Iesaki rakstu:

Esmu izrakstÄ«jies, ka valsts un pilsoņa attiecÄ«bās nepieciešama jauna derÄ«ba. Kā nerakstÄ«ts likums, lÄ«gums, vienošanās, kurā abas puses ir stingras, godÄ«gas un atbildÄ«gas šÄ« lÄ«guma pildÄ«tājas. Tas ir vienÄ«gais sabiedriskā un valstiskā izlÄ«guma ceļš, ar kura palÄ«dzÄ«bu ikviens sabiedrÄ«bas indivÄ«ds valstÄ« varÄ“tu justies kā savÄ“jais.

TikmÄ“r savÄ“jie ir tikai daži (nu jau vairs ne tik “daži”…), kuri ir savÄ“jie savÄ“jiem, piedevām ar ietekmÄ«gām politiskās, tiesiskās un citas piesegšanas tehnoloÄ£ijām. Jau ilgstoši valsti un sabiedrÄ«bu posta šis skaidri redzamais konflikts, kuru negrasās lÄ«dzināt ne viena, ne otra puse. Ja vienai pusei ir gribÄ“šana, tad nav spÄ“ka (varas), prasmes varÄ“šanai, ja otrai ir spÄ“ks, vara, tad nav gribÄ“šanas un prasmes arÄ« ne. Tas kopumā aizvien asāk spriego konfliktu, kas pagaidām vÄ“l atrodas snaudošas nolemtÄ«bas fāzÄ“, jo sÄ«kie streika pieteikumi ir par niecÄ«giem, lai kaut ko kustinātu.

Kam tad būtu jāgādā par mierizlīgumu acīmredzamajā nemierā?

Protams, ka abām pusÄ“m! Bet kurai atbildÄ«ba lielāka un iniciatÄ«va piedienÄ«gāka? Protams, ka valstij (ar visām amatpersonām priekšgalā, kuras algo nodokļu maksātāji), citādi valsts kā politiska organizācija sabiedrÄ«bai nemaz nav vajadzÄ«ga. Turklāt valsts rÄ«cÄ«bā ir par nodokļu maksātāju naudu pirkti un uzturÄ“ti dārgi varas instrumenti, tajā skaitā represÄ«vie, ar ko derÄ«bai piešÄ·irt garantijas un nodrošināt galveno – cilvÄ“ka cienÄ«gu dzÄ«vi, labklājÄ«bu. Citādi bez še aprakstÄ«tā tas nav iespÄ“jams. TikmÄ“r banālā pļāpāšana par kaut kādu vārdā nenosauktu valsts mÄ“rÄ·i ir tukša muldÄ“šana.

TikmÄ“r valsts kļūst par nejÄ“dzÄ«bu piesedzÄ“ju, iedzÄ«votāju kabatu tukšotāju, un nekad mums nebÅ«s ne labas veselÄ«bas, ne izglÄ«tÄ«bas, ne drošÄ«bas, ne veselas vides, ne attÄ«stÄ«tas tautsaimniecÄ«bas, ne no korupcijas brÄ«vas telpas, ne svaigas morālas elpas… KamÄ“r nebÅ«s derÄ«bas, kura jāpilda dzelžaini. Bet, ja pÄ“c godÄ«gas, tiesiskas derÄ«bas nesniedzas valsts, tad ko mÄ“s paši? MÄ“s paši esam tik viegli izskalojami, ka pāri paliek tikai nožēlojamas putas uz lÅ«pām. Piedevām vairāk par pusi balsstiesÄ«go nemaz nav jāskalo, jo ignorÄ“jot vÄ“lÄ“šanas, redzams, ka jau izmazgāti sen un godam.

TikmÄ“r ir savÄ“jie savÄ“jiem, kas "rÄ«dzenÄ“s" uz salvetÄ“m sazÄ«mÄ“ shÄ“mas, kā aptÄ«rÄ«t savu “tuvāko”, tikmÄ“r krÅ«mi un sprÅ«di izskatās vareni, tikmÄ“r ZolitÅ«des prāvas aprokas sÄ“jumos un izplÄ“n kā “Kurzemes hercoga” šÄ·audieni uz tiesas verdiktu “aizliegts”, tikmÄ“r kultÅ«ra iestieg dārgos simtgades pasākumos, Vides dienests piÄ·i smeļ neticami ienesÄ«gi un bezgalÄ«gi, tikmÄ“r koļegovas tik aklas, ka deguna galā neredz 23 000 tonnu bÄ«stamu atkritumu, tikmÄ“r melo, melo, ka zināja, nezināja, zināja… TikmÄ“r zeme ietinas korupcijā, melos, neticÄ«bā un indÄ«gu dÅ«mu mākoņos. TikmÄ“r zemi, TÄ“viju pamet dzÄ«vā radÄ«ba, cilvÄ“ku ieskaitot…