Iesaki rakstu:

BÅ«s interesanti un pamācoši pārpublicÄ“t interneta dzÄ«lÄ“s atrastu saÄ«sināto versiju veselÄ«bas ministru TOPam. To izveidojis medicÄ«nas pÄ“tnieks PÄ“teris Apinis. Kādam viņš patÄ«k, kādai ne, bet viņa profesionālo un medicÄ«nas vÄ“stures zināšanu bagāža ļauj pirms vÄ“lÄ“šanām atskatÄ«ties uz to, kā vadÄ«ta visu mÅ«su un jÅ«su VeselÄ«bas ministrija. Cik izsvÄ“rta bijusi rÄ«cÄ«ba, un vai par kādu no viņiem vÄ“lamies balsot. Jeb izsvÄ«trot. Uz uzvarÄ“tāju pjedestāla ir trÄ«s personÄ«bas: Baiba, Anda un, jā, Daniels! Ar visu mersedesa iepirkumu, graujošo e-veselÄ«bu un miljoniem vÄ“rtu vakcÄ«nu pārpalikumiem.  

3.VIETA. BAIBA ROZENTÄ€LE (2009.–2010.) 

Uz veselÄ«bas ministru goda pjedestāla trešÄ pakāpiena vietu pelnÄ«jusi infekciju slimÄ«bu profesore Baiba Rozentāle. Viņai izdevās ievÄ“rojami samazināt veselÄ«bas budžetu, kā arÄ« medicÄ«nas darbinieku, Ä«paši medicÄ«nas māsu algu (vismaz par 20%), kas ļāva ekonomisko krÄ«zi risināt uz iedzÄ«votāju veselÄ«bas rÄ“Ä·ina.  

Tāpat kā Amerikā ik otro gadu pāri traucas tornado, visu dzÄ«vo noslaucÄ«dams, bet nedzÄ«vo - sagraudams, Latvijas politikai laiku pa laikam pāri brāžas Baiba Rozentāle, citkārt kā kompartijas, citkārt – kā sociāldemokrātu, citkārt – kā Tautas partijas, citkārt – kā Saskaņas biedre. Lielāko virpuli Baiba Rozentāle sagrieza 2009. gadā, kad nonāca veselÄ«bas ministres krÄ“slā, aizslÄ“dza RÄ«gas 1. slimnÄ«cu, slÄ“dza SabiedrÄ«bas veselÄ«bas aÄ£entÅ«ru (SVA).  

LÄ«dz Baibai Rozentālei nevienam pasaulÄ“ nebija ienācis prātā aizvÄ“rt vienÄ«go kompetento iestādi valstÄ«, kas atbild par profilaksi un prevenciju, un pārvÄ“rst visu tās darbÄ«bu par infekcijas slimÄ«bu meklÄ“šanu un apkarošanu. PÄ“c SVA likvidācijas Latvija kļuva par vienÄ«go valsti pasaulÄ“ ar samÄ“rojamu sociālo attÄ«stÄ«bu, kurā nebija nevienas iestādes, kas rÅ«pÄ“tos – lai iedzÄ«votāji neslimotu, nevis cÄ«nÄ«tos ar sekām. Šo faktu pasaule uzņēma ar neslÄ“ptu interesi, apsprieda Pasaules VeselÄ«bas organizācijas Ä¢enerālajā asamblejā.  

Latvijas iedzÄ«votāji katru dienu klausÄ«jās šausmu stāstus par briesmÄ«go legionellu un nāvÄ“jošo gripas vÄ«rusu, bet pilnÄ«bā piemirsa profilaksi pret sirds slimÄ«bām vai nepieciešamÄ«bu pārbaudÄ«ties pret krÅ«ts vÄ“zi. Baibas Rozentāles veikums ir arÄ« Latvijas iedzÄ«votāju neuzticÄ«ba vakcinācijai un vakcinācijas apjoma strauja krišanās. Tā kā vienā gadā tika veiktas visas iespÄ“jamās reformas vakcinācijā, pievienotas četras jaunas vakcÄ«nas, tad Ä£imenes ārsti, pediatri un citas personas, kas rÅ«pÄ«gi darÄ«jušas savu darbu, sāka neuzticÄ“ties valsts politikai. VÄ“l vairāk neuzticÄ“ties sāka jaunās māmiņas, jo radās iespaids, ka visa vakcinācijas rosÄ«ba saistÄ«ta tikai un vienÄ«gi ar iepirkšanu caur InfektoloÄ£ijas centru, kas no malas izskatÄ«jās koruptÄ«va nodarbe. 

