Toreiz un tagad jeb MÄ«ti un patiesÄ«ba par dzÄ«vi LatvijÄ padomju laikÄ
AinÄrs KadiÅ¡s · 04.07.2020. · Komentāri (0)Vien reta tÄ“ma tiek apspriesta tik emocionÄli, bet bieži vien – pat agresÄ«vi, kÄ šÄ«. Un tas ir saprotams – PSRS (Padomju SociÄlistisko Republiku SavienÄ«ba) laiki tik ļoti atšÄ·iras un kontrastÄ“ ar mÅ«sdienÄm, ka neatstÄj vienaldzÄ«gu gandrÄ«z nevienu. Īpaši, ņemot vÄ“rÄ, ka tÄ nav tik sena pagÄtne un vÄ“l ir daudz cilvÄ“ku, kuri “toreiz” ir dzÄ«vojuši.
Interesanti, ka arÄ« starp viņiem bieži vien nav vienprÄtÄ«bas. Bet tas ir saprotams – absolÅ«ti objektÄ«vs vÄ“rtÄ“jums ir gandrÄ«z neiespÄ“jams. Katram ir sava dzÄ«ve; katrs redz to savÄm acÄ«m, katram ceļš ejams savÄs kurpÄ“s. TÄdēļ vieni, kuri, piemÄ“ram, strÄdÄja kÄdÄ bÄzÄ“ vai noliktavÄ, burtiski “peldÄ“ja taukos”, bet citi, kuri sÄ“dÄ“ja kÄdÄ kantorÄ« vai, piemÄ“ram, mÄ“Ä£inÄja no valsts Ä«pašuma kaut ko nozagt, sÄ“dÄ“ja cietumÄ. Saprotams, ka vÄ“rtÄ“jums dzÄ«vei “toreiz” viņiem bÅ«s atšÄ·irÄ«gs.
TÄdēļ, lai arÄ« rakstÄ došu ilustratÄ«vus piemÄ“rus “no dzÄ«ves”, galveno akcentu likšu uz principiÄlu atšÄ·irÄ«bu starp LatvijÄ (Latvijas Padomju SociÄlistiskÄ Republika) Ä«stenoto sociÄlo un ekonomisko politiku, kÄ arÄ« kritÄ“rijiem sabiedrÄ«bas morÄles un Ä“tikas jautÄjumos toreiz un tagad.
ZÄ«mÄ«gi, ka daudzi padomju perioda zÄkÄtÄji, bet paretam – arÄ« slavÄ“tÄji nemaz tajÄ nav dzÄ«vojuši. Protams, mÄ“s varam veidot savu viedokli, balstoties uz uzticamu cilvÄ“ku, piemÄ“ram – vecÄku - stÄstÄ«jumu, tomÄ“r tÄ nav tik tÄla pagÄtne, lai mÄ“s nedotu priekšroku aculieciniekiem, kuru ir ļoti daudz. TÄdēļ bÅ«tu labÄk, ka savu viedokli izteiktu tie, kuriem ir vismaz piecdesmit gadu. Viņi vismaz lÄ«dz divdesmit gadiem dzÄ«voja citÄ valstÄ«/iekÄrtÄ/sistÄ“mÄ un, visticamÄk, kaut ko atceras. Te gan jÄpiebilst, ka astoņdesmito gadu beigas bija sociÄlisma demontÄžas fÄze, kura nebÅ«t neataino iepriekšÄ“jo - “normÄlo” dzÄ«vi sociÄlistiskajÄ valstÄ«, republikÄ.
ObligÄti jÄvÄ“rš uzmanÄ«ba uz to, ka tÄda viengabalaina “padomju” perioda nemaz nebija, un bÅ«tu ļoti neobjektÄ«vi un netaisnÄ«gi “visu sabÄzt vienÄ maisÄ”. Bija pirmskara, kara, pÄ“ckara, represiju (izsÅ«tÄ«šanu) un attÄ«stÄ«tÄ sociÄlisma laiki ar dažÄdiem, visai atšÄ·irÄ«giem lÄ«deriem, tÄdēļ korekti bÅ«tu vÄ“rtÄ“t dzÄ«vi šajos periodos katrÄ atsevišÄ·i.
Un tas arÄ« ir tikai loÄ£iski – padomju valstÄ« liels uzsvars, resursi un darbs tika ieguldÄ«ti tieši labÄkas nÄkotnes vÄrdÄ. MÄ“rÄ·is bija ideÄla sabiedrÄ«ba un iekÄrta – komunisms, un visi saprata un akceptÄ“ja to, ka saulainÄs nÄkotnes un nÄkamo paaudžu labklÄjÄ«bas dēļ ir vÄ“rts pieciest pÄrejošas grÅ«tÄ«bas un neÄ“rtÄ«bas.
Man iekrita dzÄ«vot Padomju Latvijas pÄ“dÄ“jÄ – pirmsdemontÄžas fÄzÄ“. Un par to tad arÄ« bÅ«s šis stÄsts.
Lai bÅ«tu uzskatÄmÄk, salÄ«dzinÄšu pa pozÄ«cijÄm dzÄ«vi “toreiz” ar dzÄ«vi “tagad”.
Dažreiz cilvÄ“ki dara rupju kļūdu, noniecinÄdami dzÄ«vi “toreiz” tÄdēļ, ka nevarÄ“ja nopirkt automÄtisko veļas mazgÄjamo mašÄ«nu vai mobilo telefonu. TÄdu vienkÄrši vÄ“l nebija nekur. Šiem cilvÄ“kiem ir jÄsaprot, ka tas bija cits tehnoloÄ£iju un tehnikas attÄ«stÄ«bas periods, un tÄ “mehÄniski” salÄ«dzinÄt ar mÅ«sdienÄm gluži nevar.
IespÄ“jams, ka, neiznÄ«cinot iepriekšÄ“jo iekÄrtu/sistÄ“mu, šodienas sasniegumi bÅ«tu visai ievÄ“rojami. PiemÄ“rs tam ir komunistiskÄ Ä¶Ä«na, kura ir ÄrkÄrtÄ«gi pazemojusi kriminÄlkapitÄlistisko Krieviju, gan izcÄ“rtot tÄs mežus – taigu, gan izpirkdama daudzus citus dabas resursus, kuru iegÅ«šana ĶīnÄ ir aizliegta. Ķīnieši plÄnoja vai jau realizÄ“ja pat Å«deni sÅ«knÄ“t no unikÄlÄs pasaules pÄ“rles – BaikÄla, utt. RunÄju par AustrumsibÄ«riju, jo pats tur pabiju un redzÄ“ju Ä·Ä«niešu invÄziju savÄm acÄ«m.
SamÄ“rÄ nesen pabiju arÄ« Vjetnamas SociÄlistiskajÄ RepublikÄ. Ja kÄdam Vjetnama asociÄ“jas ar valsti, kur nav kastroļu un pannu (vjetnamiešu viesstrÄdnieki astoņdesmitajos gados Latvijas PSR tos masveidÄ pirka un veda uz Vjetnamu), tad viņš ir atpalicis no dzÄ«ves vismaz par trÄ«sdesmit gadiem. Vjetnama zeļ un plaukst.
Ziemeļu – Dienvidu karÄ komunistiskie Ziemeļi uzvarÄ“ja proamerikÄniskos Dienvidus, un nu Vjetnama ir vienota valsts. Tiesa gan, amerikÄņu okupÄcija ir atstÄjusi neizdzÄ“šamas, melnas pÄ“das, un, piemÄ“ram, SaigonÄ (tagad – Hošimina) prostitÅ«cija, kas, ņemot vÄ“rÄ darbinieÄu vecumu, robežojas ar pedofiliju, sit tik augstu vilni, kÄds ZiemeļvjetnamÄ nav iedomÄjams.
Man bija ļoti interesanti un vÄ“rtÄ«gi salÄ«dzinÄt divu atšÄ·irÄ«gu ideoloÄ£iju ietekmi uz cilvÄ“ku apziņu un attiecÄ«gi dzÄ«vi ilgstošÄ laika periodÄ. SalÄ«dzinÄjums viennozÄ«mÄ«gi nebija par labu kapitÄlisma ideoloÄ£ijai, kur par preci tiek padarÄ«ts viss, tajÄ skaitÄ – cilvÄ“ka miesa, gods, pašcieņa... PretstatÄ bija Ziemeļvjetnamas cilvÄ“ki, kuri cienÄ«ja sevi un citus.
Turpinot šo tÄ“mu par morÄli un Ä“tiku, sniegšu dažus faktus. Protams, ir jÄsaprot, ka es runÄju par valsts vadlÄ«nijÄm. SadzÄ«vÄ“ ne vienmÄ“r tÄs tika ievÄ“rotas, bet pieļauju, ka cilvÄ“ka zemapziÅ†Ä tÄs tomÄ“r savu darbu darÄ«ja – veidoja tÄ«rÄku un tikumiskÄku sabiedrÄ«bu, pasargÄjot to no degradÄcijas un zemÄko instinktu uzniršanas virspusÄ“.
JÄsaprot, ka cilvÄ“ka daba nav ideÄla. NormÄlas valsts uzdevums ir kultivÄ“t un atbalstÄ«t labo cilvÄ“kÄ, vienlaikus disciplinÄ“jot un ierobežojot cilvÄ“ka dabas tumšÄs puses izpausmes. Padomju SavienÄ«bÄ tÄ bija, izņemot ticÄ«bas lietas.
