Iesaki rakstu:

13. Saeima ierakstÄ«s Latvijas valsts politiskajā vÄ“sturÄ“ vismaz trÄ«s paradoksālas atziņas. Pirmā: valdÄ«bu izveido Saeimas mazākā partija, bet viena no lielākajām pārsteidzošÄ ātrumā sabirst sÄ«kās drumslās.

Otrā: piecu un vÄ“lāk četru ideoloÄ£ijās tik atšÄ·irÄ«go partiju šÄ·ietami nestabilā koalÄ«cija izrādās pārsteidzoši stabila un produktÄ«va. Pirmo reizi Latvijas vÄ“sturÄ“ valdÄ«ba nostrādā pilnus četrus gadus.

TrešÄ: divas neparedzÄ“tas un smagas krÄ«zes – globālā pandÄ“mija un Krievijas karš pret Ukrainu − pilnÄ«bā izmaina iecerÄ“to politisko dienaskārtÄ«bu. TomÄ“r tieši jÅ«s, 13. Saeima, pieņēmāt krietnu skaitu konceptuāli nozÄ«mÄ«gu likumu. Tie ilgtermiņā kalpos valsts drošÄ«bai, Latvijas kā tiesiskas un modernas valsts attÄ«stÄ«bai.

II

Pateicoties 13. Saeimai, valdÄ«bai un valsts augstāko amatpersonu ciešai sadarbÄ«bai, ir bÅ«tiski nostiprināta mÅ«su valsts drošÄ«ba. Vairāk sabiedroto karavÄ«ru, labāks apbruņojums un komandstruktÅ«ra – tāda ir Madrides NATO samita lÄ“mumu nozÄ«me. Izdevumi aizsardzÄ«bai tiks palielināti lÄ«dz 2,5% no IKP.

Taču Krievijas agresīvais imperiālisms pārskatāmā periodā turpinās apdraudēt Latviju, Eiropu.

TāpÄ“c aizsardzÄ«bas ministra priekšlikums no 2023. gada iedibināt Valsts aizsardzÄ«bas dienestu ir laicÄ«gs, nepieciešams un atbalstāms. Jo atbildÄ«ba par savu valsti, tās neatkarÄ«bu un demokrātiju gulstas uz pilsoņu pleciem.

ArÄ« Saeimas pieņemtais likums par AizsardzÄ«bas mācÄ«bu skolā sekmÄ“s pilsonisko audzināšanu un patriotismu. AizsardzÄ«bas mācÄ«ba bÅ«s pilsonÄ«bas skola.

III

Valsts drošÄ«bai kalpo Saeimas un valdÄ«bas veiktais finanšu sistÄ“mas kapitālais remonts. MÅ«su finanšu sistÄ“mu vairs nevar izmantot noziedzÄ«giem mÄ“rÄ·iem, ir atjaunota Latvijas valsts reputācija.

IV

UzticÄ«bu tiesām un tiesiskumu vairo tieslietu ministra rosinātā un likumdevÄ“ja izveidotā Ekonomiskā tiesa. Tā nodrošina ātrāku un efektÄ«vāku iespÄ“ju vÄ“rsties pret visādiem shÄ“motājiem. Ekonomiskā tiesa un jÅ«su pieņemtās izmaiņas procesuālajos likumos novÄ“rsÄ«s iespÄ“ju dažiem blēžiem gadu desmitiem novilcināt tiesu procesus, tā graujot sabiedrÄ«bas ticÄ«bu taisnÄ«gumam.

Ilgtermiņā tikpat svarÄ«gs Tieslietu ministrijas projekts ir izveidot Tieslietu akadÄ“miju. Tā bÅ«s iestāde, kur pastāvÄ«gi tiks tālākizglÄ«toti tiesneši un prokurori. Tas nodrošinās tiesu sistÄ“mas pastāvÄ«gu, kvalitatÄ«vu izaugsmi.

V

13. Saeima, kaismÄ«gu diskusiju pavadÄ«ta, pieņēma Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionālās attÄ«stÄ«bas ministrijas virzÄ«to AdministratÄ«vi teritoriālo reformu.

Reforma padara pašvaldÄ«bas ekonomiski jaudÄ«gākas, pakalpojumus − vienlÄ«dzÄ«gi pieejamus un kvalitatÄ«vākus. Tā ir patiešÄm viena no nozÄ«mÄ«gākajām pÄ“dÄ“jo gadu reformām.

Savukārt PašvaldÄ«bu likumam, kas jāpieņem vÄ“l šai Saeimai, jāparedz tiesÄ«bas cilvÄ“kiem ievÄ“lÄ“t arÄ« savus pārstāvjus vietÄ“jās nozÄ«mes lietu kārtošanai. Tas ir pilsoniskās lÄ«dzdalÄ«bas un demokrātijas jautājums.

