Iesaki rakstu:

Laikā, kad neizpratni un runas par Valsts prezidenta Raimonda VÄ“joņa veselÄ«bas stāvokli radÄ«jusi viņa runa Dziesmu svÄ“tku noslÄ“guma koncertā, viņa kanceleja pÄ“c zaudÄ“tas tiesas un nepārsÅ«dzama sprieduma ir bijusi spiesta atklāt nenozÄ«mÄ«gas detaļas par VÄ“joņa lÄ«dz šim nožēlojamāko runu – uzstāšanos ANO Ä¢enerālajā asamblejā Å…ujorkā.

ŠÄ gada maija vidÅ« informācijas slÄ“pšana par VÄ“joņa bÄ“dÄ«gi slaveno „nasing spešal” tipa runu ANO Ä¢enerālās asamblejas 72. sesijas debatÄ“s Å…ujorkā pagājušÄ gada 20. septembrÄ« sagādāja prezidenta kancelejai jau devÄ«to zaudÄ“jumu administratÄ«vajā tiesā (tam ir sekojuši vÄ“l divi).

Uzrunas laikā bija acÄ«mredzams, ka Latvijas valsts galva uz papÄ«ra priekšÄ uzrakstÄ«tās runas tekstu redz pirmoreiz un nav pat mÄ“Ä£inājis patrenÄ“ties to nolasÄ«t. Rezultātā Latvijas Valsts prezidents izmisÄ«gi mÄ“Ä£ināja izburtot vairākus viņam acÄ«mredzami nezināmus un nesaprotamus vārdus. VÄ“joņa runas krāšÅ†Äko fragmentu salikums noskatāms šeit.

VarÄ“ja secināt, ka ne tikai Valsts prezidenta VÄ“joņa, kurai pÄ“rn par trešo daļu bija palielināts algu fonds, bet arÄ« pats valsts galva ir ļoti nolaidÄ«gi izturÄ“jušies pret prezidenta plānoto uzrunu ANO Ä¢enerālās asamblejas sesijas debatÄ“s.

IzrādÄ«jās, ka jau trÄ«s nedēļas pirms šÄ« pasākuma Ä€rlietu ministrija kancelejai bija nosÅ«tÄ«jusi runas projektu, taču ne VÄ“jonis, ne viņa izcili labi apmaksātie padomnieki lÄ«dz pÄ“dÄ“jam mirklim par to nebija likušies ne zinis. Turklāt VÄ“joņa, viņa dzÄ«vesbiedres un svÄ«tas brauciens kopā nodokļu maksātājiem izmaksāja 29 943 eiro.

Taču, pat saņemot oficiālu informācijas pieprasÄ«jumu par traÄ£ikomisko runu, VÄ“joņa kancelejas vadÄ«ba mÄ“Ä£ināja izvairÄ«ties sniegt jebkādu informāciju par šÄ«s runas tapšanu un paša prezidenta lÄ«dzdalÄ«bu (vai tās neesamÄ«bu) šajā procesā.

LÄ«dz ar to šÄ« bija jau kārtÄ“jā informācija, kuras saņemšanai no VÄ“joņa kancelejas bija nepieciešama vÄ“ršanās administratÄ«vajā tiesā, un tagad šÄ«s informācijas sniegšanu par obligātu kancelejai padarÄ«ja nepārsÅ«dzamais tiesas spriedums

PublicÄ“jam VÄ“joņa kancelejas atbilstoši tiesas spriedumam sniegtās atbildes, kas uzskatāmi apliecina to, cik stÅ«rgalvÄ«gi un neracionāli prezidents un viņa padotie ir centušies slÄ“pt faktiski nenozÄ«mÄ«gas detaļas saistÄ«bā ar viņa ANO uzrunu:

„Par tiesas sprieduma izpildi

Izpildot AdministratÄ«vās rajona tiesas 2018.gada 15.maija spriedumu administratÄ«vajā lietā Nr.A420304517 un tiesas dotās norādes par nepieciešamÄ«bu sniegt pienācÄ«gas atbildes uz JÅ«su 2017.gada 25.septembra iesniegumā uzdotajiem jautājumiem Nr.1 un Nr.2, informÄ“jam par tālāk minÄ“to.