Es uzskatu, ka PSRS “zelta” laiki bija saucamie Brežņeva laiki, un šajÄ periodÄ, ja arÄ« dievbijÄ«ba netika atbalstÄ«ta, tad arÄ« nekÄdu represiju nebija. Vismaz – LatvijÄ. Pat pretÄ“ji – nesen, apceļojot Latviju, pie kÄdas katoļu baznÄ«cas lasÄ«ju informÄciju, ka tÄs labiekÄrtošana notikusi gados, kuri attiecas uz padomju periodu.
TÄtad – ilustrÄcijai mazliet par sabiedrÄ«bÄ pieņemtajÄm uzvedÄ«bas normÄm “toreiz”. KÄ ir “tagad”, mÄ“s paši lieliski zinÄm.
VÄ«riešiem publiski rÄdÄ«t savus celÄ«šus, atrodoties sabiedriskÄ vietÄ Ä«sbiksÄ«tÄ“s jeb šortos, nebija pieņemts. TÄdas valkÄja tikai bÄ“rni, bet pionieriem Ä«sÄs bikses bija vasaras formas tÄ“rpa sastÄvdaļa. Es gan nepazÄ«stu nevienu, kurš bÅ«tu sodÄ«ts par Ä«sbiksÄ«šu nÄ“sÄšanu sabiedriskÄ vietÄ. Sporta nodarbÄ«bÄs un pludmalÄ“, protams, ierobežojumu nebija. BÅ«dams pÄ“c dabas diezgan dumpÄ«gs, es tÄdas uzvilku un UkrainÄ izbaudÄ«ju uz savas Ädas konservatÄ«vo (kÄ man toreiz šÄ·ita) tantuku nosodÄ«jumu. Tagad esmu daudz ceļojis, audzis, daudz ko sapratis un labojies.
Uz sievietÄ“m gandrÄ«z nekÄdi ierobežojumi neattiecÄs, un jau septiņdesmitajos gados meitenes sacentÄs mini bruncÄ«šu Ä«sumÄ. Tiesa – ne visur tÄ varÄ“ja ģērbties. Dreskods bija jÄievÄ“ro katrÄ daudzmaz pieklÄjÄ«gÄ restorÄnÄ. ArÄ« vÄ«rieši saplÄ“stos džinsos vai citÄ tÄ«ši vai netÄ«ši nevīžīgÄ apģērbÄ labÄ krogÄ ielaisti netika. ArÄ« slÄ“potÄja džemperÄ« nÄ“. Un sporta botÄs arÄ« nÄ“. Tikai uzvalkÄ. Ak jÄ – vÄ“l viena zÄ«mÄ«ga lietiņa. Padomju SavienÄ«ba nesÅ«tÄ«ja savas skaistÄs meitenes uz pasaules skaistuma konkursiem. Mums nav pieņemts izstÄdÄ«t puskailas sievietes vispÄrÄ“jai apskatei...
Ko tur piebilst – arÄ« es savu meitu vai sievu puskailu vispÄrÄ“jai apskatei neizstÄdÄ«tu... KÄ tÄdu pÄrdodamu dzÄ«vnieku. Starp citu, iespÄ“jams, ka daudzas skaistas sievietes gan savu miesu, gan dvÄ“seli jau ir pÄrdevušas. Miesu – bagÄtiem veÄiem, dvÄ“seli – velnam...
PretÄ“ji mÅ«sdienu klišejÄm par “sovoku” restorÄni un kafejnÄ«cas pÄrsvarÄ bija augstÄ lÄ«menÄ«. Labos restorÄnos viesmīļi tÄ“rpÄs tumšos uzvalkos, baltos kreklos un dažreiz valkÄja taureni. Es šo sfÄ“ru pÄrzinÄju, tÄdēļ atļaušos teikt, ka “vidÄ“jÄ restorÄnÄ” gan apkalpošana, gan Ä“dienu kvalitÄte, gan interjers bija atbilstošs mÅ«sdienu augstas klases restorÄna prasÄ«bÄm.
TÄdas Ä“dnÄ«cas tipa Ä“stuves kÄ, piemÄ“ram,“Lido” restorÄnu kategorijÄ neietilpa. Bet milzÄ«ga atšÄ·irÄ«ba ir tÄ, ka uz restorÄnu aiziet paÄ“st vai iedzert ar draugiem varÄ“ja atļauties gandrÄ«z katrs darba cilvÄ“ks, kurpretÄ« šodien apmeklÄ“t augstas klases restorÄnu, kur rÄ“Ä·ins sniedzas simtos, var vien retais. PÄrsvarÄ – tie, kas nestrÄdÄ. TÄ ir vÄ“l viena milzÄ«ga atšÄ·irÄ«ba starp “toreiz” un “tagad”. Bet par to parunÄsim vÄ“lÄk.
TÄtad – nobeidzot par restorÄniem. KÄ jau vakara uzdzÄ«ves vietÄ, tur grozÄ«jÄs nauda. Bet, kur grozÄs nauda, tur bez sievietÄ“m neiztikt. ArÄ« uzdzÄ«vot bez sievietÄ“m nav tik interesanti. TÄdēļ vieglÄkas uzvedÄ«bas sievietes, kuras laida gar ausÄ«m padomju audzinÄšanu, labprÄt vakaros restorÄnos un kafejnÄ«cÄs “tusÄ“jÄs”. ProfesionÄlu prostitÅ«tu nebija daudz – pÄrsvarÄ tur, kur apgrozÄ«jÄs Ärzemnieki. ProstitÅ«cija bija nelegÄla, tÄdēļ dažreiz tika rÄ«koti reidi, un viņas tika tvarstÄ«tas. Protams, toreiz, tÄpat kÄ tagad, tas viss vairÄk vai mazÄk bija priekš “Ä·eksÄ«ša” un sabiedrÄ«bas acu aizmÄlÄ“šanas.
Sievietes, kuras nebija tik mantkÄrÄ«gas un atklÄti savu miesu netirgoja, vienkÄrši iepazinÄs ar vÄ«riešiem, ļÄva sevi uzcienÄt un tad brÄ«vprÄtÄ«gi atalgoja viņus par visiem tÄ“riņiem. VÄrdu sakot – šÄ·iet, ka šajÄ ziÅ†Ä nekas daudz nav mainÄ«jies, izņemot to, ka prostitÅ«cija un izvirtÄ«ba tagad vairs pat necenšas slÄ“pties. LatvijÄ valÅ«tas prostitÅ«tu centrs, šÄ·iet, bija Ärzemniekiem domÄtÄ viesnÄ«ca “Latvija” RÄ«gas centrÄ, bet, cik zinu, arÄ« ostas pilsÄ“tÄs VentspilÄ« un LiepÄjÄ senÄs “profesijas” pÄrstÄvÄ“m “darba” netrÅ«ka.
Ja mediji nemelo, tad arÄ« Lietuvas prezidente Gribauskaite savu politisko karjeru uzsÄka kÄ valÅ«tas prostitÅ«ta. Tiesa gan – šÄ« sieviete maukojÄs ar Ärzemniekiem arÄ« uz ideoloÄ£iska pamata, jo vienlaikus viņa esot bijusi arÄ« VDK aÄ£ente (kas ir ļoti ticami, jo arÄ« Latvijas valstsmafijÄ augstus amatus ieņem daudzi VDK aÄ£enti)...ŠÄdu informÄciju latviešu valodÄ meklÄ“t ir veltÄ«gi; tÄ visa ir izcenzÄ“ta... http://www.posprikaz.ru/2016/12/prezident-litvy-valyutnaya-prostitutka-na-sluzhbe-kgb-i-cru/
MÅ«sdienÄs šis rÅ«pals piedzÄ«vojis fundamentÄlus satricinÄjumus. Nezinu – ticÄ“t vai ne, bet redzÄ“ju Youtube sižetu, kur kÄda prostitÅ«ta, atbraukusi uz Ventspili cerÄ«bÄ uz peļņu no NATO karavÄ«riem, ir šokÄ klientu trÅ«kuma dēļ – izrÄdÄs, daudzi ir “zili” un dod priekšroku saviem biedriem vai citiem sava dzimuma pÄrstÄvjiem. Par to gan nebÅ«tu jÄbrÄ«nÄs, jo, kÄ publiski un lepni ir izskanÄ“jis, arÄ« pašreizÄ“jais Latvijas Ärlietu ministrs...
Padomju laikÄ kas tÄds nebija iespÄ“jams un pat iedomÄjams. NerunÄjot jau par to, ka sabiedrÄ«ba šÄdas perversijas vienkÄrši nepieņēma, arÄ« likumdošana tÄs ierobežoja. Pediņus sodÄ«ja vai ÄrstÄ“ja piespiedu kÄrtÄ. CitÄts no raksta ziņu portÄlÄ LA.LV:
Padomju SavienÄ«bÄ vÄ«riešu homoseksualitÄte bija kriminÄlnoziegums; sievietÄ“m to uzskatÄ«ja par garÄ«gu traucÄ“jumu izpausmi. VÄ“sturniece Ineta Lipša: “PirmÄs padomju okupÄcijas laikÄ 1940. – 1941. gadÄ un kopš otrreizÄ“jÄs padomju okupÄcijas 1944. –1945. gadÄ lÄ«dz 1961. gada 1. aprÄ«lim spÄ“kÄ bija attiecÄ«gais KPFSR KriminÄlkodeksa
Jau kopš 1934. gada 1. aprīļa PSRS par homoseksuÄlÄm darbÄ«bÄm draudÄ“ja lÄ«dz pat piecu gadu cietumsods.
KÄ liecina izdevums “LGBTI vÄ“sture LatvijÄ pÄ“dÄ“jos 100 gados”, notiesÄto homoseksuÄlo vÄ«riešu skaits pieauga. PiemÄ“ram, no 1945. lÄ«dz 1960. gadam Latvijas PSR tautas (!) tiesÄs notiesÄja 34, laikÄ no 1961. lÄ«dz 1989. gadam – 268 vÄ«riešus.