Nekad nevienam Latvijā nav izdevies veikt tik daudz asu, haotisku sociālu kustÄ«bu, kas jebkurā valstÄ« ar attÄ«stÄ«tāku iedzÄ«votāju pašcieņu novestu pie sociāliem satricinājumiem. Baibas Rozentāles paziņojumi pa dienām: slimnÄ«ca bÅ«s slÄ“gta; nÄ“ – slimnÄ«ca bÅ«s atvÄ“rta, nÄ“ – slimnÄ«cas vietā bÅ«s traumpunkts, bet tad pÄ“kšÅ†i – slimnÄ«cas budžets lÄ«dzināsies divām nullÄ“m. RÄ«gas 1. slimnÄ«ca divus gadsimtus bija nozÄ«mÄ«gākā ātrās un neatliekamās palÄ«dzÄ«bas sniegšanas vieta. SlimnÄ«ca bija gatava jebkurā mirklÄ« uzņemšanas nodaļā sagaidÄ«t vairākus desmitus pacientu vienlaicÄ«gi. Baiba Rozentāle slimnÄ«cu slÄ“dza, nodaļu vadÄ«tāji un spÄ“cÄ«gākie kolÄ“Ä£i devās uz ārvalstÄ«m, māsas un sanitāri darbu meklÄ“ja kur kurais. Nelabvēļi melsa, ka slimnÄ«cas vadÄ«ba atteikusies profesorei maksāt „saskaņas otkatus”. ŠobrÄ«d RÄ«gas 1. slimnÄ«ca akÅ«tos pacientus vairs nepieņem, galvenokārt sniedz ambulatoriskos un dienas stacionāra pakalpojumus.  

Kā dižs Baibas Rozentāles lielais darbs atgādināms Bauskas medicÄ«nas darbinieku iztramdÄ«šanu no Bauskas tilta ar policijas specvienÄ«bu palÄ«dzÄ«bu, tad, kad baušÄ·Ä“nieši protestÄ“ja pret Baibas Rozentāles lÄ“mumu noņemt Bauskas slimnÄ«cai pilnÄ«gi visu finansÄ“jumu. 

Daugavpils ātrās palÄ«dzÄ«bas stacija izsludināja konkursu jaunas vieglās automašÄ«nas iegādei. MašÄ«nai vajadzÄ“ja ādas krÄ“slus un speciālas halogÄ“nu spuldzes, Ä«pašu aprÄ«kojumu. Iepirkumu izsludināja Daugavpils neatliekamās palÄ«dzÄ«bas stacija, bet mašÄ«nu saņemtu jau Neatliekamās palÄ«dzÄ«bas centrs. MašÄ«na bija paredzÄ“ta VeselÄ«bas ministrei Baibai Rozentālei, jo viņa, nevarÄ“ja braukt tumšas krāsas mašÄ«nā – tas viņai nepiestāvot un esot psiholoÄ£iski nomācoši. Lai iegādātos jauno Mercedes, Neatliekamās palÄ«dzÄ«bas dienests noslÄ“dza lÄ«gumu ar Domenikss grupu. Protams, Daugavpils kolÄ“Ä£iem negribÄ“jās iesaistÄ«ties afÄ“rā, viņi nopludināja informāciju, ka tiks iepirkta šÄda automašÄ«na. Par to uzzināja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, un pieprasÄ«ja paskaidrojumus. Un tad pÄ“kšÅ†i ministre Baiba Rozentāle pikti norāja daugavpiliešus par šÄdu iepirkumu. Tā nu ministrei nācās braukt ar prastu Audi 6. 

