikas SatversmÄ“ ir nostiprināts tiesiskuma princips, arÄ« politiskās partijas savās priekšvÄ“lÄ“šanu programmās skaļi klāstÄ«ja savu viedokli par tiesiskuma nodrošināšanu. Aizgāja tik tālu, ka parādÄ«jās pat “bezkompromisa tiesiskums”¹ JāatzÄ«mÄ“, ka tÄ«ši šÄ«brīža tieslietu ministra pārstāvÄ“tā partija ar putām uz lÅ«pām iestājās par “bezkompromisa tiesiskumu”.

Partiju solÄ«jumi priekšvÄ“lÄ“šanu laikā un faktiskā realitāte ir divas diemžēl nereti pat pretÄ“ji vÄ“rstas lietas. Par tiesiskuma esamÄ«bu reālā dzÄ«vÄ“ varÄ“tu diskutÄ“t gari un plaši, bet šoreiz es paskatÄ«šu tiesiskuma principu nedaudz no cita skatupunkta. Kā faktisko situāciju paņemšu notikumus par un ap RÄ«gas domi (turpmāk – RD) un tās struktÅ«rvienÄ«bām. Manuprāt, neviena institÅ«cija lÄ«dz šim nav bijusi ievilkta tik daudzos un plašos skandālos kā tagad RD Saskaņas un Gods kalpot RÄ«gai (turpmāk – GKR) partiju vadÄ«bā.

Skatoties objektÄ«vi uz sabiedrÄ«bā notiekošajiem procesiem, ir jāatzÄ«st, ka gandrÄ«z ikkatrā institÅ«cijā bÅ«s kāds cilvÄ“ks, kuram bÅ«s atšÄ·irÄ«ga izpratne par likumu ievÄ“rošanu. Bet RD pašlaik “pārsit” visus rekordus. Tās “varoņdarbi” publiskajā telpā tiek aprakstÄ«ti visnotaļ plaši, atsedzot jaunus un jaunus faktus, kurus izdzirdot rodas jautājums – vai var bÅ«t vÄ“l sliktāk?

Izrādās, ka var. AtsevišÄ·u amatpersonu vÄ“lme pÄ“c kukuļiem ir viena lieta, centieni no katra iepirkuma gÅ«t kādus personÄ«gos labumus otra lieta, labi atmaksāta darba izkārtošana partijas elitei un viņu Ä£imenes locekļiem, bez reālā darba veikšanas, trešÄ lieta, bet rÄ«dzinieku nodokļu naudas izmantošana visas partijas reklamÄ“šanai – tā jau ir virsotņu virsotne (vismaz tagad jau tā gribÄ“tos cerÄ“t).

Skatot partiju apvienÄ«bas Saskaņa priekšvÄ“lÄ“šanu programmu par tiesiskumu neko dižu nevar atrast (laikam šeit viņi vismaz nemelo), tikai: Izbeigsim OIK afÄ“ru, nodrošināsim kompetentu un tiesisku tajā iesaistÄ«to personu atbildÄ«bas izvÄ“rtÄ“jumu.² Secināms, ka Saskaņas tiesiskums aprobežojas tikai un vienÄ«gi ar to, ka neļaus zagt vai citādāk uzdzÄ«voties uz valsts rÄ“Ä·ina citiem. Par pārÄ“jo kautrÄ«gi paklusÄ“. Te nu jāsaka, ka Saskaņas vadoņi šo apņēmÄ«bu Ä«steno ievÄ“rojot teicienu “vÄ«rs un vārds”. Labi, šis teiciens ir uz Saskaņas pleciem, bet kopumā – kā tad ir ar to tiesiskumu realitātÄ“?

Tiesa, par tiesiskumu ir malts no visādiem skata punktiem, bet šoreiz paskatÄ«šu mazu, bet manuprāt ļoti svarÄ«gu aspektu. Uz to mani uzvedināja Satversmes tiesas priekšsÄ“dÄ“tājas Inetas Ziemeles reiz teiktais par partiju priekšvÄ“lÄ“šanu programmām: Partiju programmās es vÄ“rtÄ“ju to, cik bieži tajās ir minÄ“ts vārds “tiesiskums”, un šajā ziņā tur ir katastrofa. Vai ir izpratne par to, kas bÅ«tu darāms, lai Latviju nostiprinātu kā tiesisku valsti. Modernā valstÄ« visgrÅ«tāk Ä«stenojas tiesiskas valsts idejas princips. Tas ir smags darbs, Ä«paši nākot no totalitāras sabiedrÄ«bas. Tiesiskums ir noteikta kultÅ«ra sabiedrÄ«bā, valdÄ«bā un parlamentā. Likumus nevar rakstÄ«t šim brÄ«dim vai konkrÄ“tam cilvÄ“ku lokam, tie jāraksta visai sabiedrÄ«bai, turklāt ilgtermiņā. Tiesiskā valstÄ« likumus raksta idejai un principam un rada mehānismus, lai lÄ«dz tiem nonāktu³.

