Iesaki rakstu:

Šis ir bÅ«tisku strukturālu reformu gads Latvijas tiesu sistÄ“mā. Pirmoreiz atjaunotās Latvijas tiesu sistÄ“mas 20 gadu vÄ“sturÄ“ ir uzsākta reforma, Latvijas tiesu sistÄ“mai pārejot uz tÄ«ro trÄ«s instanču tiesu sistÄ“mu, un bija jālemj par tiesnešu turpmāko karjeru, tostarp sakarā ar Augstākās tiesas reorganizāciju un tiesu palātu likvidÄ“šanu. Otra ne mazāk bÅ«tiska un vÄ“sturiska ir uzsāktā reforma saistÄ«bā ar tiesu namu koncepciju.

Savā pārskatā nekavÄ“šos pie visiem Tieslietu padomes sÄ“dÄ“s risinātajiem jautājumiem un neuzskaitÄ«šu visus pieņemtos lÄ“mumus. Savā ziņojumā akcentÄ“šu trÄ«s, manuprāt, tiesnešiem un tiesu sistÄ“mai šobrÄ«d bÅ«tiskus jautājumus, kurus Tieslietu padome šÄ« gada laikā ir iniciÄ“jusi, rÅ«pÄ«gi pÄ“tÄ«jusi, analizÄ“jusi un virzÄ«jusi to risināšanu. Tie ir:

1) Tieslietu padomes funkciju un lomas paplašināšana;

2) Tiesu komunikācijas attÄ«stÄ«ba un pilnveidošana;

3) Tiesnešu un tiesu darbinieku atalgojuma lÄ«dzsvarošana vienotajā valsts pārvaldes atalgojuma sistÄ“mā.

Tieslietu padomes funkciju un lomas paplašināšana

ŠobrÄ«d Saeimā izskatÄ«šanai komisijās atrodas likumprojekts grozÄ«jumiem likumā "Par tiesu varu", kas paredz Tieslietu padomes funkciju paplašināšanu. Tiek plānots:

1) Tieslietu padomes kompetencÄ“ nodot tiesnešu karjeras virzÄ«bas jautājumus, paredzot, ka Saeima par tiesnesi lemj tikai vienreiz - apstiprinot tiesneša amatā. Tālākā virzÄ«ba karjerā bÅ«tu Tieslietu padomes ziņā, protams, balstoties uz Tiesnešu kvalifikācijas kolÄ“Ä£ijas atzinumiem;

2) Tieslietu padomei bÅ«tu noteicošÄ loma rajona (pilsÄ“tu) un apgabaltiesu priekšsÄ“dÄ“tāju iecelšanā un atcelšanā.

Tie ir Tieslietu padomes iniciÄ“ti un atbalstÄ«ti priekšlikumi.

Saskaņā ar Latvijas Republikas Satversmes 84.pantu Saeima lemj tikai par personas apstiprināšanu tiesneša amatā. Tālāk par tiesneša faktiskās darba vietas vai karjeras jautājumiem tiesu varas pamatnormās nav norādes. VÄ“sturiski daļu jautājumu izlÄ“ma Saeima (piemÄ“ram, par noteikta lÄ«meņa tiesas tiesneša pienākumu pildÄ«šanu), daļa jautājumu tika izlemti, iesaistot Tiesu administrāciju, tieslietu ministru, Augstākās tiesas priekšsÄ“dÄ“tāju, vÄ“lāk arÄ« Tieslietu padomi. Ar šobrÄ«d virzÄ«tajiem grozÄ«jumiem likumā "Par tiesu varu" tiek piedāvāts pārskatÄ«t priekšlikumu izvirzÄ«šanas un lÄ“mumu pieņemšanas kārtÄ«bu. ArÄ« Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupas Latvijas novÄ“rtÄ“šanas ziņojumā ir ieteikts veicināt Tieslietu padomes un Tiesnešu kvalifikācijas kolÄ“Ä£ijas iesaisti tiesneša karjeras jautājumu izlemšanā, vienlaikus atstājot Saeimai tikai pašu bÅ«tiskāko lÄ“mumu - atbilstoši Satversmei lemt par tiesneša apstiprināšanu amatā. Šajā jautājumā saskatāma zināma konsekvence arÄ« ar tiesnešu karjeras jautājumiem pÄ“c Augstākās tiesas reformas - Saeima, akcentÄ“jot, ka tiesnesis amatā jau ir apstiprināts, norādÄ«ja, ka Tieslietu padomei jālemj par tā karjeras virzÄ«bu un jānosaka tiesa, kurā viņš turpinās pildÄ«t tiesneša pienākumus pÄ“c tiesu palātas likvidācijas.

