Tieslietu ministrija nosÅ«ta „draudzÄ«gÄs tiesneses†lietu TiesneÅ¡u Ä“tikas komisijai
PIETIEK · 25.05.2016. · Komentāri (16)PÄ“c Pietiek publikÄcijas un iesnieguma saņemšanas Tieslietu ministrija ir pieņēmusi lÄ“mumu vÄ“rsties Tiesnešu Ä“tikas komisijÄ ar lÅ«gumu izvÄ“rtÄ“t AdministratÄ«vÄs rajona tiesas tiesneses Daigas LubÄnes rÄ«cÄ«bu, atsakoties pieņemt noraidÄ«jumu lietÄ, kur vienu no pusÄ“m – Valsts ieņēmumu dienestu (VID) pÄrstÄv viņas bijusÄ« kolÄ“Ä£e Agnese Gudele-Krongorne (attÄ“lÄ). PieteicÄ“ji bija atklÄjuši, ka sociÄlajos tÄ«klos tiesnesi un VID pÄrstÄvi vieno draudzÄ«bas saites, taÄu LubÄnei tas nebija šÄ·itis šÄ·Ä“rslis, lai viņa turpinÄtu lietas izskatÄ«šanu.
KÄ norÄdÄ«ts Tieslietu ministrijas oficiÄlajÄ atbildÄ“ uz Pietiek pÄrstÄvja iesniegumu, tÄ „šÄdu lÄ“mumu pieņēmusi, izvÄ“rtÄ“jot JÅ«su iesniegumu, kÄ arÄ« konkrÄ“tÄs administratÄ«vÄs lietas dalÄ«bnieka iesniegumu Tieslietu ministrijai, pÄrbaudot pieejamos datus Tiesu informatÄ«vajÄ sistÄ“mÄ un iepazÄ«stoties ar AdministratÄ«vÄs rajona tiesas priekšsÄ“dÄ“tÄja vietnieka O.PriedÄ«ša sniegto rakstveida informÄciju”.
Vienlaikus gan Dzintara RasnaÄa vadÄ«tÄ Tieslietu ministrija norÄda, ka pat šÄdÄ interešu konflikta situÄcijÄ tÄs iespÄ“jamÄ rÄ«cÄ«ba ir ļoti ierobežota. No vienas puses, Tieslietu ministrija gan ir vadošÄ valsts pÄrvaldes iestÄde tieslietu (tiesÄ«bu politikas un tiesu administrÄ“šanas) nozarÄ“s un veic rajonu (pilsÄ“tu) tiesu, apgabaltiesu un zemesgrÄmatu nodaļu organizatorisko vadÄ«bu, kÄ arÄ« nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumÄ nodrošina tieslietu ministra tiesÄ«bu - ierosinÄt disciplinÄrlietu pret tiesnesi - realizÄ“šanu.
TaÄu šÄ«s kompetences ietvaros Tieslietu ministrijai (tieslietu ministram) jÄievÄ“ro tiesas (tiesnešu) neatkarÄ«bas princips, un lÄ«dz ar to, kÄ norÄdÄ«ts ministrijas oficiÄlajÄ skaidrojumÄ, tÄ, „realizÄ“jot tiesu organizatorisko vadÄ«bu, minÄ“tÄs funkcijas izpildÄ“ nav tiesÄ«ga iejaukties tiesas spriešanÄ pÄ“c bÅ«tÄ«bas, izvÄ“rtÄ“t tiesu (tiesnešu) pieņemtos nolÄ“mumus, tostarp par atteikšanos pieņemt noraidÄ«jumu, atcelt tos vai pÄrvÄ“rtÄ“t to, kÄ tiesa izvÄ“rtÄ“jusi lietas faktiskos apstÄkļus, analizÄ“jusi pierÄdÄ«jumus lietÄ un motivÄ“jusi pieņemto nolÄ“mumu”.
Pietiek jau informÄ“jis, ka AdministratÄ«vajÄ rajona tiesÄ izskatÄmÄ lieta ir AS RedÄ«ss TomÄts SÄ«pols prasÄ«ba atcelt uzņēmumam nelabvÄ“lÄ«gu VID lÄ“mumu, un tiesnese LubÄne jau bija sÄkusi to izskatÄ«t, neuzskatot, ka pastÄvÄ“tu kÄdi apstÄkļi, kuru dēļ viņa nebÅ«tu tiesÄ«ga piedalÄ«ties lietas izskatÄ«šanÄ vai kuri viņai bÅ«tu jÄdara zinÄmi prÄvas dalÄ«bniekiem.
TomÄ“r lietas izskatÄ«šanas gaitÄ prasÄ«tÄji bija noskaidrojuši, ka tiesnese LubÄne no 2009. gada un lÄ«dz pat 2013. gada 27. janvÄrim bijusi Valsts ieņēmumu dienesta TiesÄ izskatÄmo lietu nodaļas vadÄ«tÄja. TurklÄt arÄ« VID pÄrstÄve tagad LubÄnes izskatÄmajÄ lietÄ Agnese Gudele-Krongorne šajÄ pašÄ laikÄ strÄdÄjusi tieši šajÄ VID nodaÄ¼Ä un tieši LubÄnes pakļautÄ«bÄ. Abas viņas šajÄ nodaÄ¼Ä bija strÄdÄjušas kopÄ aptuveni Äetrus gadus.
