Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Tikko kā politiskais aktÄ«vists Vladimirs Lindermans iedomājās pieprasÄ«t no valsts atlÄ«dzināt kaitÄ“jumu, kas viņam ticis nodarÄ«ts saistÄ«bā ar pret viņu sākto kriminālprocesu, kurš nozieguma sastāva trÅ«kuma dēļ pÄ“c divus gadus ilgas „izmeklÄ“šanas” tika izbeigts šÄ gada aprÄ«lÄ«, tā LR Ä¢enerālprokuratÅ«ra... nolÄ“musi kriminālprocesu atjaunot.

Kriminālprocess pret V. Lindermanu un vÄ“l vairākiem prokrieviskajiem aktÄ«vistiem tika sākts 2018. gada pavasarÄ« par viņu izteikumiem Latvijas Krievu savienÄ«bas rÄ«kotajā „Vislatvijas vecāku sapulcÄ“” pret pakāpenisku pāreju uz latviešu mācÄ«bu valodu vispārÄ“jās izglÄ«tÄ«bas iestādÄ“s.

Tagad par Valsts drošÄ«bas dienestu pārdÄ“vÄ“tā DrošÄ«bas policija bija uzskatÄ«jusi, ka pasākumā paustie izteikumi un veiktās darbÄ«bas esot bijušas „provokatÄ«vas un vÄ“rstas uz Latvijas sabiedrÄ«bas šÄ·elšanu”.

V. Lindermanu dažas dienas pÄ“c šÄ« pasākuma brutāli aizturÄ“ja, un pusotru nedēļu viņš pavadÄ«ja apcietinājumā. Savukārt pÄ“c tam divus gadus notika izmeklÄ“šanas imitÄ“šana, lÄ«dz šÄ gada 3. aprÄ«lÄ« Valsts drošÄ«bas dienesta izmeklÄ“tājs izbeidza kriminālprocesu pret V. Lindermanu „sakarā ar to, ka izdarÄ«tajās darbÄ«bās nav noziedzÄ«ga nodarÄ«juma sastāva”.

Taču atlika V. Lindermanam vÄ“rsties ar iesniegumu par viņam nodarÄ«tā kaitÄ“juma (brutālā aizturÄ“šana, nepamatots apcietinājums, ilgstošs aizliegums izbraukt no valsts) atlÄ«dzināšanu, kad tika nolemts... kriminālprocesu atjaunot.

ŠÄ« lÄ“muma oficiālais pamatojums: Ä¢enerālprokuratÅ«ras Krimināltiesiskajā departamentā pārbaudÄ«ti krimināllietas materiāli un pārbaudÄ“ konstatÄ“ts, ka kriminālprocesa izbeigšanai neesot likumÄ«ga pamata, jo „pirmstiesas kriminālprocesa laikā nav veiktas visas iespÄ“jamās procesuālās un izmeklÄ“šanas darbÄ«bas, lai izdarÄ«tu pareizu secinājumu par noziedzÄ«ga nodalÄ«juma sastāva esamÄ«bu vai neesamÄ«bu un novestu kriminālprocesu lÄ«dz krimināltiesisko attiecÄ«bu taisnÄ«gam noregulÄ“jumam”.

LÄ«dz ar to 8. jÅ«lijā Ä¢enerālprokuratÅ«ras Krimināltiesiskā departamenta Pirmstiesas izmeklÄ“šanas uzraudzÄ«bas nodaļas virsprokurore V.Opincāne pieņēmusi lÄ“mumu par lÄ“muma par kriminālprocesa izbeigšanu atcelšanu, un atjaunotais kriminālprocess nosÅ«tÄ«ts Valsts drošÄ«bas dienestam pirmstiesas izmeklÄ“šanas turpināšanai.

Šis ir V. Lindermana pasākumā teiktās runas teksts, kurā Latvijas tiesÄ«bsargāšanas iestādes te saskata, te nesaskata, te atkal saskata noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu:

"Teikšu maksimāli Ä«si, jo garu analÄ«tisku runu laiks ir pagājis. TomÄ“r uz dažiem svarÄ«giem jautājumiem bÅ«s jāatbild.