Karjeras jautājumi saistāmi arÄ« ar otru tiesu varas funkcionālu jautājumu, kas ir ietverts minÄ“tajos likuma grozÄ«jumos - Tieslietu padomei nodotās pilnvaras noteikt tiesneša amata kandidāta atlases, stažēšanās un kvalifikācijas eksāmena kārtošanas kārtÄ«bu. LÄ«dz šim šos jautājumus regulÄ“ja Ministru kabineta noteikumi. Ierosinājums paplašināt Tieslietu padomes kompetenci ir loÄ£isks darba uzdevumu sadalÄ«jums. Jau pirms iestāšanās Eiropas SavienÄ«bā ANO AttÄ«stÄ«bas programmas projekta ietvaros Latvijai bija norādÄ«ts par tiesnešu karjeras attÄ«stÄ«bas problemātiku, uzsverot, ka tiesnešu kandidātu atlases un amatā iecelšanas procedÅ«ras jānošÄ·ir no Tieslietu ministrijas un jānodod tiesu varai, lai veicinātu sabiedrÄ«bas uztveri par tiesu varas neatkarÄ«bu no politiskās ietekmes un partiju politikas. Tagad piedāvātās izmaiņas ir iespÄ“jamas, jo izveidota un sekmÄ«gi darbu uzsākusi Tieslietu padome.

Tāpat arÄ« attiecÄ«bā uz tiesu priekšsÄ“dÄ“tāju iecelšanu amatā likumprojektā paredzÄ“tais, ka to veiks Tieslietu padome pÄ“c tieslietu ministra priekšlikuma, nebÅ«tu jāuztver kā pārlieku radikāls priekšlikums, jo šobrÄ«d priekšsÄ“dÄ“tājus amatā ieceļ tieslietu ministrs, saskaņojot ar Tieslietu padomi. IzmainÄ«tā kārtÄ«ba atbilstu tiesu varas un izpildvaras norobežošanas procesam. Protams, tiesu darba tehniskā nodrošināšana joprojām ir Tiesu administrācijas pienākums un sistÄ“miski tajā iesaistās arÄ« tieslietu ministrs, tāpÄ“c tikai likumsakarÄ«gi, ka tieslietu ministrs sagatavos priekšlikumu, kuru izskatÄ«s Tieslietu padome.

Tiesu priekšsÄ“dÄ“tājiem šobrÄ«d likums ir noteicis papildu pienākumus tiesas darba organizācijā un tiesnešu darba uzraudzÄ«bā. Persona, izvÄ“loties tiesneša karjeru, visticamāk nedomā par administratÄ«va vadÄ«tāja pienākumiem. Tiesas faktiskā vadÄ«šana tiesnesim ir papildu izaicinājums, ar kuru ne visi vÄ“las nodarboties un ne visi var tikt galā. TāpÄ“c likumā šobrÄ«d noteiktais divu 5 gadu pilnvaru termiņš sevi nebÅ«tu attaisnojis, jo labs vadÄ«tājs ir ilgstošs prasmju apguves process. Tādēļ atbalstāms, ka Saeima vÄ“lreiz aicināta vÄ“rtÄ“t šo regulÄ“jumu un neierobežot rajona tiesas un apgabaltiesas priekšsÄ“dÄ“tāja pilnvaru termiņu skaitu.

Tiesu komunikācija

Jautājums par tiesu komunikāciju ar sabiedrību aktuāls bijis vienmēr. Tikai tad, ja sabiedrība izprot tiesas darbu, tā arī respektē un uzticas tiesas spriedumiem un lēmumiem. Tiesas taisnīgumam jābūt redzamam.

Tiesas nekad nav bijušas slÄ“gtas iestādes, atklātums kā viens no lietu izskatÄ«šanas pamatprincipiem ir noteikts gan likumā "Par tiesu varu", gan procesuālajos likumos. Likums "Par tiesu varu" papildināts gan ar informācijas pieejamÄ«bas sadaļu, gan ar nosacÄ«jumu, ka visi atklātā tiesas sÄ“dÄ“ pieņemti spriedumi tiek publicÄ“ti internetā.