Lai gan 1961. gada 6. janvÄrÄ« Latvijas PSR AugstÄkÄ Padome pieņēma likumu “Par Latvijas PSR KriminÄlkodeksa apstiprinÄšanu” un Krievijas PFSR KriminÄlkodeksu aizstÄja ar Latvijas PSR KriminÄlkodeksu, tomÄ“r nosodošÄ attieksme pret homoseksuÄliem cilvÄ“kiem nemainÄ«jÄs. JaunÄ KriminÄlkodeksa 124. panta 1. daļa par labprÄtÄ«giem dzimumsakariem starp pilngadÄ«giem vÄ«riešiem paredzÄ“ja sodu ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu lÄ«dz pieciem gadiem. 124. panta 2. daļa paredzÄ“ja brÄ«vÄ«bas atņemšanu no trÄ«s lÄ«dz astoņiem gadiem par homoseksuÄlajiem sakariem, ja tie veikti ar vardarbÄ«bu vai piedraudot lietot vardarbÄ«bu, izmantojot cietušÄ bezpalÄ«dzÄ«bas vai atkarÄ«bas stÄvokli, kÄ arÄ«, ja tie izdarÄ«ti ar nepilngadÄ«gajiem.
Pilns raksts (tiesa, caur mÅ«sdienu liberastu brillÄ“m raugoties), šeit: https://www.la.lv/seksa-nebija-citados-arsteja-homoseksualu-dubulta-dzive-psrs-laikos
LÅ«k, viens no iemesliem, kÄdēļ mÅ«sdienu Latvijas uzpeldÄ“jušie sÅ«..., piedodiet, - politiskÄ elite tik krampjaini ieÄ·Ä“rusies varas krÄ“slos – politekonomiskÄs mafijas varai nomainoties uz tautas varu, viņiem bÅ«tu “kirdik”. Izmantojot iespÄ“ju, atgÄdinu savu pozÄ«ciju šajÄ jautÄjumÄ, tÄ ir nemainÄ«ga, proti:
Mani pilnÄ«gi neinteresÄ“, ko kurš dara savÄ guļamistabÄ; es nevienu nenosodu un netiesÄju, bet kategoriski iebilstu un pretošos tam, ka pederasti un citi “netradicionÄlie” izplata un popularizÄ“ savas perversijas sabiedriskÄs vietÄs un – it Ä«paši – bÄ“rnudÄrzos un skolÄs.
Pati daba mÄca, ka ne pederastu “Ä£imenei”, ne pederastu tautai nav nÄkotnes. Ja, protams, viņi neatņem bÄ“rnus normÄlajiem, bet to viņi var panÄkt ar savu kolÄ“Ä£u – parlamentÄriešu un valdÄ«bas “locekļu” lobiju. TÄdēļ uzskatu, ka pederastu nonÄkšana varas gaiteņos ir ÄrkÄrtÄ«gi bÄ«stama un tautai var kļūt letÄla. Atcerieties seno austrumnieku teicienu:
Ja gribi uzvarēt ienaidnieku, audzini viņa bērnus...
To, ka Latvijas varturi atrodas otrÄ frontes pusÄ“ un karo pret tautu, šodien, šÄ·iet, redz pat aklais...
KÄ jebkura pasaules valoda, arÄ« latviešu valoda mainÄs, tÄdēļ dažreiz rodas sajukums terminos. AgrÄk par pederastiem un pidarasiem apzÄ«mÄ“ja homoseksuÄlistus, bet mÅ«sdienÄs “pidarass” ir slikta cilvÄ“ka apzÄ«mÄ“jums un ne vienmÄ“r norÄda uz aplamu seksuÄlo orientÄciju. PiemÄ“ram, SIA LV Ärlietu ministrs ir pederasts, bet pÄrÄ“jos valdÄ«bas locekļus un viņu pakalpiņus droši var saukt par “pidarasiem”, lai gan ar orientÄciju viņiem viss ir kÄrtÄ«bÄ. Jo tikai pidarass var izlaupÄ«t Latvijas zemi, novest valsti neatmaksÄjamos parÄdos un turklÄt no tÄ visa iedzÄ«voties. Un nekaunÄ“ties idiotiski smaidÄ«t pa visu ģīmi televizora ekrÄnÄ un gvelzt, cik viss ir labi, jauki un pareizi.
Padomju laikos tÄdi eksemplÄri jau sen cirstu mežu kaut kur taigÄ, bet viņu tautai nozagtie/izkrÄptie Ä«pašumi bÅ«tu konfiscÄ“ti. To nodrošinÄtu dažÄdas valsts institÅ«cijas, tautas tiesa (tiesÄs bija piesÄ“dÄ“tÄji – tautas pÄrstÄvji) un tautas “modrÄ acs”.
AtšÄ·irÄ«bÄ no mÅ«sdienu Latvijas, kur cilvÄ“ks ir pilnÄ«gi beztiesisks un viņam nav, kur vÄ“rsties pÄ“c palÄ«dzÄ«bas un taisnÄ«bas, Padomju LatvijÄ bija. Pat piekrÄpta sieva varÄ“ja pasÅ«dzÄ“ties vÄ«ra darba vietÄ, un viņu tad sauktu “uz paklÄja” - uz biedru tiesu, kur nelaimÄ«gais grÄ“kÄzis tiktu kauninÄts un rÄts. ArÄ« par dzeršanu tÄpat, lai gan alkohola lietošana bija visai izplatÄ«ta parÄdÄ«ba.
Toreiz atšÄ·irÄ«bÄ no mÅ«sdienÄm to varÄ“ja darÄ«t arÄ« sabiedriskÄs vietÄs. Ja kÄds pÄrlieku piedzÄ“rÄs, tad riskÄ“ja nokļūt atskurbtuvÄ“. KursÄ“ja speciÄlas automašÄ«nas – furgoni, kuras savÄca pÄrlieku apskurbušos. MiliÄi ar automašÄ«nu nogÄdÄja grÅ«tdieni atskurbtuvÄ“, kur viņu pÄrbaudÄ«ja Ärsts un ierÄdÄ«ja gultas vietu slÄ“gtÄ “numuriņĔ. No rÄ«ta, pÄ“c protokola un visu formalitÄšu nokÄrtošanas paÄ£iraino klientu izlaida – jo viņam jÄiet uz darbu. Un nu – par darbu.
Bezdarbs neeksistÄ“ja. Darbu varÄ“ja dabÅ«t gandrÄ«z jebkur, tÄdēļ cilvÄ“ki parasti strÄdÄja savas dzÄ«vesvietas tuvumÄ. Pat vairÄk – ne tikai bezdarbs neeksistÄ“ja, bet nestrÄdÄšana bez attaisnojoša iemesla (mÄcÄ«bas, veselÄ«bas stÄvoklis) tika klasificÄ“ta kÄ parazÄ«tisks dzÄ«ves veids un sodÄ«ts ar visu likuma bardzÄ«bu. Sk. citÄtu:
4 Ð¼Ð°Ñ 1961 года на оÑновании ÑÑ‚. 12 КонÑтитуции Президиум Верховного Совета РСФСРпринÑл указ «ÐžÐ± уÑилении борьбы Ñ Ð»Ð¸Ñ†Ð°Ð¼Ð¸ (бездельниками, тунеÑдцами, паразитами), уклонÑющимиÑÑ Ð¾Ñ‚ общеÑтвенно-полезного труда и ведущими антиобщеÑтвенный паразитичеÑкий образ жизни». СоглаÑно ему, лица, ÑчитающиеÑÑ Ð±ÐµÐ·Ð´ÐµÐ»ÑŒÐ½Ð¸ÐºÐ°Ð¼Ð¸, тунеÑдцами, алкоголиками, выÑелÑлиÑÑŒ в Ñпециально отведенные меÑтноÑти на Ñрок от двух до пÑти лет. Их лишали имущеÑтва, заработанного нетрудовым путем и принуждали к труду на Ñтих территориÑÑ…. https://ru.wikipedia.org/wiki/ТунеÑдÑтво
1961.gada 4.maijÄ, balstoties uz KonstitÅ«cijas 12.panta, KPFSR AugstÄkÄs Padomes Prezidijs pieņēma rÄ«kojumu “Par cīņas pastiprinÄšanu pret personÄm (dÄ«kdieņiem, tiem, kas dzÄ«vo uz citu rÄ“Ä·ina, parazÄ«tiem), kuri izvairÄs no sabiedriski derÄ«ga darba un veic antisabiedrisku parazÄ«tisku dzÄ«ves veidu”.
SaskaÅ†Ä ar šo rÄ«kojumu personas, kuras tiek atzÄ«tas par dÄ«kdieņiem, parazÄ«tiem, alkoholiÄ·iem, tika izsÅ«tÄ«tas uz speciÄli ierÄdÄ«tÄm vietÄm uz laiku no diviem lÄ«dz pieciem gadiem. Viņiem atņēma Ä«pašumus, iegÅ«tus bezstrÄdes ceÄ¼Ä un piespieda strÄdÄt šajÄs nometinÄjuma teritorijÄs.
Krievu vÄrdam ТунеÑдÑтво latviešu valodÄ ir vairÄkas nozÄ«mes: “TÄds, kas kaut ko saņem par velti, bez maksas, bez iemesla, slinko, dÄ«kdieņo; dzÄ«ve uz citu rÄ“Ä·ina, uz citu darba rÄ“Ä·ina; parazÄ«tiska eksistÄ“šana uz sabiedrÄ«bas rÄ“Ä·ina; ТунеÑдÑтво ir viena no sociÄlÄ parazÄ«tisma formÄm.”
