Iesaki rakstu:

Plašu rezonansi sabiedrÄ«bā š.g. septembrÄ« izraisÄ«jusi situācija RÄ«gas pilsÄ“tas Ä€genskalna Valsts Ä£imnāzijā, kad skolotāja Iveta RatinÄ«ka mācÄ«bu procesā izmantoja dzejnieces Agneses Krivades dzejoli “SvÄ“tÄ«gi”. PÄ“c skolotājas I.RatinÄ«kas vārdiem[1] dzejolis "bija izaicinošs", tomÄ“r viņa ir pārliecināta, ka mÅ«sdienās nekādi literāri teksti nevar tikt uzskatÄ«ti par nepiedienÄ«giem, jo Ä«paši gadÄ«jumos, kad tie tiek izrunāti un skaidroti.

Šajā brÄ«dÄ« apstāsimies un aplÅ«kosim situāciju kopumā.

Filozofs, rakstnieks un portāla "Satori.lv" galvenais redaktors Ilmārs Šlāpins norāda, ka, viņaprāt, sašutums par konkrÄ“to dzejoli ir kvalitātes pierādÄ«jums. "Tā ir labas dzejas pazÄ«me, labas dzejas liktenis - raisÄ«t skandālu un diskusijas."[2]

No I.Šlāpina teiktā izriet, ka labas dzejas kritÄ“rijs ir radÄ«tā ažiotāža, nevis dzejas estÄ“tiskais baudÄ«jums. Ažiotāžas kā mÄ“rauklas izmantošana mākslas darbu novÄ“rtÄ“jumā arvien biežāk kļūst par vienu no galvenajiem kritÄ“rijiem un ir saistÄ«ta ar mākslas komercializāciju kopumā.

Taču atgriezÄ«simies pie izglÄ«tÄ«bas procesa un aplÅ«kosim, ko par bÄ“rnu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bu un izglÄ«tošanu saka normatÄ«vie akti.

BÄ“rnu tiesÄ«bu aizsardzÄ«bas likuma 4.pantā teiks, ka “bÄ“rna tiesÄ«bas tiek aizsargātas, lai sasniegtu šÄdus mÄ“rÄ·us:

1) sabiedrÄ«bas interesÄ“m atbilstošas vÄ“rtÄ«bu orientācijas veidošanos un nostiprināšanos bÄ“rnā;

2) bÄ“rna orientāciju uz darbu kā vienÄ«go morāli atbalstāmo eksistences lÄ«dzekļu iegÅ«šanas un labklājÄ«bas avotu;

3) bÄ“rna orientāciju uz Ä£imeni kā sabiedrÄ«bas organizācijas pamatvÄ“rtÄ«bu un vienu no sabiedrÄ«bas un indivÄ«da galvenajām vÄ“rtÄ«bām.”

Savukārt, IzglÄ«tÄ«bas likuma 2.pants nosaka, ka “šÄ likuma mÄ“rÄ·is ir nodrošināt katram Latvijas iedzÄ«votājam iespÄ“ju attÄ«stÄ«t savu garÄ«go un fizisko potenciālu, lai veidotos par patstāvÄ«gu un attÄ«stÄ«tu personÄ«bu, demokrātiskas Latvijas valsts un sabiedrÄ«bas locekli. Atbilstoši izglÄ«tojamā vecumam un vajadzÄ«bām tiek nodrošināta iespÄ“ja:

1) iegÅ«t zināšanas un prasmes humanitāro, sociālo, dabas un tehnisko zinÄ«bu jomā;

2) iegÅ«t zināšanas, prasmes un attieksmju pieredzi, lai piedalÄ«tos sabiedrÄ«bas un valsts dzÄ«vÄ“;

3) tikumiskai, estÄ“tiskai, intelektuālai un fiziskai attÄ«stÄ«bai, sekmÄ“jot zinÄ«gas, prasmÄ«gas un audzinātas personÄ«bas veidošanos.”

