Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Nekustamo Ä«pašumu biznesmeņi un baņķieri, kas mediji un politiÄ·u ietekmÄ“šanai attiecÄ«bā uz termiņuzturÄ“šanās atļauju biznesu tikai oficiālā lÄ«menÄ« šogad ieplānojuši iztÄ“rÄ“t vairāk nekā 350 000 eiro, cer kardināli - pat vairāk nekā dubulti - samazināt summas, kas ārvalstniekiem jāiztÄ“rÄ“ Ä«pašuma iegādei, lai tiktu pie kārotās termiņuzturÄ“šanās atļaujas. Šie pagaidām slÄ“ptie priekšlikumi, kas jau ir sagatavoti Imigrācijas likuma grozÄ«jumu formā, attieksies ne tikai uz dārgiem luksus Ä«pašumiem vien, - baņķieru un Ä«pašumu biznesmeņu ierosinājumi to pieņemšanas gadÄ«jumā var attiekties pat uz sÄ“rijveida dzÄ«vokļu cenām, padarot tās nepieejamākas Latvijas iedzÄ«votājiem.

Pietiek jau informÄ“jis, ka virkne dažādas reputācijas Ä«pašumu tirgoņu, bÅ«vnieku un baņķieru ir apvienojušies, lai ar vairāk nekā 350 000 eiro prasoša fonda un tā organizÄ“tas mediju un politiÄ·u ietekmÄ“šanas kampaņas palÄ«dzÄ«bu "izsistu" savas intereses saistÄ«bā ar termiņuzturÄ“šanās atļauju biznesu.

Šo personu vidÅ« ir nekustamo Ä«pašumu tirgotājs Edgars ŠÄ«ns, Valda Dombrovska Ä£imenes "3a portfeļa" pircÄ“ja Rietumu banka un tās akcionārs, Latvijas ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsÄ“dÄ“tājs Arkādijs Suharenko (attÄ“lā), Krievijas mafiozā miljonāra Jurija Šeflera uzņēmums, politbiznesa veterāns Guntis Rāvis, Ainārs Pauniņš no bÄ“dÄ«gi slavenā uzņēmuma Re&Re, kāda persona no Andra ŠÄ·Ä“les SIA Uzņēmumu vadÄ«ba un konsultācijas, vÄ“l citi ļaudis ar tikpat apšaubāmu reputāciju - šÄda

ŠÄ« kampaņa, par kuras nominālo vadÄ«tāju nozÄ«mÄ“ts bijušais Zatlera partijas Saeimas deputāts Viktors Valainis, jau ir apjomÄ«gi sākta Ä«stenot vairākos preses izdevumos: vairāki drukātie mediji aktÄ«vi reklamÄ“ 2. februārÄ« paredzÄ“tu "konferenci/paneļdiskusiju" ar nosaukumu TermiņuzturÄ“šanās atļaujas - Latvijas neizmantotā iespÄ“ja?, kā arÄ« publicÄ“ apjomÄ«gas intervijas ar termiņuzturÄ“šanās atļauju biznesā tieši ieinteresÄ“tām personām, to pasniedzot kā "viedokļu apzināšanas turpināšanu par termiņuzturÄ“šanās atļauju tÄ“mu".

Kā rāda Pietiek rÄ«cÄ«bā nonākusi dokumentācija, ko aizvadÄ«tajā nedēļā jau daļēji publiskojām, patiesÄ«bā šÄ«, visticamākais, ir daļa no virknes pazÄ«stamu, ne vienmÄ“r labas reputācijas uzņēmÄ“ju apmaksātas un organizÄ“tas ilgtermiņa kampaņas, kuras Ä«stenotāja oficiālais uzrādÄ«tais šÄgada budžets pārsniedz 350 tÅ«kstošus eiro un kuras mÄ“rÄ·is ir ar dažādām metodÄ“m panākt termiņuzturÄ“šanās atļauju biznesa atjaunošanu iepriekšÄ“jos apmÄ“ros un pat paplašināšanu.