Laikā, kad visai veselÄ«bas aprÅ«pei finansÄ“jums tika samazināts, tika atrasta metode Nacionālās mikrobioloÄ£ijas references laboratorijas izveidei Latvijas infektoloÄ£ijas centrā. VÄ“l no Baibas Rozentāles darbiem jāpiemin Nacionālās medicÄ«nas bibliotÄ“kas slÄ“gšana, patiesÄ«bā – iznÄ«cināšana.  

2.VIETA. ANDA ÄŒAKŠA (2016.–2019.) 

Anda ÄŒakša iet pa dzÄ«vi mazliet saliektā un rÅ«pju nomāktā gaitā it kā viņai uz pleciem bÅ«tu uzkrautas visas visuma bÄ“das, bet, sakārtojot šo nešÄ¼avu, viņa atver eņģeļa spārnus. Viņas acis spoži izstaro labestÄ«bas gaismu pat tad, ja cita rokas ar Andas ziņu un uzstādÄ«jumu veic zādzÄ«bai vai korupcijai lÄ«dzÄ«gas ļaunas darbÄ«bas. BÅ«tisks ir viņas Ä£eniālais domāšanas un pasaules uztveres veids – katrā sarunā, katrā runātā vai rakstÄ«tā tekstā viņa redz dubultdomu un dubultmorāli, pat, ja tādas nav. Savukārt visur, kur dubultdoma vai dubultrisinājums ir, viņa neredz nekādu domu.  

Anda ÄŒakša ir dzimusi politiÄ·e. Savu apogeju Anda ÄŒakša sasniedza iepriekšÄ“jo vÄ“lÄ“šanu gaisotnÄ“, kur sevi prezentÄ“ja ka čempioni. Ja priekšvÄ“lÄ“šanu solÄ«jumu došanā tiktu rÄ«kots nacionālais čempionāts, veselÄ«bas ministre Anda ÄŒakša to bÅ«tu pārliecinoši uzvarÄ“jusi, saņēmusi kausu, medaļu un arodbiedrÄ«bas priekšsēža parakstÄ«tu diplomu. Viņa solÄ«ja milzu algas ārstiem, māsām un neatliekamās palÄ«dzÄ«bas šoferiem, zaļus koridorus pacientiem ar vÄ“zi, insultu, infarktu, iesnām un pumpām, solÄ«ja lielas kvotas, superātru e-veselÄ«bu un medicÄ«nisko palÄ«dzÄ«bu visiem NATO karavÄ«riem. Ik dienu viņa solÄ«ja, ka zāles kļūs lÄ“tākas.  

Anda ÄŒakša ienesa jaunu virzÄ«bu veselÄ«bas ministra saziņai ar pacientiem. PiemÄ“ram, ministre nedēļas laikā nāca klajā ar četriem paziņojumiem: „ÄŒakša atklāj, vai grÅ«tniecÄ«bas dēļ plāno atkāpties”, „Anda ÄŒakša atklāj detaļas par sava trešÄ bÄ“rna noslÄ“pumaino tÄ“vu”, „Anda ÄŒakša atklāj, kāpÄ“c izjukušas abas viņas laulÄ«bas”, „ÄŒakša satraucas, ka mediÄ·u algas pieaugs pārāk strauji”. Lai kļūtu par dižāko Latvijas politiÄ·i, Anda ÄŒakša apvienoja skaitli 20 – populāros otkata procentus ar solÄ«jumu palielināt medicÄ«nas darbiniekiem algas par 20%, tiesa, pa ceļam atņemot piemaksas, papilddarbus, pusslodzes un citas iespÄ“jas vÄ“l kaut ko nopelnÄ«t. Anda ÄŒakša bija ielāgojusi – vienÄ«gā pozÄ«cija, no kā nevar saņemt „otkatu”, ir medicÄ«nas darbinieku algas.  

