Iesaki rakstu:

“Ordenis, kad rotā krÅ«ti, tikai tad tu Ä«sti jÅ«ti, ka tas iedzimts tavā dabā, strādāt valsts un tautas labā!” - kad Viktora Lapčenoka balsÄ« Raimonds Pauls pamodināja šo Jāņa Dreslera buržuāziskajai Latvijai veltÄ«to odu 1975. gadā, neapdomÄ«gākie varÄ“ja iedrošināties paskatÄ«ties uz Ä£enerālsekretāra LeonÄ«da Iļjiča uzacÄ«m, rotātām ar piecām Padomju SavienÄ«bas varoņa zvaigznÄ“m, Ä»eņina ordeņiem, “Mazo zemi”, ko Brežņevs nekad nebija ne rakstÄ«jis, ne lasÄ«jis. Un naivi domāt, ka tieksme pÄ“c dažādām zvaigznÄ“m pie mundiera, tresÄ“m, akselbantÄ“m, lampasiem, bikšu lencÄ“m, personālā pensionāra, tautas skatuves mākslinieka, nopelniem bagātā baroneta, kā arÄ« citām pagarināšanas iekārtām, kas kompensÄ“ nÄ“sātāja mazvÄ“rtÄ«bas kompleksu, izzudÄ«s lÄ«dz ar uzaču impÄ“riju.

Gāja laiks, un mÄ“s uzzinājām, ka zviedru karaļa staļļa meistari ir vÄ“l tÄ«ri ciešami BrÄ«vÄ«bas pieminekļa zvaigžņu nÄ“sātāji, salÄ«dzinot ar veselu krāvumu dažādu nacionālās buržuāzijas afÄ“ristu un allaž esošo čekas aÄ£entu buÄ·eti.

AkadÄ“miskā sabiedrÄ«ba un universitāšu akadÄ“miskie nosaukumi kādu laiku bija pasargāti no tās devalvÄ“jošÄs inflācijas, kas skāra ordeņus, goda zÄ«mes, barikāžu dalÄ«bnieku nozÄ«mÄ«tes un Mikrofona aptaujas dalÄ«bnieku statusu, tā vienkāršÄ iemesla dēļ, ka universitātes bija nabagas, nebija spÄ«dÄ«gas un gluži vienkārši publika Maslova piramÄ«dā nebija sasniegusi to pakāpi, kad plašas darbaļaužu masas vÄ“lās, lai tās oficiāli atzÄ«st par pietiekami gudrām Ä·Ä“kšÄm un lai glaimo to patmÄ«lÄ«bai kā rÄ«cÄ«bspÄ“jÄ«gām personām.

Bet vai nu tur bija pie vainas zināmu kultÅ«ras sakarnieku šÄ·iru vecuma marasms vai arÄ« patiesi atsevišÄ·u personu nespÄ“ja ar Liepājas vÄ“ja stratÄ“Ä£ijas izpÄ“ti iegādāties ne zemi JÅ«rmalā, ne daudzmaz pieklājÄ«gu baroneta titulu no Madrides Burbonu kluba (a kāpÄ“c Tečerei deva, man ne?), vai gluži vienkārši bezdarbÄ«ba, kas, kā zināms, var novest ne pie tādas kaites kā slimÄ«ga kaite pÄ“c progresÄ“jošas odu, rozÄ“m kaisÄ«tu ceļu, ziedu vārtu, vokāli instrumentālu slavinājumu, ditirambu, relikvāriju un grÅ«piju zelta lietus kāres vien.