Taču ar to šodien vairs nepietiek - gan tādēļ, ka mainÄ«jies sabiedrÄ«bas informācijas galvenais avots - mediji, to formas, ātrums un tieslietās specializÄ“jušos žurnālistu nepietiekamÄ«ba, gan mainÄ«jušies tiesu procesi, ieviešot rakstveida procesu, saÄ«sinātos spriedumus, atteikumus pieņemt lietas izskatÄ«šanai utt. SabiedrÄ«ba saņem ātru, bet ne vienmÄ“r pilnÄ«gu informāciju, lasa skaļus virsrakstus, bet neatrod skaidrojumu. CilvÄ“kam nav saprotams, kāpÄ“c tiesa nav rÄ«kojusies tā, kā šÄ·ietamais taisnÄ«gums prasa, toties ir skaidra atbilde par neuzticÄ“šanos tiesām, kad to viņam vaicā dažādu aptauju veicÄ“ji. Rezultāti un to interpretācija ir tiesām visai negatÄ«va, kas savukārt veicina šÄ« stereotipa par neuzticÄ“šanos tālāku attÄ«stÄ«bu.

Kā izkļūt no šÄ« neuzticÄ«bas loka? Šodien nepakavÄ“šos pie Tieslietu padomes iniciÄ“tā korupcijas uztveres pÄ“tÄ«juma, kura secinājumi un profesionāļu ieteikumi lika Tieslietu padomei pievÄ“rsties tiesu sistÄ“mas komunikācijas jautājumam. SvarÄ«gākie secinājumi bija divi:

1) Tiesu sistēma nav tikai tiesas - tādēļ jābūt vienotai komunikācijai visai tiesu sistēmai;

2) Komunikācijai jābūt tiesas darba sastāvdaļai - tādēļ vajadzīga tiesu komunikācijas stratēģija.

Tieslietu padome izveidoja darba grupu, kurā aicināja strādāt pārstāvjus no Tiesnešu Ä“tikas komisijas, Augstākās tiesas un Tieslietu ministrijas, un piesaistÄ«ja komunikācijas speciālistu.

Nonācām pie atziņas, ka komunikācijas procesam jāveido trÄ«s atsevišÄ·i dokumenti:

1) Tiesu sistēmas komunikācijas vadlīnijas - ar tiesu sistēmu saprotot visas tās iestādes un nozares, kas pārstāvētas Tieslietu padomē;

2) Tiesu komunikācijas stratÄ“Ä£ija - konkrÄ“tāku rÄ«cÄ«bu dokuments tieši tiesām;

3) Komunikācijas rokasgrāmata - praktisks palīglīdzeklis komunikācijas procesā.

ŠobrÄ«d Tieslietu padome ir apstiprinājusi jau divus no šiem dokumentiem - Tiesu sistÄ“mas komunikācijas vadlÄ«nijas un Tiesu komunikācijas stratÄ“Ä£iju.

Kādas ir turpmākās darbÄ«bas, lai šos dokumentus ieviestu dzÄ«vÄ“?

Komunikācijas vadlīnijām:

1) tiek izstrādāts plāns, kā koordinēt kopējo komunikācijas procesu (jo iesaistīts daudz tiesu sistēmas institūciju);

2) tiek izstrādātas krīzes komunikācijas vadlīnijas.

Lai mÅ«su rÄ«cÄ«bas bÅ«tu profesionālas un sasniegtu cerÄ“to mÄ“rÄ·i, šÄ« procesa vadÄ«bai un konsultācijām ir pieaicināti šÄ«s jomas speciālisti.

Komunikācijas stratēģijai:

1) tā tiek skaidrota un diskutÄ“ta ar tiesnešiem. JÅ«nijā Tieslietu padome un Tiesnešu Ä“tikas komisija aicināja uz kopÄ«gu sanāksmi par šo jautājumu tiesu priekšsÄ“dÄ“tājus. Tiesnešu Ä“tikas komisija izbraukuma sÄ“dÄ“s tiekas ar tiesnešiem un pārrunā komunikācijas problÄ“mjautājumus;

2) tiek izstrādāta Komunikācijas rokasgrāmata. ŠÄ« dokumenta sagatavošana uzticÄ“ta Tieslietu ministrijas komunikācijas speciālistiem, un ceram, ka vÄ“l šogad saņemsim Rokasgrāmatas projektu.