LÄ«dz šim IzglÄ«tÄ«bas likums deklaratÄ«vi noteica tikumiskās attÄ«stÄ«bas nepieciešamÄ«bu, taču tajā nebija reāla un praktiska mehānisma, kā sasniegt šo mÄ“rÄ·i. Saeima, veicot šÄ« gada grozÄ«jumus IzglÄ«tÄ«bas likumā, uzdeva IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijai izstrādāt audzināšanas (t.sk., valstiskās un tikumiskās audzināšanas) vadlÄ«nijas, t.i., metodoloÄ£iski noteikt mehānismu, kā tiks sasniegts likuma mÄ“rÄ·is. Dotajā brÄ«dÄ« IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrija izvairās no šÄ« pienākuma un ministre M.Seile paziņoja, ka tā nav viņas prioritāte[3].

BiedrÄ«bas “Asociācija Ä¢imene” aptaujātie vecāki ir vienisprātis – bÄ“rnu izglÄ«tošanas pamatmÄ“rÄ·is un metodes nedrÄ«kst bÅ«t pretrunā ar vispārpieņemtajām morāles un tikumÄ«bas normām. NecenzÄ“tu vārdu lietošana filmās[4] un datorspÄ“lÄ“s[5] ir reglamentÄ“ta ar Ministru kabineta noteikumiem, kā arÄ« to lietošana ir aizliegta sociālās korekcijas izglÄ«tÄ«bas iestādÄ“s[6]. Tādēļ ir rÅ«pÄ«gi jāizvÄ“rtÄ“ katrs gadÄ«jums, kad mācÄ«bu procesā rodas nepieciešamÄ«ba lietot materiālus, kas satur lamuvārdus, vulgārismus u.c., iepriekš saskaņojot to ar nepilngadÄ«go bÄ“rnu vecākiem vai likumiskajiem pārstāvjiem.

Lai noskaidrotu vecāku viedokļus par radušos situāciju, lamuvārdu lietošanu izglÄ«tÄ«bas procesā, vecāku lomu un IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministres rÄ«cÄ«bu, biedrÄ«ba “Asociācija Ä¢imene” veica vecāku aptauju, uzdodot trÄ«s jautājumus, un piedāvā iepazÄ«ties ar vecāku atbildÄ“m.

Jautājums: Vai jums ir pieņemams, ka vispārizglÄ«tojošajās un profesionālajās skolās mācÄ«bu procesā tiek lietoti materiāli, kuros ir atrodami lamuvārdi un rupjÄ«bas? KāpÄ“c?

Atbildes:

Kaspars (36) un Inese (34) divu bērnu vecāki:

NÄ“, mums tas nav pieņemams. Kad sižetu par šo dzejoli pārraidÄ«ja televÄ«zijā, tad vietās, kur bija jāskan lamuvārdiem, skanÄ“ja "piiiii". KāpÄ“c lai šÄdu ierobežojumu lietot lamuvārdus nebÅ«tu arÄ« skolās un kāpÄ“c lai skolās kādam bÅ«tu tiesÄ«bas skaļi izrunāt lamuvārdus. NevÄ“lamies, lai mÅ«su bÄ“rni augtu visatļautÄ«bas garā. PiemÄ“rs ar dzejoli var radÄ«t bÄ“rnos apziņu, ka noteiktās situācijās un pie noteiktiem apstākļiem robežas nedarbojas un kas vienā situācijā ir aizliegts, otrā ir atļauts utt., ka viss ir relatÄ«vs. Tad varbÅ«t arÄ« mākslas vārdā ir attaisnojama arÄ« vardarbÄ«ba vai krimināli sodāma rÄ«cÄ«ba? Galvenais taču, lai bÅ«tu skandāls un provokācija?! Noteikti esam pret rupjÄ«bu un lamuvārdu izmantošanu, jo absolÅ«ti nav skaidrs, ko labu tas bÄ“rniem var dot, tāpat viņi lamuvārdus dzirdÄ“s ikdienā, kāpÄ“c lai arÄ« skolā papildus tas tiktu mācÄ«bu saturā iekļauts kā kaut kas pozitÄ«vs vai zināmās situācijās atļauts.  