TÄpat prasÄ«tÄji bija noskaidrojuši, ka arÄ« pÄ“c kopÄ“jÄ darba beigÄm Valsts ieņēmumu dienestÄ tiesnese un VID darbiniece saglabÄjušas draudzÄ«gas attiecÄ«bas. „PortÄlÄ Facebook.com tiesnese un VID pÄrstÄve ir „draugi”. ArÄ« tiesneses Daigas LubÄnes vÄ«rs Imants LubÄns ir VID pÄrstÄves Agneses Gudeles-Krongornes „draugs” portÄlÄ Facebook.com. SociÄlajÄ portÄlÄ draugiem.lv, kur tiesnese Daiga LubÄne reÄ£istrÄ“jusies kÄ „Daiga ex KrÅ«miņa” redzam, ka tiesneses draugu lokÄ ir Agnese Gudele,” bija konstatÄ“juši prasÄ«tÄji.
To apliecina arÄ« Pietiek šodien publicÄ“tÄs izdrukas no sociÄlo tÄ«klu profiliem. „TÄdÄ“jÄdi secinÄms, ka starp VID pÄrstÄvi un tiesnesi pastÄv cieša draudzÄ«ba - tiesnese un VID pÄrstÄv ir ne tikai bijušÄs kolÄ“Ä£es, bet uztur „Ä£imenes draugu” attiecÄ«bas, uz ko norÄda fakts, ka tiesneses vÄ«rs ir VID pÄrstÄves „draugu” lokÄ,” – šÄdi prasÄ«tÄji pamatoja noraidÄ«jumu tiesnesei.
NoraidÄ«jumÄ bija minÄ“tas arÄ« atsauces uz Latvijas tiesnešu Ä“tikas kodeksu, kurÄ cita starpÄ noteikts arÄ« - nedrÄ«kst pieļaut, ka rodas iespaids, it kÄ kÄda persona atrodas Ä«pašÄ stÄvoklÄ«, kas ļautu ietekmÄ“t tiesnesi. TÄpat bija pieminÄ“ts arÄ« Tiesnešu Ä“tikas komisijas 2010. gada skaidrojums „Par tiesnesi kÄ sociÄlÄ tÄ«kla draugiem.lv un citu lÄ«dzÄ«gu sociÄlo tÄ«klu lietotÄju”:
„Tiesnesim kÄ portÄla lietotÄjam ir pilnÄ«bÄ jÄapzinÄs savÄ personiskajÄ profilÄ apstiprinÄto draudzÄ«bu publiskums un tas vÄ“rtÄ“jums, kas var rasties neatkarÄ«gam (saprÄtÄ«gam) novÄ“rotÄjam (vÄ“rtÄ“tÄjam) par tiesneša spÄ“ju objektÄ«vi veikt savus tiešos pienÄkumus attiecÄ«bÄ uz šÄdÄ draudzÄ«bÄ iesaistÄ«tajÄm personÄm.
Ä’tikas komisijas ieskatÄ, bÅ«tu ieteicams izvairÄ«ties no tÄdas draudzÄ«bas, kas aprobežojas tikai ar uzaicinÄjuma apstiprinÄšanu (draudzÄ«bai nav personiska rakstura), Ä«paši tajos gadÄ«jumos, kad, pildot amata pienÄkumus (piemÄ“ram, šÄ« persona ir advokÄts, prokurors, cits paredzams lietas dalÄ«bnieks), var nÄkties sastapties ar personu, kuras virtuÄlÄ draudzÄ«ba tiek apstiprinÄta.
Jo gadÄ«jumÄ, kad virtuÄli apstiprinÄtajai draudzÄ«bai nav personiska rakstura un tiesnesis neizjÅ«t personiskus šÄ·Ä“ršÄ¼us amata pienÄkumu pildÄ«šanai, vÄ“rotÄjam no malas tomÄ“r var bÅ«t šaubas par tiesneša neatkarÄ«bu un objektivitÄti. Ja tiesnesis nolemj uzturÄ“t virtuÄlo draudzÄ«bu, vÄ“lams, izskaidrojot procesa dalÄ«bniekiem tiesÄ«bas pieteikt noraidÄ«jumu, darÄ«t zinÄmu šo faktu pÄrÄ“jiem lietas dalÄ«bniekiem.
SavukÄrt, ja draudzÄ«bai ir tuvs un personisku attiecÄ«bu raksturs, tad tÄ ir katra paša izvÄ“le, vai to darÄ«t zinÄmu sociÄlajÄ tÄ«meklÄ«. ŠÄdÄ gadÄ«jumÄ, ne tikai pamatojoties uz Ä“tikas, bet arÄ« normatÄ«vo aktu regulÄ“jumu, tiesnesim savu tiešo pienÄkumu veikšanÄ attiecÄ«bÄ uz draugu bÅ«tu sevi jÄatstata.”