Lieki teikt, ka pÄ“c šÄda formulÄ“juma mÅ«sdienu LatvijÄ izsÅ«tÄ«t uz saucamo “101.km” vajadzÄ“tu milzum daudz parazÄ«tu. Un bÅ«tu pareizi. Jo parazÄ«ts tÄdēļ ir parazÄ«ts, ka eksistÄ“ uz citu rÄ“Ä·ina. Uz tava un mana rÄ“Ä·ina. Bet, ja parazÄ«ti savairojas un uzblÄ«st, kÄ tas ir noticis LatvijÄ, tad tiek apdraudÄ“ta ne tikai saimnieka veselÄ«ba, bet pat dzÄ«vÄ«ba. ArÄ« tas ir noticis LatvijÄ. Vai zinÄjÄt, ka Latvijai pieder antirekords – tÄ kļuvusi par visstraujÄk izmirstošo valsti pasaulÄ“?!
Un vÄ“l viens paradokss, kuru es nekÄdi nevaru “pÄrgremot”. NormÄlÄ valstÄ« normÄlos apstÄkļos darbojas likums “Kurš nestrÄdÄ, tas neÄ“d”. LatvijÄ ir otrÄdi – kurš strÄdÄ, tas nekad nav bagÄts, bet tie, kuri nestrÄdÄ – bieži vien ir. Parasti viņi sÅ«c, zog vai mahinÄ“ no budžeta, un ar biznesu tiem ir vien attÄls sakars. ArÄ« treknie ierÄ“dņi. Padomju laikÄ, kÄ minÄ“ju, biroja darbs nebija cieņÄ. Saprotams, ir jÄbÅ«t atšÄ·irÄ«bai apmaksÄ starp strÄdnieku, kurš bieži vien visai skarbos apstÄkļos veic savu darbu, un “kantora žurku”, kura regulÄri dzer kafiju un mÄ«kstajÄ krÄ“slÄ audzÄ“ pÄ“cpusi. TÄdēļ strÄdnieki pelnÄ«ja krietni vairÄk.
Tagad ir otrÄdi - tie, kuri nedara neko vai dara maz, vai dara pilnÄ«gi nevajadzÄ«gu darbu, ir daudz labÄk atalgoti par reÄla darba darÄ«tÄjiem. TÄdai ekonomiskajai politikai nav nÄkotnes. Man palicis atmiÅ†Ä kÄds lozungs no padomju laikiem - Ekonomikai jÄbÅ«t ekonomiskai. Tam es pilnÄ«bÄ piekrÄ«tu, tÄdēļ ar lielu skepsi skatos uz daudzu nevajadzÄ«gu, lieku ierÄ“dņu un citu parazÄ«tu dÄsno sponsorÄ“šanu. VienÄ«gais izskaidrojums – valstmafija tÄdÄ“jÄdi nodrošina sev lojÄlu masu.
NedrÄ«kst aizmirst par padomju laiku sociÄli labvÄ“lÄ«go pensiju sistÄ“mu. VÄ«riešiem pensijas vecums bija 60 gadi (ja strÄdÄja Ziemeļos vai SibÄ«rijÄ, kura tiem pielÄ«dzinÄta, tad no 55 gadiem), bet sievietÄ“m – no 55 gadiem. PÄrsvarÄ pensijas nebija lielas, bet pilnÄ«gi pietiekamas, lai dzÄ«votu pieticÄ«gu, bet vienlaikus bezbÄ“dÄ«gu dzÄ«vi.
Tagad - par pÄrtiku.
PÄrtikas ražošanu regulÄ“ja Valsts standarti. Daudzi pÄrtikas produkti nebija brÄ«vi veikalÄ nopÄ“rkami, bieži vien bija jÄizstÄv garas rindas. Pat garÄkas nekÄ tagad pie lielveikalu kasÄ“m piektdienÄs un pirmssvÄ“tku dienÄs. Bet...
Vai nu pateicoties tam, ka pÄrtikas ražošana nebija tik “modernizÄ“ta”, vai pateicoties Valsts standartam, pÄrtika bija izcila. Tas ir – izcila, salÄ«dzinot ar mÅ«sdienu pussintÄ“tisko barÄ«bu un “plastmasas” tomÄtiem vai beztermiņa pienu, nopÄ“rkamu lielveikalos. JÄ – mÄ“s toreiz izsmÄ“jÄm lÄ“tÄs desas, savÄ starpÄ pÄrrunÄdami, ka tÄs ražo no subbproduktiem, cÄ«pslÄm un citiem gaļas atkritumiem. Bet tÄs ražoja no lopa! Toreiz nevarÄ“ja ienÄkt prÄtÄ, ka var ražot arÄ« no sojas vai kaut kÄ cita. Un pielikt garšas pastiprinatÄju (E620—E629) un vÄ“l veselu virkni s...u.
Par maizi stÄsts ir atsevišÄ·i. Maizi nevar aizmirst. Bieži vien to tirgoja atsevišÄ·os veikalos. No rÄ«tiem, kad bija pievedums, tiem nebija iespÄ“jams paiet garÄm – smaržoja visa apkÄrtne. SpeciÄlas maizes mašÄ«nas izvadÄja maizi pa apkÄrtnes veikaliem, bet ne no tÄlienes. Maizes ceptuves bija visur, uz vietas, tÄ teikt, lai iedzÄ«votÄjiem bÅ«tu iespÄ“ja iegÄdÄties to svaigu, pat siltu. LasÄ«tÄjs varbÅ«t nezina, ka mÅ«sdienu maize nesmaržo, ilgi nesakalst, ir tÄlu transportÄ“jama “moderno tehnoloÄ£iju” dēļ – gandrÄ«z visa veikalos nopÄ“rkamÄ maize ir bijusi saldÄ“ta un piebÄzta ar dažÄdiem “uzlabotÄjiem” (lasÄ«t sÄ«ksÄ«kiem burtiņiem rakstÄ«to uz iesaiņojuma. Ieteicams iegÄdÄties lupu, bet tad pastÄv risks nomirt badÄ, jo normÄli produkti mÅ«sdienÄs gandrÄ«z nav nopÄ“rkami. Vien pa bargu naudu). Un – arÄ« kÅ«kas...Fragments no intervijas DB ar AS Latvijas maiznieks valdes locekli MÄri Daudi:
„«RestorÄni un viesnÄ«cas novÄ“rtÄ“, ka varam piegÄdÄt gan saldÄ“tu maizi, gan kÅ«kas, ko atliek vien atkausÄ“t un pasniegt. Dažos restorÄnos mÅ«su meduskÅ«ka, uz vietas atkausÄ“ta un izdekorÄ“ta, tiek pasniegta kÄ šefpavÄra meistardarbs. Tas mÅ«s priecÄ“,» saka M. Daude.”
Te acÄ«mredzama ir ne tikai tehnoloÄ£ija, bet arÄ« gluži neticamÄ cilvÄ“ku degradÄcija kriminÄlÄ kapitÄlisma apstÄkļos, kad cilvÄ“ks blÄ“dÄ«bu un melošanu klientiem pasniedz kÄ biznesa sasniegumu...Pilna intervija šeit:https://www.db.lv/zinas/latvijas-maiznieka-saldeto-produktu-segments-strauji-aug-48817
Padomju laikÄ maizes cena bija ļoti zema, jo tÄ skaitÄ«jÄs (un ir) pirmÄs nepieciešamÄ«bas prece. Baltmaizes kukulÄ«ša cena bija 12 vai 22 kapeikas, bet “Ä·ieÄ£elÄ«ša” - 14 kapeikas. RÅ«pnÄ«cas strÄdnieki parasti pelnÄ«ja 200 – 300 rbļ./mÄ“n. ZemÄ maizes cena veicinÄja dažÄdas “aÄgÄrnÄ«bas”. Atceros, ka mana mamma pirka un baroja maizÄ«ti govij...
Bija laiks, kad Ä“dnÄ«cÄ maize stÄvÄ“ja uz galda un to varÄ“ja Ä“st par velti. Diemžēl cilvÄ“ki to nenovÄ“rtÄ“ja (uh, kÄ viņiem derÄ“ja padzÄ«vot kÄdu mÄ“nesi kapitÄlismÄ) un izturÄ“jÄs visai nevīžīgi. Pašsaprotami, ka arÄ« sÄls, pipari un sinepes Ä“dnÄ«cÄ bija bez maksas. Atceros, Ogres stacijas Ä“dnÄ«cÄ varÄ“ja paÄ“st par...11 kapeikÄm. MÄ“s, pusaudži, tÄs saucÄm par “trubaļotu brokastÄ«m”. Tas bija zirņu biezenis ar speÄ·i (11 kap.) un maize ar sinepÄ“m – par velti. NormÄli Ä“dnÄ«cÄ varÄ“ja paÄ“st par 0.5 – 1 rubli.
Un vÄ“l. Faktiski katrÄ pagastÄ bija pienotava, kur tika pÄrstrÄdÄts piens un ražoti piena produkti. Pašsaprotami, ka tie bija visaugstÄkajÄ kvalitÄtÄ“, svaigi un par ļoti pieņemamÄm cenÄm. IedzÄ«votÄji varÄ“ja iegÄdÄties sveramos piena produktus bez iesaiņošanas un transportÄ“šanas sadÄrdzinÄjuma.
Liela problÄ“ma padomju laikÄ bija zagšana, kas faktiski nemaz neskaitÄ«jÄs zagšana. Jo ņemts un nests mÄjÄs no darba bija kopÄ«pašums, kura saimnieks daļēji bija arÄ« pats nesÄ“js. Toreiz radÄs teiciens, kurš, cik zinu, daļēji darbojas vÄ“l šodien: “ParÄdi, ko tu nes mÄjÄs, un es pateikšu, kur tu strÄdÄ.”