Inese (31) divu bērnu mamma:

Man nav iebildumi, ka mācÄ«bu procesā tiek izmantots šÄda žanra dzejolis (uzsvars uz vārdu žanrs), tai pat laikā dzejolÄ« vārds "svÄ“tÄ«gi" liecina par to, ka šis garadarbs ir balstÄ«ts uz kādu pirmavotu (citāts no BÄ«beles) un profesionālam pedagogam jāapzinās, ka šÄds dzejolis var aizskart ticÄ«ga cilvÄ“ka jÅ«tas, un ka klasÄ“ var mācÄ«ties bÄ“rns, kas apmeklÄ“ svÄ“tdienas skolu vai nāk no ticÄ«gas Ä£imenes, kurā nemāca smieties/izsmiet otra ticÄ«bu vai jÅ«tas.  Ja šis dzejolis tika izmantots, lai vidusskolas literatÅ«ras profila kursa audzÄ“knis iepazÄ«tos ar šÄdu žanra paraugu, tad tādu var izmantot (tai pat laikā ir tikpat uzskatāma rakstura dzeja, kas neaizvaino ticÄ«gos), jo pirms tam šÄds skolÄ“ns bÅ«s iepazinies arÄ« ar citiem literatÅ«ras žanriem (šo saku no personÄ«gās pieredzes), tāpÄ“c profilkursa bÄ“rniem bÅ«s savādāka pieeja, veicot analÄ«zi. Ja šÄds dzejolis tiek izmantots vispārÄ«gajā kursā jeb parastajā literatÅ«ras stundā, tad neatbalstu šÄda parauga (jeb dzejoļa) izmantošanu, jo bÄ“rniem šajā vecumā nav tik nobriedusi psihe, lai viņš spÄ“tu distancÄ“ties no uzrakstÄ«tā, lai pilnvÄ“rtÄ«gi un mÄ“rÄ·tiecÄ«gi tiktu veikta darba analÄ«ze. ŠÄda dzejoļa izmantošana veicina bÄ“rnos nihilisma sajÅ«tu. Ja skolotājs vÄ“lÄ“jās parādÄ«t, kā bÄ“rniem nevajadzÄ“tu izpausties mākslā. tad šo dzejoli varÄ“ja izmantot, lai gan neticu, ka skolotājs tā bija domājis. Tik pat labi zÄ«mÄ“šanas skolotājs var iedrošināt bÄ“rnu bÅ«t radošam un brÄ«vi izpaust sevi grafiti mākslā - tas vainagosies ar to, ka mājas un sÄ“tas bÅ«s apzÄ«mÄ“tas, jo tā ir (it kā) māksla...

Artūrs (43) un Violeta (38) trīs bērnu vecāki:

Nav pieņemams. Skolā ir jāsniedz zināšanas un jāpalÄ«dz tās apgÅ«t, jāpalÄ«dz bÄ“rniem izaugt par tikumÄ«giem un atbildÄ«giem cilvÄ“kiem. AtbildÄ«giem kā par vārdiem, tā arÄ« par darbiem. Ä¢imene ir audzināšanas pamats, tomÄ“r skolā bÄ“rni sastopas lielākā skaitā, iet uz stundām pie skolotājiem, no kuriem gan viņi, gan vecāki sagaida skološanu. Katra Ä£imene ir savādāka, un bÄ“rni lamu vārdus un rupjÄ«bas var dzirdÄ“t arÄ« Ä£imenÄ“, pagalmā. TomÄ“r kādēļ bÄ“rniem, kas tos mājās nedzird, jo vecāki tos nelieto, rupjÄ«bas un lamuvārdi bÅ«tu jādzird skolā no skolotājiem ? Tas tā nedrÄ«kst bÅ«t. Ja vidusskolā apskata tautas mantojumu un Dainu skapja nerātnās dainas, tad tas ir tāds tautas mantojums - tautas folklora, patiesā dzÄ«ve toreiz, kad tās tika vāktas – vÄ“sture. Tas, ko tauta runāja un sacerÄ“ja, bet ko neskandināja DziesmusvÄ“tkos un publiski. Kad ir dzirdami lamu vārdi? Vispirms jau tad, kad ir pierasts tos lietot ikdienā. Tad, kad ir dusmas, kad gribas kādam nodarÄ«t pāri, apsmiet, ņirgāties, kad gribas kaut ko izdarÄ«t, bet var tikai skaļi kliegt un lamāties – varbÅ«t palÄ«dzÄ“s. Bet kā tieši tie palÄ«dz? Atbildes nav. Katrs tÄ“tis un mamma grib, lai viņu bÄ“rni dzÄ«votu labāk nekā viņi paši, jo mÄ“s saviem bÄ“rniem gādājam un vÄ“lam visu to labāko. Lamuvārdi šajā pÅ«riņā neietilpst.