Kas notiek? Faktiski Latvijas krievu iedzÄ«votājiem ir izvirzÄ«ts ultimāts: vai nu asimilÄ“jieties, vai nu vācieties prom no valsts. KāpÄ“c tas ir izdarÄ«ts tieši tagad? NepievÄ“rsÄ«simies tik mazsvarÄ«gām versijām par gaidāmajām vÄ“lÄ“šanām. BÅ«tÄ«bā pasaule atrodas Krievijas un Rietumu aukstā kara stāvoklÄ«, ko vÄ“las izmantot latviešu nacionālisti un Ä«stenot tādā maigā variantā etniskās tÄ«rÄ«šanas, kas miera laikā nav iespÄ“jamas. Bet šoreiz to varÄ“s notÄ“lot kā rÅ«pes par valsts drošÄ«bu.

Atgādināšu: kad Latvija ieguva neatkarÄ«bu, šeit bija trÄ«s ietekmÄ«gas kopienas. To bija vairāk, bet trÄ«s ietekmÄ«gākās, kas nevÄ“lÄ“jās asimilÄ“t savus bÄ“rnus, bija krievu, ebreju un vāciešu kopiena. Vāciešu un ebreju kopienas likteņi ir zināmi. Gan brÄ«vprātÄ«gi piespiedu kārtā notikusÄ« vāciešu deportācija, gan ebreju slepkavÄ«bas kļuva iespÄ“jamas tāpÄ“c, ka bija karš, attiecÄ«ga gaisotne... Tagad tāpat vÄ“las likvidÄ“t krievu kopienu – ne jau fiziski, tas vienkārši nav iespÄ“jams pašreizÄ“jā situācijā, bet reducÄ“t to lÄ«dz tādam daudzumam, kad tā vienkārši kļūs par muzejisku folkloras minoritāti. Protams, skolas iznÄ«cināšana ir pats svarÄ«gākais. Pašlaik ir ļoti labvÄ“lÄ«gs brÄ«dis latviešu nacionālistiem.

KāpÄ“c es to saku, kāpÄ“c es noliedzu šo Ä«smūža versiju par vÄ“lÄ“šanām? TāpÄ“c, ka neatkarÄ«gi no valdÄ«bas maiņas, kas, iespÄ“jams, notiks gada beigās, vÄ“lÄ“šanu rezultātā, nekas nemainÄ«sies. Runa ir nevis par taktiku, bet par stratÄ“Ä£iju. StratÄ“Ä£ija nemainÄ«sies.

VÄ“l viena lieta. GribÄ“tos kliedÄ“t kādu ilÅ«ziju, jo uzskatu to par nevajadzÄ«gu un vienkārši kaitÄ«gu. Pašlaik mums ir pilnÄ«ga latviešu varas un latviešu tautas vienotÄ«ba krievu izglÄ«tÄ«bas jautājumā. Ja arÄ« ir kādi pieci, seši, septiņi procenti latviešu, kas nepiekrÄ«t šÄdai pieejai, tad, pirmkārt, tas ir par maz, bet otrkārt – šie cilvÄ“ki ir atomizÄ“ti un viņi nav politiskais spÄ“ks, kas spÄ“tu ietekmÄ“t situāciju.

Man pašam ir draugi latviešu vidÅ« – Viktors Avotiņš, Einārs Graudiņš, Kaspars Dimiters, kas nepiekrÄ«t varas pieejai, bet mÄ“s saprotam, ka tas ir mazākums, tas nevar ietekmÄ“t situāciju.

Ir citi jautājumi, kuros latviešu tauta nepavisam neatbalsta vienu vai otru valdošo partiju, kuros notiek asas diskusijas utt. Bet skolu jautājumā pastāv vienotÄ«ba – šodien tauta un partija ir vienotas. Tie, kas domā citādi, slikti prot latviešu valodu vai nelasa latviešu medijus. Man tas ir nepieciešams manā darbÄ«bā, un es neredzu, vispār neredzu nekādas apspriešanas par šo tÄ“mu. VienotÄ«ba ir totāla, absolÅ«ta. Šis fakts nu ir mums priekšÄ, un visas šÄ«s latviešu inteliÄ£encei adresÄ“tās uzrunas – tas ir vienkārši smieklÄ«gi. Tā ir tikai darbÄ«bas imitācija. NÄ“, nu varÄ“tu vÄ“l gadiem ilgi imitÄ“t šo darbÄ«bu, uzrunāt: lai notiek... mÄ“s te... kopā... utml. Bet tas nedos nekādu efektu.

