Tikko Lindermans pieprasa kaitÄ“juma atlÄ«dzinÄÅ¡anu, tÄ izbeigtais kriminÄlprocess pret viņu tiek atjaunots
PIETIEK · 23.07.2020. · Komentāri (0)Tikko kÄ politiskais aktÄ«vists Vladimirs Lindermans iedomÄjÄs pieprasÄ«t no valsts atlÄ«dzinÄt kaitÄ“jumu, kas viņam ticis nodarÄ«ts saistÄ«bÄ ar pret viņu sÄkto kriminÄlprocesu, kurš nozieguma sastÄva trÅ«kuma dēļ pÄ“c divus gadus ilgas „izmeklÄ“šanas” tika izbeigts šÄ gada aprÄ«lÄ«, tÄ LR Ä¢enerÄlprokuratÅ«ra... nolÄ“musi kriminÄlprocesu atjaunot.
KriminÄlprocess pret V. Lindermanu un vÄ“l vairÄkiem prokrieviskajiem aktÄ«vistiem tika sÄkts 2018. gada pavasarÄ« par viņu izteikumiem Latvijas Krievu savienÄ«bas rÄ«kotajÄ „Vislatvijas vecÄku sapulcÄ“” pret pakÄpenisku pÄreju uz latviešu mÄcÄ«bu valodu vispÄrÄ“jÄs izglÄ«tÄ«bas iestÄdÄ“s.
Tagad par Valsts drošÄ«bas dienestu pÄrdÄ“vÄ“tÄ DrošÄ«bas policija bija uzskatÄ«jusi, ka pasÄkumÄ paustie izteikumi un veiktÄs darbÄ«bas esot bijušas „provokatÄ«vas un vÄ“rstas uz Latvijas sabiedrÄ«bas šÄ·elšanu”.
V. Lindermanu dažas dienas pÄ“c šÄ« pasÄkuma brutÄli aizturÄ“ja, un pusotru nedēļu viņš pavadÄ«ja apcietinÄjumÄ. SavukÄrt pÄ“c tam divus gadus notika izmeklÄ“šanas imitÄ“šana, lÄ«dz šÄ gada 3. aprÄ«lÄ« Valsts drošÄ«bas dienesta izmeklÄ“tÄjs izbeidza kriminÄlprocesu pret V. Lindermanu „sakarÄ ar to, ka izdarÄ«tajÄs darbÄ«bÄs nav noziedzÄ«ga nodarÄ«juma sastÄva”.
TaÄu atlika V. Lindermanam vÄ“rsties ar iesniegumu par viņam nodarÄ«tÄ kaitÄ“juma (brutÄlÄ aizturÄ“šana, nepamatots apcietinÄjums, ilgstošs aizliegums izbraukt no valsts) atlÄ«dzinÄšanu, kad tika nolemts... kriminÄlprocesu atjaunot.
ŠÄ« lÄ“muma oficiÄlais pamatojums: Ä¢enerÄlprokuratÅ«ras KriminÄltiesiskajÄ departamentÄ pÄrbaudÄ«ti kriminÄllietas materiÄli un pÄrbaudÄ“ konstatÄ“ts, ka kriminÄlprocesa izbeigšanai neesot likumÄ«ga pamata, jo „pirmstiesas kriminÄlprocesa laikÄ nav veiktas visas iespÄ“jamÄs procesuÄlÄs un izmeklÄ“šanas darbÄ«bas, lai izdarÄ«tu pareizu secinÄjumu par noziedzÄ«ga nodalÄ«juma sastÄva esamÄ«bu vai neesamÄ«bu un novestu kriminÄlprocesu lÄ«dz kriminÄltiesisko attiecÄ«bu taisnÄ«gam noregulÄ“jumam”.
LÄ«dz ar to 8. jÅ«lijÄ Ä¢enerÄlprokuratÅ«ras KriminÄltiesiskÄ departamenta Pirmstiesas izmeklÄ“šanas uzraudzÄ«bas nodaļas virsprokurore V.OpincÄne pieņēmusi lÄ“mumu par lÄ“muma par kriminÄlprocesa izbeigšanu atcelšanu, un atjaunotais kriminÄlprocess nosÅ«tÄ«ts Valsts drošÄ«bas dienestam pirmstiesas izmeklÄ“šanas turpinÄšanai.