AkcentÄ“ju visu uzmanÄ«bu uz citāta pÄ“dÄ“jo teikumu, Ä«paši, teikuma vidusdaļu, ko atsevišÄ·i tagad izcelšu, proti: Tiesiskā valstÄ« likumus raksta idejai un principam un rada mehānismus, lai lÄ«dz tiem nonāktu.

Nav attaisnojams tas, ko RD ir paveikusi Saskaņa un GKR, bet vai man vienam neviļus rodas jautājums – kā lÄ«dz kaut kam tādam varÄ“jām nonākt? Ir radÄ«ta virkne likumu, kuri nosaka, ko drÄ«kst darÄ«t un ko ne. Protams, ka šo likumu kaudzes augšgalā stāv viens ar nosaukumu “Krimināllikums”. Tajā skaidri uzrakstÄ«ts, par kādām darbÄ«bām kriminālatbildÄ«ba ir paredzÄ“ta.

Lai identificÄ“tu personas, kuras neievÄ“ro likumu, un tās sauktu pie atbildÄ«bas, nepieciešams izstrādāt kā efektÄ«vu mehānismu, tā arÄ«, lai šajā mehānismā bÅ«tu motivÄ“ti un kompetenti darbinieki.

Sāksim ar pirmo – mehānismu.

Institucionālā lÄ«menÄ« it kā viss bÅ«tu saprotams. Ir radÄ«tas daudz dažādas institÅ«cijas, piemÄ“ram, policijas VID utt. TomÄ“r, konkrÄ“tam mehānismam jābÅ«t efektÄ«vam. Proti, institÅ«cijai atbilstoši normatÄ«vajos aktos deleģētajām tiesÄ«bām jāspÄ“j efektÄ«vi veikt savus uzdevumus. Vai tas tā ir – es teiktu nÄ“. PiemÄ“ram, Kriminālprocesa likumā ir uzlikta tik augsta latiņa, lai valsts pierādÄ«tu personas vainu, ka nereti to pat neizdodas izdarÄ«t, vai visa izmeklÄ“šana pārvÄ“ršas par farsu.

Kā to risināt, piemÄ“ram, noteikt apgrieztās pierādÄ«šanas nastas uzlikšana ekonomiskos noziegumos. Tas bÅ«tu, nevis valstij jāpierāda, ka ir veiktas darbÄ«bas, lai nemaksātu nodokļus utt., bet – personai bÅ«tu jāpierāda, ka nodokļu nomaksa ir veikta vai ka tās dzÄ«ves lÄ«menis ir atbilstošs ieņēmumiem. AttiecÄ«gi arÄ« Kriminālprocesa likuma normas nepieciešams pārskatÄ«t, lai tur ietvertā birokrātija mazinātos, tādÄ“jādi atslogojot procesa virzÄ«tājus no formālu papÄ«ru rakstÄ«šanas. IespÄ“jas ir plašas, bet daudz netiek vienkārši darÄ«ts. TādÄ“jādi pašlaik nav veiktas visas darbÄ«bas, lai nodrošinātu tiesiskums šajā elementā. RespektÄ«vi – nav radÄ«ts efektÄ«vi funkcionÄ“jošs mehānisms.

Kas vainojams pie šÄ«s neizdarÄ«bas? Vispirmām kārtām tieslietu ministrs (J.Bordāns, bezkompromisa tiesiskuma cÄ«nÄ«tājs), valdÄ«ba un, protams, Saeima, jo tās kompetencÄ“ ietilpst pieņemt likumus.

Par mehānismu skaidrs, formāli ir, faktiski nav. LoÄ£iski, ka pat nav vÄ“rts tad pieiet pie nākamā punkta – mehānisma darbinātājiem – cilvÄ“kiem. TomÄ“r nedaudz pieskaršos šim jautājumam.