TāpÄ“c mÄ“s pārejam pie jaunas fāzes. Ir vajadzÄ«gas jaunas metodes. Parlamentārā metode ir noslāpusi. LÄ“mums ir pieņemts, prezidents simtprocentÄ«gi to parakstÄ«s. Pat tad, ja viņš neparakstÄ«tu un piesietos kaut kādiem komatiem, ir saprotams, ka tas neko nemaina.

Kaut kādi mÄ“Ä£inājumi atrast latviešu vidÄ“ sabiedrotos (vÄ“lreiz atkārtoju – nevis nedaudzus kaimiņus savā kāpņu laukumā, bet nopietnu sabiedroto, kas atbalstÄ«tu) arÄ« ir beigušies, šeit pašlaik varÄ“tu pielikt punktu.

MÄ“Ä£inājumi risināt jautājumu Eiropas, Rietumu struktÅ«rās... Es neesmu pret to turpināšanos. Bet tam ir sekundāra nozÄ«me – tas ir sāls, ko kaisa uz gaļas, nevis pati gaļa. Viņi nenostāsies mÅ«su pusÄ“: ja tik ilgu gadu laikā nav nostājušies, kāpÄ“c tad bÅ«tu jānostājas tagad? VÄ“l jo vairāk – aukstā kara apstākļos, kad jau krievu klātbÅ«tne Latvijā kā tāda tiek uztverta kā piektās kolonnas klātbÅ«tne.

Vairums Rietumu politiÄ·u domā tā. Ir arÄ« mazākums. ŠÄ·iet, Tatjana Ždanoka kādreiz teica, ka Eiropas Parlamentā ir stabils procents politiÄ·u, kas balso prokrieviski, bet tas ir mazākums – tas tāds bija vakar, tas tāds ir šodien un tas tāds bÅ«s arÄ« rÄ«t. TāpÄ“c viss, kas mums atliek, ir izveidot varai vai arÄ«, nebaidos no šiem vārdiem, latviešu tautai (nevajag visu šo politkorektumu) tādus apstākļus, kādos viņi šÄ«s reformas virzÄ«šanu uzskatÄ«tu par bÄ«stamu. Jārada drauds.

Esmu absolÅ«ti miermÄ«lÄ«gs cilvÄ“ks. Bija dažādi brīži biogrāfijā, kad man piedÄ“vÄ“ja sprāgstvielas, bet esmu miermÄ«lÄ«gs cilvÄ“ks. Taču saprotiet – mÄ“dz bÅ«t situācija, kad risinājums vai nu ir, vai nu tā nav.

Tālāk nāk jautājums, kādā veidā šo draudu izveidot. Ideāls bÅ«tu ļoti plašas manifestācijas variants. AbsolÅ«ti miermÄ«lÄ«gas, bet ļoti plašas. Es vÄ“rtÄ“ju Latvijas mÄ“rogā, lai vara uz to noskatÄ«tos un Rietumos arÄ« nedaudz paskatÄ«tos un pateiktu: ko tur krievi dumpojas, tā nedrÄ«kst, jāizlÄ«dzina asākie stÅ«ri. Tam vajadzÄ«gi 30, 40, 50 tÅ«kstoši. Mazāk – tāpat ignorÄ“s. Tādas ir manas aplÄ“ses. Katrā ziņā, tiem jābÅ«t desmitiem tÅ«kstošu cilvÄ“ku.

Pagaidām mÄ“s tik daudz sapulcināt nevaram. Es nepavisam neceļu paniku šai sakarā. Es vienkārši aicinu cilvÄ“kus izturÄ“ties pret šo pasākumu apmeklÄ“šanu kā pret pienākumu, nevis tā – varu neaiziet, varu braukt uz vasarnÄ«cu... Ir tāds vārds – „vajag”.

Otra lieta ir pakāpeniska protestu radikalizācija. Tā ir saistÄ«ta ar zināmiem riskiem, bet tā ir vajadzÄ«ga. Es neaicinu ne uz ko šausmÄ«gu – runa ir par miermÄ«lÄ«gām pilsoniskās nepakļaušanās akcijām.