Pirmo plašÄko uzlidojumu ar visneuzmanÄ«gākajiem titulblēžiem piedzÄ«vojām deviņdesmitajos RÄ«gas Augstākajā Aviācijas inženieru karaskolā, piedodiet, RÄ«gas Aviācijas universitātÄ“, kur dažādi vÄ“lāk bankrotÄ“jušu banku prezidenti, dienestu darbinieki un gluži vienkārši Latvijas Ä»eņina Komunistiskās jaunatnes savienÄ«bas bijušie funkcionāri saņēma diplomus tāpat vien, Augstākās izglÄ«tÄ«bas padome atzina diplomus par viltotiem, dažu labu izdzenāja izlÅ«kdienests, kantori aizklapÄ“ja, fraijeri izklÄ«da[1]. Daži baņķieri un daži komjaunatnes funkcionāri savus diplomus paturÄ“ja, jo viņiem bija bail pieÄ·erties.

Otro triecienu pÄ“c laika sagādāja kāda vārdā nenosaukta augstskola, Ä“rtÄ«bas labad nosacÄ«ti to dÄ“vÄ“sim par Vladimira Iļjiča Stabiņa un Nadeždas Aldermanes vārdā nosaukto RÄ«gas PedagoÄ£ijas un izglÄ«tÄ«bas vadÄ«bas akadÄ“miju, kur deva jau doktora zinātniskos grādus, lai arÄ« – tavu nelaimi – vispār likums noteica, ka doktora zinātnisko grādu piešÄ·ir tie, kam to valdÄ«ba ļauj ar noteikumiem, nevis tas, kuram ir Ä“rti pieejams printeris un laminators. Ministrija atzina grādus par nepamatotiem, dažu labu izdzenāja IzglÄ«tÄ«bas kvalitātes valsts dienests, kantori aizklapÄ“ja, fraijeri aizgāja uz citām augstskolām. Daži Latvijas Ä»eņina Komunistiskās jaunatnes savienÄ«bas bijušie augsta ranga funkcionāri bija arÄ« šoreiz[2].

Trešais vilnis nācis pavisam nesen. Diplomu drukāšana ir krimināli sodÄ«ta. Doktora zinātnisko grādu piešÄ·iršana bez atļaujas sodÄ«ta administratÄ«vi. Kaut kā bailÄ«gi… Kā normālam pacanam aizbraukt uz Tiflisas vai Patrika Lumumbas Tautu draudzÄ«bas universitāti – mÅ«sdienās nestilÄ«gi. NolÄ«gt spoku rakstnieku, lai tas uzraksta grāda tÄ«kotāja vietā kādu plaÄ£iātu? Riskanti – bÅ«s vÄ“l jāizlasa pašam tas, ko citiem uzdosi, ka esi pats lasÄ«jis.  Un katrs, kas nav lasÄ«jis “Mazo zemi” un “Zaļo zemi”, saprot, ko nozÄ«mÄ“ nelasÄ«šanas riski. Bet lasÄ«šana pie laba gala neved, zina katrs, kas ar nazi un sēņu grozu bruņojies ir devies mežā. Lai gan, cienÄ«jamie lasÄ«tāji, ja Jums kādreiz dzÄ«vÄ“ ir nepieciešams uzrakstÄ«t ZPD, lai iegÅ«tu doktora grādu, rÄ«kojieties kā vizÄ«tÄ“ pie ārsta, advokāta, arhitekta – uzticieties profesionāļiem!

Ko darīt?

Sanāca rabÄ«ni kopā, nokāva jÄ“ru, izvārÄ«ja zupu, gulÄ“ja un atcerÄ“jās, ka ir taču vÄ“l tāda nekaitÄ«ga lieta kā “goda doktora grādi”, kurus taču var pieprasÄ«t pilnÄ«gi mierÄ«gi, piešÄ·irt bez nevienas uzrakstÄ«tas rindiņas un kuri tāpat piešÄ·ir saņēmÄ“jam godu, slavu, atzinÄ«bu un pelnÄ«tu pārākuma apziņu kā par visiem tiem, kas paši maksā nodokļus, paši maksā par studijām, paši raksta zinātniskos darbus un neaizraujas ar suņu izstāžu medaļu kolekcionÄ“šanu, lai pierādÄ«tu savu dabisko pārākumu pār tiem, kam nav zilu asiņu vai deguna.