Stiepa visu, ko var atstiept, bet... Tas notika gandrÄ«z legÄli un nelielos apjomos. KÄ mazs bonusiņš pie algas, tÄ teikt. CeltniecÄ«bÄ tÄpat kÄ mÅ«sdienÄs blÄ“dÄ«jÄs un zaga vairÄk, bet pastÄvÄ“ja risks, ka darbu vadÄ«tÄja personÄ«go, no zagtajiem materiÄliem bÅ«vÄ“to mÄju var atņemt. Bija jÄpierÄda ienÄkumu likumÄ«gums. Liela mÄ“roga valsts (tautas) mantas zagšana vai izsaimniekošana bija ļoti bÄ«stama un draudÄ“ja ar 15 gadiem aiz restÄ“m plus mantas konfiskÄciju. Tas, domÄju, arÄ« ir viens no iemesliem, kÄdēļ VDK un korumpÄ“ti komunisti – blēži bija ieinteresÄ“ti PSRS sagraušanÄ. Nu viņi varÄ“ja ne tikai leÄ£itimizÄ“t salaupÄ«to, bet nolaupÄ«t tautai vÄ“l vairÄk. Gluži gigantiskos apmÄ“ros.
PersonÄ«gi es uzskatu, ka, atjaunojot Latvijas valsti (šÄ« NAV Latvijas Valsts), VISIEM, kuri dzÄ«vo dÄrgÄs villÄs, bÅ«tu jÄpierÄda savu ienÄkumu legÄlÄ izcelsme. Baidos, ka daudziem redzamiem darboņiem nÄktos pÄrcelties uz pažobeli MaskaÄkÄ. LabÄkajÄ gadÄ«jumÄ...
Tagad zagšana ir ieguvusi citu veidolu. Ja agrÄk zaga visa tauta – no “saimnieka”, no valsts, tad tagad ir otrÄdi – valsts, “saimnieks” vai liels uzņēmÄ“js zog no tautas, no darbiniekiem, no iedzÄ«votÄjiem. Ne velti ir teiciens, ka uzņēmÄ“js ir starpnieks starp strÄdnieka algu un viņa kabatu...
Un nesauciet uzņēmÄ“jus maldinošajÄ vÄrdÄ “darba devÄ“ji”. Darbu dod tas, kurš to padara, bet uzņēmÄ“js strÄdniekam/darbiniekam dod naudu par padarÄ«to, bet tikai daļu. Dažreiz pat visai nelielu, lielÄko daļu atstÄjot sev. ĪpašÄ« raksturÄ«gi tas ir LatvijÄ, kas arÄ« ir viens no iemesliem masveida ekonomiskajai Latvijas iedzÄ«votÄju emigrÄcijai uz ÄrzemÄ“m. VispÄr latviešu mentalitÄte ir viena no draņķīgÄkajÄm pasaulÄ“. Pat Ärzemju latvieši mÄ“dz pret saviem tautiešiem izturÄ“ties negodÄ«gi un pie iespÄ“jas viņus izmanto, lai iedzÄ«votos. TÄdēļ neiesaka ÄrzemÄ“s strÄdÄt Latvijas uzņēmumos, bet pie vietÄ“jÄ – zviedra vai vÄcieša. Viņiem pat prÄtÄ neienÄk tÄdas cÅ«cÄ«bas, kÄdas var izstrÄdÄt latvietis latvietim. PiemÄ“ram – nesamaksÄt norunÄto algu.
MedicÄ«niskÄ aprÅ«pe. Ja par tÄs kvalitÄti vÄ“l var strÄ«dÄ“ties, tad par pieejamÄ«bu – ne. Man personÄ«gi par medicÄ«niskÄs aprÅ«pes kvalitÄti LPSR laikos ir tikai labas atmiņas. Faktiski – RÄ«gas traumatoloÄ£iskÄ institÅ«ta Ä·irurga augstÄ kvalifikÄcija izglÄba man dzÄ«vÄ«bu, jo gadÄ«jÄs smagi salauzt sprandu. Viņi “saremontÄ“ja” tik labi, ka pÄ“c desmit gadiem es varÄ“ju atļauties salauzt otrreiz. Bet šoreiz lÅ«za citÄ vietÄ. Un atkal TraumatoloÄ£iskais institÅ«ts, atkal tÄ pati nodaļa. Un atkal – dzÄ«vs! Atceros, pirmajÄ reizÄ“ manÄ palÄtÄ gulÄ“ja kÄds puisis no Ventspils. ArÄ« viņš bija salauzis sprandu.
Vismaz pavizinÄjos ar helikopteri, - viņš smÄ“jÄs. Ventspilnieks bija lÄ«dz pusei paralizÄ“ts, bet, kad pÄ“c pusgada sastapÄmies, viņš jau varÄ“ja mazliet pacelt roku, lai sasveicinÄtos. TÄda bija padomju laika sistÄ“ma un medicÄ«na RÄ«gÄ. Neesmu dzirdÄ“jis, ka smagu slimnieku transportÄ“šanai “brÄ«vlatvijas” laikÄ izmantotu aviÄciju, turklÄt – pilnÄ«gi par velti. TaisnÄ«bas dēļ jÄsaka, ka par provincÄ“m dzirdÄ“ti dažÄdi šausmu stÄsti, bet neviens no tiem nelÄ«dzinÄs mÅ«sdienÄm, kad medicÄ«niskÄ aprÅ«pe kļuvusi par maksu.
Un atkal – es personÄ«gi nevaru sÅ«dzÄ“ties. Lai gan – varu gan! Ja man nebÅ«tu naudas un iespÄ“jas savulaik aizlidot uz Indiju pÄ“c zÄlÄ“m, iespÄ“jams, ka bÅ«tu jau citÄ pasaulÄ“. Toreiz Latvijas varturi parÄdÄ«ja sevi atklÄti – kÄ slepkavas. (Sk. rakstu: https://pietiek.com/raksti/kad_vadzis_lust_jeb_nelauj_sevi_nobendet,_draugs )
Tiem, kas nezina – medicÄ«niskÄ aprÅ«pe padomju laikos bija bezmaksas. ArÄ« zobÄrstniecÄ«ba un viss pÄrÄ“jais. Šodien, ja tev nav naudas transportam, izmeklÄ“jumiem un saucamajam “lÄ«dzmaksÄjumam”, medicÄ«nisko aprÅ«pi saņemt nevari. Mirsti nost. Jo SIA LV, kÄ jau katrÄ komercuzņēmumÄ, valda peļņas aprÄ“Ä·ins, bet Latvijas iedzÄ«votÄjs ir resurss. Tiem, kuri nezina, ka Latvijas valsts iestÄdes, struktÅ«ras, Prezidenta kanceleja, prokuratÅ«ra u.c. ir reÄ£istrÄ“ti komercuzņēmumu reÄ£istrÄ VÄcijÄ, vÄ“lams ieskatÄ«ties šeit: https://www.dunsregistered.com/DUNS.aspx
Padomju varas gados iedzÄ«votÄju veselÄ«bai tika pievÄ“rsta Ä«paši liela nozÄ«me. Daudzas veselÄ«bas pÄrbaudes bija obligÄtas, piemÄ“ram, sanitÄrÄs grÄmatiņas (arÄ« šodien), plaušu pÄrbaude tuberkulozes prevencijai. Uzņēmumos ar kaitÄ«giem darba apstÄkļiem izsniedza bezmaksas pienu, uzskatot, ka tas palÄ«dz organismam attÄ«rÄ«ties. SpÄ“cÄ«gÄs arodbiedrÄ«bas nodrošinÄja visus strÄdÄjošos ar iespÄ“jÄm atpÅ«sties sanatorijÄs (LatvijÄ vai citur) bez maksas vai par neadekvÄti niecÄ«gu samaksu. Īpaši tika “uzpasÄ“ti” cilvÄ“ki ar garÄ«giem traucÄ“jumiem. Daudzi nezina, ka mÅ«sdienu Latvijas apstÄkļos garÄ«gi slimos stacionÄrÄ netur ilgÄk par 30 dienÄm. TÄpat arÄ« nezina to, ka tuvinieki nevar cilvÄ“ku, kuram “aizbraucis jumts”, ievietot slimnÄ«cÄ, ja...viņš to pats nevÄ“las! Bet tÄdēļ jau viņš jÄÄrstÄ“, ka pats nav spÄ“jÄ«gs adekvÄti spriest! Tas netiek ņemts vÄ“rÄ, tÄdēļ piespiedu ÄrstÄ“šana iespÄ“jama tikai tad, ja var PIERÄ€DĪT, ka slimnieks apdraud sevi vai citus. VÄrdu sakot, ja kÄds sajÅ«k prÄtÄ (LatvijÄ tas notiek arvien biežÄk)un, piemÄ“ram, RÄ«gas centrÄ pie Mildas pliks mÄ“Ä£ina uzsiet viņai galvÄ lakatu vai arÄ« vienkÄrši noliek Äupu, tad viņam piemÄ“ros administratÄ«vo sodu, bet izsauktÄ Tvaika ielas brigÄde nevedÄ«s uz slimnÄ«cu, kamÄ“r viņš nav kÄdu nožmiedzis vai, vismaz, mÄ“Ä£inÄjis to izdarÄ«t. Vai sevi.
LPSR laikÄ Ärsti psihiatrijas pacientus, kuri izvairÄ«jÄs no ÄrstÄ“šanas, meklÄ“ja mÄjÄs, bija ieinteresÄ“ti viņu veselÄ«bÄ un labklÄjÄ«bÄ. Tagad daudzi Ärsti (par laimi – ne visi) ir ieinteresÄ“ti tikai savÄ personÄ«gajÄ materiÄlajÄ labklÄjÄ«bÄ.