Jautājums: Kāda ir vecāku loma mācÄ«bu satura izvÄ“lÄ“ un pārraudzÄ«bā? Vai vecākiem bÅ«tu pilnÄ«bā jāpaļaujas uz pedagogu profesionalitāti un mācÄ«bu satura izvÄ“li? 

Atbildes:

Kaspars (36) un Inese (34) divu bērnu vecāki:

Vecākiem jābÅ«t tiesÄ«bām ietekmÄ“t mācÄ«bu saturu un tiesÄ«bām celt trauksmi, ja mācÄ«bu saturā parādās lietas, kas vecāku ieskatā var kaitÄ“t bÄ“rniem. Nevar, protams, bÅ«t situācija, kad vecāki nesamÄ“rÄ«gi iejaucas profesionāļu darbā, bet ja vecāks redz potenciālu kaitÄ“jumu bÄ“rnam, viņam jābÅ«t ne tikai tiesÄ«bām, bet arÄ« pienākumam iejaukties un skaļi paust savu viedokli un šÄdu viedokli, ja tas ir pamatots, nevar neņemt vÄ“rā. 

Inese (31) divu bērnu mamma:

LÄ«dzšinÄ“jā pieredze rāda, ka vecākiem nav liela loma mācÄ«bu satura izvÄ“lÄ“ un pārraudzÄ«bā, kā IZM nolem, tā arÄ« skolās tas tiek ieviests. MācÄ«bu iestādÄ“s pastāv iestādes padomes (ar vecāku pārstāvjiem), taču tai ir tikai rekomendÄ“joša loma, jo skolas vadÄ«ba var rÄ«koties, kā vÄ“las. Vecākiem bÅ«tu jāpaļaujas uz pedagoga profesionalitāti, tai pat laikā, ka pedagogs/skolas vadÄ«ba vÄ“las mācÄ«bu procesā ieviest jauninājumus (kā šoreiz, it kā ejot lÄ«dzi laikam, jo mÅ«sdienu jaunatne saskaras ikdienā ar šÄdu leksiku), tad to vajadzÄ“ja izskatÄ«t iestādes padomÄ“, pajautājot vecāku viedokli. Tad arÄ« vecākiem bÅ«tu izskaidrota šÄda darba izmantošana mācÄ«bu procesā un mÄ“rÄ·is, ko plānots ar to sasniegt.

Artūrs (43) un Violeta (38) trīs bērnu vecāki:

Vecāki nav kontrolÄ“jošÄs institÅ«cijas – vienkārši nepietiks laika. Nevar izbÄ“gt no skolotāju patvaļas. To nevar 100% preventÄ«vi novÄ“rst. Ir jāreaģē uz jau notikušiem incidentiem. Vecākiem, kuri  paši dienas laikā ir aizņemti savā darbā, nav iespÄ“jas sekot skolotāju - profesionāļu sniegumam, kontrolÄ“t tos. Tam ir skolas vadÄ«ba, padomes, kurās arÄ« piedalās vecāki. Redzu to kā vienu no iespÄ“jām iekšÄ skolā ietekmÄ“t procesus no vecāku puses. Ir arÄ« vecāku sapulces, kuras ir jāapmeklÄ“, ja ir vÄ“lÄ“šanās uzzināt, kas notiek skolā. Noteikti varam ieskatÄ«ties bÄ“rnu mācÄ«bu grāmatās un pierakstos, lai uzzinātu, ko bÄ“rns mācās skolā. Tam vecākiem pašiem ir jāatrod laiks, ja vien iztikas pelnÄ«šana ārpus mājas nav atņēmusi pÄ“dÄ“jos spÄ“kus.