Arečekanu! Goda doktora grādu taču ir saņēmušas visādas augsti cienÄ«jamas personas – sākot no nu jau pavisam moderni seksuālā Zviedrijas Ä·Ä“niņa Gustava V, beidzot ar izcilo ungāru izpÄ“tes zinātnieci HelÄ“nu ÄŒaušesku, pat Latvijas goda grādu – visādi Nebraskas piensaimnieki un streļķu pÄ“cteči Putina miljardieri. SacÄ«ts - darÄ«ts! Normāli goda doktora grādus gan dot brÄ«di pirms Nobela prÄ“mijas saņemšanas.

Kam visÄ“rtāk ir paprasÄ«t tādu goda grādiņu? Pareizi, Latvijas AkmeoloÄ£ijas un teozofijas akadÄ“mijai. Diemžēl Latvijā tādas nav, jo šo vietu godājami aizņem Latvijas Zinātņu akadÄ“mija. Zinātniskās darbÄ«bas likums gan kategoriski paredz, ka goda doktora grādu var piešÄ·irt tikai šÄ« akadÄ“mija un valsts universitātes[3]. Bet, ja man ir Triju Zvaigžņu ordenis ar Ä·Ä“di, ja es jau padomju laikā varÄ“ju šÄ·Ä“rsot turpu šurpu PSRS robežu paceltu galvu, skatot, cik mana dzimtene plaša? NebÅ«tu taču Ä«sti godÄ«gi, ja latviešu tautas dižākajiem dÄ“liem un meitām bÅ«tu jāpakļaujas likumam tāpat kā kivičiem, kotletei un citiem darbaļaudÄ«m.

Un nu jautājumi:

1) vai anonÄ«mā persona V, ko nosacÄ«ti dÄ“vÄ“sim par bijušo Valsts prezidenti Vairu VÄ«Ä·i-Freibergu, ir vai nav 2016. gada 21. aprÄ«lÄ« nelikumÄ«gi saņēmusi goda doktora grādu no personas, kam to nav tiesÄ«bu piešÄ·irt?[4]

2) vai anonÄ«mā persona L, ko nosacÄ«ti dÄ“vÄ“sim par nākamo Valsts prezidentu Egilu Levitu, ir vai nav 2019. gada 13. maijā nelikumÄ«gi saņēmusi goda doktora grādu no personas, kam to nav tiesÄ«bu piešÄ·irt?[5]

3) vai anonÄ«mās personas E un K, ko nosacÄ«ti dÄ“vÄ“sim par bijušo Satversmes tiesas priekšsÄ“dÄ“tāju, bijušo PÄ“tera Stučkas Latvijas Valsts universitātes Padomju SavienÄ«bas Komunistiskās partijas pirmorganizācijas pirmo sekretāru un bijušo Valsts Prezidenta amata kandidātu Aivaru Endziņu[6] un bijušo Tieslietu ministrijas valsts sekretāru Raivi Kronbergu[7] – visas pazÄ«mes, ka arÄ« viņš kļūs Valsts prezidenta amata kandidāts – ir iebildušas pret to, ka nelikumÄ«gi goda doktora grādu saņem personas V un L, vai arÄ« klusÄ“jušas mutautā, jo pašas no šÄ«s pašas personas saņem goda nosaukumus?

4) vai anonÄ«mās personas B un Š, ko nosacÄ«ti dÄ“vÄ“sim par tieslietu ministru Jāni Bordānu un izglÄ«tÄ«bas ministri Ilgu Šuplinsku komentÄ“s faktus par to, kā anonÄ«mās personas V un L saņem šÄdus pilnÄ«gi nelikumÄ«gus grādus, kā arÄ«, ko darÄ«s, lai šos nelikumÄ«gos „goda” grādus anulÄ“tu pirms iestājas fakts D?