Šai kampaņai, kuras iedvesmotājs ir termiņuzturÄ“šanās atļauju biznesā vitāli ieinteresÄ“tais uzņēmuma Latio Ä«pašnieks Edgars ŠÄ«ns un virkne ar viņu un šo biznesu saistÄ«tu personu, kā formālais Ä«stenotājs ir nozÄ«mÄ“ts nodibinājums Latvijas konkurÄ“tspÄ“jas attÄ«stÄ«bas fonds, kura vārdā uzstājas bijušais Reformu partijas deputāts Viktors Valainis.

Fonda oficiālie "galvenie uzdevumi" ir "pastāvÄ«ga dalÄ«ba Saeimas, Ministru Kabineta, Ministriju sÄ“dÄ“s, kurās tiek skarti Fonda darbÄ«bas saistÄ«tie jautājumi", "pastāvÄ«ga politisko procesu uzraudzÄ«ba un situācijas eskalÄ“šanās novÄ“ršana Fondu skarošajos jautājumos", kā arÄ« "pastāvÄ«gās politiskās konsultācijas" un "pastāvÄ«ga priekšlikumu izstrāde likumprojektiem, kas skar Fonda darbÄ«bu".

Pietiek rÄ«cÄ«bā ir gan fonda šÄ gada budžeta tāme, gan pirmā pusgada darbÄ«bas plāns, kurā ar pirmo kārtas numuru minÄ“ts (šeit un turpmāk saglabāta oriÄ£inālrakstÄ«ba) "1. Imigrācijas likums un TUA (vissvārÄ«gāka lieta)". Lai šo "vissvārÄ«gāko lietu" Ä«stenotu, paredzÄ“ta "pastāvÄ«ga politiskā dialoga veidošana ar Saeimas frakcijām" un "dalÄ«ba Saeimas Komisijās un pozÄ«cijas aizstāvÄ“šana Imigrācijas likuma grozÄ«jumu procesā".

Šo uzdevumu Ä«stenošanai fonds šogad tikai oficiāli paredzÄ“jis tÄ“rÄ“t vairāk nekā 350 tÅ«kstošus eiro, no kuriem lauvas tiesa - 139 200 eiro - paredzÄ“ta sabiedrisko attiecÄ«bu kampaņām un reklāmai (108 000 eiro), "PR speciālistu pakalpojumiem" (18 000 eiro), kā arÄ« "konferencÄ“m", kam šogad paredzÄ“ts tÄ“rÄ“t 12 000 eiro.

No fonda finansÄ“tāju lÄ«dzekļiem bÅ«tisks finansÄ“jums šogad paredzÄ“ts arÄ« "regulārai sadarbÄ«bai ar universitātÄ“m" (24 000 eiro), Ä«pašam "atskaites pÄ“tÄ«jumam par pusgadu" (26 000 eiro) un arÄ« sadarbÄ«bai ar Baltijas Starptautisko ekonomikas politikas studiju centru BICEPS, kam atvÄ“lÄ“ti 20 000 eiro.

Tāpat fondam ir nepieciešams arÄ« Ä«rÄ“ts birojs VecrÄ«gā, kam saskaņā ar tāmi jāatrodas "blakus Saeimai"; kā fonda vadÄ«tāja atalgojums pÄ“c nodokļu nomaksas minÄ“ti 3000 eiro, tāmÄ“ detalizÄ“ti aprakstÄ«ti arÄ« citi fonda šogad plānotie izdevumi.

Par to, ka fonda darbÄ«bu "diriģē" ŠÄ«ns un ar viņu saistÄ«tas personas, šaubu nav: Pietiek rÄ«cÄ«bā ir nonākusi arÄ« elektroniskā pasta vÄ“stule, kas izsÅ«tÄ«ta no ŠÄ«na vadÄ«tās asociācijas LANĪDA e-pasta adreses un kurā tās pārstāve Irina Sjarki atsaucas uz "mÅ«su kopÄ«go, bez pārspÄ«lÄ“juma var teikt, ārkārtas situācijas sapulci š.g. 19.decembrÄ« RÄ«dzenÄ“", kurā, kā var saprast, pieņemts lÄ“mums par kopÄ“ju darbÄ«bu attiecÄ«bā uz termiņuzturÄ“šanās atļauju biznesa attÄ«stÄ«bu.