VÄ“rtÄ“sim tomÄ“r visus priekšlikumus ļoti konkrÄ“ti un praktiski. Kadreiz es pats biju izvirzÄ«jis šo interesanto ideju par atteikšanos maksāt nodokļus. Saprotiet, tā nav Ä«stenojama. Nodokļi tiek iekasÄ“ti automātiski. MÅ«sdienās pasaule ir šÄdi iekārtota. NÄ“, nu mÄ“s varÄ“tu visi dibināt individuālos uzņēmumus un pÄ“c tam atteikties maksāt nodokļus, bet tas viss nav reāli. Mums ar skaidru prātu jānovÄ“rtÄ“, ko mÄ“s varam un ko ne. VarbÅ«t nevajadzÄ“tu tagad, lielā steigā, pieņemt kādu lÄ“mumu, bet jāplāno skolu streiks. Tam ir jāgatavojas, vajadzÄ«gs nopietns trieciens. Esmu pret to, lai tas beigtos ar kādu čiku.

Un beidzot – par ārÄ“jiem faktoriem. Es neticu, ka mÄ“s nonāksim lÄ«dz kādām augstām Eiropas SavienÄ«bas instancÄ“m, jo tas tiek darÄ«ts vairākus gadu desmitus. KāpÄ“c tam jānotiek tagad, ja tas nav noticis pirms desmit gadiem?

Es uzskatÄ«tu, ka bÅ«tu jÄ“ga panākt no Krievijas personālas sankcijas pret tiem, kas balsoja par skolu likvidāciju. Daļai no šiem cilvÄ“kiem ir intereses Krievijā, tostarp arÄ« politiskas. Jāpanāk sankcijas pret šo partiju sponsoriem. Sponsori ir šeit dzÄ«vojošie krievi vai arÄ« uzņēmÄ“ji, kuru bizness ir saistÄ«ts ar Krievijas partneriem. Te gan Krievija varÄ“tu izdarÄ«t kādas nopietnas kustÄ«bas.

Tātad jāvirzās uz asāku akciju pusi – tas ir viens, bet otrs ir tas, ka tām jābÅ«t pārdomātām un praktiski Ä«stenojamām.”