LÄ«dztekus jau pieņemtais likums par latviešu vÄ“sturiskajām zemÄ“m stiprinās mÅ«su cilvÄ“ku lokālo un lÄ«dz ar to kopÄ“jo nacionālo piederÄ«bu. KultÅ«ras ministra vadÄ«tā VÄ“sturisko zemju padome sekmÄ“s daudzkrāsainas lokālās iniciatÄ«vas.

Viss šis likumu kopums nostiprinās labklājÄ«bu, cilvÄ“ku iesakņotÄ«bu un demokrātisko lÄ«dzdalÄ«bu.

VI

IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas iniciÄ“tā un Saeimas IzglÄ«tÄ«bas komisijas tālāk attÄ«stÄ«tā Augstākā izglÄ«tÄ«bas reforma bija viena no tām, kas gadiem tika vilcināta, mÄ“s netikām uz priekšu, bet beidzot tā tika paveikta. Tā arÄ« ir viena no ļoti nozÄ«mÄ«gām reformām.

TomÄ“r reforma Ä«stenosies tikai tad, ja augstākajai izglÄ«tÄ«bai un zinātnei bÅ«s atbilstošs finansÄ“jums. Zinātne ir modernas valsts pamats. ŠÄ« sakarÄ«ba politiÄ·iem ir jāspÄ“j ietvert valsts budžeta ailÄ“s.

VII

13. Saeima ir pierādÄ«jusi, ka demokrātijai ir zobi – tā spÄ“j sevi aizsargāt.

Pirmo reizi Latvijas vÄ“sturÄ“ Saeima atlaida galvaspilsÄ“tas domi, jo demokrātiskā, tiesiskā valstÄ« nav pieļaujams, ka pašvaldÄ«ba ilgstoši nepilda tiesas spriedumu.

Demokrātijas veselÄ«bai kalpo 13. Saeimas lÄ“mums bÅ«tiski palielināt partiju finansÄ“jumu no valsts budžeta, kā arÄ« likuma grozÄ«jumi, kas atņem daļu finansÄ“juma pajukušÄm partijām, kas vairs nespÄ“j pildÄ«t savus vÄ“lÄ“tājiem dotos solÄ«jumus. Demokrātijai ir vajadzÄ«gas tikai un vienÄ«gi no vÄ“lÄ“tājiem, nevis no savtÄ«giem sponsoriem atkarÄ«gas partijas.

VIII

Visas manis minētās reformas ietekmēs Latvijas attīstību ilgtermiņā.

Taču varÄ“tu vÄ“l pieminÄ“t virkni likumu un lÄ“mumu, kas nokārto sasāpÄ“jušas, ilglaicÄ«gi nerisinātas problÄ“mas, piemÄ“ram, Ä«res likums un piespiedu dalÄ«tā Ä«pašuma reforma, Sabiedrisko plašsaziņas lÄ«dzekļu likums, ostu likums, Valsts KultÅ«rkapitāla fonda finansÄ“juma modeļa uzlabošana un daudzi citi.

IX

Godātie deputāti! 13. Saeima ir laicÄ«gi un izsvÄ“rti, atsaucoties sabiedrÄ«bas satraukumam par energoresursu cenu pieaugumu, lÄ“musi daļēji to kompensÄ“t, kā arÄ« atbalstÄ«t mājsaimniecÄ«bas, kas tiks skartas Ä«paši smagi. Atbalstam novirzÄ«ti pagaidām 442 miljoni. Ar vÄ“l 50 miljoniem eiro tiks atbalstÄ«ti energoietilpÄ«gie uzņēmumi.

TomÄ“r vai nebÅ«tu bijis krietni labāk un izdevumi krietni mazāki, ja jau tagad darbotos, nevis tikai tiktu iecerÄ“ti vÄ“rienÄ«gi vÄ“ja parki? Ja jau pirms trim gadiem bÅ«tu uzcelts sašÄ·idrinātās gāzes terminālis? Ja jau tagad daudz mājsaimniecÄ«bu bÅ«tu pārgājušas uz atjaunojamiem energoresursiem un mājas jau bÅ«tu nosiltinātas? Tas viss bija zināms pirms gadiem, tagad mÄ“s sākam to darÄ«t.

Eiropas Komisija izsludināja Zaļo kursu 2019. gadā. Tam bija pieejami lieli lÄ«dzekļi. Bet ir sajÅ«ta, ka mÄ“s gadiem mīņājamies atvÄ“rtu durvju priekšÄ, nespÄ“jot spert izšÄ·irÄ«gus soļus. Tas tā nedrÄ«kst turpināties.

X

Latvija un pasaule atrodas bÅ«tiska jauna laikmeta sākumā. Tā ir jauna ekonomika, kur bÅ«s nepieciešamas jaunas prasmes un kuras pamatā bÅ«s atjaunojamie resursi, zinātne, digitalizācija un inovācijas.