Vienu no bÅ«tiskākajām Andas ÄŒakšas iezÄ«mÄ“m ir aristokrātisms. Nu vismaz tajā izpratnÄ“, ka visiem viņai jāpabučo roka. BÄ“rnu slimnÄ«cā kolÄ“Ä£i viņai bija devuši iesauku „lielmāte”. Tā teikt – ja nobučosi lielmātei roku, tad visu priekšÄ svinÄ«gi saņemsi pašas lielmātes ceptu smalkmaizÄ«ti. Un vÄ“l – pie rokas pabučošanas pieklājas atnest lielu rožu klÄ“pi. Ziedi jāmÄ“ra skaitā un metros.  

Anda ÄŒakša ļoti labi zināja, ka nedrÄ«kst iedzÄ«votāju veselÄ«bas pieejamÄ«bu dalÄ«t pÄ“c kādas pazÄ«mes – rases, dzimuma, dzÄ«ves vietas laukos vai tā, cik cilvÄ“ks samaksājis sociālo nodokli. Bet aristokrātiski cÄ“li viņa uzbÅ«ra ideju par diviem groziem, VID nodokļu iekasÄ“šanas funkcijas uzlabošanu ar Ä£imenes ārstu rokām un nodokļu nemaksātāju nosÅ«tÄ«šanu nevis uz slimnÄ«cu, bet morgu. Viņa zināja, kas ir apdrošināšana, taču dÄ“vÄ“ja VeselÄ«bas finansÄ“šanas likumu par apdrošināšanu. LÄ«dz ar to Anda ÄŒakša radÄ«ja sistÄ“mu, kur veselÄ«bas aprÅ«pe bija sadalÄ«ta divos grozos – tiesa, abi grozi bija cauri. 

Otra aristokrātiskas cienÄ«gmātes vÄ“rta rÄ«cÄ«ba bija Andas ÄŒakšas attieksme pret e-veselÄ«bu – viņa labi zināja, ka e-veselÄ«ba ir brāķis, kas nekad nestrādās un ir politiski „apgÅ«ta” nauda. Viņa to zināja labāk par jebkuru, bet publiskajā telpā lepni stāvÄ“ja par e-veselÄ«bu kā klints un teica, ka tikai Ä£imenes ārsti, farmaceiti un pacienti nevÄ“las saprast ka e-kaka patiesÄ«bā ir e-kÅ«ka.  

ŠobrÄ«d bÅ«tu pamatoti e-veselÄ«bu saukt Andas ÄŒaksas vārdā. Anda ÄŒakša ir ļoti glÄ«ta, piemÄ«lÄ«ga un pievilcÄ«ga. Latvijas politikā viņa ienesa jaunu elementu – dzemdÄ«bas ministrÄ“šanas laikā. Gods un slava Andai ÄŒakšai, savu bÄ“rnu kā reklāmas rullÄ«ti vai reklāmas bukletu viņa izmantoja gaumes robežās un visai reti, uzsvaru liekot uz sevi kā labo darbu čempioni. TicÄ«ba cilvÄ“kam kā Ä«slaicÄ«gs uzliesmojums un straujš noliegums ir tas, ar ko Anda paliks Latvijas politikas vÄ“sturÄ“.  

Nevienam nekad neizdosies pārspÄ“t Andas ÄŒakšas rezultātu – nomainÄ«t trÄ«s valsts sekretārus divos gados. Viņa atnāca uz ministriju un tÅ«lÄ«t rotÄ“ja Solvitu Zvidriņu par Valsts zemes dienesta Ä£enerāldirektori, par VeselÄ«bas ministrijas valsts sekretāru ieceļot finanšu guru, profesoru Kārli Ketneru. Tiesa, arÄ« Kārlis krita nežēlastÄ«bā – ministre profesoru atzina par ļoti sliktu cilvÄ“ku esam. Ministru kabinets un Saeima juta lÄ«dzi asaras slaukošajai ministrei, kurai valsts sekretārs esot nodevÄ“js. Kārlis Ketners kļuva par Ä’nu ekonomikas apkarošanas koordinācijas departamenta direktoru Finanšu ministrijā. 