Piensaimnieku centrālā savienÄ«ba “TurÄ«ba” Kārlim Ulmanim nekad goda doktora grādus nav piešÄ·Ä«rusi. Vai apbalvoto „goda doktora” miers šÄ·iet ārprāta apvienojums ar galÄ“ju alkatÄ«bu vai rÄ«cÄ«bas nespÄ“ju? PatiešÄm nešÄ·iet, ka šÄda sÄ«ka slavināšana un lieks bļembaks ir likumpārkāpuma vÄ“rta lieta? VÄ«Ä·i-Freibergu vÄ“l kaut kā var saprast, jo viņai ir Ä«sts, 1965. gada doktora zinātniskais grāds no Makgila universitātes Kanādā psiholoÄ£ijā, viņa ir ievÄ“lÄ“ta par profesori Monreālā, turklāt viņa ir savas disertācijas dēļ jau ārstÄ“jusies psihiatriskajā slimnÄ«cā[8], tā teikt, cietusi pietiekami, viņa varÄ“tu atsaukties uz vecumu, vājumu, pārdzÄ«voto un atsviest ar vienu sviedienu šo nelikumÄ«go „goda doktoru” tā izdevÄ“jam. Vairas karjera ir beigusies.

PilnÄ«gi cita situācija ir ar Egilu Levitu. Vai viņš ir pilnÄ«gi ārprātÄ«gs, ja piecas minÅ«tes pirms ievÄ“lÄ“šanas par Valsts Prezidentu viņam vajadzÄ«gs nelikumÄ«gs „goda doktora” grāds? Atgādināsim, ka vienu, pilnÄ«gi likumÄ«gu „goda doktora” grādu Levits kā politiÄ·is jau ieguvis no Latvijas Zinātņu akadÄ“mijas. Priekš kam? Priekš, tam, lai visai Latvijai lieku reizi atgādinātu, ka atšÄ·irÄ«bā no tÅ«kstošiem latviešu jauniešu pÄ“c neatkarÄ«bas atgÅ«šanas, Levis tā arÄ« nav spÄ“jis uzrakstÄ«t doktora disertāciju un nekad nav ieguvis doktora zinātnisko grādu? Lai atgādinātu, ka par spÄ«ti daudzviet izskanÄ“jušajiem cildinājumiem par „akadÄ“miÄ·i” viņš nav akadÄ“miÄ·is nevienā akadÄ“mijā? Lai atgādinātu, ka par spÄ«ti daudzviet izskanÄ“jušajiem slavinājumiem par „profesoru” Levits šobrÄ«d nav ievÄ“lÄ“ts kā profesors nevienā augstskolā, bet RÄ«gas Juridiskajā augstskolā ir „goda profesors”[9]?

Vai lai atgādinātu, ka Egilam Levitam nav pat maÄ£istra grāda tiesÄ«bu zinātnÄ“ un viņš nevarÄ“tu bÅ«t, piemÄ“ram, Satversmes tiesas tiesnesis, jo likums to prasa? Vai, lai atgādinātu, ka Egils Levits nekad Latvijā nav nokārtojis advokāta eksāmenu un nekad nav bijis advokāts? Vai, lai atgādinātu, ka Vācijā Egils Levits ar savu “izcilo” izglÄ«tÄ«bu ir bijis vienkārši tulks no krievu uz vācu valodu? PÄ“c nepelnÄ«tajiem uzbrukumiem Levitam par to, kā tÄ“vs Jonāss, kas it kā esot bijis padomju komisārs ebreju uzņēmumu nacionalizācijā 1940. gadā Ä«stenojot PSRS okupāciju, esot uzdots par pretpadomju disidentu, vesels un saprātÄ«gs cilvÄ“ks bÅ«tu izvairÄ«jies pieņemt šÄdu „goda doktoru”, bet te laikam alkatÄ«ba dara savu…