Atgādināšu − mÅ«su starptautiskie rādÄ«tāji šajās jomās ir zem Eiropas vidÄ“jiem rādÄ«tājiem.

MÄ“s kavÄ“jamies. Mums Latvijā nav šim jaunajam pasaules attÄ«stÄ«bas posmam sagatavoti pietiekoši labi, stabili pamati.

Nākamās Saeimas un valdÄ«bas uzdevums ir likvidÄ“t šo atpalicÄ«bu, kur mÄ“s esam nonākuši pÄ“dÄ“jos gados, pÄ“dÄ“jās desmitgadÄ“s, veicinot tehnoloÄ£ijās, inovācijās balstÄ«tu un eksportspÄ“jā mÄ“rāmu tautsaimniecÄ«bu.

XI

Dāmas un kungi!

Ir skaidri redzams, ka mÅ«su atpalicÄ«ba iezÄ«mÄ“jas Ä«paši tajās jomās, kur nepieciešama valsts pārvaldÄ«bas pārnozaru koordinācija un sadarbÄ«ba.

Esmu jau vairākkārt norādÄ«jis, ka 20. gadsimta sākumā konstruÄ“tā valsts pārvaldÄ«bas sistÄ“ma vairs neatbilst 21. gadsimta vajadzÄ«bām. Ja mÄ“s gribam modernu valsti, mums ir vajadzÄ«ga moderna valsts pārvaldÄ«ba, kas efektÄ«vi spÄ“j tikt galā ar mÅ«sdienu izaicinājumiem – gan elastÄ«gs politiskās valdÄ«bas modelis, gan moderna, efektÄ«va ierÄ“dniecÄ«ba.

Nākamajam Ministru prezidenta amata kandidātam es prasÄ«šu konkrÄ“tu valsts pārvaldÄ«bas reformu plānu.

XII

Godātie deputāti, dāmas un kungi!

Krievijas iebrukums Ukrainā ir uzbrukums tautas pašnoteikšanās tiesÄ«bām, pasaules starptautiski tiesiskajai kārtÄ«bai, Eiropas vÄ“rtÄ«bām un pasaules drošÄ«bai.

Latvija ir palīdzējusi un turpinās palīdzēt Ukrainai.

Mūsu ārlietu ministra skaidri definētā, konsekventā un nepiekāpīgā politika pret agresorvalsti ir būtiski ietekmējusi Eiropas Savienības kopējo politiku. Tā ir palielinājusi mūsu valsts, Latvijas, un visa reģiona politisko nozīmi Eiropā.

XIII

Karš pret Ukrainu kā spilgtas gaismas kÅ«lis ir izgaismojis arÄ« padomju okupācijas un kolonizācijas paliekas mÅ«su pašu zemÄ“.

Tās bija ieaudušÄs mÅ«su ikdienā tā, ka liela daļa sabiedrÄ«bas ar tām jau bija apradusi. Tās 30 gadu turpināja indÄ“t mÅ«su sabiedrÄ«bu.

30 gadu mēs turpinām staigāt pa ielām, kas nosauktas okupācijas varas īstenotāju vārdā.

30 gadu mÄ“s samierinājāmies ar to, ka valsts valodas nezināšana nav šÄ·Ä“rslis dabÅ«t darbu, bet krievu valodas nezināšana gan par tādu var kļūt.

Lai gan nacionāli orientÄ“tā sabiedrÄ«bas daļa un to pārstāvošie politiskie spÄ“ki vienmÄ“r konsekventi ir norādÄ«juši uz šo modernai, demokrātiskai, nacionālai valstij nepiedienÄ«go koloniālo mantojumu, lÄ«dzšinÄ“jie mÄ“Ä£inājumi no tā attÄ«rÄ«ties nav bijuši veiksmÄ«gi.

Taču tagad, Krievijas agresijas ietekmÄ“, mÅ«su sabiedrÄ«ba ir kļuvusi jutÄ«gāka, redzÄ«gāka. Tā labāk saskata šÄ«s okupantu atstātās skabargas mÅ«su dvÄ“selÄ“s.

XIV

Gribu uzsvÄ“rt, ka 13. Saeima jau ir pieņēmusi vairākus nozÄ«mÄ«gus lÄ“mumus, lai attÄ«rÄ«tu mÅ«su valsti no padomju koloniālisma sekām.

Ir nojaukts okupantu piemineklis. Tas vairs nekalpos Kremļa ideoloÄ£iskajiem rituāliem. LÄ«dz novembrim pazudÄ«s okupāciju slavinošie pieminekļi visā valstÄ«. Ir slÄ“gti Krievijas propagandas kanāli. DrošÄ«bas dienestiem un policijai ir dots likumiskais pamats vÄ“rsties pret Krievijas imperiālisma un agresijas slavināšanu publiskajā telpā.