Es vienmÄ“r esmu uzskatÄ«jis un domas neesmu mainÄ«jis – tÄdas sfÄ“ras, kÄ izglÄ«tÄ«ba, kultÅ«ra, veselÄ«bas aprÅ«pe, drošÄ«ba NEDRĪKST BŪT KOMERCIÄ€LAS!
TÄpat kÄ zeme, upes, ezeri, jÅ«ra NEDRĪKST BŪT PRECE, bet tas nozÄ«mÄ“ – nedrÄ«kst bÅ«t privÄtÄ«pašumÄ!
MÅ«sdienu LatvijÄ šajÄ ziÅ†Ä ir sevišÄ·i nelietÄ«gi un viltÄ«gi izkombinÄ“ts. Savulaik, deviņdesmitajos, kad bija trakais grÄbšanas, dalÄ«šanas un izzagšanas laiks, kaut ko “privatizÄ“t” lielblēži atļÄva arÄ« tautai. TÄ daudzi kļuva par savu dzÄ«vokļu, kuros viņi jau tÄpat dzÄ«voja paaudžu paaudzÄ“m, “Ä«pašniekiem”. KÄdēļ rakstu pÄ“diņÄs? TÄdēļ, ka blēži ieviesa NĪN, bet, kamÄ“r ir NĪN (nekustamÄ Ä«pašuma nodoklis), tu esi tÄds pat “Ä«pašnieks” kÄ es - astronauts. IedomÄties jau varam, bet:
NĪN ieviešana (neatkarÄ«gi no summas) bija skaidrs signÄls tam, ka nekustamais privÄtÄ«pašums LatvijÄ tiek atcelts.
Tu teiksi – kÄ?! Es uzbÅ«vÄ“ju ar savÄm rokÄm un pa savu naudu mÄju; tÄ ir MANA! Aha... PamÄ“Ä£ini kÄdu laiku nepÄrskaitÄ«t maksu par tÄs lietošanu (NĪN), un tu redzÄ“si, cik tÄ ir “tava”... ”Tavs” bija tikai darbs, laiks, veselÄ«ba un nauda. Kad tÄ ir uzcelta un piereÄ£istrÄ“ta, tÄ sÄk piederÄ“t tam, kuram tu maksÄ. TÄdēļ (un, protams, arÄ« citu iemeslu dēļ) daudzi ilgstoši nenodeva mÄjas ekspluatÄcijÄ, un tÄdēļ bandÄ«ti/pidarasi tagad izdod likumus, kas paredz ierobežot termiņu, kurÄ mÄja ir jÄnodod...
Padomju laikÄ situÄcija bija krietni labÄka. Zeme bija valsts Ä«pašumÄ, bet apbÅ«ves gabali tika nodoti beztermiņa lietošanÄ, un zemes nodoklis bija tikai simbolisks – pÄris rubļi gadÄ. (Atkal – kÄ simbols un atgÄdinÄjums par patieso Ä«pašnieku). Par Ä“kÄm nekÄdu nodokļu nebija – tÄs reÄli bija saimnieka Ä«pašumÄ! Padomju laikÄ tika uzbÅ«vÄ“tas ļoti daudzas privÄtmÄjas. ArÄ« uz mazÄs ieliņas OgrÄ“, kur mans tÄ“vs uzbÅ«vÄ“ja mÄju, un es pavadÄ«ju bÄ“rnÄ«bu un jaunÄ«bu, visas mÄjas tika sabÅ«vÄ“tas padomju laikÄ. Toreiz nevienam pat prÄtÄ nevarÄ“ja ienÄkt tÄds murgs, ka pÄ“c gadiem Latvija “atgÅ«s brÄ«vÄ«bu” un NĪN nemaksÄšanas gadÄ«jumÄ viņus no pašu celtajÄm/mantotajÄm mÄjÄm varÄ“s izmest ÄrÄ.
Starp citu, NĪN par Ä“kÄm ieviesa tikai 1997.gadÄ, šÄ·iet, kÄrtÄ“jo zemisko LR valdÄ«bas un naudas maisu vienošanos rezultÄtÄ. Tautas ienaidnieki – Saeima to pieņēma jÅ«nijÄ, bet izsludinÄja A.ÄŒepÄnis (nebÅ«dams prezidents, bet viņa vietÄ).
Ar nožēlu jÄkonstatÄ“, ka padomju laiks Latvijas tautas pastÄvÄ“šanai bija nesalÄ«dzinÄmi labvÄ“lÄ«gÄks par šo.
To pierÄda arÄ« demogrÄfiskÄ situÄcija, bet tÄ savukÄrt cieši saistÄ«ta ar sociÄlo. Es vienmÄ“r brÄ«nos, kad dzirdu, kÄ cilvÄ“ki lamÄ un nÄ«st visu “sociÄlistisko”, vienlaikus gribÄ“dami “sociÄlÄs garantijas”, “sociÄlo spilvenu”, sociÄlÄs nevienlÄ«dzÄ«bas mazinÄšanu”, labu pensiju utt. Mums visiem patÄ«k Zviedrija kÄ sociÄli izdevušÄs valsts paraugs. Bet no vÄrda “sociÄlistisks” mÄ“s baidÄmies. Kas gan tur nepareizs?
IzglÄ«tÄ«ba. IzglÄ«tÄ«ba, protams, padomju laikos bija bez maksas. Visu lÄ«meņu izglÄ«tÄ«ba. Padomju valsts bija ieinteresÄ“ta cilvÄ“ka potenciÄla atraisÄ«šanÄ, tÄdēļ bÄ“rniem, jauniešiem un arÄ« pieaugušajiem bija pieejamas arÄ« visai plaša spektra Ärpusskolas mÄcÄ«bas un interešu nodarbÄ«bas. VarÄ“ja izvÄ“lÄ“ties, ko sirds kÄro – viss bija pieejams un bez maksas. Pat tÄdi tehniskie sporta veidi kÄ motokross. Par deju pulciņiem, sporta sekcijÄm, koriem, ansambļiem un visu pÄrÄ“jo nemaz nerunÄjot. Ja es gribÄ“tu uzskaitÄ«t visu pieejamo interešu nodarbÄ«bu klÄstu, tas aizņemtu, šÄ·iet, veselu lappusi un kļūtu garlaicÄ«gi lasÄ«t. AtkÄrtoju – viss bez maksas. Bezmaksas izglÄ«tÄ«bas garantija bija nostiprinÄta pat valsts pamatlikumÄ – PSRS konstitÅ«cijÄ:
Граждане СССРимеют право на образование. Ðто право обеÑпечиваетÑÑ Ð±ÐµÑплатноÑтью вÑех видов образованиÑ, оÑущеÑтвлением вÑеобщего обÑзательного Ñреднего Ð¾Ð±Ñ€Ð°Ð·Ð¾Ð²Ð°Ð½Ð¸Ñ Ð¼Ð¾Ð»Ð¾Ð´Ñ‘Ð¶Ð¸, широким развитием профеÑÑионально-техничеÑкого, Ñреднего Ñпециального и выÑшего Ð¾Ð±Ñ€Ð°Ð·Ð¾Ð²Ð°Ð½Ð¸Ñ Ð½Ð° оÑнове ÑвÑзи Ð¾Ð±ÑƒÑ‡ÐµÐ½Ð¸Ñ Ñ Ð¶Ð¸Ð·Ð½ÑŒÑŽ, Ñ Ð¿Ñ€Ð¾Ð¸Ð·Ð²Ð¾Ð´Ñтвом: развитием заочного и вечернего образованиÑ; предоÑтавлением гоÑударÑтвенных Ñтипендий и льгот учащимÑÑ Ð¸ Ñтудентам; беÑплатной выдачей школьных учебников; возможноÑтью Ð¾Ð±ÑƒÑ‡ÐµÐ½Ð¸Ñ Ð² школе на родном Ñзыке; Ñозданием уÑловий Ð´Ð»Ñ ÑамообразованиÑ
— КонÑÑ‚Ð¸Ñ‚ÑƒÑ†Ð¸Ñ Ð¡Ð¡Ð¡Ð (1977) // Викитека
PSRS pilsoņiem ir tiesÄ«bas uz izglÄ«tÄ«bu. ŠÄ«s tiesÄ«bas tiek nodrošinÄtas ar: bezmaksas visa veida izglÄ«tÄ«bu, jaunatnes vispÄrÄ“jÄs obligÄtÄs vidÄ“jÄs izglÄ«tÄ«bas Ä«stenošanu; profesionÄli – tehniskÄs, vidÄ“jÄs speciÄlÄs un augstÄkÄs izglÄ«tÄ«bas attÄ«stÄ«bu uz saistÄ«bas ar dzÄ«vi, ražošanu pamata; ar neklÄtienes un vakara izglÄ«tÄ«bu; ar valsts stipendijÄm un atlaidÄ“m audzÄ“kņiem un studentiem; ar bezmaksas mÄcÄ«bu grÄmatu izsniegšanu; ar iespÄ“ju mÄcÄ«ties dzimtajÄ valodÄ (izcÄ“lums aut.); ar pašizglÄ«tÄ«bai nepieciešamo apstÄkļu radÄ«šanu. (PSRS KonstitÅ«cija (1977))
TÄdēļ nav jÄbrÄ«nÄs, ka padomju izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mu piedzÄ«vojušie cilvÄ“ki ir ievÄ“rojami erudÄ«tÄki, loÄ£iskÄki un attÄ«stÄ«tÄki par mÅ«sdienu skolu, sabiedrÄ«bas un vides veidotajiem. Protams, arÄ« mÅ«sdienÄs ir gudri, gaiši, zinoši un jauki jaunieši. Bet... gribÄ“tos, lai tÄdu bÅ«tu vairÄk.