2019. gada 16. maijā apbalvošanas ceremonijā Levitam paredzÄ“ts pasniegt Biznesa augstskolas TurÄ«ba goda doktoru, ko atbilstoši Nolikuma par goda nosaukumiem, ko apstiprināja Senāts 2016. gada 28. septembra sÄ“dÄ“ (protokols Nr.8), parakstÄ«jis rektors Aldis Baumanis un kas stājas spÄ“kā ar SIA Biznesa augstskola TurÄ«ba valdes 2016. gada 30. septembra lÄ“mumu Nr.23, 2.1. apakšpunktam “piešÄ·ir par bÅ«tisku ieguldÄ«jumu un nopelniem tautsaimniecÄ«bā, politikā un citos nozÄ«mÄ«gos sabiedriskajos vai politiskajos procesos personai, kuras agrākā vai pašreizÄ“jā darbÄ«ba ir bijusi Augstskolas vÄ«zijai atbilstoša un tuvinājusi Augstskolas mÄ“rÄ·u sasniegšanu”[10].

LÄ“mumu par goda doktora piešÄ·iršanu pieņēma TurÄ«bas Senāta apstiprināta Goda nosaukumu komisija.[11] LÄ“mums par goda doktora piešÄ·iršanu pieņemts: “NovÄ“rtÄ“jot Eiropas SavienÄ«bas Tiesas tiesneša, Valsts Prezidenta amata kandidāta (!lÅ«k!, tiešÄ tekstā Valsts Prezidenta kandidÄ“šana pieminÄ“ta, vÄ“l atklātāk jau morālus kukuļus deva tikai Ķencis ar Pāvulu mÄ“rnieka cienÄ«gtÄ“vam) Levita pÄ“dÄ“jo 30 gadu laikā sniegto ieguldÄ«jumu Latvijas valsts attÄ«stÄ«bā, sniedzot bÅ«tisku artavu gan Latvijas valsts atjaunošanā, gan tās pārveidÄ“ par demokrātisku un tiesisku valsti.”[12] 

OK, šÄ« augstskola nav universitāte, nekad nav bijusi, nekad nav bijusi arÄ« Zinātņu akadÄ“mija, likums liedz tai šÄdus piešÄ·irt. Ak, jā, ja atceramies, tad septiņsimt tÅ«kstošu liels lišÄ·u pÅ«lis slavina, cik Levits ir izcils tiesÄ«bzinātnieks, tik izcils, ka pat nezina, ka pieņem nelikumÄ«gus goda nosaukumus? Un situācijā, kad viens goda grāds jau ir?

2002. gada 2. maijā akadÄ“mijas pilnsapulcÄ“, kas bija veltÄ«ta 4. maija deklarācijai un Latvijas demokrātiskās kustÄ«bas vadÄ«tāja profesora, tiesÄ«bu zinātņu doktora (Ä«sta doktora, bÄ“rni!) KonstantÄ«na ÄŒakstes (1901–1945) 100. dzimšanas dienas atcerei, goda doktoru diplomus pasniedza akadÄ“miskais aÄ£ents Jānis Stradiņš tieslietu ministriem Romānam ApsÄ«tim un Egilam Levitam.[13] SarÄ«kojuma ietvaros bija nolasÄ«ti vairāki referāti, arÄ« Levits par 4. maija deklarācijas nozÄ«mi. Klātesošos sveica Nacionālo bruņoto spÄ“ku štāba orÄ·estris diriÄ£enta kapteiņa PÄ“tera RudzÄ«ša vadÄ«bā, bet “izskaņā izjustu svÄ“tku tostu par neatkarÄ«gas un demokrātiskas Latvijas valsts nākotni uzsauca LZA prezidents Jānis Stradiņš”[14].

