Iesaki rakstu:

Viena no totalitāro valstu pazÄ«mÄ“m ir kāda cilvÄ“ka padarÄ«šana par vienÄ«go Ä«stās patiesÄ«bas avotu. KonkrÄ“tas personÄ«bas nenosaukšu, jo tās tāpat jau ir zināmas. Pat mākslā un kultÅ«rā gandrÄ«z katrā jomā bija tikai viens, kurš bija visizcilākais, vispareizākais un vistalantÄ«gākais. Vismaz masu mediji šo cilvÄ“ku aprakstÄ«ja, reklamÄ“ja un slavināja reizes desmit vairāk nekā visus citus.

It kā Latvijā totalitārisma vairs neesot, tomÄ“r, lasot lielo masu mediju rakstus, šÄ·iet, ka viss turpinās. Ir daži cilvÄ“ki par kuriem raksta regulāri un turklāt tikai pozitÄ«va rakstura informāciju, un ir, par kuriem cenšas nerakstÄ«t nemaz (negribÄ“tos lietot vārdus - "ir aizliegts rakstÄ«t"). Tā kā esmu mÅ«ziÄ·is, tad detalizÄ“tāk rakstÄ«šu par mÅ«ziku.

Latvijā šobrÄ«d pieeja lielajiem masu medijiem ir tikai diviem mÅ«zikas notikumu aprakstniekiem. Vienam no viņiem tiek dota iespÄ“ja publicÄ“ties regulāri, otram retāk. Protams, ka viņu viedokli mÅ«ziÄ·i sevišÄ·i vÄ“rā neņem, jo labi saprot, ka tas nav objektÄ«vs. TomÄ“r, kā saka "ir obidna". PatiesÄ«bā taču ir jābÅ«t viedokļu daudzveidÄ«bai.

Ja konkrēts apskatnieks kādu grupu, komponistu vai dziedātāju pārāk saslavē, tad būtu jāparādās arī pretējam viedoklim. Bet tāda nav. Ir tikai anonīmi un ļoti indīgi komentāri, kas pavada kārtējo publikāciju par kādu mūsu bezmaz vai ģeniālo vietējā mēroga superslavenību.

Demokrātiskajās valstÄ«s visi masu mediji savstarpÄ“ji konkurÄ“ un cenšas publicÄ“t konkurÄ“jošas ziņas. Pie mums visi lielie masu mediji raksta gandrÄ«z vienu un to pašu. Rodas sajÅ«ta, ka saimnieks tiem ir viens un masu mediji paklausÄ«gi raksta tikai par to, ko saimnieks atļauj. Secinājums ir skumjš - vismaz šobrÄ«d Latvijā totalitārisms masu informācijas lÄ«dzekļu vidÄ“ zeļ un plaukst.