Tam ir loÄ£isks, bezgala cinisks un pretÄ«gs izskaidrojums, kuru atļÄvÄs, jÄsaka – izvemt Latvijas galvenais viltvÄrdis – prez, tas ir – prezidents E.LevÄ«ts, kurš kÄdÄ uzstÄšanÄs reizÄ“ skolÄ jauniešiem skaidrÄ tekstÄ pateica, ka viņi tiek gatavoti kÄ darbaspÄ“ks (!) Eiropas darba tirgum (!)un “jÄiemÄcÄs aprÄ“Ä·inÄt, kÄdu kredÄ«tu paņemt”...
Bet, kÄ zinÄms jau no seniem laikiem: “AizņēmÄ“js ir aizdevÄ“ja vergs.” Kam vergam laba izglÄ«tÄ«ba, spÄ“ja analizÄ“t un loÄ£iski spriest?
Lieki teikt, ka vismaz pamatskola bija praktiski katrÄ pagastÄ. SavukÄrt Latvijas “neatkarÄ«bas” laikÄ ir slÄ“gtas (?) skolas. Pirmajos 13 atbrÄ«vošanÄs no “sarkanÄ mÄ“ra” gados tika slÄ“gtas 224 skolas. https://www.tvnet.lv/5494195/trispadsmit-gadu-laika-latvija-slegtas-244-skolas Tas ir lÄ«dz 2011.gadam. Process ir palÄ“ninÄjies, bet turpinÄs, jo vÄ“l ir, ko slÄ“gt. 2019.gadÄ tika slÄ“gtas 14 skolas. https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sogad-slegtas-14-skolas.a330700/
Tautas vispÄrÄ“jÄ kultÅ«ras lÄ«meņa celšanu pozitÄ«vi ietekmÄ“ja bibliotÄ“ku, klubu, tautas namu, kultÅ«ras namu plašÄ pieejamÄ«ba. AktÄ«va kultÅ«ras dzÄ«ve norisinÄjÄs praktiski katrÄ pagasta centrÄ. Lozungs “MÄksla pieder tautai” reÄli tika Ä«stenots dzÄ«vÄ“. GalvaspilsÄ“tas mÄkslinieki bija bieži viesi lauku kultÅ«ras namos un klubos, kÄ arÄ« pretÄ“ji – tika organizÄ“ti autobusi, kuri veda lauku darbarÅ«Ä·us uz kultÅ«ras pasÄkumiem RÄ«gÄ. TeÄtra izrÄdes, koncerti, kino un citi pasÄkumi bija plaši pieejami arÄ« zemo cenu dēļ. MÅ«sdienu dažreiz gluži ÄrprÄtÄ«gÄs cenas toreiz nevienam nevarÄ“ja pat ienÄkt prÄtÄ.
KvalitÄte? Ha – daudzi tie paši mÅ«ziÄ·i un aktieri, kas šodien, tikai - jaunÄki un smukÄki!
Padomju laikos nebija saucamo “bomžu” (без определённого меÑта жительÑтва). Jau pÄ“c mÄcÄ«bu iestÄdes pabeigšanas jaunos speciÄlistus norÄ«koja darbÄ un piešÄ·Ä«ra istabiņu vai dzÄ«voklÄ«ti. KomunÄlie maksÄjumi bija smieklÄ«gi. ArÄ« tagad tie ir smieklÄ«gi, bet citÄdÄk; agrÄk tie bija smieklÄ«gi mazi (daži rubļi mÄ“nesÄ«), bet tagad tie ir smieklÄ«gi lieli. SmieklÄ«gi tÄdēļ, ka nekÄda ekonomiska pamatojuma lielajÄm summÄm nav. Faktiski, monopoluzņēmumi, valstmafijai “jumtojot”, nodarbojas ar reketu, latviski – ar izspiešanu.
Kad gÄzes cenu “biznesmeņi” palielinÄja, cilvÄ“ki sÄka mazÄk tÄ“rÄ“t. Tas neietilpa pidarasu (nejaukt ar homoseksuÄlistiem - pederastiem) plÄnos, un viņi uzlika ikmÄ“neša maksÄjumu, kuru pieklÄjÄ«bas pÄ“c nosauca par “abonÄ“šanas maksu”. It kÄ cilvÄ“ks, kuram jau trÄ«sdesmit gadus dzÄ«voklÄ« ir gÄzes krÄns, bÅ«tu sÄcis kaut ko abonÄ“t. Tas pats stÄsts ar elektrÄ«bu – kad tÄ kļuva dÄrgÄka, ļaudis sapirka un saskrÅ«vÄ“ja ekonomiskÄs spuldzÄ«tes. Tad parazÄ«ti ieviesa ikmÄ“neša maksas, kuras nosauca dažÄdos vÄrdos – par OIK, par elektrÄ«bas sadali utt. RezultÄtÄ cilvÄ“kam ir jÄmaksÄ nevis par elektrÄ«bu, kas bÅ«tu tikai normÄli, bet par neko. ArÄ« tad, ja elektrÄ«bu netÄ“rÄ“...
TÄ SIA LV sÅ«c savus cilvÄ“kresursus. Un arÄ« daudz un dažÄdos citos veidos. LatvijÄ cilvÄ“ks dažÄdos nodokļos, nodevÄs, slÄ“ptos uzcenojumos un tarifos samaksÄ lÄ«dz pat 85 – 90% no saviem ienÄkumiem. Ja Latvijas iedzÄ«votÄjs kaut kÄdu iemeslu dēļ nespÄ“j samaksÄt piestÄdÄ«tos komunÄlos “rÄ“Ä·inus”, viņš var zaudÄ“t pajumti un tikt izsviests uz ielas.
Padomju LatvijÄ kas tÄds nebija iedomÄjams.
Un nobeigumÄ – par sadzÄ«ves tehniku. TÄ tika ražota ar pilnÄ«gi atšÄ·irÄ«gu koncepciju nekÄ kriminÄlÄ kapitÄlisma iekÄrtÄ. Ja mÅ«sdienÄs ražotÄji ražo, lai pÄrdotu un gÅ«tu pelņu, tad padomju laikÄ ražoja, lai cilvÄ“kiem atvieglotu sadzÄ«vi. Cik zinu, dažreiz pÄrdošanas cena pat nesedza izmaksas. TÄdēļ tehnika mÄ“dza pÄrsteigt ar savu ilgmūžību. PiemÄ“ram, ledusskapji Зил mÄ“dza kalpot pat... 40 gadus. Bez nekÄdas freona uzpildes un apkopes. Bet putekļu sÅ«cÄ“ji Ракета vienkÄrši nebija nolietojami. VÄ“l šodien man ir rÅ«pnÄ«cÄ Straume ražots mikseris. Tas darbojas nevainojami.
Īpaši nevar slavÄ“t PSRS ražotÄs automašÄ«nas, kuras pÄrsvarÄ atpalika no Ärzemju ražojumiem gan kvalitÄtes, gan izturÄ«bas ziņÄ. No otras puses - “žigulÄ«šiem” nebija ne vainas; ceļmalÄs nestÄvÄ“ja un aizbrauca visur, kur vajag. Es ar tÄdu izbraukÄju visai tÄlus ceļus – no KarÄ“lijas ziemeļos, lÄ«dz MoldÄvijai, Melnajai jÅ«rai, TurkmenistÄnai dienvidos; no AustrumsibÄ«rijas austrumos, lÄ«dz pat KlaipÄ“dai rietumos. ArÄ« mÅ«sdienÄs daži vÄ“l redzami uz ceļiem. Lielais degvielas patÄ“riņs? Ha – smieklÄ«gi tie 10l/100km, ja benzÄ«ns maksÄ 11 kapeikas/litrs...
AutomašÄ«nas ar dÄ«zeļdzinÄ“jiem bija tikai kravinieki un privÄtajiem piederÄ“t nevarÄ“ja. TÄpat kÄ traktori. DaudzbÄ“rnu Ä£imenÄ“m tika dota iespÄ“ja iegÄdÄties mikroautobusu “Latvija”, kuru komplektÄ“ja LatvijÄ, JelgavÄ. Lieki teikt, ka šo ražotni jaunÄ vara iznÄ«cinÄja. TÄpat kÄ bezgala daudz citu. CilvÄ“ki zina tikai lielÄkÄs – VEF, cukurfabrikas, RRR, RVR utt. Bet patiesÄ«bÄ LatvijÄ ražoja vai tuvÄkajÄ laikÄ plÄnoja ražot gandrÄ«z visu lauksaimniecÄ«bas tehniku. Tagad par to var lasÄ«t tikai grÄmatÄs, jo internets tiek nežēlÄ«gi un bezkaunÄ«gi cenzÄ“ts un informÄcija dzÄ“sta. DomÄju, sabiedrÄ«bas “digitalizÄcijas” iemesls un paaudzes, kura nelasa grÄmatas, veidošana ir tieši domu kontrole ar kontrolÄ“tas informÄcijas starpniecÄ«bu. Atceraties grÄmatu dedzinÄšanas vÄ“sturÄ“? DigitalizÄcija paver plašas iespÄ“jas šajÄ jomÄ un krietni atvieglo cilvÄ“ces parazÄ«tiem vÄ“stures pÄrrakstÄ«šanu. Nekas nav jÄdedzina – viss ir pieejams tÄ«klÄ. PÄ“dÄ“jÄ laikÄ cenzori aktivizÄ“jušies jo Ä«paši. JÄsaka – kÄ nekad. Interesanti, uz ko tas iet?...