Levits beidzis RÄ«gas 2. Ä£imnāziju,[15] 1972.–1973. g. mācÄ«jās Minsteres latviešu Ä£imnāzijā. 1975. gadā sāk studÄ“t Ä·Ä«miju[16] Hamburgas universitātÄ“, bet tad to pamet un turpina tieslietu un vienlaicÄ«gi politikas zinātnes studijas. 1983. gadā pabeidza Hamburgas universitātes Tieslietu nodaļu,[17] iegÅ«stot ass. iur[18]. Jurista palÄ«gs, mīļie draugi! Pat ne maÄ£istrs. 1986. gadā saukts dipl. pol.[19] 1989. gadā Šlezvigas-Holšteinas apgabaltiesa iecÄ“la Levitu par zvÄ“rinātu latviešu un krievu valodas tulku, “lÄ«dz ar to ir tiesÄ«bas tulkot un apstiprināt oficiālām iestādÄ“m dokumentus un citus tulkojumus no latviešu un krievu valodas, kā arÄ« izdarÄ«t oficiālus tulkojumus uz šÄ«m valodām”[20]. UzskatÄ«ts par jaunās paaudzes sovjetologu.[21]

Labi, tulks no krievu valodas un sovjetologs, ne tiesÄ«bzinātnieks un akadÄ“miÄ·is, Levits bija agrā jaunÄ«bā. Valsts prezidenta amata iegÅ«šanai tas, ka Levits nav akadÄ“miÄ·is, nav profesors, nav zinātņu doktors un nav strādājis kā profesionāls jurists, šÄ·Ä“ršÄ¼us nerada. Ja Levits nejauksies politikā, iespÄ“jams viņš spÄ“s bÅ«t vismaz tikpat labs prezidents kā Andris BÄ“rziņš. Kad bija bankas prezidents. Bet nelikumÄ«ga „goda doktora” grāda saņemšana gan var radÄ«t šÄ·Ä“ršÄ¼us Valsts Prezidenta starptautiskā prestižā, vai ne?

Bumba vairs ne Levita, bet Bordāna un Šuplinskas pusÄ“. IzmÄ“zÄ«s vai norÄ«s?

“Kam nopelnu pamaz, tam žēlÄ«gu prātu, kungi dod ordeni – surogātu,” sacÄ«ja Valdis Artavs. PiebildÄ«sim “Ko Tas Kungs grib sodÄ«t, tam tas atņem mÄ“ra izjÅ«tu titulu izspiešanā.” Jo, vai gan ar veselu humora izjÅ«tu apveltÄ«ts Aleksandra Menšikova vai miljardiera Rotenberga vārdā nosauktās Augstumu vai Sarkankalna aÄ£entÅ«ras pacients bÅ«s tik neuzmanÄ«gs, ka tÄ«šu prātu dzÄ«s sevi slazdā, lietojot garÄ«gas veselÄ«bas apliecÄ«bu, ko izrakstÄ«jis otrs pacients palātā? Vai arÄ« surogāta dzÄ“rienus ieņem tikpat neuzmanÄ«gi kā surogāta grādus, no tiem, kam nekad nav bijušas tiesÄ«bas tādus izsniegt? Vai bÄ“rnÄ«bā skatÄ«tā Brežņeva krÅ«teža iedarbojusies kā ikona, ko no ego vairs neatdalÄ«t?! LeonÄ«ds Iļjičs vismaz neprasÄ«ja sev doktora zinātnisko grādu par “Mazo zemi”, kuru nebija rakstÄ«jis.

VarÄ“tu vien novÄ“lÄ“t, lai šiem titulu blēžiem ordeņu kapituls piešÄ·ir Piecu zvaigžņu ordeni ar Ä·Ä“di, turklāt tik smagu govs važu ar armēņu konjaka muciņu galā enkura veidolā, ka vairs neizdodas uzpeldÄ“t, kā parasti uzpeld šÄ«s sugas pārstāvji, poda doktori – pa virsu…

---

[1] Tomsone, Danute. Viltoti diplomi RÄ«gas Aviācijas universitātÄ“. https://www.delfi.lv/news/national/politics/augstskolu-un-skolu-reformas-sesi-skalakie-pedejo-gadu-skandali.d?id=48421889&page=4

[2] LETA, https://www.tvnet.lv/5264593/rpiva-doktora-gradu-ieguvusajiem-bus-atkartoti-jaaizstav-promocijas-darbi.