XV

Bet it sevišÄ·i gribu norādÄ«t uz sabiedrÄ«bas iesaisti. PiemÄ“ram, dzejnieces Liānas Langas un citu aktÄ«vistu norādes uz krievu valodas nepamatoto izplatÄ«bu ir daudziem likušas apzināties šo koloniālā mantojuma visredzamāko izpausmi. 

Un ļoti daudzi ir mainÄ«juši savu nostāju.  Jo mÅ«su valstij ir kopÄ“ja valsts valoda. Tā ir demokrātiskā saziņas valoda visiem, neatkarÄ«gi no paralÄ“li tai lietotās dzimtās valodas vai tautÄ«bas.  

Lielu darbu ir izdarÄ«jusi biedrÄ«ba “Publiskās atmiņas centrs”, sastādot visu valsti aptverošu sarakstu ar padomju okupantu un viņu kolaborantu vārdos nosauktām ielām un citām vietām.  Tagad ir pašvaldÄ«bu uzdevums, šo sarakstu izskatÄ«t. 

Mums ir pašiem savi, mums pašiem, nevis bijušajai svešajai varai, okupantiem svarÄ«gi cilvÄ“ki, notikumi, piemiņas dienas, kurās bÅ«tu vÄ“rts nosaukt ielas un laukumus, kas veido mÅ«su ikdienas vidi un priekšstatus par vÄ“sturi.

MÄ“s esam Eiropas kultÅ«rtelpas sastāvdaļa.  MÄ“s esam demokrātiskās pasaules sastāvdaļa.  Ir laiks pilnÄ«bā atraisÄ«ties no vÄ“l lÄ«dz šim brÄ«dim pāri palikušÄ gan redzamā, gan neredzamā okupantu režīma koloniālā mantojuma. 

Tas ir mÅ«su neatkarÄ«gās, demokrātiskās, nacionālas Latvijas valsts cienÄ«gi.  Un tas ir brÄ«vas nācijas cienÄ«gi!

XVI

Godātie deputāti!

Ir vÄ“l daži likumi, kurus, es ceru, jÅ«s vÄ“l pieņemsiet šajā 13.Saeimas pÄ“dÄ“jā darba cÄ“lienā.

Drīzumā jūs otrajā lasījumā skatīsiet likumprojektu par pāreju uz izglītību valsts valodā. Tā ir ārkārtīgi svarīga reforma.

BÄ“rni, kuri zināšanas apgÅ«st kopā, no bÄ“rnÄ«bas dabiski ieaugs Latvijas demokrātiskajā vÄ“rtÄ«bu sistÄ“mā.

Tieslietu ministrija strādā pie likuma, kam jānovÄ“rš jebkāda iespÄ“ja diskriminÄ“t latviešus viņu pašu zemÄ“. Cerams, ka jÅ«s to sāksiet skatÄ«t vÄ“l šajā sasaukumā.

Bet 15. oktobrÄ« jau otro reizi tiks atzÄ«mÄ“ta valsts valodas diena. Es atgādinu, ka tad mÅ«su sabiedrÄ«ba sagaida no valdÄ«bas ziņojumu Saeimā par valsts valodas situāciju valstÄ«. ŠÄdam ziņojumam ir jākļūst par ikgadÄ“ju tradÄ«ciju.

XVII

Tāpat es aicinu šodien steidzamÄ«bas kārtÄ«bā pieņemt manus iesniegtos grozÄ«jumus Latvijas PareizticÄ«gās BaznÄ«cas likumā.

NeatkarÄ«gā Latvijā ir nepieciešama pilnÄ«gi patstāvÄ«ga un neatkarÄ«ga, autokefāla pareizticÄ«gā baznÄ«ca. Ar šo grozÄ«jumu pieņemšanu tiks izslÄ“gta jebkāda Maskavas patriarha vara vai ietekme pār mÅ«su pareizticÄ«go baznÄ«cu.

Tas ir nacionālās drošÄ«bas jautājums. Es augstu vÄ“rtÄ“ju mÅ«su pareizticÄ«gās baznÄ«cas gatavÄ«bu iet autokefālijas ceļu. Varu apliecināt, ka Latvijas valsts šajā ceļā sniegs baznÄ«cai visu nepieciešamo atbalstu un aizsardzÄ«bu.

XVIII

Godātie deputāti!

Tuvojoties 13. Saeimas darba nobeigumam, varu teikt: Latvijas valsts šajos četros gados ir kļuvusi drošÄka un stiprāka.

Labāk sagatavota nākotnes pārbaudījumiem.

Taču mēs varam vēl labāk!

Liels paldies jums visiem un katram atsevišÄ·i par padarÄ«to!

* runa Saeimas rudens sesijas plenārsÄ“des atklāšanā