Tiesu komunikācijas praktiskākiem jautājumiem ir veltÄ«ta šodienas konferences otrā daļa. Es šo jautājumu noslÄ“gšu ar trÄ«s akcentiem:

1) Pirmkārt, jau pieminÄ“tais uzdevums - komunikācijai ir jābÅ«t tiesas ikdienas darba sastāvdaļai. Tātad tiesas priekšsÄ“dÄ“tājs ir atbildÄ«gs par šo procesu savā tiesā tikpat lielā mÄ“rā kā par citiem darba organizācijas jautājumiem. Un ikviena tiesneša pienākums ir atbalstÄ«t komunikācijas procesu - ne katram obligāti jākļūst par Runas personu un jārunā televÄ«zijas kameru priekšÄ, bet sniegt konstruktÄ«vu atbalstu šÄ«m Runas personām gan ir jāvar un jāgrib.

2) Otrkārt, Ä«paši pārdomātai komunikācijai jābÅ«t dažādos pārmaiņu procesos. Turklāt nedrÄ«kst aizmirst, ka tikpat svarÄ«ga kā komunikācijas ar sabiedrÄ«bu ir arÄ« iekšÄ“jā komunikācija starp tiesnešiem un tiesu darbiniekiem. Ne visai veiksmÄ«ga šajā ziņā bijusi lÄ«dzšinÄ“jā komunikācija rajona tiesu reorganizācijas procesā, par ko liecina satraukums un protesti, kas pausts vÄ“stulÄ“s, ko Tieslietu padome saņēmusi gan no tiesām, gan novadu pašvaldÄ«bām. Apstiprinot Tieslietu ministrijas sagatavoto Latgales tiesu apgabala rajona tiesu reorganizācijas plānu, Tieslietu padome vienlaikus norādÄ«ja uz komunikācijas nepieciešamÄ«bu ar reorganizÄ“jamo tiesu tiesnešiem un darbiniekiem un reformas gaitas un rezultātu izskaidrojumu sabiedrÄ«bai.

3) Treškārt, tiesu komunikācijas stratÄ“Ä£ija tiek attiecināta arÄ« uz tiesnešu pašpārvaldes institÅ«cijām un Disciplinārtiesu. ArÄ« šÄ«m institÅ«cijām jābÅ«t savam komunikācijas plānam, kā normatÄ«vā regulÄ“juma ietvaros kļūt pietiekami atvÄ“rtām un saprotamām sabiedrÄ«bai.

Tiesnešu atalgojuma lÄ«dzsvarošana vienotajā valsts pārvaldes atalgojuma sistÄ“mā

Kā zināms, Tieslietu padomei nav likumdošanas iniciatÄ«vas tiesÄ«bu, taču mÅ«su iespÄ“ja ir aktualizÄ“t kādu jautājumu ar pÄ“tÄ«jumiem, analÄ«zi, padomes lÄ“mumiem un vÄ“ršanos pie attiecÄ«gajām amatpersonām un institÅ«cijām. Tādā veidā Tieslietu padomei ir izdevies pievÄ“rst uzmanÄ«bu nepilnÄ«bām valsts pārvaldes vienotajā atalgojuma sistÄ“mā, proti, bÅ«tisko atšÄ·irÄ«bu starp izpildvaras juristu un tiesnešu atalgojumu. Par lÄ«dzvÄ“rtÄ«gām uzskatÄ«tās algas tiesnešiem šobrÄ«d var bÅ«t pat par 50% zemākas nekā algas izpildvarā.

Tieslietu padome veica analÄ«zi par reālo atalgojumu un vÄ“rsa uzmanÄ«bu uz problÄ“mu, ka, iekļaujot tiesnešus un prokurorus vienotajā atalgojuma sistÄ“mā, plānotais lÄ«dzsvars ir izjaukts, atceļot piemaksu un prÄ“miju ierobežojumus valsts pārvaldÄ“, bet saglabājot tos tiesnešiem un prokuroriem.

Vairākkārt šo jautājumu aktualizÄ“jusi padomes sÄ“dÄ“s un sarakstÄ“s ar Finanšu ministriju, Tieslietu padome vÄ“rsās tieši pie Ministru prezidentes, norādot, ka šobrÄ«d tiesnešu atalgojums neatbilst tiesnešu neatkarÄ«bas principam un nenodrošina tiesnešiem atbilstošu atlÄ«dzÄ«bu. Tieslietu padome aicināja novÄ“rst radušos situāciju un izdarÄ«t grozÄ«jumus normatÄ«vajos aktos, grozÄ«jumu sagatavošanā iesaistot arÄ« padomi.