KriminÄlÄ kapitÄlisma apstÄkļos, lai nodrošinÄtu peļņu ražotÄjam, tirgotÄjam un pidarasiem/parazÄ«tiem, jau kopš 1996 gada ir ieviesta saucamÄ “plÄnveida novecošana”. Tas nozÄ«mÄ“, ka lieta tiek ražota ar aprÄ“Ä·inu, ka tÄ kalpos garantijas laiku, varbÅ«t vÄ“l nedaudz un...viss. PÄ“rc jaunu. VairÄk – šeit:
Pats par to pÄrliecinÄjos, kad vienÄ telpÄ ieliku trÄ«s saldÄ“tavas. Divas bija vecas – zviedru Husqvarna un viena - vÄcu ražojuma. Trešo ieliku pilnÄ«gi jaunu, no veikala – Zanussi. Un ko domÄjat? PÄ“c diviem gadiem un dažiem mÄ“nešiem man izgÄja no ierindas tieši jaunÄ Zanussi, bet vecÄs turpinÄja strÄdÄt. VÄ“lÄk, protams, izrÄdÄ«jÄs, ka Zanussi nav labojama...
To sauc arÄ« par “ekonomikas sildÄ«šanu”. Jo tikai naudas aprite nodrošina parazÄ«tiem varu pÄr cilvÄ“kiem. Izņem naudu, un viss – viņi vairs nespÄ“j kontrolÄ“t un valdÄ«t pÄr cilvÄ“kiem. TÄdēļ arÄ« absolÅ«ti visas dzÄ«ves sfÄ“ras tiek padarÄ«tas par preci vai pakalpojumu, kurš jÄapmaksÄ ar naudu. Naudai ir vÄ“rtÄ«ba tikai tad, ja ir pieprasÄ«jums pÄ“c tÄs. Bet papÄ«rÄ«šiem vÄ“rtÄ«bu piešÄ·iram mÄ“s ar savu darbu vai Ä«pašumu, kuru pret šiem papÄ«rÄ«šiem iemainam. VelnišÄ·Ä«ga, viltÄ«ga, samudžinÄta un netÄ«ra tÄ naudas sistÄ“ma...
Atceros, kÄ padomju laikos mÄ“s, padzirdÄ“juši, ka par Å«deni jÄmaksÄ, neticÄ«gi smÄ“jÄmies. Mums tas bija neiedomÄjami – tikpat neiedomÄjami, kÄ pirkt gaisu. Kurš ražo Å«deni, kurš ražo gaisu?! Kuram ir monopols to pÄrdot?! Ūdens pumpji bija daudzviet uz ielÄm. Pieejami jebkuram. Tagad, kad pagÄjuši 30 gadi, smiekli vairs nenÄk. Jo nu mÄ“s maksÄjam ne vien par Å«deni, bet arÄ« par neko. KÄ OIK gadÄ«jumÄ, kÄ NĪN gadÄ«jumÄ un daudzos, daudzos citos.
Tikpat neticami padomju laikos mums šÄ·istu ideja, ka par dabisko vajadzÄ«bu nokÄrtošanu publiskajÄ tualetÄ“ tiek prasÄ«ta maksa. Bet, ja kaut kÄdu iemeslu dēļ tev naudas pie rokas nav, tad ÄurÄ, kur gribi. Bet, ja ÄurÄsi aiz koka, visticamÄk, ka pašvaldÄ«bas melnkrekli/policisti tev izrakstÄ«s soda kvÄ«ti. NekÄ personÄ«ga – tikai bizness...
ŠÄ« necilvÄ“cÄ«gÄ sistÄ“ma man izraisa dziļu pretÄ«gumu jau sen. TÄ pazemo cilvÄ“ku un mÄ“Ä£ina pakļaut naudai, iemantojot pÄr to varu. Padomju SavienÄ«bas ideoloÄ£ija ko tÄdu nepieļÄva, pat vairÄk – tÄ bija cilvÄ“kam labvÄ“lÄ«ga un draudzÄ«ga. Un beigÄs – par ceļošanas brÄ«vÄ«bu.
Esmu ceļotÄjs, tÄdēļ man tÄ ir bijusi svarÄ«ga vienmÄ“r. JÄ – PSRS laikÄ izbraukt uz ÄrzemÄ“m nebija tik vienkÄrši kÄ tagad. Toties... brÄ«vi un lÄ“ti varÄ“ja apceļot visu milzÄ«go Krieviju, kuras vienÄ malÄ ir vakars, bet otrÄ – jau rÄ«ts; varÄ“ja apceļot visas Äetrpadsmit savienotÄs republikas, mÅ«sdienÄs – valstis, uz kurÄm mÅ«sdienÄs aizceļot ir sarežģīti un dÄrgi. PiemÄ“ram, TurkmenistÄna, Gruzija, KirgÄ«zija, AzerbaidžÄna. Toreiz robežu nebija, transports bija diezgan lÄ“ts, viesnÄ«cas – arÄ«. Tiem, kuri domÄ, ka mÅ«sdienÄs var vairÄk un Ä“rtÄk ceļot nekÄ padomju laikÄ, gribu pajautÄt – vai tiešÄm esat apceļojuši piecpadsmit valstis? Ja jÄ, tad apsveicu! JÅ«s esat ieguvuši vismaz kaut ko no PSRS sagraušanas. Ceru, ka arÄ« citÄs jomÄs jums ir paveicies tÄpat. Vairumam tomÄ“r tÄ paveicies nav.
Un vÄ“l viens mÄ«ts. Padomju laikÄ esot veikta brÄlÄ«go republiku tautu pÄrkrievošana. Nu – šis reÄli kaitina, tÄdēļ bÅ«šu ass un teikšu – pilnÄ«gas muļķības. JÄ – dokumentÄcija bija DIVÄ€S valodÄs. VietÄ“jÄ un krievu. Nu un? Toties šodien man Depo un citos lielveikalos sludinÄjums kovididiotijas sakarÄ jÄklausÄs arÄ« angliski. KÄdēļ? KÄdēļ visas SIA LV interneta adreses satur gov – no angļu vÄrda government? Padomju SavienÄ«bÄ bija tieši pretÄ“ji – tika kopta un atbalstÄ«ta nacionÄlÄ savdabÄ«ba, tautiskais kolorÄ«ts. Notika Dziesmu un deju svÄ“tki, darbojÄs folkloras pulciņi un kopas, tika rÄ«koti dažÄdi tautiskie festivÄli, atbalstÄ«ta nacionÄlÄ literatÅ«ra un mÄksla. JÄ, komponisti un dzejnieki gÄja uz kompromisu un sacerÄ“ja odas Oktobrim un savos gara darbos slavÄ“ja Ä»eņinu. Bet tÄdi jau tie mÄkslinieki un aktieri ir – tie kalpo visÄm varÄm. KÄ admirÄlis KolÄaks esot teicis:
Kad ieej pilsÄ“tÄ, kuÄierus, skatuves mÄksliniekus un prostitÅ«tas neaiztiec. Viņi kalpo visÄm varÄm...
Bet tauta tikmÄ“r politiku daudz “neņēma galvÄ”, dziedÄja un dejoja uz nebÄ“du. Un galvenais - kÄ tika minÄ“ts iepriekš – katram tika dota iespÄ“ja iegÅ«t izglÄ«tÄ«bu - lÄ«dz pat augstÄkajai - savÄ dzimtajÄ valodÄ. Vai pazÄ«stat savos rados kÄdu pÄrkrievotu latvieti?.. JautÄjums, protams, retorisks.
Bet uz rubļiem – jÅ«s neticÄ“siet – bija uzraksts visu PSRS republiku valodÄs. ArÄ« latviešu, protams.
RezumÄ“jot iepriekš minÄ“to, kÄ arÄ« visu pieredzÄ“to, bet neuzrakstÄ«to, uzskatu, ka Padomju SavienÄ«ba un tÄs pÄrstÄvÄ“tÄ sociÄlistiskÄ ideoloÄ£ija, neskatoties uz visÄm nepilnÄ«bÄm un trÅ«kumiem tÄs realizÄcijÄ, saviem pilsoņiem bija nesalÄ«dzinÄmi labvÄ“lÄ«gÄka nekÄ šodienas kriminÄlais kapitÄlisms. Latvijas atrašanÄs PSRS sastÄvÄ kopumÄ atnesa uzplaukumu un labklÄjÄ«bu Latvijas tautas lielÄkajai daļai. To pierÄda demogrÄfiskie dati. JÄsaprot, ka nekad nebÅ«s apmierinÄti visi, bet, ja mÅ«su prioritÄte ir Latvijas tautas pastÄvÄ“šana un labklÄjÄ«ba, tad jÄatzÄ«st, ka sociÄlisma apstÄkļi to nodrošinÄja.
MÅ«sdienÄs korumpÄ“tie masu dezinformÄcijas lÄ«dzekļi pieliek ievÄ“rojamas pÅ«les, lai diskreditÄ“tu un nomelnotu visu, kas saistÄs ar Latvijas pagÄtni – ar Latvijas Padomju SociÄlistisko Republiku. Un tas ir saprotams – šo kvankšÄ·u saimniekiem ir milzÄ«gas bailes. Viņi nav tÄdi muļķi, lai nesaprastu, ko ir nodarÄ«juši un - pats galvenais - kas, atjaunojoties taisnÄ«gai tiesai, viņus sagaida. TÄdēļ tiek un tiks tÄ“rÄ“ta nauda un citi resursi, lai nepieļautu to, ka LatvijÄ atkal uzaust saule – patiesÄ«bas un taisnÄ«bas gaisma. Bet – reiz tÄ ausÄ«s!
Un šis brÄ«dis vairs nav tÄlu!