Kā trešais valsts sekretārs tika apstiprināts diplomÄ“ts lauksaimnieks un zootehniÄ·is Aivars Lapiņš, kas bija ZemkopÄ«bas ministrijas pārstāvis Eiropas komisijā ar labām sešu svešvalodu zināšanām, spÄ“jām rakstÄ«t Eiropas projektus bez gramatikas un faktoloÄ£ijas kļūdām, eirobirokrāta smaidu sejā un vÄ“lmi ar saviem bÄ“rniem no Briseles atgriezties Latvijā. Nenojauzdams, kas viņu sagaida, Aivars Lapiņš labprāt pieņēma VeselÄ«bas ministra valsts sekretāra posteni un sāka gadu garo ceļu pa mÄ«nu lauku. 

ProblÄ“ma ar valsts sekretāriem bija tāda, ka viņiem vajadzÄ“ja uzreiz uzminÄ“t un bez kavÄ“šanās izpildÄ«t ministres vÄ“lmi atbilstoši senai anekdotei: „Tas, ka blondÄ«ne, braucot pie stÅ«res, rāda labo pagriezienu, nenozÄ«mÄ“, ka viņa veiks pagriezienu pa kreisi. Tikpat labi viņa var braukt taisni.” Tad, kad Anda ÄŒakša uzslavÄ“ja kādas slimnÄ«cas vai pakļautās iestādes vadÄ«tāju, iespÄ“jams, valsts sekretāram vajadzÄ“ja saprast: „Atlaid viņu tÅ«lÄ«t!” vai „AizrotÄ“ viņu uz Tiesu medicÄ«nas ekspertÄ«zes centru!”, un parasti valsts sekretārs uzkāpa uz mÄ«nas, proti, kļūdÄ«jās. Ja Anda ÄŒakša personÄ«gā sarunā vai ministrijas darba grupā paziņoja par to, ka kaut kas tiks darÄ«ts noteiktā virzienā, katram uzreiz nācās izdomāt vismaz trÄ«s pretrunÄ«gus virzienus, kurā darbÄ«ba varÄ“tu tikt veikta. VienÄ«gais, kas bija pilnÄ«gi droši, – nekad nekas nenotiks tā, kā nule iepriekš apgalvots. Aivaru Lapiņu aizrotÄ“ja uz Nacionālo veselÄ«bas dienestu uzraudzÄ«t bezcerÄ«go e-veselÄ«bu. 

Tieši ar e-veselÄ«bu saistās kāda cita Andas ÄŒakšas rakstura iezÄ«me – spÄ“ja iznÄ«cināt savÄ“jos un uzticamos, tā teikt – sit savÄ“jos, lai svešie baidās. No ministrijas tika izdzÄ«ti visi ārsti – lai neradÄ«tu konkurenci ministrei veselÄ«bas vai medicÄ«nas jomas zināšanās.  

SlimnÄ«cu vadÄ«tāji šos divus gadus tika dzÄ«ti, padzÄ«ti un aizrotÄ“ti, protams, skaudrākais piemÄ“rs – Egita Pole. Viņu kā valsts sekretāra vietnieci iecÄ“la Austrumu klÄ«niskajā universitātes slimnÄ«cā par valdes priekšsÄ“dÄ“tājas vietas izpildÄ«tāju, bet – tad, kad viņa tiešÄm sāka veiksmÄ«gi sastrādāties ar kolektÄ«vu un virzÄ«t slimnÄ«cu, atcÄ“la ne tikai no slimnÄ«cas vadÄ«bas, bet arÄ« valsts sekretāres vietnieces posteņa un aizsÅ«tÄ«ja uz Asinsdonoru centru. Savukārt Austrumu KUS par valdes priekšsÄ“dÄ“tāju iecÄ“la, viņasprāt, Ä«sto vadÄ«tāju – profesionālu automehāniÄ·i Imantu PaeglÄ«ti, pie kam viņam uzsauca uzreiz algu 8000 eiro mÄ“nesÄ«.  

