Iesaki rakstu:

Valsts prezidenta kampaņas iesākumā tika paziņots, ka "Latvijas iedzÄ«votāji pašreiz dzÄ«vo tik labi kā vÄ“l nekad". Kad varas aprindas pauž kārtÄ“jo aplamÄ«bu, rodas iespÄ“ja izdarÄ«t secinājumus.

Tie, kuri dzÄ«vo labi, izveidojuši sev noslÄ“gtu vidi, kurā pārÄ“jie vienkārši neeksistÄ“. Kaut kas lÄ«dzÄ«gs kastu sabiedrÄ«bai Latvijā attÄ«stās nu jau 2 - 3 paaudzes.

Augstākā kasta aizsākās padomju laikos ar partijas, valsts, armijas, čekas, saimniecisko un kriminālo nomenklatÅ«ru. Viņu pÄ“cnācÄ“ji ir mantojuši privilÄ“Ä£ijas un atbrÄ«vojušies no senču grÄ“kiem.

VidÄ“jo kastu varÄ“tu nosaukt par uzraugiem. Tie ir tiesÄ«bu sargātāji, mediji, spÄ“ka struktÅ«ras, dažādi represÄ«vie orgāni un nodokļu ievācÄ“ji. Pie uzraugiem pieder arÄ« krimināli bandÄ«tiskās aprindas. Tā sakot, ja negribat pa labam, tad jums bÅ«s darÄ«šana ar viņiem.

Par zemāko kastu, pie kuras pieder visi pārÄ“jie, runāt nav vÄ“rts. Tiem nav ne tiesÄ«bu, ne balss. No augstākās kastas viedokļa tie ir apkalpotāji, vajadzÄ«bu nodrošinātāji un iegribu izpildÄ«tāji. Tiem ir iespÄ“ja izvirzÄ«ties pakalpojot un izpildot.

TāpÄ“c nevar bÅ«t ne runas par viņu nokļūšanu vadošos amatos. VadÄ«ba pieder tiem, kuri dzÄ«vo tik labi kā vÄ“l nekad. Labi dzÄ«vojot, tikai viņiem ir iespÄ“ja veltÄ«t laiku un lÄ«dzekļus sevis attÄ«stÄ«šanai, un apaugt ar ārÄ“ju kvalitāti un šarmu.

Kā individuāls uzņēmējs un lietderīga darba darītājs viennozīmīgi tieku ierindots zemākajā kastā. Piedāvāju savu kandidatūru Valsts prezidenta amatam, bet reakcijas uz to vispār nav.

Esmu publicÄ“jis savu programmu medijos ar pamatÄ«gu izskaidrojumu gan rakstveidā, gan video materiālos. Esmu izsÅ«tÄ«jis savu programmu visiem Saeimas deputātiem un pat saņēmis no Saeimas apstiprinājumu par to. Taču ne manis paša, ne mana piedāvājuma it kā nav, jo nepiederu kastai, no kuras šÄds kandidāts var izvirzÄ«ties.

Man personiski ir gluži vienalga, kur tieku ierindots. TomÄ“r šÄ« ir vÄ“l viena no degradÄ“jošÄs sabiedriski politiskās iekārtas izpausmÄ“m, kam jāpievÄ“rš uzmanÄ«ba.

Vai Saeimas deputātiem ir savs viedoklis? Domāju, ka ir, bet rÄ«cÄ«bas iespÄ“ja saskaņā ar šo viedokli ir sasieta ar partiju un frakciju disciplÄ«nām, citiem redzamiem un neredzamiem āķiem un saitÄ“m.

PiemÄ“ram, saņēmu kādas deputātes atsauksmi par savu programmu. Manuprāt, tas ir personiskais viedoklis, kas radies pÄ“c programmas izlasÄ«šanas. TomÄ“r tālāka sarakste nesekoja, un tas mani nepārsteidz.

Vai šÄda sabiedriski politiska partiju sistÄ“ma mums ir vajadzÄ«ga, domājiet paši, bet es turpinu iepazÄ«stināt ar savu prezidenta programmu. Esmu ierakstÄ«jis video ar programmas 2. daļu https://youtu.be/wGrIJyJQOWk. Ir runa par pilsonÄ«bas situāciju Latvijā saistÄ«bā ar esošo iedzÄ«votāju kopumu.

ŠÄ« situācija neapmierina ne latviešus, ne cittautiešus, tāpÄ“c es piedāvāju savu risinājumu. Esam nodzÄ«vojuši kopā pietiekoši ilgu laiku, un katram ir bijusi iespÄ“ja parādÄ«t sevi kā draudzÄ«gi vai naidÄ«gi noskaņotu pret Latvijas valsti. Savukārt valstij bÅ«tu jāpieņem vai jānoraida attiecÄ«gie iedzÄ«votāji saskaņā ar viņu pierādÄ«to attieksmi.

SvarÄ«gāka par formālo pilsonÄ«bas problÄ“mu ir situācija tiesÄ«bu sargājošajās iestādÄ“s un spÄ“ka struktÅ«rās. ValstÄ« ir (pus)militāras bruņotas organizācijas ar neskaidru motivāciju. Savukārt (organizÄ“tās) noziedzÄ«bas ietekme uz tiesÄ«bu sargājošajām iestādÄ“m liek domāt par nepieciešamÄ«bu organizÄ“t sistÄ“mu uz citiem pamatiem. Latvijas pilsoņiem ir jākļūst par spÄ“ku, pašiem veidojot aizsardzÄ«bas spÄ“kus un policiju.

SabiedrÄ«bas labklājÄ«bas lÄ«meni mÄ“dz raksturot ar skaitliskiem lielumiem kā ienākumi uz vienu iedzÄ«votāju, naudas daudzums apritÄ“, minimālā alga un lÄ«dzÄ«gi. Raugoties no šÄ« viedokļa, sabiedrÄ«bā nekad nebÅ«s pietiekami lÄ«dzekļu, lai apmierinātu visas iedzÄ«votāju prasÄ«bas. SabiedrÄ«ba nekad nespÄ“s piedāvāt iedzÄ«votājiem visu, ko tie vÄ“las, ja vien tā nedos iespÄ“ju visu sasniegt pašiem.