„Teikšu maksimāli Ä«si, jo garu analÄ«tisku runu laiks ir pagājis. TomÄ“r uz dažiem svarÄ«giem jautājumiem bÅ«s jāatbild.
Kas notiek? Faktiski Latvijas krievu iedzÄ«votājiem ir izvirzÄ«ts ultimāts: vai nu asimilÄ“jieties, vai nu vācieties prom no valsts. KāpÄ“c tas ir izdarÄ«ts tieši tagad? NepievÄ“rsÄ«simies tik mazsvarÄ«gām versijām par gaidāmajām vÄ“lÄ“šanām. BÅ«tÄ«bā pasaule atrodas Krievijas un Rietumu aukstā kara stāvoklÄ«, ko vÄ“las izmantot latviešu nacionālisti un Ä«stenot tādā maigā variantā etniskās tÄ«rÄ«šanas, kas miera laikā nav iespÄ“jamas. Bet šoreiz to varÄ“s notÄ“lot kā rÅ«pes par valsts drošÄ«bu.
Atgādināšu: kad Latvija ieguva neatkarÄ«bu, šeit bija trÄ«s ietekmÄ«gas kopienas. To bija vairāk, bet trÄ«s ietekmÄ«gākās, kas nevÄ“lÄ“jās asimilÄ“t savus bÄ“rnus, bija krievu, ebreju un vāciešu kopiena. Vāciešu un ebreju kopienas likteņi ir zināmi. Gan brÄ«vprātÄ«gi piespiedu kārtā notikusÄ« vāciešu deportācija, gan ebreju slepkavÄ«bas kļuva iespÄ“jamas tāpÄ“c, ka bija karš, attiecÄ«ga gaisotne... Tagad tāpat vÄ“las likvidÄ“t krievu kopienu – ne jau fiziski, tas vienkārši nav iespÄ“jams pašreizÄ“jā situācijā, bet reducÄ“t to lÄ«dz tādam daudzumam, kad tā vienkārši kļūs par muzejisku folkloras minoritāti. Protams, skolas iznÄ«cināšana ir pats svarÄ«gākais. Pašlaik ir ļoti labvÄ“lÄ«gs brÄ«dis latviešu nacionālistiem.
KāpÄ“c es to saku, kāpÄ“c es noliedzu šo Ä«smūža versiju par vÄ“lÄ“šanām? TāpÄ“c, ka neatkarÄ«gi no valdÄ«bas maiņas, kas, iespÄ“jams, notiks gada beigās, vÄ“lÄ“šanu rezultātā, nekas nemainÄ«sies. Runa ir nevis par taktiku, bet par stratÄ“Ä£iju. StratÄ“Ä£ija nemainÄ«sies.
VÄ“l viena lieta. GribÄ“tos kliedÄ“t kādu ilÅ«ziju, jo uzskatu to par nevajadzÄ«gu un vienkārši kaitÄ«gu. Pašlaik mums ir pilnÄ«ga latviešu varas un latviešu tautas vienotÄ«ba krievu izglÄ«tÄ«bas jautājumā. Ja arÄ« ir kādi pieci, seši, septiņi procenti latviešu, kas nepiekrÄ«t šÄdai pieejai, tad, pirmkārt, tas ir par maz, bet otrkārt – šie cilvÄ“ki ir atomizÄ“ti un viņi nav politiskais spÄ“ks, kas spÄ“tu ietekmÄ“t situāciju.
Man pašam ir draugi latviešu vidÅ« – Viktors Avotiņš, Einārs Graudiņš, Kaspars Dimiters, kas nepiekrÄ«t varas pieejai, bet mÄ“s saprotam, ka tas ir mazākums, tas nevar ietekmÄ“t situāciju.
Ir citi jautājumi, kuros latviešu tauta nepavisam neatbalsta vienu vai otru valdošo partiju, kuros notiek asas diskusijas utt. Bet skolu jautājumā pastāv vienotÄ«ba – šodien tauta un partija ir vienotas. Tie, kas domā citādi, slikti prot latviešu valodu vai nelasa latviešu medijus. Man tas ir nepieciešams manā darbÄ«bā, un es neredzu, vispār neredzu nekādas apspriešanas par šo tÄ“mu. VienotÄ«ba ir totāla, absolÅ«ta. Šis fakts nu ir mums priekšÄ, un visas šÄ«s latviešu inteliÄ£encei adresÄ“tās uzrunas – tas ir vienkārši smieklÄ«gi. Tā ir tikai darbÄ«bas imitācija. NÄ“, nu varÄ“tu vÄ“l gadiem ilgi imitÄ“t šo darbÄ«bu, uzrunāt: lai notiek... mÄ“s te... kopā... utml. Bet tas nedos nekādu efektu.
TāpÄ“c mÄ“s pārejam pie jaunas fāzes. Ir vajadzÄ«gas jaunas metodes. Parlamentārā metode ir noslāpusi. LÄ“mums ir pieņemts, prezidents simtprocentÄ«gi to parakstÄ«s. Pat tad, ja viņš neparakstÄ«tu un piesietos kaut kādiem komatiem, ir saprotams, ka tas neko nemaina.
Kaut kādi mÄ“Ä£inājumi atrast latviešu vidÄ“ sabiedrotos (vÄ“lreiz atkārtoju – nevis nedaudzus kaimiņus savā kāpņu laukumā, bet nopietnu sabiedroto, kas atbalstÄ«tu) arÄ« ir beigušies, šeit pašlaik varÄ“tu pielikt punktu.