Tieslietu padome uzskata - lai lÄ«dzsvarotu tiesnešu un prokuroru un valsts pārvaldes ierÄ“dņu atalgojumu, tiesnešu atalgojums jāpiesaista Centrālās statistikas pārvaldes oficiāli publicÄ“tajam aizpagājušÄ gada mÄ“neša vidÄ“jās darba samaksas apmÄ“ram valstÄ«, piemÄ“rojot attiecÄ«gu koeficientu. Tas nozÄ«mÄ“ atteikties no tiesnešu atalgojuma sasaistes ar valsts pārvaldes ierÄ“dņu 12.mÄ“nešalgu grupu, kā tas ir šobrÄ«d.

Ministru prezidentes uzdevumā Tieslietu ministrija sadarbÄ«bā ar Finanšu ministriju izstrādāja vairākus variantus tiesnešu un tai piesaistÄ«tai prokuroru atalgojuma sistÄ“mas maiņai. Tieslietu padome ir akceptÄ“jusi risinājumu, ka tiesneša atalgojums tiek pietuvināts izpildvaras iestāžu juridisko dienestu augstāk atalgoto vadÄ«tāju atalgojuma lÄ«menim, nosakot rajona tiesneša mÄ“nešalgas aprÄ“Ä·ina koeficientu 4,31. Turklāt atalgojuma lÄ«dzsvarošanai noteikt trÄ«s gadu periodu no 2017.gada.

ArÄ« tiesu darbinieku atalgojums ir Tieslietu padomes uzmanÄ«bas lokā. Skatot jautājumu par apgabaltiesu un rajona tiesu un Augstākās tiesas budžetu pieprasÄ«jumu 2016.gadam, Tieslietu padome aktualizÄ“ja faktu, ka nākamā gada budžetā nav paredzÄ“ts palielināt atalgojumu tiesu darbiniekiem. Tiesu darbinieku atalgojums šobrÄ«d ir neadekvāti zems darba kvalifikācijai un apjomam, kā arÄ« tas nav konkurÄ“tspÄ“jÄ«gs valsts pārvaldÄ“. LÄ«dz ar to tiesu personāla mainÄ«ba pārsniedz pat 40% gadā, kas nepašaubāmi mazina tiesu darba efektivitāti un kvalitāti un var ietekmÄ“t arÄ« personu tiesÄ«bas uz taisnÄ«gu tiesu. Tieslietu padome aicināja Tieslietu ministriju aktualizÄ“t šo problÄ“mu un vÄ“rst uz to Ministru kabineta uzmanÄ«bu.

ŠobrÄ«d ir saņemta Ministru prezidentes rezolÅ«cija, kurā valdÄ«bas vadÄ«tāja lÅ«dz tieslietu ministram un finanšu ministram ņemt vÄ“rā sniegtos priekšlikumus par tiesnešu un prokuroru atalgojuma sistÄ“mu un tiesu sistÄ“mas darbinieku atalgojumiem, izstrādājot valsts budžeta projektu 2017.gadam.

Tieslietu padomes tuvākās NÄ€KOTNES JAUTÄ€JUMI bÅ«s tie, par ko diskusijas jau bijušas un kas tiks turpinātas pÄ“c viedokļu aptaujām, izvÄ“rtÄ“juma un, iespÄ“jams, jaunu risinājumu piedāvājuma.

Viens no aktuālākajiem neapšaubāmi bÅ«s rajona tiesu namu koncepcijas tālāka attÄ«stÄ«ba. Turpmāki soļi šajā reformā bÅ«tu sperami tikai pÄ“c objektÄ«vas lÄ«dzšinÄ“jo pārkārtojumu ieguvumu un zaudÄ“jumu analÄ«zes un, kā jau iepriekš minÄ“ju, - nodrošinot pietiekamu informāciju un komunikāciju gan ar tiesnešiem, gan pašvaldÄ«bām, gan sabiedrÄ«bu.

