Iesaki rakstu:

Ko var teikt cilvÄ“ks, kuram rÅ«p Latvijas nacionālā pašcieņa, kad rÅ«pÄ«gāk iepazinis tā dÄ“vÄ“tās “FinCEN pretenzijas” pret Latvijas trešo lielāko kredÄ«tiestādi? Diez vai bÅ«tu vÄ“lams savas emocijas publiski izteikt trÄ«sstāvÄ«gās nenormatÄ«vās leksiskās konstrukcijās, turklāt vÄ“l svešvalodā. Atliek vienÄ«gi atcerÄ“ties tautas gudrÄ«bu “Kādi kungi, tādi kalpi!”.

Nākas atzÄ«t, ka ASV prezidenta Donalda Trampa piekoptais tvÄ«tkomunicÄ“šanas frÄ«stails bÅ«s dziļi izplatÄ«jies arÄ« viņa vadÄ«tās administrācijas pakļautÄ«bas iestādÄ“s. Diemžēl šÄ« sÄ“rga rādās piemeklÄ“jusi pat tādu dienestu, kura darbiniekiem, uzraugot valsts likumu un starptautisku lÄ«gumu ievÄ“rošanu, pašiem bÅ«tu savā ikdienā konsekventi jāievÄ“ro tiesiskuma principi. PiemÄ“ram, kaut vai nevainÄ«guma prezumpcija: nevienu nevar atzÄ«t par vainÄ«gu, kamÄ“r viņa vaina nav tiesiski pierādÄ«ta.

Superlielvalsts joprojām sevi pasaulei diezgan apnicÄ«gi prezentÄ“ kā demokrātijas šÅ«puli un likuma varas etalonu, bet kāds tās valdÄ«bas aparāta zobratiņš nespÄ“j novaldÄ«t savas visvarenÄ«bas apziņu. ASV Finanšu departamenta Finanšu noziegumu apkarošanas institÅ«cija jeb FinCEN ir sākusi tÄ“lot, latviski izsakoties, globālo Jutu StrÄ«Ä·i.

Šis dienests, kā liecina paziņojuma retorika, ir nepamatoti pārliecināts, ka Ziemeļkorejas kodolprogrammas piesaukšana obligāti un pilnÄ«bā paralizÄ“s tā apvainotās ABLV Bank pretestÄ«bu vai, piemÄ“ram, mediju centienus norādÄ«t uz skaļās un skandalozās apsÅ«dzÄ«bas vājām vietām.

Vašingtonas skatÄ«jums uz pārÄ“jo pasauli ir kļuvis vienkāršotāks un klaji ciniskāks. Ja Tramps var atļauties publiski apsaukāt Kimu ÄŒenunu par mazu un resnu kodolvÄ«ru, tad kāpÄ“c ASV birokrāti nevarÄ“tu apmÄ“tāt ar dubļiem kādas tālas, viņiem mazzināmas satelÄ«tvalsts baņķierus un politiÄ·us?

Turklāt šajā gadÄ«jumā atšÄ·irÄ«bā no prezidenta jociņiem nav pilnÄ«gi nekāda riska, ka FinCEN apvainotie mÅ«su valsts varas sviru raustÄ«tāji varÄ“tu Vašingtonai jebkādā veidā sāpÄ«gi atspÄ“lÄ“ties. Jo mÄ“s, Latvija, taču jau četrus gadus esam NATO un tajā dominÄ“jošo ASV sniegtās drošÄ«bas histÄ“risks diedelÄ“tājs! No mums tiek “defoltā” sagaidÄ«ta bezierunu grÄ“ku nožēla un sasteigta paklausÄ«ba.

Absurdie un nevīžīgi sacerÄ“tie apvainojumi, kas tika izteikti ABLV Bank, ir balstÄ«ti gan “uzsildÄ«tā zupā” jeb kredÄ«tiestādes kādreizÄ“jo un jau laboto pārkāpumu piesaukšanā, gan puspatiesÄ«bās un viltusziņās. Tas viss ir pietiekami saprotami un (varbÅ«t pat pārāk) korekti izskaidrots bankas paziņojumā, kas diez vai man bÅ«tu lieku reizi jāpārstāsta. TomÄ“r šajā murgā vismaz bija kaut kāds faktu materiāls, kaut vai tikai šÄ·ietams, Savukārt apgalvojumi, ka banka it kā bÅ«tu korumpÄ“jusi valsts varu, jau netiek pamatoti ne ar kaut kādiem pierādÄ«jumiem. Eu, jÅ«s, iezemieši – uztveriet mÅ«su apgalvojumus kā aksiomu vai tiksiet ieskaitÄ«ti globālā terorisma pakalpiņos!

No bankas un visas Latvijas tiek veidots pilnÄ«gi sadomāts ienaidnieka tÄ“ls, lai to izmantotu ne tikai FinCEN atskaitÄ“s par panākumiem darbā, bet, iespÄ“jams, arÄ« kaut kādās Trampa administrācijas ārpolitikas rotaļās un amerikāņu prātu pÅ«derÄ“šanā. CilvÄ“ki ar labu atmiņu vÄ“l atceras Džordža Buša un Tonija BlÄ“ra ļoti autoritatÄ«vos apgalvojumus par Irākas masu iznÄ«cināšanas ieroču industriju – ieganstu ASV un tās sabiedroto iebrukumam šajā valstÄ«. Taču šÄ·iet, ka šÄ« bÅ«s pārāk riskanta analoÄ£ija, lai man to gribÄ“tos attÄ«stÄ«t tālāk.

Diemžēl arÄ« pie mums, Latvijā, par nevainÄ«guma prezumpciju šajā gadÄ«jumā tiek “principiāli” aizmirsts. DusmÄ«gais papÄ«rs taču ir atnācis no pašas Vašingtonas, mātemīļādieviņtÄ“tiņ, DÄ«sÄ«! Steigšus jāpieņem mÄ“ri! Kausim fiksi nost grÄ“kāzi, iepriecināsim transatlantisko sabiedroto ar savu apsviedÄ«bu! IespÄ“jams, dažu politiÄ·u prātos rodas doma, ka, izrādot centÄ«gu sulainÄ«bu, beidzot pilnÄ«bā nogludināsies pašu reiz sarÄ«kotā «RÄ«benTrampa» šmuce…

Ja mÅ«su valdÄ«ba un likumsardzes iestādes, pamatojoties tikai uz šÄdu acÄ«mredzami sagrābstÄ«tu un prettiesisku fufeli, patiešÄm uzsāks represijas pret ABLV Bank, nerezidentu noguldÄ«jumu biznesu vai pat visu finanšu nozari, tas bÅ«s brÄ“cošs “telefonzvana tiesÄ«bu” atdzimšanas recidÄ«vs. ŠÄ«m “tiesÄ«bām” Latvijā it kā pielikts punkts tajos laikos, kas tika saukti par perestroiku. Taču diemžēl latviešu amatpersonām joprojām ir spÄ“cÄ«gs reflekss saliekties kÅ«kumā, atskanot “zvanam no centra”.