Jautājums: IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministre M.Seile nav iebildusi pret šÄda dzejoļa lietošanu skolā, vien norādÄ«jusi, ka "Ir pagājis tas laiks, kad visā valstÄ« bija viena mācÄ«bu grāmata, kurā katrs vārds bija cenzÅ«ras pārbaudÄ«ts un neskaitāmās institÅ«cijās saskaņots. Ir labi, ka šis laiks ir pagātnÄ“." http://www.izm.gov.lv/lv/aktualitates/1340-macibu-lidzeklu-izvele-ir-pedagoga-profesionala-atbildiba Kā jÅ«s vÄ“rtÄ“jat ministres M.Seiles rÄ«cÄ«bu dotajā gadÄ«jumā? Vai ministre ir rÄ«kojusies atbildÄ«gi, nepievÄ“ršot uzmanÄ«bu lamuvārdu un rupjÄ«bu lietošanai mācÄ«bu procesā un pat atbalstot to?

Atbildes:

Kaspars (36) un Inese (34) divu bērnu vecāki:

Ministres arguments par cenzÅ«ru ir diezgan vājš. Tad jau televÄ«zijā skanošie "piii" arÄ« ir cenzÅ«ra. IespÄ“jams, ka ministrei pašai nav skaidra viedokļa par tikumÄ«bas jautājumu un tāpÄ“c ir šÄda "muļļāšanās" aiz bailÄ“m kļūt nemodernai, nepopulārai un vecmodÄ«gai. Ministrei pirmajai bÅ«tu jāspÄ“j identificÄ“t situācijas no "tikumÄ«bas" viedokļa un šÄdā situācijā bÅ«tu jāreaģē. Ja runa bÅ«tu par augstskolu studentiem, kur studÄ“ pilngadÄ«gas un zināmu briedumu sasniegušas personas, tad situācija ir savādāka un studiju vai pÄ“tnieciskiem mÄ“rÄ·iem varÄ“tu arÄ« izmantot šÄdus "gara darbus", kas satur  arÄ« necenzÄ“tu leksiku, bet darbā ar nepilngadÄ«giem jauniešiem nedomājam, ka tas var dot kādu labumu.

Inese (31) divu bērnu mamma:

Atbalstu, ka vairs nav tik liela cenzÅ«ra, taču savā ziņā esam iebraukuši otrā grāvÄ« - katrs māca, ko vÄ“las. Un paši skolotāji ir apjukuši, kuru mācÄ«bu grāmatu izmantot, lai sagatavotu bÄ“rnus gala pārbaudÄ«jumiem. Man šÄ·iet, ka nemitÄ«ga jaunu mācÄ«bu materiālu štancÄ“šana pāraugusi tÄ«ri labā un ienesÄ«gā biznesā (kam? gan jau paši zina...) Man nav iebildumu, ka bÄ“rniem kā slikts mākslas paraugs tiek parādÄ«ts šÄda veida dzejolis (šoreiz gan tā noteikti nebija), jo ar bÄ“rniem nevajag baidÄ«ties runāt atklāti arÄ« par tÄ“mām, par kurām mÅ«su skolas laikā nemaz nerunāja (lÄ«dzÄ«gi kā par seksu u.tml.), taču jebkam ir ROBEŽAS, un šoreiz klaji tika pārkāptas robežas attiecÄ«bā uz to, kas svÄ“ts ir ticÄ«gam cilvÄ“kam. Ja ministre un šÄ« konkrÄ“tā pedagoÄ£e katru rÄ«tu, izejot no mājas durvÄ«m, uz sava paklājiņa ieraudzÄ«tu kaimiņa suņa kaku, kāpÄ“c tad viņai bÅ«tu iebildumi (domāju, ka bÅ«tu iebildumi)! Bet par ko izteikt iebildumu, ja kaimiņš uzskatÄ«s, ka viņa suns rada mākslas darbu?! ProblÄ“ma ir tā, ka mÅ«sdienu sabiedrÄ«bā ļoti pazudušas robežas, pazudusi cieņa pret otru cilvÄ“ku. Un par cieņu pret sevi mÄ“s atceramies tikai tad, kad personÄ«gi jÅ«tamies aizskarti... Ministrei un konkrÄ“tajai skolotājai jāzina, ka skolotāja viena no misijām ir saliedÄ“t klasi, skolotājam klasÄ“ jābÅ«t bÄ“rna uzticÄ«bas personai, nevis jānodarbojas ar savu ambÄ«ciju realizÄ“šanu. Vai šÄ« pedagoÄ£e padomāja, kā jÅ«tas bÄ“rns-kristietis, kad šÄds "dzejnieks", kuram pašam, iespÄ“jams, bÄ“rnÄ«bā ir bijušas problÄ“mas, tagad ar savu "garadarbu" pasmejas par otra ticÄ«bu?! VarbÅ«t tad lai ministre arÄ« pārstāj stāstÄ«t, cik svarÄ«ga ir skolas un vecāku sadarbÄ«ba, ja atbalsta šÄdu neprofesionālu pedagoga pieeju, izvÄ“loties mācÄ«bu saturu? Vai viņa ir padomājusi, kā jÅ«tas ticÄ«gie vecāki? Vai viņi var bÅ«t motivÄ“ti sadarboties ar skolu?! Domāju, ka ne...