Tātad, lai jebkura iecere Ä«stenotos, to realizÄ“ cilvÄ“ki. TādÄ“jādi arÄ« tiesiskuma principu dzÄ«vÄ“ ievieš VID darbinieki, policisti, prokurori, tiesneši utt.. Kādi tad ir priekšnosacÄ«jumi, lai šie darbinieki spÄ“tu kvalitatÄ«vi Ä«stenot tiem normatÄ«vajos aktos deleģētos uzdevumus?

IegÅ«ta atbilstoša izglÄ«tÄ«ba tiešo pienākumu veikšanā.

Atbilstoši darba apstākļi

Konkurētspējīgs atalgojums

Darba slodze ir samērīga un izpildāma.

Kā ir realitāte!? Daudzi peļ policiju par tās slikto darbu, tamdēļ paskatÄ«sim, ko prasa un ko piesola par darbu policijā. Tieši policijas darbs ir pamatā tam, vai noziedzÄ«gais nodarÄ«jums tiks atklāts vai nÄ“. PaskatÄ«ju vakances Valsts policijā, precÄ«zāk sakot, RÄ«gas reÄ£iona pārvaldes iecirkņu Kriminālpolicijas nodaļās, vecākā inspektora amata vietai.⁴

Izglītība - tiek prasīta akadēmiskā vai otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība. Vēlos atzīmēt, juridiskā izglītība netiek prasīta.

Atbilstoši darba apstākļi – tie, kuri pabijuši policijā, to zinās vislabāk. Nevar teikt, ka visur tie ir slikti, bet kopumā tālāk par padomjlaiku askÄ“tiskumu nav tikuši.

Atalgojums (uz rokas, pÄ“c nodokļu nomaksas) – 594 – 847 euro (izmeklÄ“tājam); 669 – 916 euro (izmeklÄ“tājam, kurš izmeklÄ“ sarežģītas lietas), 749 – 983 euro (izmeklÄ“tājam, kurš izmeklÄ“ ļoti sarežģītas lietas). VÄ“los piebilst, ka šis darbs nereti ir 24h dienā un septiņas dienas nedēļā. Saskarsme ne ar tiem patÄ«kamākajiem cilvÄ“kiem, un nākas redzÄ“t tādus skatus, ka šausmu filmas vairāk jau skatās kā komÄ“dijas.

Darba slodze (dati par 2017.gadu) - no 45 lÄ«dz 573 krimināllietām lietvedÄ«bā uz vienu amatpersonu⁵. Par 45 krimināllietu izmeklÄ“šanu gada laikā tā kā skaidrs, gandrÄ«z nepilnas 4 lietas mÄ“nesÄ«, bet 573!!! Tas sanāk, ka gandrÄ«z 48 krimināllietas mÄ“nesÄ«!!! Vai šÄ« noslodze ir samÄ“rÄ«ga un izpildāma? PaklusÄ“šu, lai nepateiktu kaut ko rupju.

Man vairāk sanāk, ka policijas jautājumā arī par darbiniekiem nav domāts.

Par kādu tiesiskuma ievÄ“rošanu mÄ“s varam runāt, ja nav izveidots attiecÄ«gs mehānisms tā Ä«stenošanai un radÄ«ti priekšnosacÄ«jumi, lai šajos mehānismos strādājošie spÄ“tu savas funkcijas izpildÄ«t.

Kas šeit par to atbild? Faktiski visi jau iepriekš uzskaitÄ«tie. TādÄ“jādi sausais rezumÄ“: politiÄ·i runā par tiesiskumu, bet neko nedara, lai to reāli sasniegtu.

LÄ«dzÄ«bās runājot, ir 1.formulas automašÄ«na, ir sacÄ«kšu trase (garums 4,3 km). UzstādÄ«ts mÄ“rÄ·is automašÄ«nai izbraukt trasi 1 min un 30 sek. Tikai automašÄ«nā nav ielieta degviela, un pilots arÄ« tikko kā iemācÄ«jies braukt. Vai mÄ“rÄ·i sasniegs? Noteikti, ka ne. Vai nav saskatāmas lÄ«dzÄ«bas ar mÅ«su politiÄ·u sludināto tiesiskumu?

1 https://juristavards.lv/doc/274084-jauna-valdiba-akcente-bezkompromisu-tiesiskumu-un-likuma-varu/

2 https://www.delfi.lv/news/saeimas-velesanas/saraksti-programmas/?party=9

3 http://www.la.lv/virsraksts-57

4 http://www.vp.gov.lv/?id=408&said=408&rsd=1

5 https://www.diena.lv/raksts/latvija/kriminalzinas/vk-pirmstiesas-izmeklesanu-kave-problemas-izmekletaju-kvalifikacija-14182376