MÄ“Ä£inājumi risināt jautājumu Eiropas, Rietumu struktÅ«rās... Es neesmu pret to turpināšanos. Bet tam ir sekundāra nozÄ«me – tas ir sāls, ko kaisa uz gaļas, nevis pati gaļa. Viņi nenostāsies mÅ«su pusÄ“: ja tik ilgu gadu laikā nav nostājušies, kāpÄ“c tad bÅ«tu jānostājas tagad? VÄ“l jo vairāk – aukstā kara apstākļos, kad jau krievu klātbÅ«tne Latvijā kā tāda tiek uztverta kā piektās kolonnas klātbÅ«tne.
Vairums Rietumu politiÄ·u domā tā. Ir arÄ« mazākums. ŠÄ·iet, Tatjana Ždanoka kādreiz teica, ka Eiropas Parlamentā ir stabils procents politiÄ·u, kas balso prokrieviski, bet tas ir mazākums – tas tāds bija vakar, tas tāds ir šodien un tas tāds bÅ«s arÄ« rÄ«t. TāpÄ“c viss, kas mums atliek, ir izveidot varai vai arÄ«, nebaidos no šiem vārdiem, latviešu tautai (nevajag visu šo politkorektumu) tādus apstākļus, kādos viņi šÄ«s reformas virzÄ«šanu uzskatÄ«tu par bÄ«stamu. Jārada drauds.
Esmu absolÅ«ti miermÄ«lÄ«gs cilvÄ“ks. Bija dažādi brīži biogrāfijā, kad man piedÄ“vÄ“ja sprāgstvielas, bet esmu miermÄ«lÄ«gs cilvÄ“ks. Taču saprotiet – mÄ“dz bÅ«t situācija, kad risinājums vai nu ir, vai nu tā nav.
Tālāk nāk jautājums, kādā veidā šo draudu izveidot. Ideāls bÅ«tu ļoti plašas manifestācijas variants. AbsolÅ«ti miermÄ«lÄ«gas, bet ļoti plašas. Es vÄ“rtÄ“ju Latvijas mÄ“rogā, lai vara uz to noskatÄ«tos un Rietumos arÄ« nedaudz paskatÄ«tos un pateiktu: ko tur krievi dumpojas, tā nedrÄ«kst, jāizlÄ«dzina asākie stÅ«ri. Tam vajadzÄ«gi 30, 40, 50 tÅ«kstoši. Mazāk – tāpat ignorÄ“s. Tādas ir manas aplÄ“ses. Katrā ziņā, tiem jābÅ«t desmitiem tÅ«kstošu cilvÄ“ku.
Pagaidām mÄ“s tik daudz sapulcināt nevaram. Es nepavisam neceļu paniku šai sakarā. Es vienkārši aicinu cilvÄ“kus izturÄ“ties pret šo pasākumu apmeklÄ“šanu kā pret pienākumu, nevis tā – varu neaiziet, varu braukt uz vasarnÄ«cu... Ir tāds vārds – „vajag”.
Otra lieta ir pakāpeniska protestu radikalizācija. Tā ir saistÄ«ta ar zināmiem riskiem, bet tā ir vajadzÄ«ga. Es neaicinu ne uz ko šausmÄ«gu – runa ir par miermÄ«lÄ«gām pilsoniskās nepakļaušanās akcijām.
VÄ“rtÄ“sim tomÄ“r visus priekšlikumus ļoti konkrÄ“ti un praktiski. Kadreiz es pats biju izvirzÄ«jis šo interesanto ideju par atteikšanos maksāt nodokļus. Saprotiet, tā nav Ä«stenojama. Nodokļi tiek iekasÄ“ti automātiski. MÅ«sdienās pasaule ir šÄdi iekārtota. NÄ“, nu mÄ“s varÄ“tu visi dibināt individuālos uzņēmumus un pÄ“c tam atteikties maksāt nodokļus, bet tas viss nav reāli. Mums ar skaidru prātu jānovÄ“rtÄ“, ko mÄ“s varam un ko ne. VarbÅ«t nevajadzÄ“tu tagad, lielā steigā, pieņemt kādu lÄ“mumu, bet jāplāno skolu streiks. Tam ir jāgatavojas, vajadzÄ«gs nopietns trieciens. Esmu pret to, lai tas beigtos ar kādu čiku.
Un beidzot – par ārÄ“jiem faktoriem. Es neticu, ka mÄ“s nonāksim lÄ«dz kādām augstām Eiropas SavienÄ«bas instancÄ“m, jo tas tiek darÄ«ts vairākus gadu desmitus. KāpÄ“c tam jānotiek tagad, ja tas nav noticis pirms desmit gadiem?
Es uzskatÄ«tu, ka bÅ«tu jÄ“ga panākt no Krievijas personālas sankcijas pret tiem, kas balsoja par skolu likvidāciju. Daļai no šiem cilvÄ“kiem ir intereses Krievijā, tostarp arÄ« politiskas. Jāpanāk sankcijas pret šo partiju sponsoriem. Sponsori ir šeit dzÄ«vojošie krievi vai arÄ« uzņēmÄ“ji, kuru bizness ir saistÄ«ts ar Krievijas partneriem. Te gan Krievija varÄ“tu izdarÄ«t kādas nopietnas kustÄ«bas.
Tātad jāvirzās uz asāku akciju pusi – tas ir viens, bet otrs ir tas, ka tām jābÅ«t pārdomātām un praktiski Ä«stenojamām.”

Novērtē šo rakstu:

0
0