Šis ir V. Lindermana pasÄkumÄ teiktÄs runas teksts, kurÄ Latvijas tiesÄ«bsargÄšanas iestÄdes te saskata, te nesaskata, te atkal saskata noziedzÄ«gu nodarÄ«jumu:
"Teikšu maksimÄli Ä«si, jo garu analÄ«tisku runu laiks ir pagÄjis. TomÄ“r uz dažiem svarÄ«giem jautÄjumiem bÅ«s jÄatbild.
Kas notiek? Faktiski Latvijas krievu iedzÄ«votÄjiem ir izvirzÄ«ts ultimÄts: vai nu asimilÄ“jieties, vai nu vÄcieties prom no valsts. KÄpÄ“c tas ir izdarÄ«ts tieši tagad? NepievÄ“rsÄ«simies tik mazsvarÄ«gÄm versijÄm par gaidÄmajÄm vÄ“lÄ“šanÄm. BÅ«tÄ«bÄ pasaule atrodas Krievijas un Rietumu aukstÄ kara stÄvoklÄ«, ko vÄ“las izmantot latviešu nacionÄlisti un Ä«stenot tÄdÄ maigÄ variantÄ etniskÄs tÄ«rÄ«šanas, kas miera laikÄ nav iespÄ“jamas. Bet šoreiz to varÄ“s notÄ“lot kÄ rÅ«pes par valsts drošÄ«bu.
AtgÄdinÄšu: kad Latvija ieguva neatkarÄ«bu, šeit bija trÄ«s ietekmÄ«gas kopienas. To bija vairÄk, bet trÄ«s ietekmÄ«gÄkÄs, kas nevÄ“lÄ“jÄs asimilÄ“t savus bÄ“rnus, bija krievu, ebreju un vÄciešu kopiena. VÄciešu un ebreju kopienas likteņi ir zinÄmi. Gan brÄ«vprÄtÄ«gi piespiedu kÄrtÄ notikusÄ« vÄciešu deportÄcija, gan ebreju slepkavÄ«bas kļuva iespÄ“jamas tÄpÄ“c, ka bija karš, attiecÄ«ga gaisotne... Tagad tÄpat vÄ“las likvidÄ“t krievu kopienu – ne jau fiziski, tas vienkÄrši nav iespÄ“jams pašreizÄ“jÄ situÄcijÄ, bet reducÄ“t to lÄ«dz tÄdam daudzumam, kad tÄ vienkÄrši kļūs par muzejisku folkloras minoritÄti. Protams, skolas iznÄ«cinÄšana ir pats svarÄ«gÄkais. Pašlaik ir ļoti labvÄ“lÄ«gs brÄ«dis latviešu nacionÄlistiem.
KÄpÄ“c es to saku, kÄpÄ“c es noliedzu šo Ä«smūža versiju par vÄ“lÄ“šanÄm? TÄpÄ“c, ka neatkarÄ«gi no valdÄ«bas maiņas, kas, iespÄ“jams, notiks gada beigÄs, vÄ“lÄ“šanu rezultÄtÄ, nekas nemainÄ«sies. Runa ir nevis par taktiku, bet par stratÄ“Ä£iju. StratÄ“Ä£ija nemainÄ«sies.
VÄ“l viena lieta. GribÄ“tos kliedÄ“t kÄdu ilÅ«ziju, jo uzskatu to par nevajadzÄ«gu un vienkÄrši kaitÄ«gu. Pašlaik mums ir pilnÄ«ga latviešu varas un latviešu tautas vienotÄ«ba krievu izglÄ«tÄ«bas jautÄjumÄ. Ja arÄ« ir kÄdi pieci, seši, septiņi procenti latviešu, kas nepiekrÄ«t šÄdai pieejai, tad, pirmkÄrt, tas ir par maz, bet otrkÄrt – šie cilvÄ“ki ir atomizÄ“ti un viņi nav politiskais spÄ“ks, kas spÄ“tu ietekmÄ“t situÄciju.