[3] Universitātes un Latvijas Zinātņu akadÄ“mija par Ä«pašiem nopelniem zinātnÄ“ var piešÄ·irt Goda doktora (Doctor honoris causa, Dr.h.c.) grādu - Zinātniskās darbÄ«bas likuma 12. panta pirmā daļa, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 70 (3228), 2005, 5. maijs; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, Nr. 10, 2005, 26. maijs

[4] http://www.turiba.lv/lv/aktualitates/notikusi-apbalvosanas-ceremonija-biznesa-augstskolas-turiba-gada-balva-briviba-uznemiba-kompetence/1787/

[5] http://www.turiba.lv/lv/notikumi/gada-balva/668/

[6] http://www.turiba.lv/lv/dzive-augstskola/gada-balva/2017-gads/521/

[7] http://www.turiba.lv/lv/notikumi/gada-balva/668/

[8] Andrejs Bankavs, Ilga Jansone. ValodniecÄ«ba Latvijā: fakti un biogrāfijas. LU AkadÄ“miskais apgāds, 2010. 256.—257. lpp. ISBN 978-9984-45-183-1.

[9] https://www.rgsl.edu.lv/about-rgsl/people/egils-levits

[10] Nolikums par goda nosaukumiem, ko apstiprināja Biznesa augstskolas TurÄ«ba Senāts 2016. gada 28. septembra sÄ“dÄ“ (protokols Nr.8), ko parakstÄ«ja rektors Aldis Baumanis un kas stājas spÄ“kā ar SIA Biznesa augstskola TurÄ«ba valdes 2016. gada 30. septembra lÄ“mumu Nr.23. Pieejams: http://turiba.lv/f/2019/Nolikums_par_goda_nosaukumiem_N154_2.vers-1-2019.pdf

[11] “Šogad tiks piešÄ·irti septiņi Biznesa augstskolas TurÄ«ba Goda nosaukumi”, Turiba.lv, 2019, 12. aprÄ«lis. Pieejams: http://www.turiba.lv/lv/aktualitates/sogad-tiks-pieskirti-septini-biznesa-augstskolas-turiba-goda-nosaukumi/3221/

[12] “Levitam piešÄ·irts biznesa augstskolas “TurÄ«ba” Goda doktora tituls”, LA.LV, 2019, 13. maijs. Pieejams: http://www.la.lv/levitam-pieskirts-biznesa-augstskolas-turiba-goda-doktora-tituls

[13] “Lai Latvijas mūžam ir mūžības elpa”, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 66 (2641), 2002, 3. maijs. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/61756

[14] “Lai Latvijas mūžam ir mūžības elpa”, Latvijas VÄ“stnesis, Nr. 66 (2641), 2002, 3. maijs. Pieejams: https://www.vestnesis.lv/ta/id/61756

[15] “Jubilejas kongress”, Austrālijas Latvietis, Nr. 1248, 1974, 11. oktobris, 7. lpp.

[16] “Kandidātu saraksts LCP Rietumvācijā un BerlÄ«nÄ“ vÄ“lÄ“šanām 1982. gadā no 22. maija lÄ«dz 10. jÅ«nijam”, Latvija, Nr. 16, 1982, 26. aprÄ«lis, 1. lpp.

[17] “Jauni juristi – MLÄ¢ absolventi”, Latvija, Nr. 3, 1984, 16. janvāris, 6. lpp.

[18] “Valsts prezidenta komisija: Par iespÄ“jamajiem grozÄ«jumiem SatversmÄ“”, Latvijas VÄ“stnesis, 2008, 19. marts, Nr. 44 (3828).

[19] “Ar Saules spÄ“ku”, Londonas AvÄ«ze, Nr. 2027, 1986, 25. jÅ«lijs, 6. lpp.

[20] “Paziņojums”, BrÄ«vā Latvija, Nr. 109, 1988, 26. decembris, 5. lpp.

[21] “Protests pret Baltijas valstu aizmiršanu”, Laiks, Nr. 85, 1980, 22. oktobrÄ«, 1. lpp.