ZÄ«mÄ«gs ir šÄ« elektroniskā pasta vÄ“stules saņēmÄ“ju loks, kas rada priekšstatu par personām, kas visaktÄ«vāk iesaistÄ«jušÄs termiņuzturÄ“šanās atļauju situācijas risināšanā. To vidÅ« ir pats ŠÄ«ns, uzņēmuma Vestabalt bijušÄ saimnieka Alda Plauža meita LÄ«ga, Arkādijs Suharenko no Rietumu bankas, Ralfs Jansons no New Century Holdings struktÅ«rām un uzņēmuma Merks vadÄ«tājs Oskars Ozoliņš.

Tāpat iesaistÄ«to personu vidÅ« ir Oļegs Fiļs no Aizkraukles bankas, kāds Juris no Andra ŠÄ·Ä“les uzņēmuma Uzņēmumu vadÄ«ba un konsultācijas, Ainārs Pauniņš no Maksimas traģēdijā iesaistÄ«tā bÅ«vnieka Re&Re, Oļegs Alainis no Jurija Šeflera kompānijas, kas Daugavas malā bÅ«vÄ“ Z torņus, Guntis Rāvis no Skonto bÅ«ves, kā arÄ« daži mazāk zināmi uzņēmÄ“ji.

Fonda dalÄ«bnieki nav publiski zināmi, taču par tā lÄ«dzšinÄ“jiem finansÄ“tājiem skaidru priekšstatu dod nodibinājuma 2013. gada pārskats Lursoft datu bāzÄ“ (šodien publicÄ“jam ziedotāju sarakstu kopā ar tā izdevumu uzskaitÄ«jumu 2013. gadā un ŠÄ«na parakstÄ«tu vadÄ«bas ziņojumu). Saskaņā ar to 2013. gadā, kad fonds jau nodarbojās ar termiņuzturÄ“šanās atļauju biznesa aizstāvÄ«bu, publicÄ“jot apjomÄ«gas, bet neefektÄ«vas reklāmas, 35 ziedotāji, kuri faktiski visi bijuši ieinteresÄ“ti termiņuzturÄ“šanās atļauju biznesa attÄ«stÄ«bā, kopā fondam saziedojuši 275 tÅ«kstošus latu - tātad vairāk nekā 390 tÅ«kstošus eiro.

Pietiek šodien publisko fonda un tā finansÄ“tāju sagatavotos grozÄ«jumus Imigrācijas likumā, ko viņi vÄ“las nodrošināt ar sava finansÄ“juma palÄ«dzÄ«bu. PublicÄ“jam gan ŠÄ«na, Suharenko un viņu kompanjonu sagatavotos grozÄ«jumus, gan pašreizÄ“jo likuma redakciju.

Pirmā termiņuzturÄ“šanās atļauju biznesa pārstāvju vÄ“lme:

Papildināt Imigrācijas likuma 23.pantu ar devÄ«to daļu šÄdā redakcijā:

„(9) Ministru kabinets, izvÄ“rtÄ“jis ietekmi uz nacionālo drošÄ«bu vai valsts ekonomisko attÄ«stÄ«bu saistÄ«bā ar trešo valstu pilsoņu daudzumu valstÄ« un koncentrāciju noteiktā tās teritorijā, izdod noteikumus, kuros nosaka ierobežojumus šÄ panta pirmās daļas 28., 29., 30. vai 31.punktā minÄ“to termiņuzturÄ“šanās atļauju izsniegšanai, apturot pirmreizÄ“jo termiņuzturÄ“šanās atļauju izsniegšanu uz noteiktu laiku, bet ne ilgāku kā uz pieciem gadiem, visu vai kādas konkrÄ“tās trešÄs valsts pilsoņiem. Ja ārzemnieks iesniedzis dokumentus attiecÄ«gās termiņuzturÄ“šanās atļaujas saņemšanai lÄ«dz dienai, kad stājas spÄ“kā Ministru kabineta noteiktais aizliegums uz visām vai kādu valsti, iesniegtos dokumentus izskata un lÄ“mumu pieņem atbilstoši nosacÄ«jumiem, kādi bija spÄ“kā iesniegto dokumentu iesniegšanas dienā.”