Man pašam ir draugi latviešu vidÅ« – Viktors Avotiņš, EinÄrs Graudiņš, Kaspars Dimiters, kas nepiekrÄ«t varas pieejai, bet mÄ“s saprotam, ka tas ir mazÄkums, tas nevar ietekmÄ“t situÄciju.
Ir citi jautÄjumi, kuros latviešu tauta nepavisam neatbalsta vienu vai otru valdošo partiju, kuros notiek asas diskusijas utt. Bet skolu jautÄjumÄ pastÄv vienotÄ«ba – šodien tauta un partija ir vienotas. Tie, kas domÄ citÄdi, slikti prot latviešu valodu vai nelasa latviešu medijus. Man tas ir nepieciešams manÄ darbÄ«bÄ, un es neredzu, vispÄr neredzu nekÄdas apspriešanas par šo tÄ“mu. VienotÄ«ba ir totÄla, absolÅ«ta. Šis fakts nu ir mums priekšÄ, un visas šÄ«s latviešu inteliÄ£encei adresÄ“tÄs uzrunas – tas ir vienkÄrši smieklÄ«gi. TÄ ir tikai darbÄ«bas imitÄcija. NÄ“, nu varÄ“tu vÄ“l gadiem ilgi imitÄ“t šo darbÄ«bu, uzrunÄt: lai notiek... mÄ“s te... kopÄ... utml. Bet tas nedos nekÄdu efektu.
TÄpÄ“c mÄ“s pÄrejam pie jaunas fÄzes. Ir vajadzÄ«gas jaunas metodes. ParlamentÄrÄ metode ir noslÄpusi. LÄ“mums ir pieņemts, prezidents simtprocentÄ«gi to parakstÄ«s. Pat tad, ja viņš neparakstÄ«tu un piesietos kaut kÄdiem komatiem, ir saprotams, ka tas neko nemaina.
Kaut kÄdi mÄ“Ä£inÄjumi atrast latviešu vidÄ“ sabiedrotos (vÄ“lreiz atkÄrtoju – nevis nedaudzus kaimiņus savÄ kÄpņu laukumÄ, bet nopietnu sabiedroto, kas atbalstÄ«tu) arÄ« ir beigušies, šeit pašlaik varÄ“tu pielikt punktu.
MÄ“Ä£inÄjumi risinÄt jautÄjumu Eiropas, Rietumu struktÅ«rÄs... Es neesmu pret to turpinÄšanos. Bet tam ir sekundÄra nozÄ«me – tas ir sÄls, ko kaisa uz gaļas, nevis pati gaļa. Viņi nenostÄsies mÅ«su pusÄ“: ja tik ilgu gadu laikÄ nav nostÄjušies, kÄpÄ“c tad bÅ«tu jÄnostÄjas tagad? VÄ“l jo vairÄk – aukstÄ kara apstÄkļos, kad jau krievu klÄtbÅ«tne LatvijÄ kÄ tÄda tiek uztverta kÄ piektÄs kolonnas klÄtbÅ«tne.
Vairums Rietumu politiÄ·u domÄ tÄ. Ir arÄ« mazÄkums. ŠÄ·iet, Tatjana Ždanoka kÄdreiz teica, ka Eiropas ParlamentÄ ir stabils procents politiÄ·u, kas balso prokrieviski, bet tas ir mazÄkums – tas tÄds bija vakar, tas tÄds ir šodien un tas tÄds bÅ«s arÄ« rÄ«t. TÄpÄ“c viss, kas mums atliek, ir izveidot varai vai arÄ«, nebaidos no šiem vÄrdiem, latviešu tautai (nevajag visu šo politkorektumu) tÄdus apstÄkļus, kÄdos viņi šÄ«s reformas virzÄ«šanu uzskatÄ«tu par bÄ«stamu. JÄrada drauds.
Esmu absolÅ«ti miermÄ«lÄ«gs cilvÄ“ks. Bija dažÄdi brīži biogrÄfijÄ, kad man piedÄ“vÄ“ja sprÄgstvielas, bet esmu miermÄ«lÄ«gs cilvÄ“ks. TaÄu saprotiet – mÄ“dz bÅ«t situÄcija, kad risinÄjums vai nu ir, vai nu tÄ nav.