Tieslietu padomei nāksies atgriezties arÄ« pie jautājuma par iespÄ“jamu tiesnešu un prokuroru imunitātes atcelšanu administratÄ«vo pārkāpumu lietās, kā to rekomendÄ“jusi Eiropas Padomes Starpvalstu pretkorupcijas grupa (GRECO). Tieslietu padome lÄ“mumu nepieņēma, jo viedokļi par šo jautājumu darba grupās un tiesnešu aptaujās bijuši konceptuāli atšÄ·irÄ«gi. Tieslietu padome uzskata par nepieciešamu noskaidrot plašÄku tiesnešu viedokli par šo jautājumu, tādēļ tas ir viens no jautājumiem aptaujas anketā konferences dalÄ«bniekiem. DiskutÄ“jot par šo jautājumu, Tieslietu padome norādÄ«ja, ka, pirms lemt par imunitātes atcelšanu tiesnešiem un prokuroriem, bÅ«tu jāpārskata normatÄ«vo regulÄ“jumu administratÄ«vo pārkāpumu procesā.

Visbeidzot - jautājums par tiesu sistÄ“mas disciplināratbildÄ«bas reformu, kas paredz vienotu apelācijas instanci visu tiesu sistÄ“mai piederÄ«go amatpersonu disciplinārlietās. Tieslietu padome Augstākās tiesas plÄ“numa iebildumu pret Disciplinārtiesas kā vienotas apelācijas instances noteikšanu uzskatÄ«ja par vÄ“rā ņemamu argumentu, lai atgrieztos pie diskusijām par šo jautājumu.

Augstākā tiesa neatbalsta, ka šÄ« funkcija tiek uzlikta Disciplinārtiesai, kura tika veidota tikai tiesnešu disciplinārlietu lÄ“mumu pārsÅ«dzÄ«bai, lai novÄ“rstu tiesnešu tiesÄ«bu iespÄ“jamu aizskārumu. Tiesnešu disciplinārkolÄ“Ä£ijas lÄ“mumi nebija pārsÅ«dzami, turpretÄ« citu tiesu sistÄ“mas amatpersonu lÄ“mumu pārsÅ«dzÄ«ba iespÄ“jama AdministratÄ«vā procesa likuma noteiktā kārtÄ«bā. Augstākā tiesa norādÄ«ja, ka ierosinājums par Disciplinārtiesas kompetences paplašināšanu ir kritiski vÄ“rtÄ“jams no vairākiem aspektiem - sistÄ“miskā, procesuālā, funkcionālā un arÄ« no nelietderÄ«ga budžeta lÄ«dzekļu izlietojuma. Tiesu sistÄ“mai piederÄ«go personu disciplinārlietas ir klasiskas administratÄ«vās lietas un administratÄ«vās tiesas nodrošina vienotus standartus un judikatÅ«ru disciplinārlietu izskatÄ«šanā. Katra lieta, ko likumdevÄ“js nodod Augstākajai tiesai izskatÄ«šanai kā apelācijas instancei, kā tas bÅ«tu šajā gadÄ«jumā, paildzina citu - kasācijas tiesvedÄ«bā esošu - lietu izskatÄ«šanas ilgumu. No procesuālā aspekta vÄ“rā ņemams, ka tiktu bÅ«tiski samazināts pie disciplinārās atbildÄ«bas saukto advokātu, notāru un tiesu izpildÄ«tāju procesuālo tiesÄ«bu apjoms. Savukārt no funkcionālā aspekta vÄ“rā ņemams, ka Disciplinārtiesai ir ierobežota kapacitāte, paplašinot tās kompetenci, nepieciešami papildu finanšu un cilvÄ“ku resursi.

NOBEIGUMÄ€ izteikšu pateicÄ«bu augsti godājamajam Valsts prezidentam par ieinteresÄ“tÄ«bu tiesiskuma stiprināšanā valstÄ«, ieklausoties arÄ« tiesu varas viedoklÄ«. Tam apliecinājums ir Valsts prezidenta personiska klātbÅ«tne pirmajā tiesnešu konferencÄ“ pÄ“c stāšanās prezidenta amatā, kā arÄ« Tiesiskās vides pilnveides komisijas izveide. Esam gandarÄ«ti, ka Valsts prezidenta izveidotā komisija ir novÄ“rtÄ“jusi Tieslietu padomes nozÄ«mi tiesu varas pārstāvÄ“šanā un Tieslietu padomes lomas stiprināšana ir viens no pirmajiem jautājumiem, pie kura komisija strādā.

Mūsu visu mērķis ir viens - tiesiska Latvijas valsts, taisnīga un neatkarīga tiesu vara.

Sveicu visus mÅ«su valsts svÄ“tkos - Latvijas Republikas proklamÄ“šanas 97.gadadienā, ko atzÄ«mÄ“sim nākamnedēļ.