Artūrs (43) un Violeta (38) trīs bērnu vecāki:

Ministre ir persona, kuras pārvaldÄ«bā ir visa izglÄ«tÄ«bas sistÄ“ma, un kuras politiskos lÄ“mumus atbilstošajā ministrijā Ä«steno valsts sekretārs. Viņas viedoklis ir svarÄ«gs kaut vai tādēļ, ka raksturo viņu pašu – ko viņa domā, kā uztver notiekošo, ko uzskata par pieņemamu, un ko nÄ“. Tas ietekmÄ“ notikumus visā izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mā. Zivis pÅ«stot no galvas. Turklāt pašas to noteikti vairs nejÅ«t. PÄ“c galvas pÅ«st arÄ« pārÄ“jais Ä·ermenis.

---

[1]  Rakstnieku savienÄ«ba aicina tikumisko audzināšanu nepārvÄ“rst par mākslas darbu kropļošanu. Diena, 06.10.2015. Pieejams: http://www.diena.lv/kd/literatura/rakstnieku-savieniba-aicina-tikumisko-audzinasanu-neparverst-par-makslas-darbu-kroplosanu-14114488
[2] ZÄ“gners H. E. 'Dzejnieks var lietot visus vārdus, ko vien grib'. Autore un citi literāti par sašutumu radÄ«jušo dzejoli 'SvÄ“tÄ«gi'. Delfi, 29.09.2015. Pieejams:  http://www.delfi.lv/kultura/news/books/dzejnieks-var-lietot-visus-vardus-ko-vien-grib-autore-un-citi-literati-par-sasutumu-radijuso-dzejoli-svetigi.d?id=46522811
[3] Ušakovs, iebilstot pret rupjiem vārdiem dzejā, uzdod pārbaudÄ«t mācÄ«bu programmas RÄ«gā. Diena, 30.09.2015. Pieejams: http://www.diena.lv/latvija/zinas/usakovs-iebilstot-pret-rupjiem-vardiem-dzeja-uzdod-parbaudit-macibu-programmas-riga-14113745

[4] Ministru kabineta 29.06.2010. noteikumi Nr.587 “Filmu klasifikācijas noteikumi”. Pieejami: http://likumi.lv/ta/id/213315-filmu-klasifikacijas-noteikumi

[5] Ministru kabineta 06.06.2006. noteikumi Nr.452 “Datorspēļu izplatÄ«šanas noteikumi”. Pieejami: http://likumi.lv/ta/id/137101-datorspelu-izplatisanas-noteikumi

[6] Ministru kabineta 01.02.2011. noteikumi Nr.88 “Sociālās korekcijas izglÄ«tÄ«bas iestādes iekšÄ“jās kārtÄ«bas noteikumi”. Pieejami: http://likumi.lv/doc.php?id=225269&version_date=07.02.2011