Pašlaik likumā nav šÄdas 23. panta 9. daļas.

Otrā termiņuzturÄ“šanās atļauju biznesa pārstāvju vÄ“lme:

Izteikt 23.panta pirmās daļas 29.punkta ievaddaļu šÄdā redakcijā:

„29) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Latvijas Republikā ir iegādājies un viņam pieder RÄ«gas pilsÄ“tā vai viens vai ne vairāk kā trÄ«s nekustamie Ä«pašumi, kuru kopÄ“jā vÄ“rtÄ«ba ir ne mazāka kā 180 000 euro, vai Latvijas Republikā citās iepriekš neminÄ“tās administratÄ«vajās teritorijās – ne nemazāk kā 90 00 euro, ja vienlaikus pastāv šÄdi nosacÄ«jumi:”

PašreizÄ“jā likuma redakcija:

"29) uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš Latvijas Republikā ir iegādājies un viņam pieder viens funkcionāli saistÄ«ts apbÅ«vÄ“ts nekustamais Ä«pašums, kura vÄ“rtÄ«ba ir ne mazāka par 250 000 euro, ja vienlaikus pastāv šÄdi nosacÄ«jumi:"

TrešÄ termiņuzturÄ“šanās atļauju biznesa pārstāvju vÄ“lme:

Izteikt 23.panta 29.punkta „d” apakšpunktu šÄdā redakcijā:

„d) iegādāto RÄ«gas pilsÄ“tā vai JÅ«rmalas pilsÄ“tā esošo nekustamo Ä«pašumu kopÄ“jā kadastrālā vÄ“rtÄ«ba to iegādes brÄ«dÄ« ir ne mazāka kā 58 000 euro vai Latvijas Republikā citās iepriekš neminÄ“tās administratÄ«vajās teritorijās iegādāto nekustamo Ä«pašumu kopÄ“jā kadastrālā vÄ“rtÄ«ba to iegādes brÄ«dÄ« ir ne mazāka kā 28 000 euro. Ja kadastrālā vÄ“rtÄ«ba ir mazāka par šajā apakšpunktā norādÄ«to, nekustamo Ä«pašumu kopÄ“jā vÄ“rtÄ«ba saskaņā ar sertificÄ“ta nekustamo Ä«pašumu vÄ“rtÄ“tāja noteikto nekustamo Ä«pašumu tirgus vÄ“rtÄ«bu nedrÄ«kst bÅ«t zemāka par šÄ punkta ievaddaļā norādÄ«to vÄ“rtÄ«bu;”

PašreizÄ“jā likuma redakcija:

"d) nekustamā Ä«pašuma kadastrālā vÄ“rtÄ«ba tā iegādes brÄ«dÄ« ir ne mazāka par 80 000 euro. Ja kadastrālā vÄ“rtÄ«ba ir mazāka par šajā apakšpunktā norādÄ«to, nekustamā Ä«pašuma vÄ“rtÄ«ba saskaņā ar sertificÄ“ta nekustamā Ä«pašuma vÄ“rtÄ“tāja noteikto nekustamā Ä«pašuma tirgus vÄ“rtÄ«bu nedrÄ«kst bÅ«t zemāka par 250 000 euro,"

Ceturtā termiņuzturÄ“šanās atļauju biznesa pārstāvju vÄ“lme:

Likums stājas spÄ“kā nākamajā dienā pÄ“c tā izsludināšanas

Dokumenti

Novērtē šo rakstu:

0
0