Iesaki rakstu:

Tiesnese Inta Naruška (pirms laulÄ«bām – Kobiņeca) jau tajā pašÄ dienā pÄ“c notiesājošÄ sprieduma nolasÄ«šanas tā sauktajā „kokvilnas lietā” ir pametusi darbu RÄ«gas rajona tiesā, lai pārceltos uz „slaveno” Zemgales rajona tiesu OgrÄ“. Interesanti, ka, kā izrādās, lÄ“mumu par tiesneses pārcelšanu Tieslietu padome ir pieņēmusi jau gandrÄ«z divus mÄ“nešus pirms šÄ« sprieduma nolasÄ«šanas.

RÄ«gas rajona tiesas darbiniece sadarbÄ«bai ar presi Diāna Vilhovika sarunā ar Pietiek par tiesneses Naruškas pÄ“dÄ“jo spriedumu bija ārkārtÄ«gi nerunÄ«ga, atzÄ«stot vienÄ«gi to, ka tiesnese tagad tiešÄm strādājot OgrÄ“ un viņas pÄ“dÄ“jā darba diena bijusi 6. jÅ«lijā.

„Viņu pārcÄ“la,” – tas bija viss, ko par Naruškas darba gaitu beigām varÄ“ja atklāt Vilhovika. Viņa arÄ« nevarÄ“ja komentÄ“t Latvijas tiesās reti sastopamo situāciju, kad reizÄ“ ar sprieduma pasludināšanu bijis gatavs arÄ« pilnais sprieduma teksts, uz ko parasti ir jāgaida nedēļām vai pat mÄ“nešiem ilgi.

TikmÄ“r Tiesu administrācijas pārstāvis Vjačeslavs Mitņičuks skaidro – tik tiešÄm, tiesnese Naruška jau labu laiku iepriekš pieteikusies uz vakanto vietu Ogres tiesā. Viņas motivācija darba vietas maiņai gan nav zināma, taču Tieslietu padomes priekšsÄ“dÄ“tājs Ivars Bičkovičs dokumentu par Naruškas pārcelšanu parakstÄ«jis 9. maijā.

„Å…emot vÄ“rā, ka saskaņā ar likuma “Par tiesu varu” 33.panta trešo daļu tiesas priekšsÄ“dÄ“tājs atbild par lietu un citu pienākumu sadali starp tiesnešiem un organizÄ“ tiesas darbu, jautājums par tiesneša darba uzsākšanu tiesā, uz kuru tiesnesis tiek pārcelts, tiek saskaņots ar abu tiesu priekšsÄ“dÄ“tājiem,” – tā Mitņičuks skaidro tiesneses darba gaitas beigas RÄ«gas rajona tiesā gandrÄ«z divus mÄ“nešus pÄ“c attiecÄ«gā rÄ«kojuma parakstÄ«šanas.

Iepriekš tiesnese Naruška šo lietu, kas saistÄ«ta ar vairāk nekā deviņus miljonus eiro vÄ“rtas Tadžikistānas kokvilnas kravas „pazušanu”, izskatÄ«ja bez Ä«pašas steigas: apsÅ«dzÄ«bas nolasÄ«šana tika pabeigta jau pirms vairāk nekā diviem gadiem, 2016. gada pavasarÄ«.

Savukārt šovasar tā tika noslÄ“gta lielā steigā, tiesnesei Naruškai trim apsÅ«dzÄ“tajiem - uzņēmÄ“jam Gulamam Mohammedam Gulami, viņai sievai ValentÄ«nai Gulami un Larisai Karpenko – piespriežot lÄ«dz pat astoņus gadus ilgus cietumsodus.

Par to, kā skaidrojama tiesneses spÄ“jā sarosÄ«šanās, steidzot šo lietu pabeigt, un pārcelšanās uz citu darbu nekavÄ“joties pÄ“c šÄ« sprieduma nolasÄ«šanas, Pietiek ir nācies dzirdÄ“t dažādus skaidrojumus un atsauces uz dÄ«vainÄ«bām Naruškas taisÄ«tajā spriedumā, par ko informÄ“sim tuvākajā laikā.

Pietiek jau vairākkārt ir informÄ“jis par dažādām dÄ«vainÄ«bām šajā lietā, kas saistÄ«ta ar Igaunijā reÄ£istrÄ“tas kompānijas OU Logistic-Ekspress apgalvojumiem, ka tai Latvijas teritorijā pazudusi Tadžikistānas kokvilnas krava vairāk nekā deviņu miljonu eiro vÄ“rtÄ«bā un ka šo "pazušanu" esot organizÄ“jusi personu grupa, izmantojot viltotus dokumentus par kravas Ä«pašnieka maiņu.