„KonkrÄ“tajÄ gadÄ«jumÄ šaubas par tiesneses Daigas LubÄnes objektivitÄti pastiprina fakts, ka, uzsÄkot lietas skatÄ«šanu, tiesnese nevis informÄ“ja par šo ciešo draudzÄ«bu ar VID pÄrstÄvi, bet gan rÄ«kojÄs gluži pretÄ“ji - radÄ«ja pieteicÄ“jam un tÄ pÄrstÄvjiem iespaidu, ka nepastÄv nekÄda saikne starp tiesnesi un VID pÄrstÄvi. ŠÄda rÄ«cÄ«ba ir ne tikai neÄ“tiska, bet rada pamatu arÄ« jautÄjumam - kÄdēļ tiesnesei šis fakts bija jÄslÄ“pj?” noraidÄ«jumÄ norÄdÄ«ja tÄ pieteicÄ“ji.
TaÄu, neraugoties uz šiem argumentiem, tiesnese LubÄne ar nepÄrsÅ«dzamu lÄ“mumu (tÄ kopiju tÄpat publicÄ“jam pilnÄ apmÄ“rÄ) viņai izteikto noraidÄ«jumu ir noraidÄ«jusi.
SaskaÅ†Ä ar viņas lÄ“mumÄ aprakstÄ«to pÄrliecÄ«bu „pats par sevi arguments par tiesneses kÄdreizÄ“jÄm darba tiesiskajÄm attiecÄ«bÄm ar atbildÄ“tÄjas pusÄ“ pieaicinÄto iestÄdi nerada šaubas par viņas objektivitÄti, izskatot lietu, kurÄ kÄ lietas dalÄ«bnieks piedalÄs Valsts ieņēmumu dienests”.
To, ka tagadÄ“jÄ VID pÄrstÄve ir bijusi viņas tuva kolÄ“Ä£e un strÄdÄjusi ar tagadÄ“jo tiesnesi vienÄ nodaļÄ, tiesnese LubÄne pat nepiemin, tÄ vietÄ norÄdot, ka izskatÄmÄ lieta saistÄ«ta ar VID Ä£enerÄldirektores lÄ“mumu, „kura sagatavošanÄ, parakstÄ«šanÄ un saskaņošanÄ tiesnese D.LubÄne nav piedalÄ«jusies”.
TÄpat „apstÄklis, ka persona pirms apstiprinÄšanas tiesneša amatÄ ieņēmusi amatu valsts pÄrvaldÄ“, pats par sevi neliecina, ka tiesnesis nav spÄ“jÄ«gs objektÄ«vi lemt par valsts pÄrvaldes vai konkrÄ“tÄs valsts pÄrvaldes iestÄdes lÄ“mumiem. PretÄ“jÄ gadÄ«jumÄ neviens civildienesta ierÄ“dnis nevarÄ“tu kļūt par administratÄ«vÄs tiesas, kuras kompetencÄ“ ir veikt kontroli pÄr valsts pÄrvaldes rÄ«cÄ«bu, tiesnesi”.
SavukÄrt „abu personu starpÄ elektroniskÄ veidÄ apstiprinÄta „draudzÄ«bu” pieteicÄ“jas norÄdÄ«tajos sociÄlajos tÄ«klos automÄtiski nenozÄ«mÄ“, ka personu starpÄ pastÄv „Ä£imenes draugu” attiecÄ«bas, kas varÄ“tu bÅ«t pamats šaubÄm par tiesneses objektivitÄti un neitralitÄti lietas izskatÄ«šanÄ”.
Tiesneses LubÄnes ieskatÄ no pieteicÄ“ju citÄ“tÄ Tiesnešu Ä“tikas komisija 2010.gada 8.oktobra skaidrojuma viņai saistošs esot tikai tajÄ norÄdÄ«tais, ka „tiesnesis var komunicÄ“t sociÄlajos tÄ«klos, ja attiecÄ«gais komunikÄcijas veids nemazina cieņu pret tiesu vai liktu apšaubÄ«t tiesneša spÄ“ju neatkarÄ«gi un objektÄ«vi pildÄ«t savus tiesneša pienÄkumus”.
NoraidÄ«juma pieteicÄ“ji arÄ« neesot norÄdÄ«juši uz apstÄkļiem, kas tiesneses LubÄnes ieskatÄ liecinÄtu, ka tiesneša komunikÄcija sociÄlajos tÄ«klos ar atbildÄ“tÄja pÄrstÄvi liktu apšaubÄ«t tiesneša spÄ“ju neatkarÄ«gi un objektÄ«vi pildÄ«t savus tiesneša pienÄkumus. TÄpÄ“c arÄ« noraidÄ«jums, kÄ uzskatÄ«jusi LubÄne, esot noraidÄms.
SavukÄrt to, kÄdu iemeslu dēļ LubÄne pirms lietas izskatÄ«šanas sÄkuma nav informÄ“jusi par savu „elektronisko draudzÄ«bu” ar VID pÄrstÄvi, tiesnese lÄ“mumÄ nav pat pieminÄ“jusi.