Jautājums Nr.1: Kas bija amatpersona/amatpersonas, kas sagatavoja Valsts prezidenta uzrunu Apvienoto Nāciju Organizācijas Ä¢enerālās asamblejas sesijas debatÄ“s, minot vārdus, uzvārdus, ieņemamos amatus? Vai ikviena no šÄ«m amatpersonām pārzina angļu valodu un iepriekš ir piedalÄ«jusies uzrunu rakstÄ«šanā?

Valsts prezidenta kanceleja 2017.gada 10.oktobra vÄ“stulÄ“ Nr.l675, atbildot uz jautājumu Nr.1, informÄ“ja, ka Valsts prezidenta uzrunas Apvienoto Nāciju Organizācijas (turpmāk - ANO) Ä¢enerālās asamblejas 72.sesijā projektu sagatavoja Ä€rlietu ministrijas darbinieki sadarbÄ«bā ar diplomātisko pārstāvniecÄ«bu ANO Å…ujorkā, ņemot vÄ“rā Ä€rlietu ministrijas kompetenci vienotas valsts ārpolitikas veidošanā. Tālāk ar šo dokumentu turpināja strādāt Valsts prezidents un Valsts prezidenta padomnieki. Visas amatpersonas, kas piedalÄ«jās konkrÄ“tās runas rakstÄ«šanā, gan labi pārzina angļu valodu, gan arÄ« iepriekš ir piedalÄ«jušÄs runu rakstÄ«šanā.

Valsts prezidenta padomnieki minÄ“tās uzrunas izstrādes laikā: Valsts prezidenta ārlietu padomniece Maija Manika, Valsts prezidenta ekonomikas padomnieks Andis JÄ“kabsons, Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece KristÄ«ne Jaunzeme, Valsts prezidenta konstitucionālo tiesÄ«bu padomnieks Jānis Pleps, Valsts prezidenta nacionālās drošÄ«bas padomnieks Jānis Kažociņš, Valsts prezidenta padomnieks stratÄ“Ä£iskās attÄ«stÄ«bas jautājumos Zigurds ZaÄ·is un Valsts prezidenta preses padomnieks Jānis Siksnis.

Vienlaikus informējam, ka aktuālā informācija par Valsts prezidenta kancelejas vadību un Valsts prezidenta padomniekiem ir publiski pieejama Valsts prezidenta kancelejas mājaslapā internetā (sk. https://www.president.lv/lv/kontakti/valsts-prezidenta-kanceleja/ vadiba-un-padomnieki).

Ar jautājumiem par konkrētiem Ārlietu ministrijas darbiniekiem aicinām pēc vajadzības vērsties Ārlietu ministrijā.

Jautājums Nr.2: Vai uzrunas gatavotāji saņēma no Valsts prezidenta kādus norādījumus par runas saturu? Ja jā, tad kādus?

Atbildot uz jautājumu Nr.2, Valsts prezidenta kanceleja 2017.gada 10.oktobra vÄ“stulÄ“ Nr.l675 informÄ“ja, ka, uzrunājot ANO dalÄ«bvalstu vadÄ«tājus un starptautisko institÅ«ciju pārstāvjus, Valsts prezidents pauda Latvijas nostāju ārpolitikas un drošÄ«bas aktualitātÄ“s, kā arÄ« uzsvÄ“ra straujāku ANO reformu, it Ä«paši DrošÄ«bas padomÄ“, nepieciešamÄ«bu. Latvijas Valsts prezidentam, tāpat kā citu valstu vadÄ«tājiem, bija svarÄ«gi paust atbalstu Ukrainas teritoriālajai vienotÄ«bai un uzsvÄ“rt nepieciešamÄ«bu Eiropas drošÄ«bu balstÄ«t starptautiski pieņemtajos noteikumos un principos.

Papildus paskaidrojam, ka runas izstrādes gaitā Valsts prezidents norādÄ«ja, ka vÄ“las paust nostāju augstākminÄ“tajos jautājumos, iekļaujot tos runas saturā.”