Par Imanta PaeglÄ«ša vadÄ«tās slimnÄ«cas Informācijas tehnoloÄ£iju un medicÄ«nas iekārtu direktori tika iecelta ministres padomniece Ilze Ä€boliņa, kura pamanÄ«jās iepirkt „dzelžus” slimnÄ«cai par 17 miljoniem. Tā bija Andas ÄŒakšas Ä«stenā medicÄ«nas reforma. Tiesa, tas, ka dzelži >90% nāca no vienas firmas, nozÄ«mÄ“ mÄ“renu korupcijas risku. Andai ÄŒakšai izdevās palielināt veselÄ«bas jomas finansÄ“jumu ievÄ“rojami – par gandrÄ«z 200 miljoniem, un to iztÄ“rÄ“t iespÄ“jami necaurspÄ«dÄ«gi – galvenokārt iepÄ“rkot zāles atsevišÄ·Äm slimnieku kategorijām un jaunu medicÄ«nas tehnoloÄ£iju bez skaidras iepirkumu procedÅ«ras un stratÄ“Ä£iska pamatojuma.  

MedicÄ«nas jomā viņa darbojās tieši pretÄ« sabiedrÄ«bas veselÄ«bas pamatloÄ£ikai un PVO stratÄ“Ä£ijai – vienÄ«gās jomas, kam pielikums proporcionāli bija niecÄ«gs vai pat kopumā finansÄ“jums samazinājās, bija primārā aprÅ«pe (Ä£imenes medicÄ«na) un NMPD (neatliekamā palÄ«dzÄ«ba).  

Latvijas vÄ“sturÄ“ Anda ÄŒakša paliks kā birokrātijas ministre – viņas laikā neticamā apjomā pieauga birokrātija. Ä¢imenes ārstiem birokrātija pieauga tādā apjomā, ka viņi vairs nevarÄ“ja paspÄ“t visus papÄ«rus un elektroniskās veidlapas aizpildÄ«t. Tas viņiem tika par atļaušanos streikot.  

Anda ÄŒakša ar savām reformām iznÄ«cināja reÄ£istrus, piemÄ“ram – vēža reÄ£istru, tuberkulozes reÄ£istru. Toties veiksmÄ«gi ieviesa „zaļo koridoru” vēža ātrākai diagnostikai un ārstÄ“šanai. 

1. DANIELS PAVÄ»UTS (2021.–  ) 

We are the champions. UzvarÄ“tājs veselÄ«bas ministru topā ir Daniels Pavļuts, pianists, kas spÄ“lÄ“ tikai vienu noti, toties skaļi. VÄ“l nevienam nekad un nekur nav izdevies notrallināt miljardu uz 2 miljoniem iedzÄ«votāju, vienlaikus panākot absolÅ«ti sliktāko rezultātu. Daniels Pavļuts iepirka vismaz seškārt par daudz vakcÄ«nu, šÄ«s vakcÄ«nas daļēji nosÅ«tÄ«tas jaunattÄ«stÄ«bas valstÄ«m, bet vairums – ir vai tiks norakstÄ«tas. Daniels Pavļuts sarÄ«dÄ«ja Latvijas iedzÄ«votājus pÄ“c pazÄ«mes – vakcinÄ“ts vai nevakcinÄ“ts, rezultātā iegÅ«stot vissliktākos vakcinācijas rezultātus Eiropā, tiesa, pÄ“c dažiem rādÄ«tājiem ar Latviju vakcinācijas un antivakcinācijas karā varÄ“ja lÄ«dzināties Bulgārija. 

Ar dažādām metodÄ“m (mājsÄ“di, sporta ierobežojumiem, istabiņu slÄ“gšanu sociālās palÄ«dzÄ«bas iestādÄ“s, Ä£imenes ārsta pārslogošanu ar birokrātisku darbÄ«bu, neļaujot veikt citu slimÄ«bu diagnostiku un ārstÄ“šanu) Daniels Pavļuts panāca augstāko mirstÄ«bu atsevišÄ·Äs vecumgrupās Eiropā.  