TÄlÄk nÄk jautÄjums, kÄdÄ veidÄ šo draudu izveidot. IdeÄls bÅ«tu ļoti plašas manifestÄcijas variants. AbsolÅ«ti miermÄ«lÄ«gas, bet ļoti plašas. Es vÄ“rtÄ“ju Latvijas mÄ“rogÄ, lai vara uz to noskatÄ«tos un Rietumos arÄ« nedaudz paskatÄ«tos un pateiktu: ko tur krievi dumpojas, tÄ nedrÄ«kst, jÄizlÄ«dzina asÄkie stÅ«ri. Tam vajadzÄ«gi 30, 40, 50 tÅ«kstoši. MazÄk – tÄpat ignorÄ“s. TÄdas ir manas aplÄ“ses. KatrÄ ziņÄ, tiem jÄbÅ«t desmitiem tÅ«kstošu cilvÄ“ku.
PagaidÄm mÄ“s tik daudz sapulcinÄt nevaram. Es nepavisam neceļu paniku šai sakarÄ. Es vienkÄrši aicinu cilvÄ“kus izturÄ“ties pret šo pasÄkumu apmeklÄ“šanu kÄ pret pienÄkumu, nevis tÄ – varu neaiziet, varu braukt uz vasarnÄ«cu... Ir tÄds vÄrds – „vajag”.
Otra lieta ir pakÄpeniska protestu radikalizÄcija. TÄ ir saistÄ«ta ar zinÄmiem riskiem, bet tÄ ir vajadzÄ«ga. Es neaicinu ne uz ko šausmÄ«gu – runa ir par miermÄ«lÄ«gÄm pilsoniskÄs nepakļaušanÄs akcijÄm.
VÄ“rtÄ“sim tomÄ“r visus priekšlikumus ļoti konkrÄ“ti un praktiski. Kadreiz es pats biju izvirzÄ«jis šo interesanto ideju par atteikšanos maksÄt nodokļus. Saprotiet, tÄ nav Ä«stenojama. Nodokļi tiek iekasÄ“ti automÄtiski. MÅ«sdienÄs pasaule ir šÄdi iekÄrtota. NÄ“, nu mÄ“s varÄ“tu visi dibinÄt individuÄlos uzņēmumus un pÄ“c tam atteikties maksÄt nodokļus, bet tas viss nav reÄli. Mums ar skaidru prÄtu jÄnovÄ“rtÄ“, ko mÄ“s varam un ko ne. VarbÅ«t nevajadzÄ“tu tagad, lielÄ steigÄ, pieņemt kÄdu lÄ“mumu, bet jÄplÄno skolu streiks. Tam ir jÄgatavojas, vajadzÄ«gs nopietns trieciens. Esmu pret to, lai tas beigtos ar kÄdu Äiku.
Un beidzot – par ÄrÄ“jiem faktoriem. Es neticu, ka mÄ“s nonÄksim lÄ«dz kÄdÄm augstÄm Eiropas SavienÄ«bas instancÄ“m, jo tas tiek darÄ«ts vairÄkus gadu desmitus. KÄpÄ“c tam jÄnotiek tagad, ja tas nav noticis pirms desmit gadiem?
Es uzskatÄ«tu, ka bÅ«tu jÄ“ga panÄkt no Krievijas personÄlas sankcijas pret tiem, kas balsoja par skolu likvidÄciju. Daļai no šiem cilvÄ“kiem ir intereses KrievijÄ, tostarp arÄ« politiskas. JÄpanÄk sankcijas pret šo partiju sponsoriem. Sponsori ir šeit dzÄ«vojošie krievi vai arÄ« uzņēmÄ“ji, kuru bizness ir saistÄ«ts ar Krievijas partneriem. Te gan Krievija varÄ“tu izdarÄ«t kÄdas nopietnas kustÄ«bas.
TÄtad jÄvirzÄs uz asÄku akciju pusi – tas ir viens, bet otrs ir tas, ka tÄm jÄbÅ«t pÄrdomÄtÄm un praktiski Ä«stenojamÄm.”