SākotnÄ“ji "tadžiki" 2013. gada februāra beigās bija mÄ“Ä£inājuši atprasÄ«t kravu civiltiesiskā ceļā, iesniedzot prasÄ«bu RÄ«gas apgabaltiesā pret SIA W.E.E.S.A., kuras vienÄ«gais valdes loceklis bija Gulami, bet Ä«pašnieki saskaņā ar Lursoft datiem - Vilis Dzebalis (5%) un ārzonas kompānija Eurocapital L.L.C. (95%). Savukārt pÄ“c tam Igaunijā reÄ£istrÄ“tais uzņēmums vai tā pārstāvji vÄ“rsās Valsts policijā ar iesniegumu par "Latvijas teritorijā pazudušu Tadžikistānas kokvilnas kravu".

ŠÄ«s lietas ilgās izskatÄ«šanas laikā Pietiek publicÄ“ja kāda informÄ“ta lasÄ«tāja versiju, saskaņā ar kuru Gulami bijušais autovadÄ«tājs ticis iesaistÄ«ts šajā lietā, lai sarakstÄ«tu "vajadzÄ«gos" iesniegumus civillietas pārvÄ“ršanai kriminālprocesā.

Šajā lietā iesaistÄ«ta arÄ« bijusÄ« prokurore, pašlaik jau citā lietā cietumsodu saņēmusÄ« Irina Bogdanova, iespÄ“jams, arÄ« augsti Ekonomikas policijas darbinieki un uzņēmÄ“js Vasilijs Meļņiks, kuram Gulami savulaik pÄ“c savu tuvu paziņu lÅ«guma pieprasÄ«jis atdot ļoti ievÄ“rojamu summu, kuru tas bijis parādā.

LasÄ«tāja vÄ“stulÄ“ cita starpā bija norādÄ«ts: „Tā saucamo kokvilnas lietu organizÄ“ja izspiedÄ“ju grupa: I. Bogdanova – bijusÄ« prokurore, kura ar dažādiem pamatojumiem divu gadu laikā izspieda no G. Gulami naudu, un G. Gudermanis [tagad amatu jau zaudÄ“jušais Ekonomikas policijas vadÄ«tājs] un D. Mežavilks [Ekonomikas policijas inspektors], kuri ne gluži nesavtÄ«gi palÄ«dzÄ“ja I. Bogdanovai.

Kad visas viņas krāpniecÄ«bas shÄ“mas bija atklātas, G. Gulami pārtrauca ar viņu jebkādu saziņu un uzlika aizliegumu viņai ienākt savos objektos. I. Bogdanovai arÄ« bija vienošanās ar N. Žīguru, kurš lÄ«dz 2013. gadam strādāja pie G. Gulami par vadÄ«tāju, bet tika atlaists saistÄ«bā ar sistemātisku dzeršanu un narkotisko vielu lietošanu.

PÄ“c atlaišanas N. Žīgurs I. Bogdanovas un, iespÄ“jams, arÄ« D. Mežavilka vadÄ«bā sāka rakstÄ«t plašus iesniegumus, kuru saturs un forma, maigi izsakoties, neatbilda vienkārša šofera lÄ«menim. Taču tieši šÄdi iesniegumi bija vajadzÄ«gi, lai civillietu pārvÄ“rstu krimināllietā”.

Pietiek jau ir publicÄ“jis apjomÄ«gās Žīgura (oficiāli – Žīgura-Eļmurzajeva) liecÄ«bas, kas tiešÄm rada iespaidu, ka vai nu šoferis bijis ar izcilām novÄ“rotāja spÄ“jām, jurista izglÄ«tÄ«bu un talantu panākt mazpazÄ«stamu cilvÄ“ku dziļu atklātÄ«bu biznesa lietās, vai arÄ« šÄ«s liecÄ«bas ir sniegtas pÄ“c iepriekš sagatavotas informācijas.

Kā rāda Pietiek iepriekš publicÄ“tie ieraksti, neraugoties uz notikušo, Žīgurs ieradies uz, pÄ“c visa spriežot, pat vairākām sarunām ar Gulami, lai „nožēlotu grÄ“kus” un izteiktu gatavÄ«bu tos „izpirkt” apmaiņā pret materiālu palÄ«dzÄ«bu, taču atsaucÄ«bu nav guvis.