Kategoriski atsakoties saprast, ka mirstÄ«bu no Covid–19 nosaka hroniskas slimÄ«bas, mazkustÄ«ba, lieks svars, ministrs realitātÄ“ samazināja šo riska grupu pacientu iespÄ“jas izdzÄ«vot, saslimstot ar Covid–19.Vakcināciju no Ä£imenes ārsta kabineta Daniels Pavļuts aiznesa uz vakcinācijas centru izstāžu zālÄ“ vai sporta zālÄ“, kā arÄ« uz krāmu tirgu un kapu svÄ“tkiem.  

Daniels Pavļuts ir Ä«sts mÅ«sdienu politiÄ·is, kurš nekad neklausās, bet, ja klausās – tad nedzird un nesaprot. Daniels Pavļuts vienmÄ“r runā priekšvÄ“lÄ“šanu decibelos, skaļi un skandÄ“ti, tikai to, ko pats zina un saprot, tiesa – zināšanu apguvÄ“ viņam ir lielas izaugsmes iespÄ“jas. Kā Ä«sts politiÄ·is nekad nepilda nevienu solÄ«jumu.  

Lepojas ar medicÄ«nas zināšanām, jo protot pats špricÄ“t. Vakcināciju saprot kā špricÄ“šanu. Tādēļ bija gatavs vakcināciju uzticÄ“t (uzdot) veterinārārstiem un aptiekāru palÄ«giem. Visu  medicÄ«nu saprot kā Covid–19. PārÄ“jo slimÄ«bu nav. VeselÄ«ba Pavļutam nozÄ«mÄ“ - labs vÄ«ns restorānā.  

Ministra amats Pavļutam nozÄ«mÄ“ reklamÄ“šanos televizorā vai reklāmas kampaņas, ko izpilda viņam lojālas sabiedrisko attiecÄ«bu kompānijas. ŠÄ«s kompānijas rada reklāmas – Gorkšs grib satikt savu mirušo vecvecmāmiņu; plakātus, kurā vÄ«rs ar saliektu roku, kas krievu saziņas kultÅ«rā apzÄ«mÄ“ nelāgu attieksmi. Ä»oti daudz lÄ«dzekļu ir izlietots reklāmas kampaņām sabiedrÄ«bas veselÄ«bā, ko neviens nav redzÄ“jis. Daudzus miljonus iztÄ“rÄ“ja Covid–19 specializÄ“tām gultām, kur katra gulta izrādÄ«jās zelta vÄ“rtÄ“. RadÄ«ja Vakcinācijas biroju bez mediÄ·iem, ar milzu algām un fantastiski dārgu iekārtojumu. ArÄ« savā birojā neiesaistÄ«ja nevienu cilvÄ“ku ar medicÄ«nas izglÄ«tÄ«bu. 

Lielākais sasniegums ministra gaitās – pavadÄ«jums uz RÄ«gas pils koncertflÄ«Ä£eļa premjerministra Kariņa dziedājumam.  

ŠÄds pats pavadÄ«jums Kariņa dziedājumam ir viņu kopÄ«gās performances par ierobežojumiem Covid–19 pandÄ“mijai. KopÄ«gi radÄ«ja mājsÄ“di un pilnÄ«gu sporta aizliegumu pandÄ“mijas ierobežošanai, toties atvÄ“ra plašÄkas iespÄ“jas tabakas un alkohola tirdzniecÄ«bai. Ieviesa preču aizliegumu, kad veikalā daļu preču nevarÄ“ja iegādāties. TirdzniecÄ«bu pārnesa uz pastu, toties ieviesa ierobežojumus aptiekām – slimnieki ar Covid–19 smagām formām aukstā laikā stāvÄ“ja rindā ārā no aptiekas. Pavļuta darba augļus hronisku, ielaistu slimnieku formā Latvija baudis vÄ“l daudzus gadus.  

VÄ“l nozÄ«mÄ«gas Daniela Pavļuta darbÄ«bas sekas bÅ«s redzamas, kad parādÄ«sies rezultāti iepirkumiem jaunai e-veselÄ«bai.